Izmantojot attiecīgu aprīkojumu, neētiska kļūda tiek izskausta 99%.
Jāni, ja jau mednieki nevar trāpīt dienas laikā, tad labs nakts aprīkojums neko nepalīdzēs...
Visi ir labi šāvēji, šauj pat 300 m attālumā... :)) Tikai līdz brīdim, kad atkal "nofrizē". Bet, diemžēl, "nofrizētie" parasti savas dzīves gaitas drīz vien beidz... :(((
Tātad - mēs zinām, ka pa lielam visa LV teritorija ir noklāta ar barotavām, kurās vismaz ziemā var diezgan labi pieēsties.
Mēs zinām, ka meža cūku blīvums pa lielam ir tāds, ka baru izviedot nav problēmas un līdz ar to pie barotavām parasti var redzēt baru, kas sastāv no vairākām lielajām un mazajiem - bars turas kopā.
Mēs zinām, ka decembrī jaunās cūkas jau ir tik lielas, ka tām sen jau piens nav vajadzīgs; pēc pāris mēnešiem tās jau vispār kļūst patstāvīgas, vismaz uz laiku, kamēr māte atnesās un pavisam jaunā paaudze sāk staigāt līdzi.
Šo visu ņemot vērā, es nekādi nespēju saprast, kur pēkšņi tie sivēni tā novājēs un ies bojā.
Jā, bija šogad pavisam ekstrēmi apstākļi - kailsals, bet barotavas taču bija pieejamas.
Ja mēs pieaugušās sievišķā dzimuma meža cūkas nemedījam vispār, tad mēs veidojam absolūti nepareizu populācijas dzimuma un vecuma struktūru - fakts, par ko runāja, runā un runās visi, kas kaut mazliet sajēdz no šīs tēmas.
Cūku, kura vadā no tās absolūti atkarīgus - ar pienu barojamus - mazuļus, vai tādu, kurai drīz jāatnesās, speciāli medīt neviens neies - tātad, pie normāla populācijas stāvokļa oktobris, novembris, decembris un janvāris (kaut janvārī jau var gadīties ne visai patīkami skati) ir brīdis, kad sievišķā dzimuma meža cūkas var un vajag medīt!
Otrs jautājums ir par vispārīgajam trendam neatbilstošām meža cūkām - kam mazuļi dzimst novembrī, kas pārojas augustā - mans uzskats: šādas no populācijas ir jāizņem jebkurā gada laikā! Jo tā jau ir iespējams ģenētiska problēma - ja pieļausim, ka mums trends pārvērtīsies par lineāru situāciju, kurā dzimst un pārojas visu laiku, nevis pārojas ~decembrī un mazuļi dzimst ~martā, būsim vēl sliktākā situācijā, nekā šobrīd! Esmu redzējis decembrī sivēnus, kas nav diži lielāki par kaķi - normālos apstākļos šādi neizdzīvotu, bet ar barotavām - izvelk. Cūkai meklēšanās, droši vien neiestājas laktācijas laikā (decembrī), bet savu pusgadu pēc tam, vasaras otrajā pusē - kuiļiem, kā jau tēviņiem, spējas apaugļot vairāk vai mazāk ir visu gada ciklu. Nav vipsārpieejamu nekādu datu par Latviju, kas notiek ar šādiem vēlajiem sivēniem - cūciņām, kas pie baroavām izdzīvo, kad tās sasniedz dzimumgatavību, kad tām ir pirmā meklēšanās - izskatās, ka cūkām piesaiste dienas garuma izmaiņām ir vājāka, nekā citiem pārnadžiem, līdz ar to izsaku hipotēzi, ka visa metiena cūkas pārosies un dzemdēs trendam neatbilstoši - tātad, atļaujot šādiem metieniem izdzīvot, mēs ejam uz situāciju, kad pārojas un dzemdē visu gadu!
No visa savārstījuma daži secinājumi: barošana patiesībā populācijas sagandē. :) Ja mēs vēl pat neizmantojam barotavas par iespēju selektīvi medījot samazināt populācijas kvantitāti, mēs daram slikti! Ja kādam ir loģiskie argumenti pretēji, tad labprāt tos redzētu - bet līdz šim tādus neesmu manījis. Priecē gan tas, ka vairums tomēr vairāk ir par medībām pie barotavām, tad jau esam uz pareizā ceļa.
