Tomēr savaldīt savas emocijas un dzidri spriest brīdī, kad redzi medījumu, šautuve neiemāca.
Šautuve māca, bet tikai to jādara sacensību gaisotnē tad arī līdzīgs medību stresiņš piezogas un ar laiku ārstējas, parasta šautuves apmeklēšana nav tas, kas ārstē dullumu. P.S. Paldies par atzinīgiem vārdiem!
Man vārds šautuve ir vienlīdzīgs ar vārdu sacensības. Jo tukša rībināsana pa papīru nekādus jūtamus uzlabojumus šaušanas prasmēs nedod. Arī drošības tehnikas ievērošana ir tikai paša šāvēja kontròlē.Būsim godīgi, cik daudzi no mums šāutuves apmeklējuma laikā algo instruktoru? Savukārt sacensības ir pavisam cita lieta. Tur uz tevi skatās tiesneši ,konkurenti,līdzjutēji. Tur ir atbildība. Daudzkārt lielāka nekā mežā. Drošibas sakarā, es domāju. Un arī adrenalīna viļni pirms starta pirmajās reizēs ir tādi ,ka tupi un turies. Un godātie mednieki ,ja jūs man nepiekrītat, tad man ir pamatotas aizdomas ,ka pa sacīkstēm neesat šāvuši. Jā un vēl. Sacensībās ir uz ko paskatīties, no nā pamācīties. Labākie šāvēji nekad netur sveci zem pūra, ja kāds pajautā kā labāk, pareizāk šaut.
šito dziļo domu varētu nominēt uz mēneša anticitātu :(
Ja vien tā nav optikas pārbaude vai munīcijas testi, savādāk papīru caurumot ne sacensību atmosfērā neliekas interesanti. Itkā jau ne pirmo gadu medīju tāpat vēl ieraugot dzīvnieku sirds lec pa muti ārā, un sasteigti šāvieni pat pa stāvošiem dzīvniekiem gadās, pirms tam pa papīru šaujot viss diezgan smuki sanāk.
Un optikas piešaušana būtu tāda ļoti interesanta nodarbe? Jā, visnotaļ...
Tam procesam ir kautkāds pamatojums, kapēc to daru. No tiem laikiem kad tiko nopirku karabīni, es baigi neaizrāvos ar grupu vākšanu, piešāvu optiku un ja gribēju kādu treniņu tad izšāvu pāris reizes no rokas. Neinteresēja man tad super grupas, ja ap vienu MOA varēja salasīt tad tā brīža vajadzībām pietika, toties patrenēt roku un daudzmaz ciešamu blīvumu savākt šaujot bez atbalsta likās daudz noderīgāk.
Suņi: Rietumsibīrijas medību suņi ,vienmēr vismaz 2.Latvijas dzinēji.
Medību trofejas: 6
30.11.2015. 07:28
Man vārds šautuve ir vienlīdzīgs ar vārdu sacensības.
Nu tas ir sports....
Mārci, medības ir kompleks pasākums, un šāviens ir tikai viena no kompleksa sastāvdaļām. Reālajā dzīvē - spotam viena plintīte medībām cita.....
Šautuve māca, bet tikai to jādara sacensību gaisotnē tad arī līdzīgs medību stresiņš piezogas un ar laiku ārstējas, parasta šautuves apmeklēšana nav tas, kas ārstē dullumu. P.S. Paldies par atzinīgiem vārdiem!
Šito dziļo domu varētu nominēt uz mēneša anticitātu :(
Atvainojos , šito dziļo domu varētu nominēt uz mēneša anticitātu :(
Ja vien tā nav optikas pārbaude vai munīcijas testi, savādāk papīru caurumot ne sacensību atmosfērā neliekas interesanti. Itkā jau ne pirmo gadu medīju tāpat vēl ieraugot dzīvnieku sirds lec pa muti ārā, un sasteigti šāvieni pat pa stāvošiem dzīvniekiem gadās, pirms tam pa papīru šaujot viss diezgan smuki sanāk.
Un optikas piešaušana būtu tāda ļoti interesanta nodarbe? Jā, visnotaļ...
Tam procesam ir kautkāds pamatojums, kapēc to daru. No tiem laikiem kad tiko nopirku karabīni, es baigi neaizrāvos ar grupu vākšanu, piešāvu optiku un ja gribēju kādu treniņu tad izšāvu pāris reizes no rokas. Neinteresēja man tad super grupas, ja ap vienu MOA varēja salasīt tad tā brīža vajadzībām pietika, toties patrenēt roku un daudzmaz ciešamu blīvumu savākt šaujot bez atbalsta likās daudz noderīgāk.
Nu tas ir sports....
Mārci, medības ir kompleks pasākums, un šāviens ir tikai viena no kompleksa sastāvdaļām. Reālajā dzīvē - spotam viena plintīte medībām cita.....