Šodien vārdadienu svin Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena, rītdien - Melānija, Imanta
toptitle
ligumuparaugi.lv
Līgumu un dokumentu paraugi tavam biznesam. Tikai EUR 1.39

Lielais raksts

Zviedru pieredze medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanā


2017-01-05 21:28

2016.gada gada 22.-26. novembrim LVM darbinieki (Guntis Ščepaniks, Mārtiņš Gūtmanis) kopā ar Zemkopības ministrijas vecāko referentu Jāni Bāru, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāju Valteru Lūsi, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošo pētnieku Jāni Ozoliņu, Latvijas Mednieku Savienības valdes priekšsēdētāju Jāni Baumani, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāju Haraldu Barviku, biedrības Medniekiem.lv valdes priekšsēdētāju Andri Zariņu un Meža īpašnieku biedrības biedriem Larsu-Džordžu Hedlundu un Žani Bacānu pieredzes apmaiņas nolūkā apmeklēja Zviedrijas mežzinātnes institūtu Skogforsk, Zviedrijas lauksaimniecības universitāti SLU, meža zvēru ekoloģijas pētīšanas staciju.

Gatavojoties braucienam, definējām jautājumus, kas mums īpaši interesētu un vēlētos iepazīties ar Zviedrijas pieredzi:

  1. Aļņu populācijas dinamika Zviedrijā;

  2. Aļņu apkodumu inventarizācijas metode- Äbin;

  3. Dzīvnieku bojājumu radītie zaudējumi nākotnes kokaudzei;

  4. Dzīvnieku uzskaite;

  5. Dzīvnieku barības bāzes inventarizācija;

  6. Instrumenti plānotā nomedīšanas limita izpildes nodrošināšanai;

  7. Administratīvi teritoriālais medību pārvaldības modelis sadarbībā ar zemes īpašniekiem;

  8. Savvaļas dzīvnieku populāciju attīstības tendences Zviedrijā (aļņi, stirnas, vilki u.c.);

  9. Diskusija par mednieku un mežsaimnieku sadarbību Zviedrijā. Problēmas, kurām jāmeklē risinājumi Zviedrijā un Latvijā.

Zviedrijas raksturojums

2015.gada dati:

Raksturlielums

Zviedrija

Latvija

Platība km²

447 435

64 589

Meža platība milj. ha

29

3.3

Aļņu skaits gab.

350 000

21 000

Staltbriežu skaits gab.

20-25 000

53 000

Stirnu skaits gab.

Mainīgs teritorijā 0<

133 000

Vidēji gadā nomedī aļņus gab.(% no uzskaites)

100 000 (28,57% no uzsk.)

5 000 (23,8% no uzsk.)

Zviedrijā medību tiesības pieder zemju īpašniekiem. Tās var izlietot pats vai arī nodot citiem. Mednieku skaits Zviedrijā ir ap 300 000, no kuriem ~10% ir sievietes. Lai medītu, ir jāpērk sezonas medību atļauja līdzīgi kā Latvijā. Sezonas medību atļauja maksā 30 EUR. Liela daļa mednieku ir iestājušies Zviedrijas mednieku asociācijā, kuras ir divas. Mednieku asociācijas biedru maksājums ir 60 EUR gadā, bet katrs biedrs saņem ikmēneša medību žurnālu par brīvu. Mednieks ieroci drīkst sākt lietot no 18 gadu vecuma, ar speciālu atļauju no 16 gadiem. Zviedrijā limitēti medījamie dzīvnieki ir alnis, staltbriedis, vilks, lūsis un lācis. Izņēmuma kārtā, pirmajās trīs medību sezonas dienās, atļauj mazo zemju īpašniekiem medīt aļņu un staltbriežu teļus, kuri nav iekļauti nomedīšanas plānā (nelimitētie).

