Skumji, ka atkal šādi notikumi medībās! Tas tikai vēlreiz pierāda, ka drošības instruktāža pirms medību uzsākšanas ir ļoti nopietna medību sastāvdaļa. Es noteikti nākošajās medībās ar saviem vīriem (medniekiem) runāšu par šo un citiem rakstā pieminētajiem nelaimes gadījumiem, mednieku pieļautajām kļūdām un noteikti arī par sekām!!! Mums jau otro gadu ir vienošanās ar visiem medību dalībniekiem par obligātu oranžo vestu lietošanu medībās. Blakus stāvošo mednieku redzamība ir stipri uzlabojusies, taču meža masīvos, kur stigas met loku ar redzamību ir kā ir.
Medībās pirmais un svarīgākais noteikums ir DROŠĪBA! Es vienmēr esmu teicis, ka neviens nekad nepārmetīs medniekam par to, ka viņš neizšaus uz medījumu (jo nebūs pārliecināts par šāviena drošību cietiem dalībniekiem), taču būs jāatbild par izdarīto šāvienu!
Novēlu ātrāk izveseļoties sašautajam medniekam un arī šāvējam spēkus pārdzīvot šo notikumu!
http://www.la.lv/medniekiem-me...
Skrējusi stirna, mednieks, kas stāvējis savā vietā uz mednieku līnijas, izšāvis no sava gludstobra ieroča, dzīvniekam nav trāpījis, taču ievainojis medību biedru, kurš tobrīd atradies 172 metru attālumā. Šāviņš atsitienā pret cietušā ieroci traumējis viņa kreisās rokas plaukstu.
P.S. 172 m - paliels atālums gludajam... apstākļu sakritība neveiksmīga :(
Tur nav ko grāmatās skatīties - vītņu lode var lidot 1000—4000 m, gludstobra lodes līdz 1000 m, renkuļi — 500 m, skrotis — līdz 200—400 m attālumam.
Vairāk jau žēl, kad tā apstākļu sakritība tik veiksmīgi neveiksmīga - pa laidni savainojot pirkstu... :(
Aprīkojums: Turku pusautomāts 12k.; Remington 770 .30-06 un 597 22.lr
Suņi: Latvijas Dzinējs
28.11.2015. 23:56
Sportinga patrona 7.5 skrošu izmērs sanāk ~2,3mm diametrā x100 būtu ~230m bīstamā zona. Lai gan uz pīlēm uz atklāšanu pa 30m nevienu zemē nevar dabūt, spalvas tik jūk.
Jaunajam medniekam jāstažējas nevis divus gadus dzinējos bet gan dažus gadus gaides medībās, dzīvnieku ieraugot sirds pa muti vienalga izkāps bet nebūs apkārt citu cilvēku un dzīvnieks stāvēs uz vietas un tad pēc dažiem gadiem jau trakums būs noplacis un jau dzinējmedībās būs drošāk.
Tā arī ir lielākā problēma - adrenalīna radītais prāta aptumsuma stāvoklis, kas mazinās tikai un vienīgi medībās, šaujot pa dzīvnieku. Ja kāds reti iet medībās - tad tas dzīvnieks, kas beidzot parādīsies pēc 2-3 tukšajām sezonām, noteikti radīs īslaicīgu prāta aptumsuma stāvokli. Nekas, ka indivīds pirms tam būs šautuvē izšaudījies - adrenalīns savu izdarīs, jo medības nav zināma distance līdz mērķim, kurā izšauj tad, kad visvairāk ir tam gatavs. Medības ir sekunžu daļas līdz lēmuma pieņemšanai, kurās smadzeņu darbību var ietekmēt augstais adrenalīna līmenis. Līdz ar to, vienīgā metode aukstasinīgi šaut pa dzīvnieku ir - medīt pēc iespējas biežāk un dažādāk.
PS. Ar to nesaku, ka nevajag iet un trenēties šautuvē. Protams, ka vajag, jo medībās šauj, lai būtu medījums, nevis šaušanas pēc - un te nu bez šaušanas treniņa neiztikt. Tomēr savaldīt savas emocijas un dzidri spriest brīdī, kad redzi medījumu, šautuve neiemāca.
Medībās pirmais un svarīgākais noteikums ir DROŠĪBA! Es vienmēr esmu teicis, ka neviens nekad nepārmetīs medniekam par to, ka viņš neizšaus uz medījumu (jo nebūs pārliecināts par šāviena drošību cietiem dalībniekiem), taču būs jāatbild par izdarīto šāvienu!
Novēlu ātrāk izveseļoties sašautajam medniekam un arī šāvējam spēkus pārdzīvot šo notikumu!
Skrējusi stirna, mednieks, kas stāvējis savā vietā uz mednieku līnijas, izšāvis no sava gludstobra ieroča, dzīvniekam nav trāpījis, taču ievainojis medību biedru, kurš tobrīd atradies 172 metru attālumā. Šāviņš atsitienā pret cietušā ieroci traumējis viņa kreisās rokas plaukstu.
P.S. 172 m - paliels atālums gludajam... apstākļu sakritība neveiksmīga :(
Vairāk jau žēl, kad tā apstākļu sakritība tik veiksmīgi neveiksmīga - pa laidni savainojot pirkstu... :(
gadījumā vienu nulli par daudz neesi pielicis???
Tā arī ir lielākā problēma - adrenalīna radītais prāta aptumsuma stāvoklis, kas mazinās tikai un vienīgi medībās, šaujot pa dzīvnieku. Ja kāds reti iet medībās - tad tas dzīvnieks, kas beidzot parādīsies pēc 2-3 tukšajām sezonām, noteikti radīs īslaicīgu prāta aptumsuma stāvokli. Nekas, ka indivīds pirms tam būs šautuvē izšaudījies - adrenalīns savu izdarīs, jo medības nav zināma distance līdz mērķim, kurā izšauj tad, kad visvairāk ir tam gatavs. Medības ir sekunžu daļas līdz lēmuma pieņemšanai, kurās smadzeņu darbību var ietekmēt augstais adrenalīna līmenis. Līdz ar to, vienīgā metode aukstasinīgi šaut pa dzīvnieku ir - medīt pēc iespējas biežāk un dažādāk.
PS. Ar to nesaku, ka nevajag iet un trenēties šautuvē. Protams, ka vajag, jo medībās šauj, lai būtu medījums, nevis šaušanas pēc - un te nu bez šaušanas treniņa neiztikt. Tomēr savaldīt savas emocijas un dzidri spriest brīdī, kad redzi medījumu, šautuve neiemāca.