Šodien vārdadienu svin Marianna, Ginters, Guntra, rītdien - Matīss, Modris, Mariss
toptitle

Lielais raksts

Sacensību noteikumi šaušanas disciplīnā stāvošs mērķis 50m - projekts


2013-01-03 19:42

Latvijas Šaušanas federācijas Lietišķās šaušanas sekcija, Stenda un medību šaušanas sekcija un žurnāla MMD redakcija pirms šī gada scensībām nolēmuši izveidot kopīgus vienotus noteikumus šaušanas disciplīnai pa stāvošu mērķi 50m attālumā.

Pašlaik izveidots noteikumu projekts. Aicinām visus ieinteresētos šaušanas sportistus un medniekus nākt talkā ar idejām un ierosinājumiem. Janvāra beigās tiks apkopoti visi priekšlikumi un ieinteresētās puses, kopīgi sēžoties pie apaļā sarunu galda, izveidos gala variantu.

Vilnis Jaunzems,
LŠF Stenda un medību šaušanas sekcijas valdes loceklis


Sacensību noteikumi šaušanas disciplīnā „stāvošs mērķis 50m" (ST- 50)

1.             SACENSĪBU ORGANIZĒŠANA UN SACENSĪBU DALĪBNIEKI

1.1.      Sacensību organizēšana disciplīnā ST-50 notiek saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu un kārtību, kāda noteikta šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos, kuri reglamentē sporta sacensību organizēšanu un norisi Latvijas Republikā.

1.2.      Sacensībās atļauts piedalīties ikvienai fiziskai personai, kura samaksājusi sacensību dalības maksu, apguvusi nepieciešamās iemaņas pareizi rīkoties ar ieroci un atbilst normatīvo aktu prasībām par vecuma ierobežojumiem.

1.3.      Sacensības notiek starp individuāliem dalībniekiem un komandām (3 dalībnieku sastāvā).

1.4.      LŠF Latvijas čempionātā, Latvijas kausa posmu un Latvijas kausa fināla sacensībās komandu konkurencē piedalās tikai LŠF kolektīvo biedru (juridisko personu, kas samaksājušas kārtējā gada biedru naudu) komandas. Katrs kolektīvais biedrs vienās sacensībās var piedalīties ar vairākām komandām, bet Latvijas kausa izcīņas finālā, ja kāda no komandām iekļuvusi starp uzaicinātām astoņām labākajām, ar vienu komandu, kuras sastāvā var iekļaut jebkuru kolektīvā biedra šāvēju. Fiziskām personām ir atļauts pāriet citā LŠF kolektīvā biedra komandā ne vairāk kā vienu reizi kalendārajā gadā. Pēc tam, kad sacensību dalībnieks ir sācis šaušanu, ir aizliegts šo dalībnieku iekļaut komandas sastāvā vai nomainīt komandas sastāvā pret citu.

1.5.      Uz sacensībām dalībnieki piesakās ne vēlāk kā divas dienas pirms sacensībām, nosūtot elektronisku brīvas formas pieteikumu, kurā norāda dalībnieka (–u) vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un disciplīnas, kurās paredzēts piedalīties, atzīmējot dalībniekus, kas izmantos vienu ieroci, kā arī komandas pārstāvi. Sacensību organizators nolikumā var noteikt citu pieteikšanās kārtību. Pirms sacensībām dalībnieki ar parakstu apliecina, ka iepazinušies ar sacensību nolikumu, sacensību noteikumiem un drošības prasībām, tā personīgi uzņemoties atbildību par to ievērošanu.

1.6.      Sacensību individuālie dalībnieki vīriešu konkurencē tiek iedalīti un sacenšas divās grupās – Meistaru grupā un Amatieru grupā. Dalībnieku vērtēšana divās grupās ir obligāta LŠF Latvijas čempionātā, Latvijas kausa posmu un Latvijas kausa fināla sacensībās.

1.6.1. Meistaru grupā tiek iekļauti tie dalībnieki, kas divu iepriekšējo kalendāro gadu laikā šaušanas disciplīnā ST-50 ir izpildījuši I sporta klases, sporta meistara kandidāta vai sporta meistara kvalifikācijas ieskaites normatīvu.

1.6.2. Amatieru grupā tiek iekļauti dalībnieki, kas divu iepriekšējo kalendāro gadu laikā šaušanas disciplīnā ST-50 ir izpildījuši II sporta klases vai III sporta klases kvalifikācijas ieskaites normatīvu, kā arī visi citi. Ja Amatieru grupas dalībnieka izpildīto divu pamatsēriju rezultātu summa ir atbilstoša sacensību turpināšanai pusfinālā un/vai finālā Meistaru grupā, viņš var turpināt sacensības, saņemot vērtējumu gan Amatieru grupas, gan Meistaru grupas rezultātu tabulā. Amatieru grupas dalībniekam ir tiesības pieteikties Meistaru grupā, tādejādi atsakoties sacensties Amatieru grupā.

1.7.      Komandu pārstāvji

1.7.1.      Par komandas pārstāvi var būt komandas izvēlēta persona, treneris vai komandas kapteinis, kurš vada komandu un nodrošina komandas šāvēju savlaicīgu ierašanos uz sēriju izpildi.

1.7.2.      Komandas pārstāvim sacensību laikā jāatrodas sacensību teritorijā.

1.7.3.      Pārstāvim ir jāzina sacensību nolikums, sacensību noteikumi un drošības prasības. Jāpiedalās šaušanas secības sarakstu izlozēs un tiesnešu kolēģijas sēdēs, ja tās organizē kopā ar pārstāvjiem. Protestus un iesniegumus tiesnešu kolēģijai/galvenajam tiesnesim iesniedz komandas pārstāvis.

1.7.4.      Pārstāvim nav tiesību iejaukties tiesnešu un personu, kuras organizē sacensības, darbā.

 

2.            ŠAUTUVE UN MĒRĶI

2.1.      Sacensības organizē speciāli izveidotās šautuvēs (šaušanas stendos), kas atbilst drošības prasībām.

2.1.1.Iezīmētu šaušanas vietu izmēri ir 95cm x 95cm ± 5cm. Vienas maiņas šāvēju skaits nav ierobežots.

2.1.2.Šaušanas vieta un tai atbilstošais mērķis ir marķēts ar vienādiem cipariem vai vienādu krāsu atzīmēm.

2.2.      Šaušanas disciplīnā ST-50 izmanto Latvijas Šaušanas federācijas apstiprinātu mērķi SC36-5. Mērķa aprakstu un lietošanas kārtību skatīt interneta mājas lapā www.sasa.lv – Informējoši dokumenti – LŠF apstiprināto mērķu saraksts.

2.3.      Apaļais mērķis SC36-5 atrodas 35m šaušanas distancē, stacionāri nostiprināts mērķu statīvā. Viens šāvējs vienu sēriju šauj divos mērķos, katrā pa 5 šāvieniem. Mērķis ir sadalīts desmit trāpījumu zonās ar punktu vērtību no 1– 10, vieninieka apļa diametrs ir 356mm, desmitnieka apļa diametrs ir 50mm. Attālums starp trāpījuma zonām ir 17mm.

 

3. IEROČI, MUNĪCIJA, ŠĀVĒJA APĢĒRBS UN EKIPĒJUMS

3.1.      Disciplīnas ST-50 sacensībās ir atļauts pielietot 12. un mazāka diametra kalibra medību gludstobra ieročus, kuru stobrā nav vītnes un kas atbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām. Tiesnesim ir tiesības pārbaudīt ieroča atbilstību šo noteikumu prasībām jebkurā sacensību brīdī.

3.2.      Jebkuras sistēmas ieroči sacensībās ir jāizmanto kā viena lādiņa ieroči, tie jāpielādē ar vienu patronu pirms katra šāviena (ir aizliegts ielādēt patronas ieroča aptverē).

3.3.      Ir atļauts izmantot ieroci, kas aprīkots ar ātrā sprūda mehānismu.

3.4.      Ir atļauta viena ieroča izmantošana vairākiem sacensību dalībniekiem, ar noteikumu, ka viņi nešauj vienā maiņā.

3.5.      Ir atļauti jebkuras sistēmas un palielinājuma tēmekļi, kuru lietošanu pieļauj Latvijas Republikas Medību likums.

3.6.      Aizliegts izmantot divus vai vairāk ieročus vienas sērijas izpildei (izņemot ieroča kļūmes gadījumā).

3.7.      Aizliegts izmantot ieroci, kas aprīkots ar pleca āķi vai kam šaušanas brīdī nav noņemtas visa veida siksnas.

3.8. Munīcija

3.8.1. Ir atļauts izmantot jebkura tipa lodes, izņemot apaļās (sfēriskās) lodes.

3.8.2. Sacensībās drīkst izmantot tikai tādas patronas, kas lādētas ar vienu lodi.

3.8.3. Lai pārbaudītu munīcijas atbilstību sacensību noteikumiem, tiesnesim ir tiesības paņemt vizuālai izpētei vai arī izjaukšanai vienu vai divas sacensību dalībnieka lietošanai sacensībās paredzētās patronas.