Zviedrijā, ja dzīvnieku aizsargā valsts, tad valsts arī sedz zaudējumus par postījumiem īpašniekam, bet ja ir attiecibas “mednieks- īpašnieks”, piemēram, aļņa postījumu gadījumā, tad valsts nekompensē zaudējumus. Tā ir attiecību “mednieks- īpašnieks” savstarpēja risināšana.

Zviedrijā ir visblīvākā aļņu populācija pasaulē (sk. 1.att.).

Aļņu populācijas dinamika Zviedrijā

1.att. Aļņu populācijas blīvums attiecībā pret meža platību.[1]

Aļņu skaits Zviedrijā strauji sāka pieaugt pēc mežistrādes intensificēšanas, proti, 20gs. 60-80. gados tika cirstas kailcirtes lielās platībās. Kuras atjaunojot ar priedi izveidojās aļņiem piemērota barības bāze lielā daudzumā (sk. 2.att.).

Jaunaudzes un aļņu populācija iedalījumā pa gadiem

2. att. Jaunaudzes un aļņu populācija iedalījumā pa gadiem [2]

Palielinoties skaitliski aļņu populācijai pieaug arī postījumu apmēri. Lielie postījumu apmēri ir noveduši pie tā, ka meža īpašnieki maina lēmumu par meža apsaimniekošanu, proti, priedes vietā nabadzīgos augšanas apstākļu tipos stāda egli, jo priedi vairs nav iespējams izaudzēt (3.att. atjaunošanas ar priedi dinamika pa gadiem Zviedrijas dienvidos). Tas savukārt noved pie barības bāzes samazināšanās nākotnē, jo zem vidēja vecuma egļu audzēm tiek nomākti pameža un zemsedzes augi- nav krūmu, puskrūmu un sīkkrūmu, kā arī lakstaugu. Teritoriāli aļņiem piemērota barības bāze ir samazinājusies un attiecīgi barības bāzes piemērotās dzīvotnēs aļņu koncentrācija palielinās, kas veicina vēl lielākus postījumus atlikušajās priežu audzēs.

Meža atjaunošanas ar priedi dinamika pa gadiem Zviedrijas dienvidos

3. att. Meža atjaunošanas ar priedi dinamika pa gadiem Zviedrijas dienvidos. [3]

Slikti ir arī raugoties no medījamo dzīvnieku perspektīvas, jo samazinoties barības bāzei, aļņu populācija arī samazinās. Mednieki ir ieinteresēti, lai mežs tiktu atjaunots ar priedi.

Šo negatīvās meža apsaimniekošanas prakses tendenci, kad priedes vietā stāda egli, ir izdevies apturēt pēdējos gados. Tam par iemeslu ir sadarbības pastiprināšana starp medniekiem un zemes īpašniekiem, kuras ietvaros ir jāpanāk, ka aļņu populācija ir līdzsvarā ar tai pieejamo barības bāzi. Ir jāatgriež vienlaicīgi divi krāni sistēmā – vairāk medīt aļņus un vairāk stādīt priedi. To var panākt, ja zemes īpašnieks stāda priedi priedēm piemērotās augsnēs kombinācijā ar pietiekami lielu aļņu nomedīšanas skaitu. Sadarbības rezultātā pēdējos gados meža atjaunošana ar priedi Zviedrijā ir palielinājusies (sk. 3.att.).

Inventarizācijas metode- Äbin

Äbin - aļņu apkodumu inventarizācijas metode. Mērķis ir iegūt datus cik liela ir bojāto koku daļa noteiktā augstuma intervālā (~1-4m). Inventarizāciju veic gadījuma parauglaukumos un tiem ir reprezentatīvs raksturs, ko attiecina uz visu platību. Inventarizāciju administrē meža aģentūra. Inventarizāciju pērk kā pakalpojumu. Parasti to veic meža taksatori. Finansējums inventarizācijas veikšanai tiek iegūts no katra pārdotā koksnes kubikmetra (~0.013 EUR par m³) un gadā sastāda ~825 000 USD.

