Lielais raksts

Medību likums Latvijā ir tapis mainīts ne reizi vien. Paskatoties vēsturē mums ir iespēja redzēt, kā tas ir noticis pirmās brīvvalsts laikā. Un iespējams salīdzinot ar mūsdienu diskusijām redzēt ko līdzīgu, varbūt arī atšķirīgu.

1935. gada Medību likums.

I. nodaļa.
Vispārīgi noteikumi.

1. Medību tiesības aptver tiesību vajāt, ķert, nogalināt un piegūt savvaļas kustoņus.
2. Medību tiesības pieder zemes īpašniekam savas zemes robežās. Zemes īpašniekam atļauts šīs ticības atdalīt no zemes īpašumu tiesību kopējā sastāva un nodot tās citām fiziskām un juridiskām personām, ievērojot šā likuma noteikumus.
3) Medību tiesības atļauts izlietot:
1) katram zemes īpašniekam savas zemes robežās,
2) mednieku biedrībām vai citām juridiskām un fiziskām personām, kurām pieder medību tiesības vismaz uz 150 ha lielu svešas zemes vai ūdeņa platību, ja šī platība ir viengabalaina vai sastāda medību iecirkni.
Piezīme. Jūrā — Latvijas territoriālos ūdeņos — medīšana brīva, ievērojot šā likuma noteikumus.
4. Plēsīgo zvēru, kā arī savvaļā apkārt klejojošo sunu, kaķu un kaitīgo putnu iznīcināšana nav uzskatāma par medīšanu un ir atļauta katram zemes īpašniekam savas zemes robežās katrā laikā bez medību apliecības. Minēto kaitēkļu iznīcināšana ir arī medību tiesību nomnieka pienākums sava medību iecirkņa robežās.

