Forums

Kaspar -gan jau pats saprati , pa ko es runāju un kā mednieks var nezināt ko lode dara , ka tiek izšauta ? Vienkārši Es aceros kas ar mani darījās pirmajās dzinējmedībās , kādas domas šaustījās galvā ? Es no tā nekaunos un necenšos izlikties par baigo asu , bet arī ir lietas kuras Es labi pārzinu un tāpēc aizstāvu savu viedokli .

Gati sapratu....
Arī sapratu, ka Tu domā kā to var nezināt.... bet nezin, tajā "dullumā" par kuru Tu runā neko vairs nezin....ir tikai zvērs un močī virsū...
Diemžēl to novēroju ļoti bieži, ļoti daudzos kolektīvos un Latvijas vietās....

Zinu ,zinu ka širmis aizveras ! Kaut esmu neticīgais - bet sākumā lūdzu Dievu lai tik nekristu azartā un nebliestu pa līniju.

Cilveki ir dažādi, bet pa lielam tas viss atkarīgs kadi ir mednieki un skolotaji riņķī... kadus pamatus ieliek jaunajam medniekam...
Pec notikuma sodīt viegli, bet varbut tad pamāciet nevis gudri runājiet, liekot medniekus uz numuriem, paradiet šaušanas sektorus, izstastiet kad aiz līkuma ir mednieks, nekas kad arī oranžo cepuri neredz. Kad ir šaura vieta ar izcirtumu un mastā šaut nevar... ir taču tik daudz situacijas un lietas kurās varam viens otru pamācīt...

Edgar -ļoti pareizi .Es pat teiktu , ka to vajadzētu darīt uzmācīgi un apnicīgi ,pat "vecajiem āžiem".Tad tas iesēžas galvā.

Īstenībā jau tie jaunie gurķi baidās pieļaut kļudas vairāk nekā vecie, kā varints ir pāriešana uz vītni un vītnei kā visiem zināms ir pavisam citi bīstamības kritēriji.

Varu piekrist, ka izglītošana uzlabotu situāciju, bet bieži ir novērots, ka tieši pieredzējušie mednieki ir par sevi tik pārliecināti, ka apzināti pārkāpj. Par nelaiķiem sliktu nerunā (tāpēc vārdā nesaukšu), bet man ir bijis tas gods pamedīt vairākkārt kopā ar savulaik ļoti cienījamu mednieku, kurš ļoti labi pārzināja medību procesus un, manuprāt, bija Mednieks ar lielo burtu (uz medībām nāca kaklasaitē - kā uz svētkiem). Bet - bija tāds niķis viņam - gribēja pēc iespējas vairāk nomedīt. Man pašam pēc viņa šāviena egles zariņi ir krituši virsū (ierocis netīšām parāvās uz augšu - labi ka tik augstu), caunu viņš nomedīja 3 metri no dzinēja kājām. Bija vēl gadījumi, bet domāju, ar to pietiks, lai saprastu, ko es gribēju pateikt - ne vienmēr sū**s vāra jaunie un nepieredzējušie, tie parasti ir nedrošāki.

Sūdi jau sākas tajā ka sāk rīkoties automātiski, ko visi uzskata kā pareizu, t.i. droša rīkošanās ar ieroci jāatstrādā līdz automātiskumam un tur vecie mednieki var vairāk sagrēkot nekā jaunie, jaunajiem toties tā azartiskā šaušana piemīt toties uz ieroča pārnēšāšanu un neizlādēšanu mazāk grēko, jo tur viņiem nav vēl automātiskās darbības pielipušas.

Vispār ja padomā - vecie sūdus vāra pat vairāk kā jaunie .Lielas korekcījas ir ienesis tas , ka dzinējmedībās daudz izmanto vītneniekus .

Jaunajam medniekam jāstažējas nevis divus gadus dzinējos bet gan dažus gadus gaides medībās, dzīvnieku ieraugot sirds pa muti vienalga izkāps bet nebūs apkārt citu cilvēku un dzīvnieks stāvēs uz vietas un tad pēc dažiem gadiem jau trakums būs noplacis un jau dzinējmedībās būs drošāk. Ja kolektīvā visiem ir vītnes tad tomēr par tornīšiem jāpadomā, bet ja karabīnes ir tikai dažiem tad tie parasti ir kautkur uz laukiem nolikti, kur atbildība ne mazāka bet cilvēku pulka mazāk.