Puse no valsts teritorijas tiek inventarizēta katru gadu. Inventarizāciju veic laikā no sniega nokušanas līdz veģetācijas perioda sākumam apsekojot jaunaudzes augstumā no ~1m-4m. Zviedrija sadalīta ~149 inventarizācijas apgabalos. Katrā apgabalā ir:

~ 8000 vietu, kas ir 1 km² lielas;

~ 16000 jaunaudzes;

~ 65 000 parauglaukumi.

Inventarizācijas apgabalā apsekojamo 1km² un konkrēti tajā apsekojamās jaunaudzes izlozē (gadījuma parauglaukumi). Katrā jaunaudzē ievāc datus parauglaukumos, kas ir ar 3,5m lielu rādiusu. Parauglaukumos vērtē apkodumus un mizas bojājumus priedei. Uzskaita kociņus ar kārtējā gada bojājumiem, kociņus ar vairāku gadu bojājumiem (kumulatīvie bojājumi), kā arī veselos kociņus. Bojājumu uzskaiti ved tikai par kociņiem ar galotnes apkodumiem, stumbra mizas bojājumiem un kociņiem ar nolauztām galotnēm. Inventarizācijā iegūtos datus par svaigiem bojājumiem izmanto aļņu populācijas apsaimniekošanas plānu veidošanā.

Äbin- apraksta situāciju attiecībā uz postījumiem, bet nenorāda, kurš līmenis ir pieņemams vai kāda rīcība nepieciešama – tas ir jālemj lokāli.

Dzīvnieku barības bāzes inventarizācija

Vienlaicīgi ar apkodumu inventarizāciju Äbin veic arī dzīvniekiem pieejamās barības bāzes inventarizāciju. Inventarizējot parauglaukumā uzskaita visas sugas, kas piemērotas barībai briežu dzimtas dzīvniekiem (apse, kārkls, pīlādzis, ozols u.c.). Skaita atsevišķi pa sugām veselos un apkostos/aplauztos kokus. Datus salīdzina ar iepriekšējo gadu datiem un vērtē vai barības bāze ir pietiekama vai sāk trūkt par ko liecina vairākkārtēji dzinumu apkodumi sezonas laikā vai priežu bojājumi vasarā (par lielu dzīvnieku populācija). Pie dzīvnieku barības bāzes inventarizēšanas un tās nākotnes prognozei ņem vērā arī nākotnes mežsaimnieciskos plānus, proti, plānotos meža atjaunošanas darbus (dabiski, mākslīgi ar kādām sugām un kādos meža augšanas apstākļu tipos) vai plānotos ciršanas darbus. Jāskatās kopējais jaunaudžu apjoms teritorijā un audžu dalījums vecuma klasēs (4.att.), jo barības bāze būtiski atšķiras atkarībā no mežaudžu vecuma. Tāpat arī jāņem vērā zemju sadalījums pa klasēm- meža zeme, nemeža zeme, zeme zem ūdeņiem.

Relatīvi pieejamā barības bāze dalījumā pa audzes vecuma klasēm

4. att. Relatīvi pieejamā barības bāze dalījumā pa audzes vecuma klasēm. [4]

 

Aļņu populācijas apsaimniekošanas plāns

Zviedrijas parlamenta pieņemts lēmums - „veidot augstas kvalitātes aļņu populāciju līdzsvarā ar barības resursiem”,…. “ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu statistiku, mežsaimniecību, lauksaimniecību un bioloģisko daudzveidību”.

Apsaimniekošanas plānu organizēšana, funkcijas un atbildība.

1. Valsts vides aizsardzības aģentūra (The national Environmental ProtectionAgency (EPA)):

  • nosaka visaptverošus noteikumus/ietvardokumentus par aļņu un staltbriežu apsaimniekošanu Zviedrijā.