Nav viegli piekrist Arņa viedoklim, esmu mednieks kam vectēvi ir mednieki bijuši,senos sliktos krievu laikos gāju par dzinēju līdzi tēvam (biju suņu piķieris) ,tad arī bija problēmas ar cūkām kolhoza laukus valēja nost,bet nebija šādas barošanas ziemas periodos un netika manīti tiko vai mēnesi veci sivēni septembrī vai decembrī,šogad cūkas pārojās februārī nav jābūt cūkopim lai sarēķinātu kad būs pēdejie sivēni 3.mēneši 3.nedēļas 3.dienas (nu tas tur par nedeļu var kļūdīties ).Tad drīzāk būs tā barošana pie vainas siltajos ziemas mēnešos,kā Arnis teica Latvija ir noklāta ar barotavām kuras stāv tukšas labības gatavošanās laikā kautgan citur baro regulāri,krievu laikos tik tiešām tā bija piebarošana ziemas bargajos mēnešos,bet 3.tonas katru mēnesi kā tagad ,BAROšANA ,jo esam jau vairāk turīgāki nekā kolhoznieks pufaikā ,lielākā daļa mednieku uz laukiem to tik varēja atļauties valkāt medībās(bija arī siltas) ,tā ka netikai tuvojās ACM kas var suķus izslaucīt būsim arī savu roku pielikuši populācijas iznīcināšanā, viena ļoti barga un ilgstoša ziema šos nīkulīšus izkaus ,nu var katrs domāt ka viņam ir taisnība nebūšu izņēmums tāds ir mans redzējums.
Vienā no pirmajiem žurnāla Medības izdevumiem bija vācu profesora pētījuma apraksts.(Iesaku palasīt)
1. Pie pietiekamas barības bāzes rukši var meklēties un vairoties cauru gadu.
2. Kukurūza - vispilnvērtīgākā m.cūku barība (aizpagājušo gadu mūsu pusē daudzus laukus pat nenovāca, dēļ lietavām un rukši kukurūzā vēl ganījās feb mēnesī)
Tā kā varam izdarīt slēdzienu paši, vai mēs vēlamies piebarot vai barot.
Un to ko mēs uzskatām par anomāliju drīz būs normāla parādība...
Vēl jau ir viena problēma, esam diezgan kuplā skaitā, sākuši nākt klāt ļõti daudz jauno mednieku, itkā apsveicama lieta jau nieši paši sev veidos nākotni medību jomā, bet cik ir redzēts dzirdēts visi grib nomedīt to lielo zelta kuili ,pastāv uzskats nekas jau ļauns nenotiks atnāks cits vietā nebūs pašiem ar cūkām tas jadara ,vēl tur pagasta teritorijā daudz redzēti tikai katrs savā laikā viņus redzējis ,kuilim lielam ir ļoti liela apgaita kuru viņš nedēļas vai pat ilgāk apstaigā,lietas būtība ir vaislas materiālā jo kārtīgāks ferdinads jo labāki un spēcīgāki pēcnāceji lielais pie cūku bara meklēšanās laikā studentu nelaidīs ne tuvumā,bet par nožēlu nākas redzēt kur trīgadnieks ar cūkām mīlejās un vel nepareizā laikā ,jo lielo NAV....
Pateicoties tādiem ,,cūkkopjiem'' tika mainīts medību likums, saasinājušās attiecības ar zemniekiem un tika degradēta latvijas mežacūku populācija. Nu jau daži sāk saprast, ka jāmedī arī cūkas , ne tikai kuiļi un sivēni. Vēl dažus gadus atpakaļ te forumā notika plātīšanās-kurš vairāk tonnu barības izbērs, kurš vairāk cūku saskaitīs pie barotavas. Par medīšanu- aļņiem arī jau prasās licenzes dalīt buļļos un govīs, jo buļļi tiek pārāk intensīvi izmedīti.
Suņi: Rietumsibīrijas medību suņi ,vienmēr vismaz 2.Latvijas dzinēji.
Medību trofejas: 6
12.05.2014. 09:11
Viens no galvenajiem faktoriem ir ka mierīgi var notēmēt galvā .Zvēram nekādas mocības .Kas šauj rumpī lai iet trenēties nevis sēž uz vakti ,...
Gati - ļoti aplams apgalvojums.Viens no "neprātīgākajiem" šāvieniem ir - pirmais tēmētais galvā... jo pastāv liela būtu sašķaidīt nu kaut vai žokli, šautais dzīvnieks aiziet un klejo nedēļām un pat mēnešiem, bet verenais šāvējs, ja dzīvnieks nav palicis uz vietas mierīgi dodas prom, jo ir takš meistars, arī pie "personīgas" barotavas nekas nesmird, jo šadi savainots dzīvnieks iet tālu...pie citiem.
Jāni, ja jau mednieki nevar trāpīt dienas laikā, tad labs nakts aprīkojums neko nepalīdzēs...
Visi ir labi šāvēji, šauj pat 300 m attālumā... :)) Tikai līdz brīdim, kad atkal "nofrizē". Bet, diemžēl, "nofrizētie" parasti savas dzīves gaitas drīz vien beidz... :(((
Mēs zinām, ka meža cūku blīvums pa lielam ir tāds, ka baru izviedot nav problēmas un līdz ar to pie barotavām parasti var redzēt baru, kas sastāv no vairākām lielajām un mazajiem - bars turas kopā.
