lamināta laidēm,ar ko labāks vai sliktāks lamināts par riekstu vai sintētiku?!
Dzintar, kā bija, kad Tu man piedāvāji izvēlēties karabīni. Mana izvēle nešaubīgi bija ka tai jābūt ar riekstkoka laidi. Man kā kociniekam tas bij' ļoti svarīgi. Jo turot rokā un pieglaužot vaidziņu pie dabīga koka .... tur ir pavisam cits dvēseles siltums un emocijas. Es medībās eju salīdzinoši reti. Tāpēc emocionālai pusei tomēr ir liela nozīme.
Dabīgs materiāls ir dabīgs un tāpēc tas ir pārāks. Augstvērtīga koka materiālu izmanto ne jau "širpotrebam", bet gan īpašiem individuāliem pasūtījumiem. Jo izcilāks matriāls jo sarežģītāku struktūru, jo ilgāk šāds materiāls ir jānogatavina. Tepat iepriekš bija links uz ebay piedāvājumu. Jau tur manījāt, ka tiek piedāvāts 5 gadus gaisā žāvēts materiāls. Tas nozīmē bez piespiedu žāvēšanas. Sarežģītākas struktūras materiāliem šis laiks ir vēl ilgāks, jo nav pieļaujama piespiedu žāvēšana, lai nevedotos koksnē iekšējie spriegumi, kas pie tālākas apstrādes noved pie izstrādājuma deformācijām. Bohmanā piejamie materiāli NEVIENS nav dabīgi žāvēts. Šis arī ir dabīga koka lielākais trūkums, ilgais nogatavināšanas laiks. Tāpēc ja pērkat budžetklases ieroci ar koka laidi, labāk izvēlēties laidi ar pēc iespējas vienkāršāku tekstūras zīmējumu. Un arī tad ja ierocis ilgstōši ir glabājies mitrā vietā tad nevajadzētu to pažāvēt pāris dienas pie siltas krāsns. Nenovēršami stobrs būs jāizkarina no jauna.
Lamināta materiālam ir tikai atmiņas no dabīga koka. Tas jau ir modificēts materiāls ar pilnīgi citām īpašībām. Apstrādājot ar jebkādiem krāsu piešķirošiem materiāliem koksnē neizbēgami vairāk, vai mazāk zaudē savas dabīgās īpašības. Tā kļūst trauslāka. Lai to kompensētu tiek izmantotas atbilstošas līmfilmas, kas reizē ar salīmēšanas funkciju šīs īpašības uzlabo. Pie paugstinātā spiediena un temperatūras līmfilmu materiāls iespiežas dziļi (pāris mikrometri)koksnes porās piesātinot to ar modificējošo elementu. Iegūstot materīālu ar ļoti specifiskām un viegli prognozējamām fizikāli mehaniskajām īpašibām. Šāds materiāls praktiski nepakļaujas briešanas un rukšanas izmaiņām, tas ir mehāniski izturīgāks, blīvāks, tātad arī ievērojami smagāks, noteikti ar daudz augstāku elastības moduli. Tajā pašā laikā viegli apstrādājams. Nav jābaidās, ka pie apstrādes kāds elementa stūris šķiedru virzienā varētu atplīst. Arī tehnoloģiskais process ir 100x īsāks (pamatā uz žāvēšanas rēķina). Var teikt mēs iegūstam gandrīz plastmasu, bet ar atmiņām par koku. Bet tomēr šādu matreiālu, tāpat kā dabīgu, mēs vēl varam mazliet pieslīpēt, pielabot pēc saviem individuāli līkajiem pirkstiem, vai platajiem vaigu kauliem. Sintētikai tāda opcija vairs nepastāv. Vismaz vizuāli tas nebūs skaisti.
Sintētisko laižu vērējums vairs nav mans lauciņš. Tāpēc nesaku neko. Man viņas nav pieņemamas.
Paldies, Jāni. Tas Amatnieks strādāja tikai ar roku darbarīkiem. Saprotams paliek arī savulaik no viņa saņemtais atteikums izgatavot laidi TOZam. Tas vīrs, acīs skatoties, teica- atvaino, bet rokas jau par švakām, kaut no skata vēl likās spēka pilns.