2. Lēņa (administratīvi teritoriāls iedalījums) administratīvā pārvalde (County administrative boards):

  • izstrādā aļņu apsaimniekošanas plānu Lēņa reģionam;

  • izskata un apstiprina lokālos aļņu apsaimniekošanas plānus;

3. Savvaļas dzīvnieku (dabas) apsaimniekošanas delegācija (Wildlife management delegation). Delegāciju vada apgabala gubernators un dalībniekos ir mednieku, lauksaimnieku, NVO, pašvaldību, policijas, ekotūrismu Sami organizācijas un mežsaimnieku pārstāvis:

  •  Sagatavo vispārīgas vadlīnijas savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanai Lēnī.

2012. gadā tika parakstīts memorands starp mežsaimniekiem un Zviedrijas medību asociācijām. Izvirzītais mērķis saskaņā ar jauno aļņu apsaimniekošanu ir „veidot augstas kvalitātes aļņu populāciju, kura būtu līdzsvarā ar barības resursiem un kura ievērotu svarīgas vispārējās intereses”. Abiem - gan zemes īpašniekam, gan medniekam ir atbildība un tālredzīga interese par mežu ar labu koksnes produktivitāti, variējošām koku sugām, saglabātu bioloģisko daudzveidību un par mežu, kas bagāts ar aļņiem un citiem medījamiem dzīvniekiem. Aļņu apsaimniekošanai jābūt bāzētai uz zināšanām, piemēram, izmantojot kvalitatīvas inventarizācijas metodes tādas kā:

  • aļņu postījumu ikgadējā inventarizācija;

  • barības bāzes pieejamība un prognoze turpmākajam periodam,

  • ceļu satiksmes negadījumi ar meža dzīvniekiem,

  • uzskaite pēc aļņu novērojumiem (teļu skaits govīm u.c.);

  • nomedīšanas sekmes;

  • dzīvnieku mazuļu svars;

  • uzskaite pēc ekskrementiem.

Aļņu apsaimniekošanai jābūt adaptīvai, t.i., jāspēj piemēroties atkarībā no jauniem priekšnosacījumiem, piemēram, ceļa satiksmes negadījumu pieaugums ar meža dzīvniekiem, kas liecina par populācijas palielināšanos, kura rezultātā, lai samazinātu negadījumu skaitu, ir jāpalielina nomedīšanas apjomi.

Valsts ir sadalīta 149 aļņu apsaimniekošanas apgabalos (~300 000ha), lai plānotu aļņu populācijas apsaimniekošanu un koordinētu aļņu medības. Apgabalu veido pa dabiskām robežām (upes, autoceļi utt.). Par aļņu apsaimniekošanas apgabalu atbild aļņu apsaimniekošanas pārvalde, kura sastāv no trīs medniekiem un trīs zemes īpašniekiem. Šo pārvaldi ievēl uz trīs gadiem. Pārvalde par darbu netiek atalgota. Tiek segti tikai administrēšanas izdevumi (~500 EUR/gadā). Pārvaldes priekšsēdētājs ir no zemes īpašnieku puses, un viņam ir izšķirošās balss tiesības. Izšķirošās balss tiesības aļņu apsaimniekošanas pārvaldē izmantojamas tikai īpašos gadījumos un nopietni izvērtējot. Persona, kas izmanto izšķirošās balss tiesības, nedrīkst tikt nosodīta par šādu rīcību. Jebkurā gadījumā tur, kur izšķirošās balss tiesības tikušas izmantotas, pēc tam tiek veikta pārbaude, kurā piedalās mežsaimniecības un Zviedrijas Mednieku asociācijas pārstāvji. Šī pārvalde izveido aļņu apsaimniekošanas plānu trim gadiem, kurš ir arī maināms, ja rodas jauni apstākļi.

Aļņu apsaimniekošanas plānošanā izmanto datus par populācijas skaitlisko lielumu, postījumiem mežam, pieejamo barības bāzi (skatās arī trīs gadus uz priekšu), medību sekmēm, negadījumu statistiku ar aļņiem uz autoceļiem.