3.9. Šāvēja apģērbs

3.9.1. Sēriju izpildes laikā sacensību dalībniekam ir jābūt tērptam brīvas izvēles, laika apstākļiem un sezonai piemērotā apģērbā. Ir atļauts lietot universālās šaušanas vestes un jakas, kā arī cimdus, kuru biezums nepārsniedz 5mm. Aizliegts lietot papildu polsterējumu un papildu priekšmetus, speciālo ložu šāvēju apģērbu (vestes, jakas, bikses, apavus, cimdus) un cita veida apģērbu un/vai papildelementus, kas fiksē šāvēja ķermeni vai kādu tā daļu.

 

4. SĒRIJU IZPILDE

4.1.   Sacensību disciplīnas ST-50 pamatvingrinājums ir 10 atsevišķu šāvienu sērija.

4.2.   Sacensību nolikums nosaka veicamo šaušanas sēriju daudzumu vienās sacensībās – vienu, divas, trīs vai četras. LŠF Latvijas čempionāta, Latvijas kausa posmu, Latvijas kausa fināla sacensībās visi sacensību dalībnieki izpilda (2 pamatsērijas) + ( 1 sēriju 8 labākie vīriešu Meistaru grupas konkurencē finālā).

4.3.   Pamatsēriju izpilde notiek maiņās. Katras maiņas dalībnieku sastāvu nosaka pēc šaušanas secības saraksta. Atbilstoši tam, kā tas noteikts sacensību nolikumā, šaušanas secības sarakstu izveido lozējot vai arī ar brīvu pierakstīšanos. Maiņas dalībniekus uz šaušanas vietām sēriju izpildei izsauc laukuma tiesnesis.

4.4.   Laiks sērijas izpildei ir ne vairāk kā 10 minūtes. Vienu minūti pirms komandas „Beigt šaušanu!” tiesnesis sacensību dalībniekiem paziņo: „Līdz šaušanas beigām – viena minūte”. Pēc tiesneša komandas „Atstāt šaušanas vietu!” šāvējiem tā jāatbrīvo 30 sekunžu laikā. Maiņas beigās laukuma tiesnesis visiem maiņas sacensību dalībniekiem paziņo rezultātus un izsauc uz sērijas izpildi nākamo maiņu.

4.5.   Pusfināla un fināla sēriju sacensību dalībnieki izpilda maiņās, kuras sastāda apgrieztā secībā, sākot no pusfinālistu vai finālistu saraksta otra gala.

4.6.   Šaušanas vietā sacensību dalībniekam jāierodas uzreiz pēc tiesneša dotās komandas, viņam līdzi jābūt nepieciešamajam ekipējumam un munīcijai.  Ja šāvējs pēc maiņas saraksta nosaukšanas neatsaucas, viņa vietā izsauc nākamo pēc šaušanas secības saraksta. Ja pamatsēriju izpilde notiek pēc izlozēta šaušanas secības saraksta, kavētājs šaušanu var veikt citā laukuma tiesneša noteiktā maiņā. Ja pamatsēriju izpilde notiek pēc šaušanas secības saraksta, kas veidots ar brīvu pierakstīšanos, kavētājs var pierakstīties vēlreiz. Par kavēšanos netiek piemērota sodu sistēma.

4.7.   Visas sacensību dalībnieka darbības, kas saistītas ar sagatavošanos sērijas izpildei, jāveic ne ilgāk kā 5minūšu laikā kopš sacensību dalībnieku ierašanās šaušanas vietā. Par sagatavošanās laika beigām tiesnesis šāvējus brīdina 30 sekundes pirms šaušanas sākuma. Sagatavošanās laikā sacensību dalībnieks patronas novieto tam paredzētā vietā (patronu turētājā). Novietoto patronu skaits ir vienāds ar sērijā paredzēto šāvienu skaitu. Rezerves patronas var atrasties sacensību dalībnieka apģērba kabatās.

4.8.   Pirms jebkuras sērijas izpildes sagatavošanās laikā ir atļauta ieroča ieplecošana un tēmēšana mērķa virzienā ar vai bez mēlītes nospiešanas. Pirms tam sacensību dalībniekam ir jāpārbauda, vai ierocī nav ielādēta patrona, kas var izšaut.

4.9.   Piešaudes šāvieni nav paredzēti.

4.10.  Disciplīnas ST-50 sēriju izpilde ir jāveic stāvoklī stāvus bez papildu atbalsta – mednieku stājā (ieroča pastobres turošās rokas elkoņa daļa ir pacelta, tā nav atbalstīta pret šāvēja ķermeni) vai klasiskā stājā (ieroča pastobres turošās rokas elkoņa daļa ir atbalstīta pret šāvēja ķermeni). Sacensību dalībniekam jānostājas tā, lai skaidri būtu redzams, ka viņš nav pieskāries sienai, galdam, krēslam vai citam priekšmetam, kāju pēdu izvietojums nedrīkst būt ārpus šaušanas vietas robežām.

4.11.  Pēc laukuma tiesneša komandas „Pielādēt ieroci!” sacensību dalībnieks ierocī ielādē vienu patronu. Kad ieročus pielādējuši visi maiņas dalībnieki, tiesnesis dod komandu „Sākt šaušanu!”. 

4.12.   Sacensību dalībniekam, kurš izmanto ieroci ar čaulīšu izmešanas funkciju, pārlādēšana jāveic tā, lai netiktu traucēta šaušana citam maiņas dalībniekam.

4.13.  Pēc šaušanas sacensību dalībnieks atvieno no ieroča aptveri (ja tāda ir), izlādē ieroci un uzrāda to sacensību tiesnesim.

4.14.  Kļūmes

4.14.1.  Ieroci vai patronu laukuma tiesnesis atzīst par bojātu un fiksē kļūmes gadījumu, ja:

  • sabojājies ierocis vai tēmeklis, kā rezultātā ar ieroci nevar izšaut vai to nevar pārlādēt;
  • patronas pulveris neaizdegas (nesprāgušas kapseles vai cita iemesla rezultātā);
  • no ieroča nedrīkst šaut drošības apsvērumu dēļ.

4.14.2.  Ieroča vai patronas kļūmes gadījumā, neatkarīgi no iemesla, sacensību dalībniekam ir jāpaliek šaušanas vietā, jāpaceļ roka un  jāinformē laukuma tiesnesis, kurš fiksē atlikušo šaušanas laiku. Rezerves patronu šāvējs drīkst paņemt tikai pēc tiesneša atļaujas.

4.14.3.  Sērijā līdz ieroča kļūmes gadījuma konstatēšanas brīdim izšautie šāvieni tiek ieskaitīti. Pēc ieroča remonta vai nomaiņas sērija tiek turpināta citā maiņā no pārtrauktās vietas, ņemot vērā atlikušo šaušanas laiku.

4.14.4.  Gadījumā, ja sacensību dalībnieks izšauj pēc tiesnešu komandas „Beigt šaušanu!” vai „Pārtraukt šaušanu!”, no viņa sērijas rezultāta atskaita vienu labāko trāpījumu.

4.15.        Šāvienu rezultātu noteikšana

4.15.1.  Par trāpījumu mērķī tiek uzskatīta lodes izsista atvere papīra mērķī kādā no desmit trāpījuma zonām ar punktu vērtību no 1 līdz 10. Trāpījuma vērtība ir atbilstoša trāpījuma zonas skaitlim. Ja lodes izsistā atvere skar trāpījumu zonas sadalošo līniju, trāpījuma vērtība ir punktu ziņā augstākās trāpījuma zonas vērtība.

4.15.2.  Mērķis nav trāpīts sekojošos gadījumos, ja:

  • pēc šāviena mērķis palicis neskarts;
  • šāvējs trāpījis cita šāvēja mērķī;
  • šāvējs nepamatoti atteicies šaut pa mērķi.

4.15.3.  Ja kāda šāvēja mērķī (–os) trāpījumu skaits ir lielāks par sērijā paredzēto šāvienu skaitu un iemesls tam ir cita šāvēja nejauša kļūdīšanās, izvēloties mērķi, tad pirmā šāvēja sērijas rezultātā neieskaita liekos mazvērtīgākos trāpījumus. Šādos gadījumos tiesnesis protokolā atzīmē lieko šāvienu skaitu.