Šis ir tā saucamais bērza māzeris, kas veidojas stumbra blīzuma daļā (pie celma). Bet tas nav visiem bērziem. Māksla augošam kokam pateikt kuram būs māzers un kuram nē tā ir vecmeistaru meistarklase. Bērza māzers atšķiras ar to, ka tam šķiedras iet neregulāru vilnīšu un džkārt pat mezglojumu veidā. Šāda koksne ir ar ļoti izcilām dekoratīvajām īpašībām. Māzeri ir ļoti grūti apstrādāt ar rokas instrumentiem, bet galarezultāts ir izcils virsmai ir ļoti daudz lāsumainu spīdumu. Līdzīgi kā rieksta māzerim tikai vienkrāsaini. Pati koksne māzerim dēļ samezglotā šķiedru virziena ir ļoti sīksta un izturīga ar paaugstinātu blīvumu, kā parastam bērzam. Izcils materiāls ieroču laidēm bet grūti apstrādājams. Nesalīdzināmi grūtāk kā rieksta māzeri.
Pagājušajā gadsimtā bij ļoti labi pazīstams pirmā Ulmaņlaika Amatnieks, kas laides taisīja, kā pats teica- no skaļā bērza. Pats mežā izmeklēja augošus kokus un vāca sagataves. Tikai pāris garumu, no paša rezgaļa. Teica, ka izvēloties atkarībā no koka mizas. Kad jautāju, ar ko tad šis skaļais bērzs atšķiras no parastā, atbildēja- pamēģini saskaldīt. Pastobres gatavoja tikai no ābeles.
Būs gari, bet kam interesē, var izlasīt.
Mazliet taisnības ir visiem arī tiem, kas saprata, kas ir pupu mizas.
Laminēta saplākšņa iegūšanai, kā jau tika minēts, tiek izmantota finiera skaida. Tas var būt gan drāztais, gan lobītais finieris. Šinī gadījumā tiek izmantots finieris kam ir tangensiāls (griezums paralēli gadskārtām)griezums. Lobītais finieris ir tikai ar tangensiālu griezumu, bet tas ir ar zemāku kvalitāti. Drāztais finieris ir ar augstāku kvalitāti, bet ja nepieciešams atlasīt tangensiāla griezuma skaidu, lietderīgais iznākums ir niecīgs. Raibi krāsainos salikumus iegūst izmantojot dažnedažādas koksnes kodnes, kas piešķir kokam vēlamo toni. Prastākais, ko nesen minēju pie "Roblas" iedarbības, ir amonjaks ar ko iegūst pelēko toni, vai kodinot sarkankoku var iegūt pat spilgti melnu toni.
Kārtu salikums nebūs gluži lineārs (garenvirziena) visām kārtām, jo pie pietiekoša platuma iegūst materālu ar tādām pašām īpašībām kā parasts dēlis. Tas ir mainoties ārējiem apstākļiem tas būs pakļauts tādām pašām deformācijām kā vienkārš dēlis. Tāpēc līmēšanas pakā finierus kārto ne gluži 90 gr leņķī vienu pret otru, kā ikdienas celtniecības saplāksnim, bet ne lielākā kā 30 gr leņķī. Līdz ar to atsevišķu kārtu šķiedras savā starpā krustojas, bet nespeciālistam skatoties liekas, ka ir viesas vienā virzienā, jo tik izteikti neredz galagoka griezumu katrā otrajā kārtā.
Pats būtiskākais no kā iegūst nosaukumu lamināts ir salīmēšanas tehnoloģija un saistvielas. Saplāksnim parastajam tā ir karbomīda vai fenola līme, kuras sastāvā kā škīdīnātājs, precīzi neatceros cik, bet apmēram 90% ir ūdens, kas pēc līmēšanas paliek tur pat koksnē un pēc tam ļoti ilgā laikā lēnā garā izgaro, tāpat kā vienmēr mainot materiāla formu. Tiesa jau krietni mazāk nekā parastam dēlim. Lai no tā izvairītos tiek izmantotas sausās līmes, vai līmfilmas, kas arī ir lamināts. Ja šādu lamināta līmfilmu uzklāj parastam saplāksnim virskārtā, pievienojot vēl kādu tonētu līmfilmu iegūstam laminēto saplāksni ar kādu mēs sastopamies ikdienā.