Aļņu apsaimniekošanas plānā nosprauž mērķus aļņu skaitliskai nomedīšanai, kā arī seko līdzi mērķa izpildei. Lēņa valde (reģionālā pārvalde- Lēnis) apstiprina aļņu apsaimniekošanas plānu. Aļņu apsaimniekošanas apgabali savukārt ir sadalīti mazākos apgabalos, kuros medības organizē medību kolektīvi (~10 kolektīvi). Šie mazie apgabali var paši lemt vai medī katru gadu 1/3 no plānotā triju gadu nomedīšanas apjoma, vai, atkarībā no situācijas, piemēram, pieaug postījumu apjomi, to vienā gadā palielina un savukārt nākamā gadā samazina. Gadījumos, ja tiek nomedīti plānotā viena aļņa vietā divi, tiek tērēts nākamā gada nomedīšanas apjoms. Šāds lēmums ir jāsaskaņo ar mazākā apgabala valdi. Tādejādi samazinās lieka birokrātija un atkrīt nevajadzīgi pārkāpuma protokoli.

Aļņu apsaimniekošanas plāna mežsaimnieciskie mērķi:

  1. Mežaudzei sasniedzot 5 m augstumu briežu dzimtas dzīvnieku nebojāto priežu apjoms ir 70% un vairāk no visām priedēm. Ikgadējais ziemas bojājumu apjoms nedrīkst pārsniegt 2- 5% no priedēm;

  2. Aļņu populācijas lielums ir līdzsvarā ar pieļaujamo postījumu apjomu;

  3. Izstrādātās platības jāspēj atkal no jauna apmežot ar augsnes apstākļiem piemērotu koku sugu, piemēram priedi nabadzīgajos augšanas apstākļu tipos, kas jākopj tā, lai saglabātos dabas dotais pieauguma potenciāls;

  4. Apsaimniekojot mežu jāspēj saglabāt nobriedušā mežā koku sugas, kas ir vēlamas kā barības bāze aļņiem un citiem briežu dzimtas dzīvniekiem (pīlādzis, apse, kārkls, ozols).

Plānotā nomedīšanas apjoma izpildes nodrošināšana

Aļņu nomedīšanas limitu vadoties no aļņu apsaimniekošanas plānā nolemtā nosaka reģionālā pārvalde- Lēnis. Pēc fakta Zviedrijā nomedīšanas limitu izmanto 90-95% apmērā. Aļņu nomedīšanas atļaujas sadala matemātiski pēc teritorijas lieluma un tā ir fiksēta konkrētai teritorijai.

Sezonas pirmās dienās ar īpašu komisijas lēmumu iespējas medīt aļņus ir arī atsevišķiem zemes īpašniekiem ārpus medību iecirkņiem, pat uz 5 ha lieliem zemes īpašumiem. Sezonas pirmajā mēnesī- oktobrī visi cenšas izlietot sev piešķirtās nomedīšanas atļaujas. Parasti pirmajās trijās nedēļās tiek nomedīts ~60% no gada atļauju skaita. Novembrī notiek neizmantoto nomedīšanas atļauju pārdale par labu sekmīgākajiem medību iecirkņiem. Par aļņa nomedīšanas atļauju mednieku formējumi maksā valstij 50 EUR, bet meža īpašniekam īpašnieka noteikto maksu, piemēram, Stora Enso prasa samaksāt par alni 500 EUR. Par aļņu teļiem netiek prasīta maksa. Tuvojoties medību sezonas beigām, ja ir palikuši daudzi nenomedīti īpatņi, meža īpašnieki stimulē medības ar maksājumiem par katru nomedīto alni ~100 EUR apmērā. Medību tiesību nomas maksa par ha ~3 EUR. Ja mednieku formējumi būtiski nepilda nomedīšanas apjomu (nemedī) vairākus gadus (piemēram, 3 gadus), meža īpašnieki izbeidz līgumu par medību tiesību nomu un meklē citu mednieku formējumu.