4.15.4.  Sacensību dalībniekam nav atļauts atrasties teritorijā, kurā mērķa tiesnesis veic trāpījumu noteikšanu, izņemot gadījumus, kad tiesnesis dalībnieku uzaicinājis. Ja mērķi tiek nomainīti pēc katra šāvēja veiktās sērijas, tad pēc trāpījumu noteikšanas un rezultātu fiksēšanas sacensību dalībniekam ir tiesības pieprasīt savu mērķi.

4.16.  Pēkšņa akūta veselības traucējuma gadījumā sacensību dalībnieks ar laukuma tiesneša atļauju drīkst atstāt šaušanas vietu. Šāvējam ir tiesības turpināt iesākto sēriju citā tiesneša noteiktā laikā.

4.17.  Gadījumā, ja sacensību dalībnieku skaita dēļ sacensības nav iespējams pabeigt vienā dienā, tās notiek divas vai vairākas dienas ar nosacījumu, ka visi sacensību dalībnieki vienā dienā izpilda vienādu sēriju skaitu.

4.18.  Ja šaušanas sacensības ir jāpārtrauc un tuvākajā laikā tās nav iespējams turpināt, tad gadījumā, ja līdz tam visi sacensību dalībnieki ir izšāvuši divas pamatsērijas, sacensību uzvarētājus nosaka, ņemot vērā pamatsērijās uzrādītos rezultātus un atsakoties no pusfināla un fināla. Bet gadījumā, ja visi sacensību dalībnieki nav paguvuši izšaut abas pamatsērijas, sacensības paziņo par nenotikušām.

 

5.            SACENSĪBU DALĪBNIEKU UZVEDĪBA

5.1.      Sacensību dalībniekiem: 

5.1.1. jāzina šaušanas secību un savlaicīgi jāierodas šaušanas vietā;

5.1.2.jāzina un jāievēro sacensību nolikums, sacensību noteikumi un drošības prasības;

5.1.3.jāizpilda sacensību tiesnešu rīkojumi un komandas.

5.2.      Sacensību dalībniekam ar ieroci jārīkojas uzmanīgi. Ierocim pēc izņemšanas no somas vai kastes vienmēr jābūt nepielādētā veidā atvāztam vai ar atvērtu aizslēgu, stobriem vienmēr jābūt vērstiem tikai uz augšu vai leju.

5.3.      Sacensību dalībniekam šaušanas laikā, kā arī citām personām šaušanas līnijas tuvumā, ir jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi.

5.4.      Pēc tiesneša dotās komandas ieroci ir atļauts pielādēt vienīgi un tikai tiem sacensību dalībniekiem, kuri atrodas šaušanas vietās.

5.5.      Gadījumā, ja atskan komanda „Pārtraukt šaušanu!” vai ja šaušanas bīstamajā zonā parādījies cilvēks, dzīvnieks vai neparedzēts šķērslis, šaušanas vietā esošais sacensību dalībnieks nekavējoties vai nu atvāž ieroci, vai atver ieroča aizslēgu un izņem no tā patronu. Ieroci nedrīkst aizvērt un pielādēt līdz brīdim, kad tiesnesis atļāvis turpināt šaušanu.

5.6. Sacensību laikā sacensību dalībniekiem aizliegts:

5.6.1.pielādēt ieroci bez tiesneša atļaujas pirms komandām „Pielādēt ieroci!”, "Sākt šaušanu!” vai pēc komandas „Beigt šaušanu!”;

5.6.2.pagriezties ar pielādētu ieroci vairāk nekā 45 grādu leņķī no iedomātas līnijas, kas savieno šaušanas vietu ar mērķa atrašanās vietu šaušanas laikā, kā arī aiziet prom no šaušanas vietas, neizlādējot ieroci vai neizņemot izšautās čaulītes;

5.6.3.vienā sērijā izšaut vairāk šāvienu nekā tas paredzēts sacensību nolikumā. Lieku šāvienu izšaušanas gadījumā dalībnieku diskvalificē bez iepriekšēja tiesneša brīdinājuma;

5.6.4.no brīža, kad tiesnesis pārbaudījis paredzētajā vietā (patronu turētājā) novietoto patronu skaitu patronu turētājā, līdz brīdim, kad šāvējs ir paziņojis par šaušanas beigšanu, bez tiesneša atļaujas pieskarties kabatu saturam vai citām vietām, kur iespējama rezerves patronu glabāšana. Gadījumā, ja tiek veiktas šādas darbības, tiesnesis dalībnieku diskvalificē bez iepriekšēja brīdinājuma;

5.6.5.mērķēt vai izšaut pa dzīvniekiem, cilvēkiem vai cita dalībnieka mērķi;

5.6.6.atstāt ieroci vai munīciju bez uzraudzības;

5.6.7.pieskarties citu šāvēju ieročiem bez viņu atļaujas;

5.6.8.bez laukuma tiesneša atļaujas atrasties bīstamajā zonā starp šaušanas vietu un šāviņu uztvērēju.

5.7.      Pārkāpumu gadījumā (sacensību nolikuma, sacensību noteikumu un drošības prasību neievērošana sacensību laikā) tiek pielietota sodu sistēma. Tas ir, tiesnesis sacensību dalībnieku par viena veida pārkāpumiem pirmajā reizē brīdina, otrajā reizē atskaita 2 punktus no sērijas rezultāta, trešajā reizē diskvalificē no sacensībām.

5.8.      Sodi, izņemot diskvalifikāciju, kas nopelnīti vienas sērijas izpildes laikā, attiecas tikai uz šo sēriju. Nākamajā sērijā sodu uzskaite tiek uzsākta no jauna.

5.9.      Par sevišķi rupjiem pārkāpumiem, it īpaši par drošības prasību neievērošanu, laukuma tiesnesis pārtrauc sacensību norisi; uz šaušanas norises vietu tiek izsaukts galvenais tiesnesis, kurš pieņem lēmumu par vainīgā sacensību dalībnieka tālāko piedalīšanos sacensībās. Jebkuru šāvēju, kura uzvedību tiesnesis uzskata par sevišķi bīstamu, galvenais tiesnesis var diskvalificēt bez iepriekšēja brīdinājuma.

5.10.  Ja sacensību laikā tiek konstatēts, ka sacensību dalībnieks lieto ieroci vai munīciju, kas neatbilst sacensību noteikumiem, šādam sacensību dalībniekam anulē sacensībās iepriekš ieskaitītos rezultātus. Ja sacensību galvenais tiesnesis konstatē, ka šis pārkāpums nav nejaušs un izdarīts mērķtiecīgi, sacensību dalībnieks tiek diskvalificēts.

5.11.  Ja tiesnesis uzskata, ka sacensību dalībnieki tīši kavē šaušanas sacensības vai uzvedas nesportiski, uz šaušanas norises vietu tiek izsaukts galvenais tiesnesis, kurš izvērtē šādu rīcību un pieņem lēmumu par vainīgo sodīšanu.

5.12.  Sacensību dalībnieku, kurš ir diskvalificēts, nedrīkst aizstāt ar citu komandas rezerves dalībnieku.

5.13.  Ja noticis nelaimes gadījums, vainīgais sacensību dalībnieks atbild par to likumā noteiktajā kārtībā.

 

6.            UZVARĒTĀJU, IEGŪTO VIETU NOTEKŠANA UN REKORDU REĢISTRĀCIJA

6.1.       Uzvarētāju un iegūto vietu noteikšana sacensībās

6.1.1.Individuālās sacensību vietas vīriešu Meistaru grupas konkurencē tiek noteiktas pēc izpildīto visu sēriju rezultātu summas.

6.1.2.Vīriešu Amatieru grupas konkurencē vietas tiek noteiktas pēc izpildīto divu pamatsēriju rezultātu summas.

6.1.3.Komandu konkurencē vietas tiek noteiktas pēc visu komandas šāvēju izpildīto divu pamatsēriju rezultātu summas. Nepilnās komandas jebkurā gadījumā rezultātu sarakstā tiek ierindotas aiz pilnajām komandām. Vienāda rezultāta gadījumā augstākā vieta tiek piešķirta komandai, kuras dalībnieks ieguvis augstāku individuālo vietu.

6.1.4.Sacensību dalībnieku vienādu individuālo rezultātu gadījumā, lai noteiktu pusfinālā vai finālā iekļuvušos, kā arī godalgoto vietu ieguvējus, tiek veikta papildu šaušana jeb pāršaude. Pāršaudes dalībnieki šauj 2 šāvienus pa mērķi. Pāršaušana notiek tik ilgi, kamēr noskaidroti uzvarētāji.