II. nodaļa.
Medību tiesību izmantošana un aizliegti medību veidi.
5. Medīšanai ir vajadzīga medību apliecība. Medīšanas laikā katram medniekam jātur klāt medību apliecība, kas uz pirmo pieprasījumu jāuzrāda amatpersonām, kurām piekrīt medību likuma izpildīšanas uzraudzība.
6. Medību apliecības izdod Mežu departaments, apriņķu priekšnieki un viņu palīgi. Apriņķu priekšnieku un viņu palīgu izdotās medību apliecības derīgas vienīgi tajās atzīmētam kalendāra gadam un izbeidzas ar norādītā gada 31. decembri. Mežu departaments izsniedz medību apliecības sev padotiem ierēdņiem uz visu viņu dienesta laiku.
7. Medību apliecības saņemot, jāsamaksā valsts medību nodeva Ls 10, — apmērā. Medību nodevu saņem apliecību izsniedzēji un iemaksā valsts kasē medību fonda ienākumos Mežu departamenta specālo līdzekļu rēķinā.
1. piezīme. Personas, kuras medī tikai uz savas zemes, maksā 2 lati lielu medību nodevu.
2. piezīme. Mežu departamenta darbinieki, saņemot medību apliecības no departamenta medību nodevu nemaksā.
8. Valsts mežos, uz valsts zemēm, ezeriem, upēm un citiem valstij piederošiem ūdeņiem un medību tiesību izmantošanu pārzin Zemkopības ministrija, iznomājot medību tiesības juridiskām vai fiziskām personām, saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātiem medību nomas noteikumiem un taksēm.
9. Medīšanai uz privātas zemes vajadzīga zemes īpašnieka rakstiska atļauja. Medīšana uz svešas zemes bez zemes īpašnieka iepriekš izdotas rakstiskās atļaujas, kā arī medīšana medību iecirkņos, kas neatbilst 3. panta 2. punkta noteikumiem, ir aizliegta.
10. Nevienam nav atļauts ar medību ieročiem staigāt pa svešu zemi, ja viņam nav uz šīs zemes medību tiesību. Šis noteikums neattiecas uz valsts varas pārstāvjiem un dienesta personām, kurām pēc pastāvošiem no teikumiem, dienestu izpildot, jābūt apbruņotiem ar šaujamiem ieročiem.
11. Medību apliecības neizsniedz:
1) personām, kas jaunākas par 18 gadiem;
2) personām, kas fizisku vai garīgu trūkumu dēļ nav spējīgas apieties ar ieročiem;
3) personām, kas stāv policijas uzraudzībā vai kas sodītas ar cietumu par mantkārīgā nolūkā izdarīto noziegumu vai bārgāku sodu, ja no soda izciešanas nav pagājuši 5 gadi;
4) personām, kas sodītas par Medību likuma pārkāpšanu ar arestu vai bargāku sodu, ja no soda izciešanas nav pagājuši 5 gadi, un
5) personām, kam nav ieroču turēšanas atļaujas.
12. Medību apliecības var neizsniegt:
1) personām, kas jaunākas par 21 gadu,
2) ārzemniekiem,
3) personām, kam trūkst mednieku pienākumu zināšanu vai kuras var kaitēt mednieku cieņai.
4) personām, kam nav savas zemes vai šā likuma noteikumiem atbilstošu medību iecirkņu.
13. Medību apliecības izsniedzējam ir tiesība katrā laikā izdoto apliecību atsaukt vai atņemt, ja atklājušies vai radušies apstākļi, kas noliedz apliecību izdot vai pieļauj to neizsniegt. Apliecības atsaukšanas vai atņemšanas gadījumā samaksāto nodevu neatmaksā.
14. Aizliegts medīt:
1) tuvāk par 100 metriem no svešām apdzīvotām ēkām, kā arī vietās, kur medības apdraud pilsoņu drošību;
2) kapsētās;
3) ar suņiem vai dzinējiem tuvāk par 2 kilometru no baznīcām un kapsētām dievkapojumu laikā;
4) lietojot kara šautenes un patšautenes;
5) ar kurtiem, aitu un vilku sugas un citu tamlīdzīga lieluma dzinēju suņiem un
6) no motorizētiem gaisa un sauszemes satiksmes līdzekļiem.
15. Aizliegts vajāt, ķert, nogalināt un piegūt medījamos zvērus un putnus reibinošām vielām, cilpām, tīkliem, lamatām un citiem tamlīdzīgiem rīkiem un nāvīgām zālēm.
Piezīme. Šā panta noteikumi neattiecas uz kaitīgo putnu ķeršanu, kā arī sesku, zebiekstu un citu sīku grauzēju iznīcināšanu apdzīvotās vietās, ja ķeramie rīki un nāvīgie preparāti uzstādīti tā, ka nevar kaitēt citiem kustoņiem vai cilvēkiem,
16 Aizliegts tirgoties ar dzelžiem un citiem īpašiem zvēru un putnu ķeramiem rīkiem un vielām, izņemot rīkus un vielas 15. panta piezīmē minēto dzīvnieku iznīcināšanai. Pārdošanai aizliegto ķeramo rīku un vielu glabāšana aizliegta.
17. Aizliegts medīt naktī. Nakts medību noliegums neattiecas uz medņu un rubeņu medībām riestošanas laikā, sloku medībām, meža cūku un vilku medībām uz gaidi.
Piezīme. Nakts laiks skaitās no vienas stundas pēc saules rieta līdz vienai stundai pirms saules lēkta.