Mednieku formējumi paši ievāc datus par nomedītajiem aļņiem un tos ievada speciāli izveidotās mājaslapās. Vienu mājas lapu uztur un administrē meža nozare- https://jaktrapport.se/ un otru mednieki- www.Jagareforbundet.se. Dati tiek vadīti gan par nomedīšanas faktu, gan dzimumu, gan vecumu. Tāpat arī mednieku formējumi veic inventarizāciju, piemēram, tiek svērti nomedītie aļņu teļi. Pēc svēršanas datiem var vērtēt populācijas stāvokli. Jo lielāka populācija, jo vairāk sāk kristies masa, kam par iemeslu ir nepietiekams barības apjoms. Šos datus arī izmanto aļņu apsaimniekošanas turpmākā plānošanā.

Dzīvnieku bojājumu radītie zaudējumi nākotnē koksnes produkcijai

Dzīvnieku radītie bojājumi kokaugiem atkarībā no to veida rada dažādus zaudējumus nākotnē, kurus var iedalīt gan apjoma zaudējumos, gan kvalitātes zudumos, gan arī bioloģiskās daudzveidības zudums. Izšķir trīs bojājumu veidus:

  • Sānu zaru apkodumi;

  • Galotnes dzinuma apkodums vai nolauzta galotne;

  • Stumbra mizas bojājums (tīrot ragus vai plēšot mizu).

Dzīvnieku bojājumi nākotnē samazina stumbra kvalitāti līdz ar to arī nākotnes sortimenta vērtību, veidojot stumbra līkumainību, padēlus, kokus ar vairākām galotnēm. Stumbra mizas bojājumi sākumā veido stumbra saussāni, vēlāk mizas ieaugumu. Bojājumi var radīt nevienmērīgu koku augstuma, diametra un vainaga lieluma proporciju kokaudzē.

Sānu zaru apkodumi “iespējams” uzlabo stumbra kvalitāti, bet palēnina pieaugumu.

Zviedrijas lauksaimniecības universitātē ir izrēķinājuši bojājumu intensitātes ietekmi uz zemes vērtības kritumu, ko parāda 5.att. grafiks. Pieņemot, ka gada procentu likme ir 2.5%, grafiks parāda 1 bonitātes zemes vērtības kritumu no ~55000 zviedru kronām par ha, kur bojājumu intensitāte- 0%, uz ~14000 zviedru kronām par ha, kur bojājumu intensitāte sasniegusi 27%. Savukārt 3 bonitātes zemes vērtība pie bojājumu intensitātes 27% ir negatīva.

Zemes vērtības kritums atkarībā no bojājumu intensitātes

5.att. Zemes vērtības kritums atkarībā no bojājumu intensitātes. [5]

Zviedru ieteikumi postījumu mazināšanā

  • Atjaunojot izcirtumus, kā atjaunošanas veids jāizvēlas sēšana vai dabiskā atjaunošanās. Tas dod lielāku biezību, kā arī dzīvniekiem tie ir mazāk interesanti no barības viedokļa salīdzinājumā ar mākslīgi izaudzētiem stādiem (bagātāki ar barības vielām un līdz ar to sākumā dzīvnieki dod priekšroku tiem).

  • Lai mazinātu postījumus jaunaudzēs, jeb mērķa kokiem, pēc iespējas vairāk jāveido dabīgā barības bāze, piemēram, zem elektrolīnijām, uz grāvju trasēm, stigām utt..

  • Nedrīkst pieļaut, ka bērza galotne pāraug priedi, jo priede, lai izkļūtu no ēnas pēc tam izdzen garus dzinumus, kas dzīvniekiem ir pievilcīgāki.

  • Veicot jaunaudžu kopšanu jāatstāj lapu koki, kas netraucē mērķa sugas augšanai un veido papildus barības bāzi (kārkli, pīlādži, ozoli, apses u.c.).