6.1.5.Ja pāršaudes sākums nav noteikts ar iepriekš nozīmētu laiku, sacensību dalībniekiem ir jāseko līdzi sacensību norisei. Uz pāršaudi ir jāierodas 15 minūšu laikā pēc pāršaudes izziņošanas. Ja kāds no šāvējiem šajā laikā uz pāršaudi neierodas, tiek uzskatīts, ka viņš pāršaudē nepiedalās un atdevis priekšroku konkurentam.

6.1.6.Starp sacensību dalībniekiem, kuri ieguvuši vietas aiz godalgotajām un kuriem ir vienāds rezultāts, augstāko vietu nosaka, salīdzinot atsevišķās sērijās iegūtos rezultātus pretēji sēriju veikšanas kārtībai – vispirms tiek salīdzināti rezultāti pēdējā sērijā utt.

6.1.7.Ja kādā no vērtējuma kategorijām sacensību dalībnieku skaits bijis mazāks par 4, tad 1.–3. vietu ieguvējus apbalvo ar diplomiem (netiek pasniegti kausi, balvas, medaļas u.tml.).

6.2.      Protestu iesniegšana  

6.2.1.Gadījumos, kad komandas pārstāvis vai individuālais sacensību dalībnieks atzīst tiesneša rīcību par neatbilstošu sacensību nolikumam, sacensību noteikumiem vai drošības prasībām, viņš var to noprotestēt, iesniedzot tiesnešu kolēģijai/galvenajam tiesnesim rakstisku pieteikumu - protestu.

6.2.2.Protestā jābūt norādītam, kādi sacensību nolikuma vai noteikumu punkti pārkāpti.

6.2.3.Protestu jāiesniedz ne vēlāk kā pusstundu pēc sacensību rezultātu paziņošanas, un tiesnešu kolēģijai/galvenajam tiesnesim tas jāizskata tajā pašā dienā.

6.2.4.Ja protests par tiesnešu neobjektīvu tiesāšanu vai pieļautajām kļūdām tiek atzīts par pamatotu, tiesnešu kolēģija / galvenais tiesnesis var mainīt tiesneša lēmumu, dot norādes tiesnešiem par turpmākajiem lēmumiem vai arī nozīmēt jaunu tiesnesi. Tiesnešus, kas vienlaikus ir sacensību dalībnieki, par rupjiem pārkāpumiem var diskvalificēt no sacensībām. 

6.2.5.Tiesnešu kolēģijas / galvenā tiesneša lēmums par protestu tiek fiksēts tiesnešu kolēģijas sanāksmju protokolā; par lēmumu nekavējoties tiek paziņots visām ieinteresētajām personām.

6.3.      Rekordu reģistrācija

6.3.1.Rekords ir augstākais sportiskais sasniegums, kuru individuālais sacensību dalībnieks vai komanda sasnieguši oficiālās sacensībās ar nosacījumu, ka ievēroti sacensību noteikumi un sacensībās bijis atbilstošs tiesnešu kolēģijas sastāvs.

6.3.2.Rekords var būt individuālais un komandas. Komandas rekords tiek reģistrēts tikai tad, ja tas sasniegts komandu vai individuālajās un komandu sacensībās.

6.3.3.Valsts rekordi tiek reģistrēti tikai valsts mēroga sacensībās.

6.3.4.Atbilstoši sacensību mērogam (novada, pilsētas u.tml.) tiek reģistrēti arī citu mērogu rekordi.

6.3.5.Ja vienu sacensību laikā ir fiksēti vairāki vienādi rezultāti, kas atbilst rekordam, tad rekordu reģistrē tam individuālajam sacensību dalībniekam vai komandai, kas šo rezultātu ieguvusi pirmā.

6.3.6.Visi atkārtoti rekordi, kas ir sasnieguši maksimālo iespējamo punktu summu, arī tiek reģistrēti kā rekordi.

6.3.7.Gadījumā, ja mērķī fiksēti liekie šāvieni, sacensību dalībnieka sasniegumu kā rekordu nereģistrē.

 

7.            TIESNEŠI UN PROTOKOLISTI

7.1.      Par tiesnešiem un palīgtiesnešiem var būt sacensību dalībnieki un komandu pārstāvji. Tiesnešu pienākums ir veikt savu darbu godīgi un neatkarīgi, neņemt vērā lojalitāti savam klubam vai reģionam.

7.2.      Tiesneši kontrolē, kā sacensību dalībnieki un citas personas ievēro sacensību nolikumu, sacensību noteikumus un drošības prasības.

7.3.      Tiesnešu kolēģijas sastāvs

7.3.1.Tiesnešu kolēģijas sastāvā ir: galvenais tiesnesis, galvenais sekretārs, laukuma tiesneši un mērķa tiesneši.

7.2. Galvenais tiesnesis

7.2.1.      Par galveno tiesnesi var būt persona, kurai ir derīga tiesneša apliecība.

7.2.2.      Sacensību laikā galvenais tiesnesis atrodas sacensību norises vietā.

7.2.3.      Galvenais tiesnesis atbild par sacensību norisi atbilstoši sacensību nolikumam un sacensību noteikumiem, kā arī uzņemas atbildību, ko viņam uzliek gan organizācija, kas organizē sacensības, gan LŠF Stenda un medību šaušanas sekcija.

7.2.4.      Galvenā tiesneša pienākumi:

  • izveidot sacensību tiesnešu kolēģiju;
  • savlaicīgi kopā ar laukuma tiesnesi un mērķa tiesnesi pārbaudīt šautuves gatavību, mērķu stāvokli un atbilstību sacensību nolikuma un noteikumu prasībām;
  • kopā ar tiesnešu kolēģiju izskatīt iesniegumus un protestus, pieņemt lēmumus par tiem;
  • apkopot sacensību rezultātus un 5 kalendāro dienu laikā rakstiskā vai elektroniskā veidā iesniegt LŠF, kas tos publicē interneta mājaslapās www.saufed.lv, www.sasa.lv

7.3.    Galvenais sekretārs

7.3.1.   Galvenais sekretārs ir atbildīgs par sacensību sekretariāta darba organizāciju, par pareizu sacensību rezultātu uzskaiti un nepieciešamās dokumentācijas noformēšanu. Galvenais sekretārs sniedz informāciju komandu pārstāvjiem un preses pārstāvjiem.

7.3.2.   Galvenā sekretāra pienākumi:

7.3.2.1. noformēt tiesnešu kolēģijas sanāksmju protokolus un organizēt šaušanas secības sarakstu izlozes, ja tās nepieciešamas;

7.3.2.2. sagatavot tiesāšanas protokolus katrai maiņai;

7.3.2.3. publiskot sacensību dalībnieku zināšanai šaušanas secības sarakstus;

7.3.2.4. pārbaudīt sacensību dalībnieku rezultātus sērijās un pēc rezultātiem noteikt sacensību dalībnieku iegūtās vietas individuālajā un komandu konkurencē, noformēt apbalvošanas un rekordu apstiprināšanas dokumentāciju;

7.3.2.5.         nodrošināt vispārēju informāciju par sacensību gaitu.

7.4.  Laukuma tiesnesis

7.4.1.Šaušanas laikā laukuma tiesnesis atrodas pie šaušanas vietām.

7.4.2.Laukuma tiesnesis pirms komandas „Pielādēt ieroci!” pārbauda patronu turētājos vai tam paredzētajās vietās novietoto patronu skaitu.

7.4.3.Laukuma tiesneša pienākumi:

7.4.3.1.  saņemt sekretariātā tiesāšanas protokolus;

7.4.3.2.  pasludināt savu lēmumu vai komandu skaidri un pietiekami skaļi,  lai to dzirdētu sacensību dalībnieki;

7.4.3.3.  nodrošināt, lai sacensību dalībniekiem, kuri izpilda sēriju, netiktu novērsta uzmanība vai citādi traucēta šaušana;

7.4.3.4.  uzklausīt sacensību dalībnieku sūdzības;

7.4.3.5.  turēt pie sevis sacensību nolikuma un noteikumu eksemplāru;

7.4.3.6.  izsaukt uz šaušanas  vietu kārtējo šāvēju pēc saraksta;

7.4.3.7.  pārbaudīt sacensību dalībnieka vārdu un uzvārdu.

7.5.      Laukuma tiesnesis izmanto šādas balss komandas: „Sagatavoties!”, „Pielādēt ieroci!”, „Sākt šaušanu!”, „Pārtraukt šaušanu!”, „Turpināt šaušanu!”, „Pāršaut!”, „Beigt šaušanu!”, „Izlādēt ieroci!”, „Atstāt šaušanas vietu!”. Pēc komandas „Pāršaut!” jāpaziņo pāršaušanas iemesls.

7.6.      Mērķa tiesnesis

7.6.1.            Šaušanas laikā mērķa tiesnesis atrodas pie mērķa līnijas aiz šautuves ložu necaurlaidīga norobežojuma vai īpašā būvē, vai arī pie šaušanas pozīcijas.  

