Šodien vārdadienu svin Marianna, Ginters, Guntra, rītdien - Matīss, Modris, Mariss
toptitle

Lielais raksts

Staltbriedis un staltbriežu riests


2013-09-02 11:23

Māris Bērziņš: LMS, Dienvidkurzeme, „Mednieku klubs - Zvārde”

Klāt ir septembris un līdz ar to klāt ir arī vienas no emocionālākajām medībām, staltbrieža medības baura laikā. Mani rakstīt pamudināja mednieku izteiktās aplamības portāla „medniekiem.lv” forumā un nezināšana par šo dzīvnieku, kā arī pēdējā žurnālā „Medības” publicētie mednieku izteiktie kļūdainie apgalvojumi šajā sakarā.

Staltbrieža bullis ir izcilākais Latvijas medījums un ir nepieļaujami, ja tas tiek medīts uz labu laimi, nezinot un neievērojot pareizus medību principus, likumsakarības un patiesības. Vispirms uzskaitīšu pieejamo literatūru latviešu valodā, ar kuru, manuprāt, būtu jāiepazīstas jebkuram medniekam, kurš gatavojas tēmēt uz briežu bulli:

N.p.k.

Autors

Nosaukums

Gads

Lapaspuses

 

1.

Žurnāls MMD 2012.g. 10.,11.,12. numuri

Staltbrieža vērtēšana

2012.

Vidus atvērumi

 

2.

Jānis Vanags

Medības, atziņas un patiesības

2010.

123.-140.

 

3.

Gunārs Skriba

Staltbriežu izcelsme, izplatība un audzēšana Latvijā

2011.

316.-394.

 

4.

LRMRA „Latvijas mežs”

Medību gads

1989.

93.-101.

 

5.

Sastādītājs Juris Rankevics

Lielā medību grāmata

1999.

15.-17.

 

6.

Gerts G. fon Harlings

Medības

2006.

160.-175.

 

7.

Arvīds Kalniņš

Medniecība

2010.

156.-190.

 

8.

Alda Pupila

Vecuma noteikšana pārnadžiem pēc zobu nodiluma

2008.

13.-17.

 

9.

Joža Horvāts

Ne sapnis ne īstenība

1972.

romāns

 

Uzskatu, ka katram medniekam (bet daudziem vairākkārt) būtu jādzird J.Baumaņa seminārs par staltbriežu populācijas pareizu apsaimniekošanu.

Tālāk es nepārstāstīšu šo literatūru, bet centīšos koncentrēti pārskaitīt patiesības par baura norisēm un medībām baura laikā. Nebūt neuzskatu sevi par viszinošāko šajā jomā, taču literatūrā minēto esmu aktīvi pārbaudījis jau 23 sezonas un tas ir pietiekošs segums maniem apgalvojumiem.

  1. Lai notiktu normāls bauris (vienlaicīgi dzirdami vismaz 5 buļļi), jābūt pietiekošam buļļu blīvumam un pietiekošam skaitam vidēja vecuma buļļu. Ja vienlaicīgi dzirdami 5 buļļi, tad vienu var nomedīt, neizjaucot baura norises.
  2. Bauris notiek no 20. augusta līdz 10. oktobrim (kulminācija 10.-20.septembris, kad apmēram 4-5 dienas bauris dzirdams visu diennakti, neraugoties uz laika apstākļiem). Baura vieta ir pastāvīga no gada uz gadu, ja vien kardināli netiek izmainīta vide vai netiek izšauti vairums baurojošo buļļu. Tā tiek nodota no paaudzes uz paaudzi. Palielinoties briežu blīvumam, rodas arī jaunas baura vietas.
  3. Bullis piedalās riestā 2-2,5 nedēļas (mēneša laikā „aktieri” riesta vietā nomainās). Pirmie bauro vecie buļļi. Govis riesta laikā meklējas 2-3 dienas, pēc 2 nedēļām atkārtoti, ja nav aplektas pirmajā reizē.
  4. Bullis ir spēcīgākais un ar vislielāko ķermeņa masu 7-9 gadu vecumā. Šie buļļi ir riesta vadošie buļļi ar harēmu, bet vēl nav sasnieguši mērķa vecumu. Šo buļļu nomedīšana ir mednieku vislielākā kļūda.
  5.  Trofejas buļļa mērķa vecums ir 10-12 gadi, tas neuzturas baura centrā, bauro reti (uzrūc vai uzrēc), tam ir 1-2 govis, tas gandrīz nekad neiznāk klajumā, ir uzmanīgs arī šajā laikā.
  6. Buļļa vecumu visprecīzāk var noteikt pēc silueta, ilgāk to pavērojot, bet ne pēc ragiem(skat. MMD 2012.g. numurus). Pēc apmatojuma krāsas un krēpju esamības nevar noteikt buļļa vecumu.
  7. Piebaurojot parasti atnāk jaunie (4-6 gadi) vai retāk vidēja vecuma (7-9 gadi) buļļi, kuriem nav govis, bet gandrīz nekad vecie buļļi. Dažreiz ļoti labi nostrādā zariņa pārlaušana vai badīšanās trokšņa imitācija, tikai nedrīkst pārspīlēt. 
  8. Bullis baura laikā diennakts griezumā uzturas baura vietā, atpūtas vietā un govju barošanās vietā.
  9. Baura sākums būtu jāvelta tam, lai iepazītu darbojošās „personas”, to pārvietošanās maršrutus, balsis (šajā laikā vēl labi dzirdami arī vecie buļļi). Pamata medību veidam baura laikā būtu jābūt medībām no torņa vai luktas pāreju un govju barošanās vietās. Pieiešana bullim ir pieļaujama atsevišķos gadījumos, ievērojot vēja virzienu un labi pārzinot baura rajonu. Jārada situācija, lai bullis tuvotos vai tas jāpārķer uz takām, dzirdot tā pārvietošanās virzienu. Nedrīkst sekot aizejošam bullim. Nemitīga staigāšana baura vietā noved pie baura pārtrūkšanas uz vairākām dienām.
  10. Klusums baura vietā ne vienmēr liecina, ka bullis tur neatrodas, tam var būt arī citi iemesli (laika apstākļi, plēsēji, blakus esoša diennakts mežizstrāde u.c.).
  11. Bieži viesi baura vietās ir vilki, medniekam jābūt gatavam šādām situācijām.