  • Priedes retināšanu sāk pēc 6 m augstuma sasniegšanas. Jo lielāka biezība, jo procentuāli mazāks skaits bojāto priežu. Vienlaicīgi biezība kavē pieaugumu. Sanāk balansēt, jo retāk sastādīta priede ātrāk izaug no postījumu riska grupas (ātrāk izaug resnumā un izveido kreves mizu).

  • Jaunaudžu kopšanā jāsaglabā bojātās priedes, jo novērots, ka dzīvnieki posta vienus un tos pašus koku stumbrus. Tie viņiem šķiet garšīgāki. Atstājot bojātās priedes, tās turpmāk arī veidos barības bāzi. Tās izņem krājas kopšanu laikā.

  • Veicot jaunaudžu kopšanu jāatstāj 1 m augsti bērza celmi, kuri sadzīs atvases un kalpos par papildus barības bāzi.

  • Veicot kailcirtes, jāatstāj priedes koku galotnes šķeldošanai paredzēto zaru kaudžu virspusē, kā barība dzīvniekiem.


Izmantoti materiāli:

  1. Martha Wallgren, Forestry Research Institute of Sweden “Browsing damage and adaptive forest management in Sweden”.

  2. Swedish forest agency, 2016.

  3. Martha Wallgren, Forestry Research Institute of Sweden “Browsing damage and adaptive forest management in Sweden”.

  4. Henrik Andren, Grimsö Wildlife Research station. Department of ecology. Swedish university of agricultural sciences, 2016.

  5. Urban Nilsson, Zviedrijas lauksaimniecības universitāte SLU, “Future Forests”.

  6. VMD Skogsstyrelsen- Mats Rollander un Goran Hagerfors.

  7. Meža nozares parstāvji AFO Stora Enso- Mihael Larsson un no Mellanskog- Sven Erik.


Atskaiti sagatavoja: Mārtiņš Gūtmanis un Guntis Ščepaniks.

Komentāri:

Ģirts Baķis 2017-01-06 11:58

Intresanti un pamācoši. Ļoti noderīga informācija, itseviški veidojot nākotnes apsaimniekošas plānus.Vel ļoti labi, ka šādas pieredzes apmaīņā ir devušies gan VM, gan VMD un medību organizāciju pārstavji, gan Silavas pētnieks.


Ja vēlaties ievietot portālā savu rakstu, sūtiet to uz e-pasta adresi info@medniekiem.lv. Neaizmirstiet pievienot informatīvos materiālus. Raksts noformējams atbilstoši gramatikas noteikumiem un sūtāms rediģējamā formātā, piemēram doc, txt.

Nesen šo rakstu apskatīja
Reģionālā medību suņu izstāde augustā

Reģionālā medību suņu izstāde augustā

Reģionālā medību suņu izstāde notiks 19. augustā Viļānu pilsētas sporta stadionā. Reģistrācija no 9:00.

Krietnu mednieku tradīcijas Igaunijā

Krietnu mednieku tradīcijas Igaunijā

...un pats galvenais – dot iespējas medīt nākamajām mednieku paaudzēm un dot iespējas dzīvot nākamajām dzīvnieku paaudzēm!

Seminārs par Āfrikas cūku mēra uzraudzību un savvaļas dzīvnieku pārvaldību

Seminārs par Āfrikas cūku mēra uzraudzību un savvaļas dzīvnieku pārvaldību

Ieskats seminārā, kas notika Hotel Avalon, Rīgā, 15.03.2017.

Kā medī ar revolveri Vācijā

Kā medī ar revolveri Vācijā

Šis apskats drīzāk domāts izklaidei un redzesloka paplašināšanai, jo runa tajā iet par to, kas Latvijas medniekiem nav un visd..

Kā latvju vikingi par Vāczemes medību ķoniņiem kļuva

Kā latvju vikingi par Vāczemes medību ķoniņiem kļuva

..taču šogad iznākums bija neredzēts - medību ķēniņi (jebšu ķoniņi) izrādījās veseli divi, pie kam saskaņā ar labākajām vikingu tradīcijām &sca..