7.6.2.            Mērķa tiesneša pienākumi:

  • kontrolēt un atbildēt par mērķu līnijas palīgtiesnešu un/vai darbinieku darba precizitāti;
  • fiksēt trāpījumu vietas mērķī, noteikt viņu vērtību un pierakstīt to tiesāšanas protokolā, kā arī uz mērķa, ja mērķis tiek mainīts pēc katra šāvēja izpildītās sērijas. Tiesāšanas protokolu ar šāvēja vārdu, uzvārdu un rezultātiem nodod sekretariātam;
  • norīkot mērķu līnijas palīgtiesnešus nomainīt mērķus vai aizlīmēt trāpījumu vietas mērķos.        

7.7.   Palīgtiesneši

7.7.1.Tiesnešiem var palīdzēt palīgtiesneši, kurus tiesneši var izvēlēties no iepriekšējā vai arī citā maiņā sēriju izpildījušiem sacensību dalībniekiem. Sacensību dalībnieks, kas nepamatoti atteicies pildīt palīgtiesneša pienākumus vai tīši nokavējis ierašanos tiesāšanas vietā, par katru šādu gadījumu var tikt sodīts ar 2 punktu atskaitīšanu no pēdējās izpildītās sērijas rezultāta.

7.7.2.Palīgtiesneši savu darbu veic tiešā laukuma tiesneša vai mērķa tiesneša pakļautībā.

7.7.3.Palīgtiesnešiem ir pienākums atrasties šaušanas līnijas vai mērķa līnijas tuvumā vietā, ko noteicis laukuma vai mērķa tiesnesis un izpildīt laukuma vai mērķa tiesneša rīkojumus.

 

8.            SPORTA KLAŠU UN NOSAUKUMU PIEŠĶIRŠANA

8.1.      Latvijas sporta meistara nosaukumu piešķir uz mūžu, Latvijas sporta meistara kandidāta nosaukumu un I, II, III sporta klases piešķir uz laika posmu no izpildes brīža līdz divu nākamo kalendāro gadu beigām.

8.2.      Latvijas sporta meistara nosaukumu piešķir, ja sacensību dalībnieks LŠF sacensībās divas reizes divu kalendāro gadu laikā ir izpildījis kvalifikācijai atbilstošu ieskaites normatīvu un ja sacensības ir tiesājis vismaz viens pirmās (vai augstākas) kategorijas tiesnesis vai ne mazāk kā divi otrās kategorijas tiesneši.

8.3.      Latvijas sporta meistara kandidāta nosaukumu, I un II sporta klasi piešķir, ja sacensību dalībnieks LŠF kalendārā iekļautajās vienās sacensībās ir izpildījis kvalifikācijai atbilstošu ieskaites normatīvu un ja sacensības ir tiesājis vismaz viens otrās (vai augstākas) kategorijas tiesnesis vai ne mazāk kā divi trešās kategorijas tiesneši.

8.4.      III sporta klases piešķir, ja sacensību dalībnieks jebkura mēroga sacensībās ir izpildījis kvalifikācijai atbilstošu ieskaites normatīvu un ja sacensības ir tiesājis vismaz viens sertificēts LŠF tiesnesis.

8.5.      LŠF valdes sēde ir tiesīga apstiprināt Latvijas sporta meistara nosaukumu, Latvijas sporta meistara kandidāta nosaukumu un I,I I, III sporta klasi.

8.6.      LŠF sekcijas valdes sēde ir tiesīga apstiprināt Latvijas sporta meistara kandidāta nosaukumu un I, II, III sporta klasi.

8.7.      LŠF kolektīvā biedra valdes sēde ir tiesīga apstiprināt III sporta klasi.

8.8.      Lai sacensību dalībnieks varētu saņemt atbilstošas sporta kvalifikācijas apliecību un nozīmīti, viņam jāraksta noteikta parauga pieteikums un kopā ar fotogrāfiju tas jāiesniedz LŠF. Pieteikuma paraugs atrodams www.sasa.lv– Informējoši dokumenti – Latvijas Šaušanas federācijas sporta klašu normatīvi.

8.9.      LŠF sporta klašu un nosaukumu kvalifikācijas ieskaites normatīvi (iegūstamie punkti) disciplīnā ST-50

Sēriju skaits

SM

SMK

I

II

III

2

-

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

8.10.  Sporta klašu un nosaukumu apstiprināšana notiek saskaņā ar LŠF šaušanas sekcijā iesniegtiem un publicētiem interneta mājaslapās www.saufed.lv,  www.sasa.lv  sacensību rezultātiem.

 

9.            DOKUMENTĀ LIETOTO APZĪMĒJUMU SKAIDROJUMS

ISSF – saīsin. International Shooting Sport Federation

LŠF – saīsin. Latvijas Šaušanas federācija

ST-50 – saīsin. disciplīna „stāvošs mērķis 35m”

Šāviens – vienas patronas šāviens

Sērija – pēc kārtas izdarīti 10 šāvieni mērķa virzienā                  

Mērķis –papīra mērķis

Maiņa – grupa no vairākiem šāvējiem, kuri sēriju izpilda vienlaikus

Šaušanas līnija vieta, kurā šaušanas dalībnieki atrodas šaušanas laikā

Šaušanas pozīcija vieta pirms šaušanas līnijas, kurā šaušanas dalībnieki uzturas pirms šaušanas vingrinājuma izpildes

Mērķa līnija – vieta, kurā atrodas mērķi

Šaušanas distance – attālums no šaušanas līnijas līdz mērķa līnijai

Bīstamā zona – distance starp šaušanas līniju un šāviņu uztvērēju

 

PIELIKUMS

2.1. Mērķis ar smilšukrāsas centru SC36-5

Pa kuru šauj medību šaušanas sacensībās ar gludstobra ieročiem 35m vai 50m distancē un ar vītņustobra ieročiem 100m distancē.

Mērķis iespiests uz ne plānāka kā 200gr smilšukrāsas papīra 380x380mm, kuru nostiprina uz stingras, viegli cauršaujamas pamatnes, pielīmējot vai izmantojot piespiedējus.

Mērķis sadalīts 10 riņķveida trāpījumu iedaļās vērtībā no 1 līdz 10. Mērķa ārējā riņķa līnijas diametrs ir 356mm (± 1,0mm), desmitnieka diametrs 50mm (± 0,2mm), attālums no vienas iedaļas līdz otrai 17mm. Riņķa līniju biezums 1mm (± 0,1mm). Trāpījumu iedaļu vērtību cipari izvietoti pa vertikālu un horizontālu līniju. Desmitniekā papildus ievietotās riņķa līnijas diametrs atbilst vienai leņķiskai minūtei 100m attālumā.

Komentāri:

Uldis Spārns 2013-01-04 09:52

3. punktā nekas nav teikts par atsvariem pie stobra.
Uzskatu, ka tie nav atļaujami.
Gludstobru izmanto medībās, mežā ar svina kluci pie stobra neiet.
Ierosinu atsevišķu vērtējumu tiem šāvējiem, kas šauj ar klasiskiem, mehāniskiem tēmekļiem,
bez nekādiem "stikliem" un palielinājumiem.

Raitis Freimanis 2013-01-04 10:49

Uldi, neviens Tev neliedz šaut bez atsvariem un ar "klasiskiem, mehāniskiem tēmekļiem".

Vilni, nav pilnībā veikti labojumi "donornoteikumos" - dažās vietās nav pārlaboti 35m uz 50m.

Uldis Spārns 2013-01-04 12:03

Neliedz jau šaut, bet atsevišķu vērtējumu "klasikai",
bez atsvariem un optikām, t.i. šāvējiem ar šautuves mērķī šaušanai nepielāgotu ieroci.
Tikai vērtējumu, neko citu. Tikai viens papildu protokoliņš.
Rezultāti būtu interesanti, bet kāds varbūt baidās, ka tiktu gāzts no troņa,
ja labākais rezultāts, ar vai bez optikas, būtu ar pāris punktu atšķirību vai bez tās?
Pašlaik bez optikas tur nav ko darīt, bet kāpēc kādu diskriminēt, ja viņš optiku nelieto?

Tālis Zalva 2013-01-04 13:14

Protams, ka var arī bez atsvara stobra galā un bez optikas bet ar labu ieroci, labs šāvējs kādu reizi var "iešaut" labu rezultātu! Bet lai būtu stabīli rezultāti atbilstoši šāvēja patiesai varēšanai, bez uzlabojumiem ierocim neiztikt. Tāpēc arī vīri lai izkoptu savu šaušanas prasmi un iegūtu stabīlu rezultātu atbilstošu savai varēšanai, uzlabo savus ieročus gan ar papildus līdzsvarojumu, ērtākām laidēm, pastobrēm un protams arī tēmēšanas ierīcēm.