Tā kā trofejas buļļiem būtu jāsastāda tikai ap 20% no visiem nomedītajiem buļļiem, tad mēģināšu aprakstīt, kādi buļļi būtu jāmedī pēc tam, kad pēc silueta ir noteikts vecums.

  1. Buļļi ar pirmajiem ragiem ( „špīseri”), kuru ragi ir ausu garumā vai īsāki un gali smaili, gandrīz vienmēr bez žuburiem. Tumši it kā apdrupuši ragu gali liecina par potenciālu, kurš nav realizējies minerālvielu un pilnvērtīgas barības bāzes trūkuma dēļ. Labāk nomedīt bulli ar smailiem ragiem pusotru ausu garumā nekā „nodrupušos” ausu garumā. Atsevišķiem visperspektīvākajiem špīseriem ragu galos var veidoties divi vai trīs žuburi vai žuburu aizmetņi.
  2. Buļļi ar otrajiem vai trešajiem ragiem (šos buļļus praktiski atšķirt nevar ), kuriem ir ne vairāk kā 7 žuburi (parasti 3+3 žuburi). Šajā vecumā nedrīkst aiztikt spīles (4+ 4 žuburi ), jo, ja tie ir otrie ragi, tad kronis var veidoties trešajā gadā.
  3. Buļļi ar ceturtajiem ragiem un vecāki, kuriem ir 8 – 10 žuburi (atkarībā no tā ir vai nav otrie acu žuburi) un vainaga vietā spīles. Šie buļļi jau sāk piedalīties riestā rada līdzīgus pēcnācējus. Ja populācijā spīles uz abiem ragiem nav atrodamas, pieļaujams medīt buļļus ar 3 + 2 žuburiem vainagos (viena spīle) vai buļļus, kuru ragi sānskatā veido trīsstūri (īss vidus žuburs un neizteiksmīgs kronis).
  4. Otrajā un trešajā punktā minēto buļļu novērtēšana ir apgrūtināta un var būt kļūdaina medību sezonas beigās, jo tad vairāki žuburi var būt nolauzti, kas maina priekšstatu.
  5. Jebkura vecuma buļļi ar ragu anomālijām vai, ja tiem trūkst vismaz divi ragus raksturojoši pamatelementi, piemēram, abi vidus žuburi. Redzami ievainoti, slimi vai attīstībā atpalikuši dzīvnieki.
  6. Trofejas mērķa vecuma buļļi 10 – 12 gadi. Ja bullis pēc silueta ir vecs (12 gadi un vecāks), tad tas nomedījams jebkurā gadījumā, neskatoties uz to, kādi ir ragi.

Priecāšos, ja šis īsais raksts palīdzēs, kādam medniekam izdarīt pareizu un pamatotu izvēli, nevis nomedīt pirmo ieraudzīto baurojošo staltbriežu bulli.

Komentāri:

Andris Zariņš 2013-09-02 11:29

Paldies Mārim par kodolīgu un izsmeļošu informācijas un savu novērojumu apkopojumu!

Atis Krūmiņš 2013-09-03 15:42

Varu tikai akceptēt visu M.Bērziņa rakstīto. Papildus, varu piebilst, ka vecs bullis ir kā jau vecs, lēnīgāks, noguris no dzīves un visa tā, no kā mēs arī nogurstam, skumīgs "post coitum omne animal triste", tajā pašā laikā gudrāks, uzmanīgāks, mūsu izpratnē viltīgāks. Vienlaicīgi varu apgalvot, ka bullis ir zinkārīgs un aizdomu pilns par konkurentiem. Pēc maniem novērojumiem, bullis vakarā laikā, aptuveni no 19.00 līdz tumsai dodas uz baura vietu, kur pavada nakti un līdz ar rīta spirgtumu, ritausmā dodas atpakaļ uz savu atpūtas vietu. Tā nav obligāti kāda biežņa. Esmu sastapis pusdienlaikā guļošu bulli izcirtuma vidū. Ja Jūs gribat nomedīt labu trofejas bulli, jācenšas viņu saprast. Nevajag žēlot laiku teritorijas izpētei, jābūt ļoti uzmanīgam un nevajag lieki klīst ar skaļu staigāšanu pa mežu. Jāizmanto iemītās un dabīgās taciņas. Ne spalviņas.