Mēs zinām, ka decembrī jaunās cūkas jau ir tik lielas, ka tām sen jau piens nav vajadzīgs; pēc pāris mēnešiem tās jau vispār kļūst patstāvīgas, vismaz uz laiku, kamēr māte atnesās un pavisam jaunā paaudze sāk staigāt līdzi.
Šo visu ņemot vērā, es nekādi nespēju saprast, kur pēkšņi tie sivēni tā novājēs un ies bojā.
Jā, bija šogad pavisam ekstrēmi apstākļi - kailsals, bet barotavas taču bija pieejamas.
Ja mēs pieaugušās sievišķā dzimuma meža cūkas nemedījam vispār, tad mēs veidojam absolūti nepareizu populācijas dzimuma un vecuma struktūru - fakts, par ko runāja, runā un runās visi, kas kaut mazliet sajēdz no šīs tēmas.
Cūku, kura vadā no tās absolūti atkarīgus - ar pienu barojamus - mazuļus, vai tādu, kurai drīz jāatnesās, speciāli medīt neviens neies - tātad, pie normāla populācijas stāvokļa oktobris, novembris, decembris un janvāris (kaut janvārī jau var gadīties ne visai patīkami skati) ir brīdis, kad sievišķā dzimuma meža cūkas var un vajag medīt!
Otrs jautājums ir par vispārīgajam trendam neatbilstošām meža cūkām - kam mazuļi dzimst novembrī, kas pārojas augustā - mans uzskats: šādas no populācijas ir jāizņem jebkurā gada laikā! Jo tā jau ir iespējams ģenētiska problēma - ja pieļausim, ka mums trends pārvērtīsies par lineāru situāciju, kurā dzimst un pārojas visu laiku, nevis pārojas ~decembrī un mazuļi dzimst ~martā, būsim vēl sliktākā situācijā, nekā šobrīd! Esmu redzējis decembrī sivēnus, kas nav diži lielāki par kaķi - normālos apstākļos šādi neizdzīvotu, bet ar barotavām - izvelk. Cūkai meklēšanās, droši vien neiestājas laktācijas laikā (decembrī), bet savu pusgadu pēc tam, vasaras otrajā pusē - kuiļiem, kā jau tēviņiem, spējas apaugļot vairāk vai mazāk ir visu gada ciklu. Nav vipsārpieejamu nekādu datu par Latviju, kas notiek ar šādiem vēlajiem sivēniem - cūciņām, kas pie baroavām izdzīvo, kad tās sasniedz dzimumgatavību, kad tām ir pirmā meklēšanās - izskatās, ka cūkām piesaiste dienas garuma izmaiņām ir vājāka, nekā citiem pārnadžiem, līdz ar to izsaku hipotēzi, ka visa metiena cūkas pārosies un dzemdēs trendam neatbilstoši - tātad, atļaujot šādiem metieniem izdzīvot, mēs ejam uz situāciju, kad pārojas un dzemdē visu gadu!
No visa savārstījuma daži secinājumi: barošana patiesībā populācijas sagandē. :) Ja mēs vēl pat neizmantojam barotavas par iespēju selektīvi medījot samazināt populācijas kvantitāti, mēs daram slikti! Ja kādam ir loģiskie argumenti pretēji, tad labprāt tos redzētu - bet līdz šim tādus neesmu manījis. Priecē gan tas, ka vairums tomēr vairāk ir par medībām pie barotavām, tad jau esam uz pareizā ceļa.
1. Pie pietiekamas barības bāzes rukši var meklēties un vairoties cauru gadu.
2. Kukurūza - vispilnvērtīgākā m.cūku barība (aizpagājušo gadu mūsu pusē daudzus laukus pat nenovāca, dēļ lietavām un rukši kukurūzā vēl ganījās feb mēnesī)
Tā kā varam izdarīt slēdzienu paši, vai mēs vēlamies piebarot vai barot.
Un to ko mēs uzskatām par anomāliju drīz būs normāla parādība...
Gati - ļoti aplams apgalvojums.Viens no "neprātīgākajiem" šāvieniem ir - pirmais tēmētais galvā... jo pastāv liela būtu sašķaidīt nu kaut vai žokli, šautais dzīvnieks aiziet un klejo nedēļām un pat mēnešiem, bet verenais šāvējs, ja dzīvnieks nav palicis uz vietas mierīgi dodas prom, jo ir takš meistars, arī pie "personīgas" barotavas nekas nesmird, jo šadi savainots dzīvnieks iet tālu...pie citiem.