Viesturs Šķibelis 2013-01-04 13:23

Ieteicams būtu šāvējus dalīt pamata jeb medību grupā kurā ietipst 12;16;20kalibrs
un eksotiskajā vai ekstremālajā grupā kurā ietilpst 24;28;32;410 kalibrs un gludstobrs ar vītni.

Uldis Spārns 2013-01-04 16:38

Tāli!
Nu lai jau uzlabo, tas ir process daudzu gadu un arī mūža garumā.
Ja gribam piesaistīt jaunos medniekus, tad dosim viņiem iespēju ar tēva divlūķeni, vai svaigi pirktu pirmo ieroci, patrenējoties, piedalīties mačos un cīnīties ar sev līdzīgiem censoņiem.
Pašlaik jaunam, tehniskus knifus neizkodušam šāvējam, nav lielas sajēgas par Tevis minētajiem, iespējamajiem, uzlabojumiem.
Gan jau kādreiz, ja būsim iemetuši āķi viņam lūpā, viņš to savu ieroci uzlabos un pārcelsies nākošajā līmenī. Kāpēc tāda pretestība pret klasisku, neapgreidotu ieroci!?
Varētu domāt, ka, piemēram autosportā, visi uzreiz mauc ar VRC, tāda ielas auto klase un tautas klase nemaz nepastāv.

Renārs Agulis 2013-01-04 19:12

Uldi, smagi kļūdies attiecībā uz autosportu, ir arī tautas klase un sacensības notiek.Par klasiku attiecībā uz šaušanu ar GS 50 metros, piekrītu ka var uztaisīt atsevišķu klasi, bet runāt ka jaunais kko nevar ir pilnīgi lieki.Piemērs būs meitene no Saldus, kura izgrieza pogas arī meistariem, vajag tikai gribēt un trenēties.:)

Arvīds Pumpurs 2013-01-04 20:48

Šajā rakstā ir diezgan daudz burtu, bet var sameklēt tādu lietu, kā MEISTARU grupa un AMATIERU grupa..

Aivars Bundzens 2013-01-05 00:01

...mēģināšu izteikt savu skatījumu uz tiem "vienlīdzības" jautājumiem par atsvariem .


...tātad atsvars-sekojoši nozīmē smagāku ieroci. loģiski,ka precīzi un stabili šaut visvieglāk ir ar optimāla smaguma un izsvarojuma ieroci. un optimālais svars plintei šaujot stāvus no rokas noteikti nava ne 1,5kg,ne 6,5kg. vidēji par labāko ieroča svaru tiek atzīti 3,5-4,5kg ,protams, ar individuāliem izņēmumiem . divstobrenēm jau arī to atsvaru nemaz nevajag,un drillingiem ne tik. bet, ja ko grib sasniegt ar plānsienu trubu ,kam pieskruvēta bezgala neērta bērza vai apses laide,tad atvainojiet ?! kāda būs "klasiskā" vienlīdzība starp 2+kg smago iž-18 ar 3+kg smago nospiedienu salīdzinot ar piem. krieghoff drillingu 4+kg svarā un 0,5-kg nospiedienu(vai pat šnelleri)
...mans vispareizākais risinājums ir ļaut šaut ar katra iespējām atbilstošu plinti,tā arī būs vislielākā vienlīdzība.,no savas pieredzes varu pastāstīt . nopirku lietotu iž-18 par 10Ls ,Talsos uzliku atsvaru par 20Ls ar putuplasta gabaliņu un izolācijas lentu pielaboju laidi un ...līdzvērtīgi piedalos sacensībās ,kur tiek šauts arī no daudzākus tukstošus vērtām plintēm.,:)

Pēteris Vīrs 2013-01-05 06:58

Atļaušos gāzt Ulda teikto, ka "mežā ar svina kluci pie stobra neiet"!
Es eju uz gaides medībās ar savu ieroci, ka ir taisīts un pielāgots sportam - ar optiku, laidi un lielo, Talsos taisīto atsvaru! Tā kā uz gaidi jāšauj tikai stāvoši medījumi, nekas labāks nevar būt par šādu ieroci, turklāt esmu piešāvies pie tā, jo bieži šauju sacensībās ar to! Šogad man ir bijuši tikai 100% šāvieni medībās ar šo ieroci:)

Jānis Krams 2013-01-05 19:29

4.10. Disciplīnas ST-50 sēriju izpilde ir jāveic stāvoklī stāvus bez papildu atbalsta – mednieku stājā (ieroča pastobres turošās rokas elkoņa daļa ir pacelta, tā nav atbalstīta pret šāvēja ķermeni) vai klasiskā stājā (ieroča pastobres turošās rokas elkoņa daļa ir atbalstīta pret šāvēja ķermeni).
....................
Ja drīkst atbalstīt roku, kāpēc nedrīkst lietot siksnu? Protams klasisko, nevis sporta.
Ierosinājums nodalīt šāvējus ar klasiskajiem un optiskajiem tēmekļiem arī varētu būt interesants. Vienās sacensībās varētu piedalīties abās disciplīnās. Protams organizētājiem lielāki izdevumi. Varētu, kādus gadus 3, eksperimenta nolūkā organizēt arī šādu disciplīnu. Ja pēc tiem 3 gadiem nav atsaucības, tad klapē ciet un miers mājā.

Aivars Bundzens 2013-01-05 22:35

...par tēmekļiem. savulaik ar Modra Grantiņa un Aivara Arāja atbalstu tika pieņemtas izmaiņas noteikumos un tika atļauts sacensībās lietot optiskos un punkta tēmekļus. varbūt to mēs varam saukt par Latvijas veiksmes un progesa stāstu šaja jomā. ,jo,...pārējie oficiālā līmenī turpina sacensties ar vēsturiskiem mehāniskiem tēmekļiem.,:)

...tagad par vērtēšas interesantumu vēsturisko-mehānisko un optisko tēmekļu, pieņemsim, nosacītajās grupās. šaujot ar mehāniskajiem tēmekļiem īstas sacensības notiek pamatā starp jauniem un (vai) ar labu redzi apveltītiem šāvējiem. pārējie neko precīzi neredzot vienkārši ar cerību uz veiksmi šauj mērķa virzienā.,:) tāpēc jau daudzi savulaik precīzi mednieki -sportisti pārtrauca šaut ,jo vienkārši neredzēja vairs pa ko šaut vai kā tēmēt. optisko tēmekļu aizliegums daudzus gadus īstenībā bija ļoti liela netaisnība un ierobežojums attiecībā uz vājāk redzošiem cilvēkiem. tā ka drīzāk skumji,nevis interesanti-tie,kas vecāki ,ar vājāku redzi var iet spēlēties uz "savu smilšu kasti".,:),vai ne tā!?

...mans priekšlikums ir šaut pa skaidri redzamu mērķi un vērtēt rezultātu balstoties uz šaut prasmi nevis uz labas redzes priekšrocībām. sacensību dalībniekam ir jālieto tāds tēmeklis ar kuru viņs var p r e c ī z i notēmēt.tā arī ir vislielākā taisnība un vienlīdzība. tālāk rādam viens otram ,kā protam šaut.,:)

Kaspars Kusiņš 2013-01-06 01:15

Es neesmu nekāds meistaršāvējs bet man vienalga ir interesanti piedalīties un nekādu dalījumu Meistaros un Amatieros nevajag. Es ar savu MC-21-12 nebūšu konkurents Blaser un citu vareno stobru īpašniekiem, bet es treniņos esmu vācis ap 70-75 punktiem, MMD kausos labākais ir 64 punkti, tā ka man vēl ir kur augt ar esošo stobru un kad nu būs sasniegta tā robeža, kad bez uzlabojumiem ierocī augstāk punkti nekāpj tad domās. Kaut arī mači ir mednieciski tomēr tas ir un paliek sports un slavējama ir katra šāvēja izdoma kā 10 lodes dabūt 10niekā tāpēc vajag gan polsterus gan atsvarus gan arī citus palīglīdzekļus atļaut vienīgi sportiski likos, ja sportists ieroci uzlabotu pats nevis aiznestu ieroci pie meistara, lai tas saliek visas pariktes.

Jānis Krams 2013-01-06 07:01

Atsauce uz vājo redzi ir vairāk, nekā dīvaina. Brilles jau XVIII gadsimtā samērā plaši tika lietotas. Starp citu, man ar brilles jālieto.