Bet mūsu gadījumā šādas sausās līmfilmas tiek izmantotas visās līmēšanas kārtās. Līmēšana , presēšana, notiek pie augstāka spiediena nekā ikdienā un arī līmēšanas temperatūru sasniedz līdz pat 140*C.
Rezultātā iegūstam materiālu ko sauc par laminātu, kas nav tas pats kas laminētais saplāksnis.
Jā - skaļi un krievu valodā...
ir visiem kas auguši lēnām purvā ar smalkām gadskārtām.
Dzintar, kā bija, kad Tu man piedāvāji izvēlēties karabīni. Mana izvēle nešaubīgi bija ka tai jābūt ar riekstkoka laidi. Man kā kociniekam tas bij' ļoti svarīgi. Jo turot rokā un pieglaužot vaidziņu pie dabīga koka .... tur ir pavisam cits dvēseles siltums un emocijas. Es medībās eju salīdzinoši reti. Tāpēc emocionālai pusei tomēr ir liela nozīme.
Dabīgs materiāls ir dabīgs un tāpēc tas ir pārāks. Augstvērtīga koka materiālu izmanto ne jau "širpotrebam", bet gan īpašiem individuāliem pasūtījumiem. Jo izcilāks matriāls jo sarežģītāku struktūru, jo ilgāk šāds materiāls ir jānogatavina. Tepat iepriekš bija links uz ebay piedāvājumu. Jau tur manījāt, ka tiek piedāvāts 5 gadus gaisā žāvēts materiāls. Tas nozīmē bez piespiedu žāvēšanas. Sarežģītākas struktūras materiāliem šis laiks ir vēl ilgāks, jo nav pieļaujama piespiedu žāvēšana, lai nevedotos koksnē iekšējie spriegumi, kas pie tālākas apstrādes noved pie izstrādājuma deformācijām. Bohmanā piejamie materiāli NEVIENS nav dabīgi žāvēts. Šis arī ir dabīga koka lielākais trūkums, ilgais nogatavināšanas laiks. Tāpēc ja pērkat budžetklases ieroci ar koka laidi, labāk izvēlēties laidi ar pēc iespējas vienkāršāku tekstūras zīmējumu. Un arī tad ja ierocis ilgstōši ir glabājies mitrā vietā tad nevajadzētu to pažāvēt pāris dienas pie siltas krāsns. Nenovēršami stobrs būs jāizkarina no jauna.
Lamināta materiālam ir tikai atmiņas no dabīga koka. Tas jau ir modificēts materiāls ar pilnīgi citām īpašībām. Apstrādājot ar jebkādiem krāsu piešķirošiem materiāliem koksnē neizbēgami vairāk, vai mazāk zaudē savas dabīgās īpašības. Tā kļūst trauslāka. Lai to kompensētu tiek izmantotas atbilstošas līmfilmas, kas reizē ar salīmēšanas funkciju šīs īpašības uzlabo. Pie paugstinātā spiediena un temperatūras līmfilmu materiāls iespiežas dziļi (pāris mikrometri)koksnes porās piesātinot to ar modificējošo elementu. Iegūstot materīālu ar ļoti specifiskām un viegli prognozējamām fizikāli mehaniskajām īpašibām. Šāds materiāls praktiski nepakļaujas briešanas un rukšanas izmaiņām, tas ir mehāniski izturīgāks, blīvāks, tātad arī ievērojami smagāks, noteikti ar daudz augstāku elastības moduli. Tajā pašā laikā viegli apstrādājams. Nav jābaidās, ka pie apstrādes kāds elementa stūris šķiedru virzienā varētu atplīst. Arī tehnoloģiskais process ir 100x īsāks (pamatā uz žāvēšanas rēķina). Var teikt mēs iegūstam gandrīz plastmasu, bet ar atmiņām par koku. Bet tomēr šādu matreiālu, tāpat kā dabīgu, mēs vēl varam mazliet pieslīpēt, pielabot pēc saviem individuāli līkajiem pirkstiem, vai platajiem vaigu kauliem. Sintētikai tāda opcija vairs nepastāv. Vismaz vizuāli tas nebūs skaisti.