III. nodala.
Savvaļā dzīvojošo zvēru un putnu aizsardzība.
18. Savvaļas kustoņu un putnu saudzēšanas nolūkā aizliegts medīt:
1) abu dzimumu briežus (Cervus alces L.), ziemeļbriežus (Rangifer tarandus) un bebrus (Castor fiber) — visu gadu;
2) iršu (Cervus elaphus) govis un teļus, stirnu kazas un kazlēnus, kā arī medņu mātītes — visu gadu.
Piezīme. Par iršu teļiem un stirnu kazlēniem uzskatāms jaunais pieaugums līdz 1 gada vecumam.
3) stirnu āžus (bukus) — no 1. janvāra līdz 19. jūlijam, ieskaitot;
4) iršu bullus — no 1. februāra līdz 31. augustam, ieskaitot;
5) zaķus — no 1. februāra līdz 30.septembrim, ieskaitot;
6) caunas un vāveres — no 1. mar.ta līdz 14. novembrim, ieskaitot, bet lapsas no 1. marta līdz 30.septembrim, ieskaitot;
7) āpšus — no 1. janvāra līdz 30.septembrim, ieskaitot;
8) slokas, paipalas, medņu un fazānu gaiļus — no 1. jūnija līdz 14.augustam, ieskaitot;
9) rubeņu gaiļus no 1. jūnija līdz 14.augustam, ieskaitot, un no 1. februāra līdz 14. aprīlim, ieskaitot;
10) bajtos rubeņus un meža irbes —no 1. februāra līdz 14. augustam, ieskaitot;
11) lauku irbes un fazānu mātītes —no 1. novembra līdz 31. augustam, ieskaitot, bet rubeņu mātītes —no 30. septembra līdz 31. augustam, ieskaitot.
Piezīme. Lai pasargātu lauku irbes no iznīkšanas ziemas laika, mednieku biedrību biedri, mežu resora darbinieki un arī lauksaimnieki-mednieki ar vietējā virsmežziņa piekrišanu var ieķert un turēt iesprostotas īpašas barošanas telpās lauku irbes laikā no 15. decembra līdz 15. aprīlim. Jauno rubeņu mātītes atļauts medīt no 15. augusta.
12) zosis un gulbjus — no 15 maija līdz 19. jūlijam, ieskaitot;
13) piles, ķikutus, kā arī citus ūdens un purva putnus no 1. janvāra līdz 19. jūlijam, ieskaitot;
14) visus pārējos zvērus un putnus, izņemot plēsīgos zvērus un kaitīgos putnus, no 1. aprīļa līdz 19.jūlijam, ieskaitot.
19. Aizliegts medīt lidvāveres, melnos stārķus, kraukļus, dziedātājus un citus putnus, kas pārtiek no kukaiņiem, kā, piemēram, lakstīgalas, cīruļus, cielavas, melnos strazdus, bezdelīgas, dzeņus un dzilnas. Tāpat aiz liegts aizskārt un bojāt visu putnu ligzdas, olas un cālēnus, izņemot 20. pantā uzskaitīto kaitīgo putnu ligzdas, olas un cālēnus.
Piezīme. Zvirbuļus un pelēkos strazdus, ja tie bojā augļu dārzu vai tīrumu ražu, atļauts šaut katrā laikā.
20. Pie plēsīgiem zvēriem pieskaitāmi: vilki, lūši, kaķi un bez uzpurņiem apkārtklejojoši suņi. Pie kaitīgiem putniem pieskaitāmi: sīļi, vārnas, žagatas, vistu vanagi, zvirbuļu vanagi, bezdelīgu vanagi, dzeltenie vanagi, piekuni, vanadziņi (Falce aesolon), melnās lijas un niedru lijas.
21. Savvaļā dzīvojošo zvēru un putnu sugas uzlabošanas, ieaudzēšanas vai arī pārmērīgās vairošanās ierobežošanas nolūkā zemkopības ministram visā valstī vai atsevišķos valsts apgabalos, kā  valsts tā privātos īpašumos, ir tiesība:
1) pagarināt vai saīsināt 18. pantā minēto zvēru un putnu taupāmos laikus;
2) noliegt pavisam vai uz noteiktu laiku 18. un 20. pantā minēto dzīvnieku medīšanu;
3) atļaut medīt 18. panta 1. un 2. punktā minētos dzīvniekus;
4) atļaut zinātniskiem nolūkiem vai ieaudzēšanas vajadzībām bez maksas vai arī pret samaksu ķert un šaut visu sugu zvērus un putnus vai viņu mazuļus, kā arī vākt putnu olas un ligzdas visos valstij piederošos mežos, zemes īpašumos un ūdeņos neatkarīgi no šā likuma noteikumiem.
22. Zvēru un putnu saudzējamie laiki un citi medību ierobežojumi nav attiecināmi uz pilnīgi iežogotiem zvēru un putnu aplokiem vai audzētavām.

