Liela daļa problēmu bildējot trofejas un sevi ar tām, jau ir izskanējušas.
Galvenokārt jau klibo kompozīcija,reizēm neprotam izkadrēt, reizēm ISO par augstu, gaismas nepietiekamība. Bet tas ir visiem cilvēkiem, kuri bildē reti, ne tikai medniekiem.
Ļoti bieži izskan kritika par asiņainu fotogrāfiju. Es domāju, ka attēlojot medījumu kategoriski atteikties no asinīm nevajadzētu. Pretējā gad. sanāk, ka tai cūkai ir bijis infarkts, vai vispār no vecuma nobeigusies. Protams, visam ir robežas. Man patīk, ja medījums ir bildēts ar vēl neizlaistām iekšām. Bet galvenais - poza, kas raksturotu cieņpilnu attieksmi pret medījumu un, protams, paša lepnumu un prieku.
Piem. parasti tas ir pietupiens uz viena ceļgala. ĻOoti slikts tonis ir sēdēt, gulēt vai kā savādāk pazemojoši izturēties pret medījumu.
Saprotiet, šeit galvenais nav mednieka izglītības līmenis, vai medniecības stāžs, šeit jābūt iekšējai inteliģencei,iznesībai, vienvārdsakot sajūtai par to, kas ir un kas nav forši.
Vairāk jālasa ārzemju (rietumu) žurnāli, grāmatas. Tur daudz ko var aizgūt par fotogrāfēšanu medībās.
eduards tak skaidri sacīja, ka bildēs sava prieka pēc tāpēc Eglīšu, Bilzoņu un 200 mm trubas piesaukšana ir nevietā. Absolūtais minimums ir interese. Un ja vēl ir Ls 300, tad vispār atliektiem galiem.
Cienītais Edgar. Man gluži vienalga ko un kā bildēs Eduards, un jūsu viedoklis par "atliektiem galiem" vairāk par smīnu manī neizraisa.
Manuprāt šis būs kārtējais gadījums šinī forumā, kur veselīga diskusija un pieredzes apmaiņa rezultātā pārvēršas par atsevišķu duelantu kaujas lauku un taisnība ir tam,kurš skaļāk, vai, nereti, lecīgāk mācēs aizstāvēt savu ideju.
Lai veicas!:))
Lietoju šādu kameru D40 jau kādu gadu, pirku jo atsauksmēs bija rakstīts, ka ir ļoti laba kamera iesācējiem, lai apgūt funkcijas utt. Objektīvs dzīvnieku bildēšanai mežā ir 200, šķiet, ka ir nepieciešams lielāks, bet var iztikt.
Jurčik!
Cepuri nost tavā priekšā, labs, īss komentārs par trofeju fotgrafēšanu.
Vienīgi par asinīm var piebilst, ka trāpījuma vietā tās ir OK, bet ne tad kad uz sniega apkārt dzīvniekam ir vesela jūra... Un pie bildēšanas varu ieteikt, uzšķerstos vēderus ar labāk nerādīt. Tos var veiksmīgi piesegt dzīvnieku smuki uz vēdera noguldot.
Galvenais ko vajadzētu atcerēties ka trofejas fotogrāfiju vajadzētu "organizēt" - novākt visu lieko, lai nekrīt kadrā, smuki medījumu iekārtot un laimīgo autoru ar nokoriģēt.
Redzi, Jāni, tā problēma nereti ir tur, ka mēs varam būt baigie speči fotogrāfijā, bet ļoti bieži, ja ne vienmēr, mūs - laimīgos medniekus bildē citi kolēģi, kuriem vienalga, kas atrodas kadrā!:))
:o)))
tāpēc pašam, jāpastrādā, vai arī līdzi jāņem statīvs :-p
Bet ja nopietni, ir liederīgi kolektīvu pie fotografēšanās nedaudz "patrenkāt", ar laiku tīri intuitīvi, kolēģi paši jau elementārās lietiņas izdara. Tas tā no pieredzes.
nujā, vienīgi tad jāapmierinās ar to, ka arī bildes iznāks "da jebkādas"... :) Nesen sēdēju tornī un kaza ar kazlēnu pienāca pa grāvi 10-12 m attālumā. Šā tā mēģināju fotografēt ar mobilo, bet bildes sanāca precīzi nekādas.
Bet asiņainas bildes tomēr izskatās draņķīgi.
Atļaj man Tev Renār nepiekrist! Fotolietās nedrīkst būt termins "da jebkāds"
Katrai kamerai ir atšķirīgs trokšņu līmenis un šeit nebūt nav runa par klāt tikšanu. Jātiek klāt ir medībās ar gludo pa 20 metri. Fotogrāfijā galvenais nav nomedīt, bet dabūt bildi, kuru nav kauns pie sienas kārt un bērniem rādīt. Un pilnīgi po no kāda attāluma tu viņu ieguvi.