Sintētisko laižu vērējums vairs nav mans lauciņš. Tāpēc nesaku neko. Man viņas nav pieņemamas.
Šis ir tā saucamais bērza māzeris, kas veidojas stumbra blīzuma daļā (pie celma). Bet tas nav visiem bērziem. Māksla augošam kokam pateikt kuram būs māzers un kuram nē tā ir vecmeistaru meistarklase. Bērza māzers atšķiras ar to, ka tam šķiedras iet neregulāru vilnīšu un džkārt pat mezglojumu veidā. Šāda koksne ir ar ļoti izcilām dekoratīvajām īpašībām. Māzeri ir ļoti grūti apstrādāt ar rokas instrumentiem, bet galarezultāts ir izcils virsmai ir ļoti daudz lāsumainu spīdumu. Līdzīgi kā rieksta māzerim tikai vienkrāsaini. Pati koksne māzerim dēļ samezglotā šķiedru virziena ir ļoti sīksta un izturīga ar paaugstinātu blīvumu, kā parastam bērzam. Izcils materiāls ieroču laidēm bet grūti apstrādājams. Nesalīdzināmi grūtāk kā rieksta māzeri.
Mazliet taisnības ir visiem arī tiem, kas saprata, kas ir pupu mizas.
Laminēta saplākšņa iegūšanai, kā jau tika minēts, tiek izmantota finiera skaida. Tas var būt gan drāztais, gan lobītais finieris. Šinī gadījumā tiek izmantots finieris kam ir tangensiāls (griezums paralēli gadskārtām)griezums. Lobītais finieris ir tikai ar tangensiālu griezumu, bet tas ir ar zemāku kvalitāti. Drāztais finieris ir ar augstāku kvalitāti, bet ja nepieciešams atlasīt tangensiāla griezuma skaidu, lietderīgais iznākums ir niecīgs. Raibi krāsainos salikumus iegūst izmantojot dažnedažādas koksnes kodnes, kas piešķir kokam vēlamo toni. Prastākais, ko nesen minēju pie "Roblas" iedarbības, ir amonjaks ar ko iegūst pelēko toni, vai kodinot sarkankoku var iegūt pat spilgti melnu toni.
Kārtu salikums nebūs gluži lineārs (garenvirziena) visām kārtām, jo pie pietiekoša platuma iegūst materālu ar tādām pašām īpašībām kā parasts dēlis. Tas ir mainoties ārējiem apstākļiem tas būs pakļauts tādām pašām deformācijām kā vienkārš dēlis. Tāpēc līmēšanas pakā finierus kārto ne gluži 90 gr leņķī vienu pret otru, kā ikdienas celtniecības saplāksnim, bet ne lielākā kā 30 gr leņķī. Līdz ar to atsevišķu kārtu šķiedras savā starpā krustojas, bet nespeciālistam skatoties liekas, ka ir viesas vienā virzienā, jo tik izteikti neredz galagoka griezumu katrā otrajā kārtā.
Pats būtiskākais no kā iegūst nosaukumu lamināts ir salīmēšanas tehnoloģija un saistvielas. Saplāksnim parastajam tā ir karbomīda vai fenola līme, kuras sastāvā kā škīdīnātājs, precīzi neatceros cik, bet apmēram 90% ir ūdens, kas pēc līmēšanas paliek tur pat koksnē un pēc tam ļoti ilgā laikā lēnā garā izgaro, tāpat kā vienmēr mainot materiāla formu. Tiesa jau krietni mazāk nekā parastam dēlim. Lai no tā izvairītos tiek izmantotas sausās līmes, vai līmfilmas, kas arī ir lamināts. Ja šādu lamināta līmfilmu uzklāj parastam saplāksnim virskārtā, pievienojot vēl kādu tonētu līmfilmu iegūstam laminēto saplāksni ar kādu mēs sastopamies ikdienā.
Bet mūsu gadījumā šādas sausās līmfilmas tiek izmantotas visās līmēšanas kārtās. Līmēšana , presēšana, notiek pie augstāka spiediena nekā ikdienā un arī līmēšanas temperatūru sasniedz līdz pat 140*C.
Rezultātā iegūstam materiālu ko sauc par laminātu, kas nav tas pats kas laminētais saplāksnis.