Lielais raksts

Ilgvars Zihmanis,
Biedrības Medniekiem.lv valdes loceklis

Ik gadus 3. novembrī Eiropas mednieki godina savu aizbildni – Sv. Hubertu. Šai dienā notiek lielas medības, bet baznīcās vai turpat mežos tiek noturēti dievkalpojumi. Bet kā gan augstmanis no Parīzes galma savulaik kļuva par svēto un visu mednieku aizbildni?

Leģenda vēsta, ka Huberts reiz bijis grāfs un Francijas karaļa galminieks. Vislielākā Huberta kaislība bijusi medības. Taču reiz, kad viņš devies medībās Lielajā Piektdienā, viņš mežā pēkšņi saticis baltu briedi, kuram starp ragiem slējies krusts ar tajā piesistu Kristu. Šis skats ķēris Huberta dvēseli tik dziļi un spēcīgi, ka viņš ar reizi atmetis medības, kļuvis par vientuļnieku, apmeties turpat mežā un vēlāk kļuvis par Lježas pilsētas bīskapu.

Īstā Lježas bīskapa Huberta biogrāfijā tiešām ir minēts fakts, ka viņš piekopis vientuļnieka dzīvi mežā. Toties nekas nav minēts ne par medībām Lielajā Piektdienā, ne atklāsmi, ieraugot briedi ar krustā sistu Kristu starp ragiem. Šis motīvs aizgūts no leģendas par Sv. Eistāhiju. Eistāhijs reiz dienēja kā centurions Romas imperatora Trajāna armijā. Reiz, medīdams netālu no sava garnizona Mazāzijā (tagadējā Turcijas teritorija), Eistāhijs ieraudzīja baltu briedi un izdzirdēja balsi no debesīm: „Kāpēc tu mani vajā? Es esmu Kristus, debess un zemes radītājs, kurš licis tapt gaismai un nošķīris to no tumsas!" To redzēdams, Eistāhijs atmeta medības, pieņēma kristīgo ticību un kopā ar savu ģimeni aizbēga uz Ēģipti. Daudzus gadus vēlāk Eistāhijs Romā tika nogalināts savas ticības dēļ, un kopš tā laika katoļu baznīca godina viņu kā svēto mocekli. Kamēr Vācijā un Francijā par mednieku aizbildni tiek uzskatīts Sv. Huberts, tikmēr Austrijā un Eiropas dienvidos tiek godināts Sv. Eistāhijs.

Nav īsti skaidrs, kāpēc leģendas par šiem diviem svētajiem ir sajaukušās kopā. Huberts Reinas augštecē jau ilgi tika godināts kā vietējais svētais. Motīvs par balto briedi ar krustu starp ragiem un tam sekojušo atklāsmi Huberta biogrāfijā parādījās tikai 15. gadsimtā. Līdz ar to leģenda par Sv. Hubertu un viņa pielūgsme ātri ieguva plašu atzinību, un Sv. Huberts kļuva par mednieku aizbildni. Ik gadus 3. novembrī, medību sezonas vidū, Sv. Huberts tiek godināts īpaši, lai ikvienam medniekam rastos viela pārdomām par savu rīcību un attieksmi pret dzīvniekiem.

Attēlā redzamā glezna: „Sv. Huberta vīzija", autors – Wilhelm Carl Räuber

Avots: www.jaegermagazin.de