Aivars Bundzens 2013-01-06 20:22

...nu-ū, nezinu kā citiem ,bet man ir ļoti svarīgi šāviena veikšanai labi redzēt vienlaicīgi gan tēmekli ,gan mērķi. neprotu pietēmēt pēc smaržas ,garšas u.c. organisma uztverēm. gadus 30 atpakaļ varēju 50m attālumā redzēt ar apm.5mm precizitāti un ar atklāto tēmekli aprīkotu Toz-8 šaut pa vienkapeiku( gadījās arī reizes piecas pēc kārtas). bet tas reiz bija.,:) tagad jau arī var trāpīt,tikai vajag optiku ,lai to kapeiku redzētu.

...brilles ir vērtīgs cilvju izgudrojums, tikai līdz šim nav konkurents labai dabas dotai redzēšanai. var jau ar "lasāmbrillēm" skaidri apskatīt planku un graudu, ar "braukšanasbrillēm" nopētīt mērķi,tad visu labi iegaumēt un nekavējoties darbināt šaunamā kloķus.,:)

Tālis Zalva 2013-01-07 10:10

Jau pāris gadus ar interesi nedaudz piedalos mačos un mēģinu trāpīt "tur kur gribu " un varu teikt, ka pazīstu visus mūsu labākos medību šāvējus, un, kas ir ļoti patīkami, ka neviens no tiem (nu labi, gandrīz neviens) neliegs arī iesācējam mačos pamēģināt startēt ar savu uzlaboto plinti. Tā kā ja kāds grib pārbaudīt savu varēšanu- visas iespējas ir arī izmēģināt un salīdzināt savu varēšanu gan ar meistaru ieroci, gan plinti "kā no veikala plaukta". Tikai nianse tāda, ka meistari tiešām sacensību ieroci pielāgo (laidi, pastobri) tieši sava auguma anatomiskajām īpatnībām, bet īstenībā to jau vajag darīt ari ar medību ieroci lai "piemetienā" tas "skatītos " turpat kur tavas acis.

Uldis Spārns 2013-01-07 14:07

Mjā, ....
šito "meistaru" uzpūtību!
Ja neesi varējis vai mācējis, varbūt negribējis, savu plinti uzlabot "ar papildus līdzsvarojumu, ērtākām laidēm, pastobrēm un protams arī tēmēšanas ierīcēm.", tad Tev nav ko mūsu smilšu kastā (kastē) darīt.
Nu jābūt vismaz ar ",Talsos uzliktu atsvaru par 20Ls ar putuplasta gabaliņu un izolācijas lentu pielabotu laidi"
Aivar, man ir savs ģimenes ārsts un optometrists, man Tavu viedokli nevajag, ar ko es labāk redzu mērķi, ar optiku vai ar pliku aci.
Ejot ar augsti paceltu galvu, paskaties arī zem kājām, ka neiegāzies bedrē!

Mārtiņš Gaņģis 2013-01-07 16:22

Uldi: neredzu neviena uzpūtību....
ir meistaru un amatieru grupa kas visu atrisina, un ar mehāniskajiem tēmekļiem visādi var iziet, atnāks ar dioptriem un tad ko darīsi?
Atsvari arī nav šķērslis, ir arī kas šauj bez. Piemēram es ar IZ 27 aprīkotu ar optiku bez atsvariem izšāvu vairākas reizes 95 no 100, pamēģināju arī ar atsvaru, nepatika un izņēmu. Lai būtu rezultāts vairāk vajag piestrādāt pie šaušanas tehnikas un šautuvi apmeklēt ;)

Renārs Agulis 2013-01-07 17:38

Uldi, meistari ir vajadzīgi un viemnēr būs, lai jaunajiem un tiem, kas nupat tikai sāk kko darīt būtu iemesls pēc kaut kā tiekties. Izskatās, ka gribi šaušanas sporta līmeni nospiest līdz kolhoza līmenim.Iesaku paņemt to savu gudo stobru ar mušku un pierādīt, ka nekas papildus nav vajadzīgs, lai būtu meistara rezultāta cienīgs. Sacensībās dalību tev neviens neliedz un padomu neatteiks neviens sportists. Attiecībās uz Bundzena kungu, visu cieņu viņam, jo arī man ir palīdzējis uzlabot šaušanas prasmes ir ar gludo ir ar spico, kā arī man- cilvēkam no malas, viņš uzticējas savu karabīni ar kuru ieguvu zelta kaluma medaļu.Un ja runājam par sacensībām, tad pēdējos 3 rajona mačos "medniekiem" tavu dalību neesu manījis.

Aivars Bundzens 2013-01-07 19:47

...ādas bise ,gaisa lode,papēdī šauj ,degunā trāpa,protams,īsteniem meistariem piederās divstobrenes-viens stobrs šauj lejā otrs augšā.,:)

Viesturs Šķibelis 2013-01-08 01:05

Uldi, neesi lepns un palīdzi iegādāties superbrilles šaušanai ar parasto dzelzs tēmekli (iron sight).
Parastās brilles tur neder, jo lai labi redzētu tuvumā esošo tēmēkļa nagliņu un robiņu vajag lasāmbrilles, bet tad neskaidrs, izplūdis ir 50m attālumā esošais mērķis. Ja brilles noņem vai uzliek brilles tālumam,tad mērķis ir skaidri redzams, bet tēmēkļa nagliņa un robiņš ir izplūduši. Bifokālās brilles šeit nepalīdz, jo vajag vienlaicīgi labi redzēt nagliņu robiņu un mērķi, kas ir dažādos attālumos.

Jānis Krams 2013-01-08 12:19

Par brillēm un redzi. Cilvēka acs nespēj vienlaicīgi asi fokusēties uz trīs priekšmetiem vienā līnijā. Vai nu mērķeklis vai mērķis būs viegli "izplūdis".
Pārdomām, Eiropas rekords šaušanā ar gludstobra kramenīcu 50m distancē pa mērķi, kas ir tāds pats, kā Latvijā šaujam ar pistoli 25m (tā saucanmais melnais aplis, 10-nieks 50 mm)ir 100 punkti no 100. Lai iekļūtu 10-niekā, jāšauj virs 95 punkti. Tāpatās šauj pa lidojošajiem šķīvīšiem.
Kāds ir tuvumā redzējis kramenīcu un pamēģinājis šaut? Pirms vairākiem gadiem Ādažu šautuvē šad, tad cilvēki šaudījās ar vecajiem verķiem. Varēja pamēģināt gribētāji no malas. Izpirku 5 šāvienus un aptuveni 40m distancē pat netrāpīju tajā nelaimīgajā mēŗķī (tas pats melnais aplis). Musketes īpašnieks nodemonstrēja savu prasmi, 3 šāvieni minūtē un visi trāpījumi mērķa melnajā aplī. Man jo projām nav īsti saprotams, kā ar kramenīcu var trāpīt mērķī, jo uzliesmojot aizdedzes pulverim visu skatu un mēŗki arī aizsedz dūmu mākonis, sejā sitas degoša pulvera daļiņas.... un tikai tad iet vaļā pats šāviens, tas viss, gan notiek sekundes desmitdaļā, bet tomēr. Un tak trāpa ar. Tātad par ko es te tā izplūdu. Kopš tās reizes secināju, ka ne vella nemāku šaut. Un nav, ko vainot ieroci, patronas (nepatīk veikala, lādē pats) viss atkarīgs no paša. Pa skrejošo ap 88-90 savācu , 50m stāvošā ar mehānisko tēmekli ap 80-84.

Ivars Grinbergs 2013-01-08 12:35

Godātie kungi! Šāvējs nekad nevar vienlaicīgi redzēt skaidri graudu un mērķi. Kas to apgalvo diemžēl kļūdās. Var būt tā, ka vienu brīdi redz skaidru graudu un pēc tam skaidru tēmēšanas vietu mērķī un veicot šāvienu iegūst teicamu trāpījumu pateicoties tam, ka iespējams ierocis labi "krīt plecā", ir labas iemaņas līdzena grauda nepazaudēšanā uz mērķa tēmēšanas vietu. Acs uzbūve ir tāda pati kā binoklim, kad ar vienādu regulējumu nevar redzēt skaidru bildi dažādos attālumos. Pēc šaušanas teorijām šāvējam ir vienmēr precīzi jāredz līdzens grauds mērķekļa šķērsgropē vai pret bises sliedi, un līdzenais grauds ir jānotur pēc iespējas nekustīgāk uz tēmēšanas vietu mērķī, kas ir daļēju izplūdis līdz tam brīdim kad notiek šāviens. Manuprāt lielāks meistars ir tas, kurš bez kaut kādām pariktēm var sašaut tādu pašu punktu daudzumu cik šāvējs ar optiku. Nenoliedzami ar optiku ir labāka, precīzāka notēmēšana mērķa tēmējamā vietā, bet diemžēl tas vēl nav 100% trāpījums mērķa centrā, tas ir tikai ap 20-30% no visa tā kas ir nepieciešams izdarīt lai būtu izcili šaušanas rezultāti.