Bet tas tikai IMHO.:)
Jurčik!
Nedaudz oponēšu. Fotomedībās ir ļoti no svara arī klāttikšana it sevišķi ja nav teleobjekīvs. Jo savādāk ar "kittīgo" objetīvu nofotografētajā ainavā ar pirkstu baksti uz kaut kādu mazu figūru un draugiem stāsti ka tur redzamais objekts ir briedis ar 18 žuburiem :-p
IMHO, lai bilžukā nebūtu jāmin kas par objektu redzams un pārāk briesmīgi nebūtu jāpiepūlās ar pielīšanu, fotomedībās vajadzētu iet ar objektīvu 200mm<
Lai gan termins "da jebkāds" pēc būtības ir slikts jebkurā jomā...
Galvenokārt jau klibo kompozīcija,reizēm neprotam izkadrēt, reizēm ISO par augstu, gaismas nepietiekamība. Bet tas ir visiem cilvēkiem, kuri bildē reti, ne tikai medniekiem.
Ļoti bieži izskan kritika par asiņainu fotogrāfiju. Es domāju, ka attēlojot medījumu kategoriski atteikties no asinīm nevajadzētu. Pretējā gad. sanāk, ka tai cūkai ir bijis infarkts, vai vispār no vecuma nobeigusies. Protams, visam ir robežas. Man patīk, ja medījums ir bildēts ar vēl neizlaistām iekšām. Bet galvenais - poza, kas raksturotu cieņpilnu attieksmi pret medījumu un, protams, paša lepnumu un prieku.
Piem. parasti tas ir pietupiens uz viena ceļgala. ĻOoti slikts tonis ir sēdēt, gulēt vai kā savādāk pazemojoši izturēties pret medījumu.
Saprotiet, šeit galvenais nav mednieka izglītības līmenis, vai medniecības stāžs, šeit jābūt iekšējai inteliģencei,iznesībai, vienvārdsakot sajūtai par to, kas ir un kas nav forši.
Vairāk jālasa ārzemju (rietumu) žurnāli, grāmatas. Tur daudz ko var aizgūt par fotogrāfēšanu medībās.
Manuprāt šis būs kārtējais gadījums šinī forumā, kur veselīga diskusija un pieredzes apmaiņa rezultātā pārvēršas par atsevišķu duelantu kaujas lauku un taisnība ir tam,kurš skaļāk, vai, nereti, lecīgāk mācēs aizstāvēt savu ideju.
Lai veicas!:))
Cepuri nost tavā priekšā, labs, īss komentārs par trofeju fotgrafēšanu.
Vienīgi par asinīm var piebilst, ka trāpījuma vietā tās ir OK, bet ne tad kad uz sniega apkārt dzīvniekam ir vesela jūra... Un pie bildēšanas varu ieteikt, uzšķerstos vēderus ar labāk nerādīt. Tos var veiksmīgi piesegt dzīvnieku smuki uz vēdera noguldot.
Galvenais ko vajadzētu atcerēties ka trofejas fotogrāfiju vajadzētu "organizēt" - novākt visu lieko, lai nekrīt kadrā, smuki medījumu iekārtot un laimīgo autoru ar nokoriģēt.
tāpēc pašam, jāpastrādā, vai arī līdzi jāņem statīvs :-p
Bet ja nopietni, ir liederīgi kolektīvu pie fotografēšanās nedaudz "patrenkāt", ar laiku tīri intuitīvi, kolēģi paši jau elementārās lietiņas izdara. Tas tā no pieredzes.
Bet asiņainas bildes tomēr izskatās draņķīgi.
Katrai kamerai ir atšķirīgs trokšņu līmenis un šeit nebūt nav runa par klāt tikšanu. Jātiek klāt ir medībās ar gludo pa 20 metri. Fotogrāfijā galvenais nav nomedīt, bet dabūt bildi, kuru nav kauns pie sienas kārt un bērniem rādīt. Un pilnīgi po no kāda attāluma tu viņu ieguvi.
Bet tas tikai IMHO.:)
Nedaudz oponēšu. Fotomedībās ir ļoti no svara arī klāttikšana it sevišķi ja nav teleobjekīvs. Jo savādāk ar "kittīgo" objetīvu nofotografētajā ainavā ar pirkstu baksti uz kaut kādu mazu figūru un draugiem stāsti ka tur redzamais objekts ir briedis ar 18 žuburiem :-p
IMHO, lai bilžukā nebūtu jāmin kas par objektu redzams un pārāk briesmīgi nebūtu jāpiepūlās ar pielīšanu, fotomedībās vajadzētu iet ar objektīvu 200mm<
Lai gan termins "da jebkāds" pēc būtības ir slikts jebkurā jomā...