Gunārs Jānis Lagūns 2013-09-06 17:15

Malacis Māri, ka atradi laiku un uzrakstīji foršu un kodolīgu konspektiņu par briežu bauri. Stabili piekrītu visam uzrakstītajam, jo arī mana pieredze pilnībā to apstiprina.
Vēl ir grāmata "Medības LPSR", 1984.gads. Arī tur šis tas ir atrodams, bet, protams, Māra minētajā literatūrā apraksti ir daudz plašāki. Joža Horvāta romāns ir tiešām labs!
Piekrītot arī Ata Krūmiņa rakstītajam, varu piebilst, ka pēc maniem novērojumiem no rīta bullis dodas atpūsties laikā no apmēram septiņiem līdz pat pusdeviņiem. Var pārķert!
Ne spalviņas!!!

Gints Kaktiņš 2013-09-06 23:54

Papildinot Māra rakstīto jāatzīmē, ka zinātnieki ir izpētijuši lai notiktu pilnvērtīgs riests, kad no vienas pozīcijas ir dzirdami aurojam vismaz 4-5 buļļi, uz katriem 1000 ha medību iecirkņa nepieciešams lai dzīvotu vismaz 30 staltbrieži. Daudziem mednieku formējumiem VMD dati uzrāda blīvumu pat 100 staltbriežu uz 1000 ha., tikai riests tāds švaks vai nav vispār.
Runājot par riesta norisi jāsaka, ka par briežu attiecībām riesta barā pastāv visdažādākie, pat gluži maldīgi viedokļi.Par bara kungu un pavēlnieku tiek uzskatīts stiprākais briedis riesta laikā.Bet matriahāli organizētie staltbrieži arī riesta laikā nekļūst patriarhāli.Briežu govju baram kā vienmēr ir sava barvede, kurai tās seko,briedis baram vienīgi seko. Briežu govju bars dodas uz barošanās vietu kas kļūst par riesta vietu. Briedis seko baram bet nevada to.Briesmu gadijumā vadone tūliņ pārņem iniciatīvu un viss bars seko viņai.Briedis var bēgt kopā ar baru bet nekad nevada to, vai arī briedis viens rūpējas par savu drošību. Briežu bullis bieži pamet šo baru un dodas uz dūņu peldi vai arī tas no rīta atdalās no bara, sameklē kādu citu uzturēšanās vietu un tikai vakarā atgriežas pie bara.Vecie brieži dažkārt vienu atsevišķu briežu govi iedzen drošākā aizklātā vietā, kur tie tad uzturas lidz govs sāk meklēties un tiek aplekta un ļauj baram doties kur tas vēlas. Tāpēc ir iespējams gadījums, ka briežu govju baru nepavada neviens briežu bullis.

Andris Kazinovskis 2013-09-23 16:44

paldie par informāciju


Ja vēlaties ievietot portālā savu rakstu, sūtiet to uz e-pasta adresi info@medniekiem.lv. Neaizmirstiet pievienot informatīvos materiālus. Raksts noformējams atbilstoši gramatikas noteikumiem un sūtāms rediģējamā formātā, piemēram doc, txt.

Nesen šo rakstu apskatīja
banner
Laima slimība suņiem

Laima slimība suņiem

Pavasaris tuvojas straujiem soļiem un līdz ar to ir pamodies viens no lielākajiem draudiem mūsu mīluļiem- ērces. Vairāk par pašu ērces..

Aplūkojam medībām veltītu muzeju Lietuvā, Mindūnos

Aplūkojam medībām veltītu muzeju Lietuvā, Mindūnos

Medību tradīcijas un kultūra ir sena. Katrai valstij tās ir individuālas, līdz ar ko – interesantas. Ja vēlaties paplašināt savu..

LVM izstrādātas vadlīnijas, kā veidot un uzturēt mednieku atpūtas vietas

LVM izstrādātas vadlīnijas, kā veidot un uzturēt mednieku atpūtas vietas

Līdz ar jaunajiem būvnormatīviem AS “Latvijas valsts meži” (LVM) nolemts ieviest kārtību saistībā ar mednieku atpūtas vietām uzņēmuma..

LVM un Aizsardzības ministrija vienojusies par militāro mācību organizēšanas principiem LVM platībās

LVM un Aizsardzības ministrija vienojusies par militāro mācību organizēšanas principiem LVM platībās

Valsts aizsardzība ir valsts virsfunkcija. Tādēļ medniekiem nāksies rēķināties, ka viņu nomātās platības AS “Latvijas valsts meži”..

Jauns Huberts veikals Rīgā

Jauns Huberts veikals Rīgā

2018.gada 2. novembrī savas durvis vērs jaunais Huberts veikals Rīgā.