IV. nodala.
Tirdzniecība ar nomedītiem zvēriem un putniem un dažādi noteikumi.
23. Taupāmā laikā aizliegts pirkt pārdot, pārvadāt un glabāt nošautos meža zvērus un putnus, izņemot 5 dienas pēc taupāmā laika sākuma. Šis aizliegums tirgoties taupāmā laikā neattiecas uz to medījumu pārdošanu, kuri apzīmēti ar attiecīgām plombēm pirms taupāmā laika iestāšanās, kā arī uz tiem medījumiem, kas ievesti no ārzemēm un plombēti pirms izlaišanas no muitas.
24. Par tirdzniecību ar nomedītiem iršiem L stirnām un medņiem tirgotājiem jāved īpašs reģistrs. Minētie medījumi pēc to nopirkšanas nekavējoties jāieraksta reģistrā un jāapzīmē ar Zemkopības ministrijas plombēm. Noteikumus par reģistru un par medījumu plombēšanu izdod Zemkopības ministrija.
25. Pretēji likuma noteikumiem medītos un atrastos medījumus, kas šauti vai citādi nogalināti vai ievainoti uz valsts zemes, kā arī tos medījumus, kuru nošaušanas vai ievainošanas vieta nav noskaidrota, pārņem attiecīgās valsts iestādes, pārdod tos un ieņemto naudu iemaksā valsts kasē medību fonda ienākumos. Mežu departamenta speciālo līdzekļu rēķinā. Šā panta noteikumiem pakļautas arī medījumu daļas.
26. Par zaudējumiem, ko nodara lauku saimniecībām meža cūkas un irši, noēdot, sabradājot vai citādi izpostot nenovāktas kultūras tīrumos, āboliņa laukos, pļavās, sakņu dārzos un tamlīdzīgās vietās, izmaksājama atlīdzība saskaņā ar zemkopības ministra izdoto instrukciju par zaudējumu novērtēšanu un zemkopības ministra apstiprinātām atlīdzības taksēm.
27. lepriekšējā pantā paredzēto atlīdzību izmaksā Zemkopības ministrija no medību fonda ienākumiem vai no valsts budžeta kārtībā atvēlētiem līdzekļiem.
28. Bez ša likuma 7. un 25. pantā minētam iemaksām medību fonda ieņēmumos, vēl ieskaitāmi ienākumi:
1) par meža zvēriem un putniem, kas nošauti neiznomātos mežos medību saimniecības uzlabošanas nolūka;
2) par jzsniegtajām dienas un gada biļetēm medīšanai neiznomātos mežos;
3) par patvaļīgi nomedītiem meža zvēriem un putniem pēc pastāvošas soda takses.

V. nodala.
Medniecības uzraudzība.
29. Uzraudzība par šā likuma izpildī šanu piekrīt Mežu departamentam un policijai.
30. Mežu departamenta darbiniekiem, atrodoties uz privātas vai pašvaldību zemes medību likuma pildīšanas uzraudzības nolūkā, ir tiesība pārbaudīt mednieku rīcību un pret šā likuma pārkāpējiem uzsākt lietas viņu saukšanai pie likumīgas atbildības.
31. Noteikumus par medību iecirkni, medīšanas kārtību un medniecības pareizu noorganizēšanu valstī izdod zemkopības ministrs, bet soda takses par patvaļīgi nošautiem vai citādi medītiem medījumiem un instrukciju par ša likuma piemērošanu izdod zemkopības ministrs saziņā ar iekšlietu ministru.
32. Vainīgiem par šā likuma pār kāpšanu draud kriminālatbildība.
Ar šo likumu atcelti: 1) 1923. gada 31. decembra medību likums (Lik. kr. 1923. g. 169, 1927. g. 120, 1929. g. 160, 1933. g. 191 un 1934. g. 188), 2) bij. Krievijas lauksaimniecības nolikuma
(1903. g. izd.) 321.—357. un 419.—480. panti, 3) Civillikumu 1061. līdz 1088. un 721. panti, 4) noteikumi par bebru aizsardzību (Lik. kr. 1927. g. 145) un 5) noteikumi par aļņu izsardzību
(Lik. kr. 1931. g. 12). Likums stājas spēkā izsludināšanas diena.

Rīgā. 1935. gada 23. jūlijā.
Ministru prezidents K. Ulmanis.
Zemkop. ministrs J. B i r z nie k s.