Aivars Bundzens 2013-01-08 19:41

...piemēram situācija no dzīves. trenniņsacensību dalībnieks A ar labu redzi un labām šaušanas prasmēm stabili izpilda 85-90punktus no 100 pa SC36-5 distancē 50m .rezultāts uzrādās līdzīgs šaujot ar atklātajiem tēmekļiem,gan ar optiku. cits dalībnieks B tajā pat trenniņā šaujot ar optiku uzrāda rezultātu stabili 94-97 punkti robežās . savukārt šaujot ar atklāto tēmekli dalībnieks B nesašauj neko jēdzīgu -vidēji punktus 60-70, jo, "lāga neredzot notēmēt pa to mello pleķi". jautājums- kuram dalībniekam ir augstākas šaušanas prasmes un precizitāte?

Uldis Spārns 2013-01-09 10:14

Tukša polemika, - kas ar ko, par cik un kāpēc. Vienkārši dodiet iespēju šaut ar mehāniskajiem tēmekļiem atsevišķā ieskaitē, vienkārši atsevišķs protokols. Ja kāds neredz bez optikas vai ir citas problēmas, tas šaus ar opotiku, kas gribēs pats sev, varbūt arī citiem, ko pierādīt, šaus ar mehāniskajiem tēmekļiem. Šāvējam būs iespēja iegūt reālu godalgotu vietu savā ieskaitē. Pašlaik, spiestā kārtā, tikai ar optiku ir kādas izredzes kaut kur spicē pakāpties. Varbūt kāds nav sapratis - mehaniskie tēmekļi (arī ar optisko sķiedru aprīkotie)atsevišķā ieskaitē, papildus ieročiem ar stiklu optiku. Kāda tur broblēma, stāv pieci veči rindā, griež pa mērķi, divi no tiem, pieņemsim, bez optikām. To rezultātus atsevišķā protokoliņā. Vai tā ir problēma ??? Ja vismaz pieci veči nepiesakās šajā ieskaitē, tad vērtējuma nav.
Vienīgo problēmu es redzu pie apbalvošanas. Kā jutīsies "optikas meistars" ar pieņemsim, 97 punktiem, uz pjedestāla, blakus "klasikas meistaram" ar pieņemsim 95 punktiem. Tas vairāk ir krāniņa garuma izjūtu jautājums. ;-)))

Andris Stīpnieks 2013-01-09 12:48

Tad jau pēc tiesas un taisnības prasītos arī atsevišķa klase tiem, kas šauj tikai ar sliedi un mušku, bez planciņas. Vēl grūtāk notēmēt un ierocis tiešām "kā no veikala plaukta". Tas tā, jokam. No otras puses, šķīvju šāvēji varētu piedalīties ar to pašu stobru.

Arvīds Pumpurs 2013-01-09 13:26

Nu ja.. Un ložu šāvēji ar saviem IŽ-18 piedalītos šķīvīšu mačos! :D

Andris Stīpnieks 2013-01-09 14:48

ASV gludstobru ložu šāvēji to ir atrisinājuši vienkārši: 50 jardi ar vaļējo, 100 jardi ar stiklu. http://slugshooting.com/id15.h... Pats sacensību formāts ir tāds viegli dīvains, bet lieta kā tāda ir. Tālāk dalās pēc stobriem - vītņotais vai gludais. Nezinu gan, vai Latvijā ir tik daudz vītņoto 12. kal. lai 100 m būtu aktuāli, tāpēc 50 m ar optiku liekas gana adekvāti.

Jānis Krams 2013-01-10 18:54

Nu ja.. Un ložu šāvēji ar saviem IŽ-18 piedalītos šķīvīšu mačos! :D
.....
Un kāpēc ne? Paskatās, ar ko te pa šķīvīšiem šauj. Norādītajā adresē norullējam lapu līdz apakšai, tur ir video. Skatāmies no 5 minūtes.
http://www.svartkrutt.net/boar...
Principā komentāri ir aizpeldējuši no tēmas. Varbūt tomēr atgriežamies pie nolikuma apspriešanas un priekšlikumu izteikšanas?
Pēdējais spams. Labprāt pašautu vingrinājumu līdzīgu, kā Mārkulīču lecošā lapsa, tikai lodes mērķiem un mērķus izvietot piemēram no 15-50m. Limbažu ātršaušana un Mārkulkīču supermednieks arī labi. Tik tas "supermednieks" skan, kaut kā svešādi.

Andrejs Prindulis 2013-01-15 13:28

Es neredzu kur ir problēma par tēmekļiem. Sliktam dejotājam pat olas traucē!!! Jebkurš no mums taču ir mednieks ar vēlmi pilnveidot SAVAS prasmes un varēšanu, tad arī to vajag darīt un tiekties uz pilnību. Skumji ir vērot, ka piem. MMD kausos vīri atnāk PAMĒĢINĀT, kur tā plinte šauj. Jebkuram sevi cienošam medniekam šāds pasākums būtu apkaunojošs, vai tad mežā ar ejam pamēģināt..., kā tad ar mednieka ētiku???? Prieks par tiem, kas cenšas trāpīt tur kur grib, jo šie vīri pazīst savu plinti, zin kur tā šauj, un te ir rezultāts arī mežā, kas ir galvenais šajā procesā. Pats esmu šāvis gan ar atklāto tēmekli, gan tagad ar optiku. Protams, ka gribas jau trāpīt visus tajā centrā, bet pie tā ir jāstrādā gan ar tehniku, gan ar sevi. Un tas attiecas gan uz "zaļo gurķi" gan "meistaru". Pats lietoju "pielāgoto" plinti gan mačos, gan mežā un rezultatīvi. Nolikums manuprāt labs, tikai jautājums varētu būt par šāvienu skaitu vienā mērķī, vai 10 nav par daudz.Pašiem tiesnešiem bieži rodas problēma ar trāpījumu skaita noteikšanu. Protams tas nedaudz sarežģī procesu, bet manuprāt būtu objektīvāk. Varbūt var novietot vienu mērķi virs otra un katrā pa 5 šāvieni. "Šaujiet garām" kungi!

Andrejs Prindulis 2013-01-15 13:34

Atvainojos,nolikumā jau ir divi mērķi. Tā ka viss ok!

Arvīds Pumpurs 2013-01-19 21:15

Bet vispār MMD ar šito pasākumu te daudz kas nav kopīgs.
1.Tajos mačos šauj tikai vienu sēriju un finalu ar 5 šāvieniem
2. MMD drīkst šaut tikai ar sev piederošu ieroci.
3.MMD kausos nav komandu sacensības
4.MMD kausos ir savs grupas sadalijums, kas nesakrīt ar Federācijas sporta klasēm

Ja jau žurnāls grib paplašināt apmeklētāju pulku tad vajadzētu atļaut vītņustobru dicsiplīnā šaut ar 222 kalibru.


Ja vēlaties ievietot portālā savu rakstu, sūtiet to uz e-pasta adresi info@medniekiem.lv. Neaizmirstiet pievienot informatīvos materiālus. Raksts noformējams atbilstoši gramatikas noteikumiem un sūtāms rediģējamā formātā, piemēram doc, txt.

Nesen šo rakstu apskatīja
Laima slimība suņiem

Laima slimība suņiem

Pavasaris tuvojas straujiem soļiem un līdz ar to ir pamodies viens no lielākajiem draudiem mūsu mīluļiem- ērces. Vairāk par pašu ērces..

Aplūkojam medībām veltītu muzeju Lietuvā, Mindūnos

Aplūkojam medībām veltītu muzeju Lietuvā, Mindūnos

Medību tradīcijas un kultūra ir sena. Katrai valstij tās ir individuālas, līdz ar ko – interesantas. Ja vēlaties paplašināt savu..

LVM izstrādātas vadlīnijas, kā veidot un uzturēt mednieku atpūtas vietas

LVM izstrādātas vadlīnijas, kā veidot un uzturēt mednieku atpūtas vietas

Līdz ar jaunajiem būvnormatīviem AS “Latvijas valsts meži” (LVM) nolemts ieviest kārtību saistībā ar mednieku atpūtas vietām uzņēmuma..

LVM un Aizsardzības ministrija vienojusies par militāro mācību organizēšanas principiem LVM platībās

LVM un Aizsardzības ministrija vienojusies par militāro mācību organizēšanas principiem LVM platībās

Valsts aizsardzība ir valsts virsfunkcija. Tādēļ medniekiem nāksies rēķināties, ka viņu nomātās platības AS “Latvijas valsts meži”..

Jauns Huberts veikals Rīgā

Jauns Huberts veikals Rīgā

2018.gada 2. novembrī savas durvis vērs jaunais Huberts veikals Rīgā.