Forums

Kā jūs cienītie vērtēsiet šādu situāciju: Mežā sastapts nepazīstams suns ar atstarojošiem elemtiem uz kalkasiksnas, žetonu ar saimnieka numuru un raidītāju. Suns nav medību, bet parasts mājas mīlulis, kurš ir devies brīvsolī. Kas šādam dzīvniekam pienākas?
Stāsts iz dzīves, man savulaik piemājas meža mednieki solīja suni nošaut jo klaiņo. Atzīstu, suns tiešām laiku pa laikam meitās aizgāja, bet nu nekad neklaiņoja tādā klasiskā nozīmē, jo mēs vienmēr kā negudri pakaļ dzināmies un dienas laikā to bēgli atradām un vedām mājās, bet nu lieta bija. Taču sunim vienmēr bija kaklasiksna, žetons ar telefonu un atstarotājs, lai naktī mašīnas redz. Kā ar to suni rīkoties? Tie mednieki teicās šaut nost, jo klaiņo, bet kā mēs labi zinām, tad medību suņiem arī gana bieži sanāk aizskriet ne tur, un tad pazust pat uz vairākām dienām.... arī tak klaiņo, iespējams, grib ēst un kādu mazāku radību nokož... Manas mājas pagalmā ne reizi vien ir ieklīdis nomaldījies medību suns, esmu zvanījis tā saimniekiem un pieskatījis suni n - stundas, līdz notiek atkalsatikšanās, bet tam sunima tak tur nebija jābūt... Tur nebija tā suņa saimnieka medību iecirknis... man ir mazi bērni, tiem bail no sveša kustoņa..... esmu bruņots.... Tas ko vēlējos pateikt - piekrītu, saimniekiem suņi jāskatās un jārūpējas par tiem, bet ir skaidrs, ka suņiem ik pa laikam sanāk izskriet un tad daudzu mednieku uzskatos veidojas tāda nevienlīdzība - lūk mans medību suns ir labs un tam ir ļauts pazust, bet kaimiņa krancis maita - tas nošaujams... Arī te minētajā gadījumā jau pēc noklusējuma tika nolemts, ka nokostais medību suns bija tikai cietējs, nepieļaujot domu, ka tas arī varēja būt provakators. Kā būtu situācija izvērtusies, ja, teiksim, tā lielā suņa saimniecei būtu pašaizsardzības ieroča nēsāšanas atļauja, viņa pamanītu, ka šīs sunim uzklupis cits ķepainis (medību), un lai glābtu savu mantu viņa pašaizsardzības nolūkos nošautu to otru - medību suni.... Kādi viedokļi?

Jautājums Raimondam. Vai suni tiešām nošāva, vai tikai teica, ka nošaus? Nu, nav labi, ka tie suņi pasprūk - savāra viņi šad un tad s**us, bet normāli domājoši mednieki pazīstamus un atpazīstamus suņus speciāli nešaus, bet tiem, kam galvā drusku nav viss kārtībā likumus neuzrakstīsi un arī, ja uzrakstīsi, tas neko nelīdzēs. Biju pirms brīža uzrakstījis garāku tekstu, bet šitā mājas lapa ir nedaudz ar paranojas noslieci veidota - pārāk ātri met laukā no šejienes. Negribas vairs atkārtoties, bet īsumā - savādi teksti šeit ietrāpās (tas tikai subjektīvi - mans teksts arī kādam var likties savāds).

Šaut vai nešaut jāskatās pēc apstākļiem, bet saimniekam gan acīs nevajag rādīties nekādā gadījumā. Viņi ir agresīvāki par saviem suņiem. Kāda jēga pēc tam kaut ko vēl skaidroties. Un jāšauj, lai krīt. Ja tas suns pārvilksies mājās ievainots, var iznākt tiesu darbi. Kam to vajag!?

Raimond!
Jau citēju jaunos noteikumus.
Praktiski vairāk šaut klaiņojošus suņus un kaķus NEDRĪKST!
par tādiem IR jāziņo pašvaldībai.
Ja kāds mednieks nošaus un tas tiks piefiksēts- domāju, ka problēmas lielas var dabūt...

Jānim Upmalim - Nenošāva, bet vienu brīdi likās, ka mani pašu nošaus, katrā gadījumā spriedze bija liela un tuvu sejas dauzīšanai. Varbūt arī tāpat nebūtu šāvuši, bet katrā gadījumā es tur patrāpījos tāpēc, ka kā jau minēju - kā suns nozūd, tā visa ģimene šo meklē. Sagadījās, ka es atradu suni praktiski vienlaikus ar medniekiem. Iespējams, kāds tikai gribēja man pakratīt ar pirkstu un pateikt, ka suns kārtīgāk jāpieskata, bet forma bija tāda nu ļoti interesanta. Īpaši ņemot vērā faktu, ka to tur katram normāli domājošam cilvēkam redzams, ka saimnieki par suni rūpējas - kakla siksna, atstarotājs, žetons.

Ivar - tas nebija tagad. Tas bija labu laiku atpakaļ.

Diemžēl suņu šaušana dažos medību kolektīvos ir ieviesusies un pat neskatoies uz jaunajiem noteikumiem tiek turpināta..
Draugam šovasar atkal kārtējo suni nošāva...
Un visiem ir sava taisnība- laukos suni turēt piesietu, ja saimniekam ap māju ir 200 hektāri- nu grūti iestāstīt- jo suns ir arī mājas un tehnikas sargs..
Medniekiem cita bēda- liekas , ka suns visus zvērus viens pats apēd:)

Tikai kopdarbībā t.i. manas, kā medību formējuma vadītāja, vietēja šerifa (pilnvarotā) un vietējā mežkunga, "atrunājām" saimnieku no suņa regulāras vešanas( ar auto ) "paskrieties " uz mežu.Sunīts vienmēr bija ietērps atstarojošā vestē, regulāri ārpus saimnieka redzesloka... .

Lūk arī pats saimnieks....
Bet šis ir īpaš gadījums.... vel ir sēņotaji, kuriem arī līdzi dažādi šuneļi, izrotati ,ka jaungada eglītes,bet tie ātri, ieraugot mednieku, ņem suni pavadā.

Aigar! Agrāk bija likums, ka klaiņojošus suņus un kaķus drīkst šaut, ja tiem nav kaklasaites un tie nav medību škirnes suņi,tagad nevar šaut nekādus!
P.S man nepatīkami, ka mūsu sabiedrībā ir tādi cilvēki kā Aigars, kuri var nošaut medību suni!