Ir pilnībā japiekrīt Žanas viedoklim, ka nau vienozīmīgu situāciju. Pašam ir bijis jašauj, jameklē noklīdušo suņu saimnieki un jaskraida pa mežiem meklējot suņus. Mums ģimenē arī ir aspalvainais taksis, un ir diezgan intresanti pavērot citu mednieku reakciju, ka uzin, kas tas par brīnumu un tad reakcija ir apmēram tāda - taksis, nu nevar būt.
Apbrīnoju cilvēku "mednieku" izdarības. Likums šodien neļauj izņemt no aprites klejojošos suņus, bet kad arī ļāva scenārijs bij viens šauj lai paliek uz vietas un roc dziļi. Un pretenziju nevienam nav. Dotajā brīdī meklēt saimniekus un kautko mēģināt ieskaidrot ir pirmais solis pie līguma izbeigšanas, jo nedod dievs tas sunis kautkur pazudīs, vai vilks viņu apēdīs, mašīna nobrauks vainīgs būsi tu, esi bijis un dzīvot kādu mācijis esi.
Likums ļauj medību platībās šaut klaiņojošus suņus. Saskaņā ar medību likumu tās ir medības (pielīdzinās) un saskaņā ar dzīvnieku aizsardzības likumu "44.pants. Dzīvnieku aizliegts nogalināt. Aizliegums neattiecas uz: ... 3) medībām; ....". Tātad, sanāk medības uz klaiņojošiem dzīvniekiem.
Kas attiecas par ziņošanu pašvaldībai (Dzīvnieku aizsardzības likums 8.p. 2.daļa), tas attiecas uz klaiņojošiem dzīvniekiem citur.
Kas attiecas par šaušanu/ne šaušanu, tad es uzskatu, ja mednieks redz, ka kāds suns plosa kādu meža lopu ir jāšauj nost neskatoties, kas tas ir pa suni.
Parasti medību suņi ir pietiekami labi dresēti, lai neplosītu medījumu, savukārt, ja nav, tad saimnieks pats ir vainīgs par savu nolaidību.
Tas, ka kaut kāds suns vienkārši skraida pa mežu nav pamats, lai šo suni nošautu.
Likums ļauj medību platībās šaut klaiņojošus suņus.
Tā īsti taisnība nebūs, jo
2) Medībām pielīdzināma:
..........................................
3) klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošos starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus.
Māri. Diskusijas sākumā es jau citēju gan starptautiskos, gan vietējos likumus. Neviens neaizliedz.
Savukārt medības pie mums reglamentē tikai medību likums uz noteikumi.
Tātad, ja saskaņā ar medību likumu tās ir medības (pielīdzinās, kā jau tu pats atkārtoti citē) un dzīvnieku aizsardzības likums neaizliedz nogalināt dzīvniekus medībās, tad viss ir kārtībā. :)
Lielākā problēma ir tā, ka pēc tam kādu laiku ir jāskaidrojas, tādēļ ir ieteicams ar cieņu guldīt "pielīdzināmo medījumu" zemes klēpī :)
8.pants...............................
(2) Jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai.
(3) Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu.
Kas attiecas par ziņošanu pašvaldībai (Dzīvnieku aizsardzības likums 8.p. 2.daļa), tas attiecas uz klaiņojošiem dzīvniekiem citur.
Kas attiecas par šaušanu/ne šaušanu, tad es uzskatu, ja mednieks redz, ka kāds suns plosa kādu meža lopu ir jāšauj nost neskatoties, kas tas ir pa suni.
Parasti medību suņi ir pietiekami labi dresēti, lai neplosītu medījumu, savukārt, ja nav, tad saimnieks pats ir vainīgs par savu nolaidību.
Tas, ka kaut kāds suns vienkārši skraida pa mežu nav pamats, lai šo suni nošautu.
Tā īsti taisnība nebūs, jo
..........................................
3) klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošos starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus.
Savukārt medības pie mums reglamentē tikai medību likums uz noteikumi.
Tātad, ja saskaņā ar medību likumu tās ir medības (pielīdzinās, kā jau tu pats atkārtoti citē) un dzīvnieku aizsardzības likums neaizliedz nogalināt dzīvniekus medībās, tad viss ir kārtībā. :)
Lielākā problēma ir tā, ka pēc tam kādu laiku ir jāskaidrojas, tādēļ ir ieteicams ar cieņu guldīt "pielīdzināmo medījumu" zemes klēpī :)
(2) Jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai.
(3) Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu.