Aleksej,es un lielākā daļa kolektīvu mednieki domā,ka medību suņus tomēr nevajadzētu aiztikt.Manējais bija liela auguma sētas krancis.Otrs ir jauns kaukāzietis,trešais ir kaimiņa,liela auguma,labi kopts un barots dobermaņa jauktenis.Šie abi palikuši bez vadoņa tagad uz mežu vairs neiet.Ja ies,nu ko darīt,savējam būšu spiests taisīt pīto stiepļu žogu.Šeit Latgalē man ir arī laika bet tā pagaidām jātur pie ķēdes,vedu vienīgi uz mežu pastaigāties,un mūsu pusē gan medību suni neviens nešaus.Riktīgākie krakobori, man liekas,tomēr ir sētas kranči,var jau būt ka es kļūdos.
Aprīkojums: IŽ-27, MP-153, Savage MARK-II 22LR, REMINGTON 700 SPS VARMINT
Suņi: Kurchārs
Medību trofejas: 3
09.07.2009. 16:40
Piekrītu Jāņa Bāra teiktajam, ka nevar uzreiz klapēt. Pats esmu par to, lai krančus, kuri periodiski dzenā pa mežu jānovāc bez saimnieka brīdinājuma. Gadījumos, kad izvedu pats savu suni (medību suns)pastaigā pa meža celiņu esmu nedaudz nobažījies, ka kāds karstasinīgs mednieks nenošauj manējo. Lieta tāda, ka es nedzīvoju savu medību platību robežās, bet suns taču ir jāved ārā un ne jau pa ielu ar viņu pastaigāties. Mēdību suņi uzskatu, ka jāšauj gadījumos, ja par to ir brīdināti saimnieki un saimnieks par to neliekas ne ziņas.
Bija ļoti žēl,bet šo pavasari nošāvu pats savu suni,(kolektīva biedrs Andris S. ir mans liecinieks).Abi mani mīluļi ir ļoti labi baroti un uzturēti bet ja otrs suns izklaidējoties pa mežu,no medību kolēģiem dabūs ribās svinu-es nedusmošos.Neko sīkāk nepaskaidrošu bet tas nav nav normāli,ja meža dzīvnieks skrien pie cilvēka mājās meklēt glābiņu,pie tam vēl kliegdams tādā balsī.....ka mati cēļas stāvus gaisā.Tanī pašā laikā,pielikt suni pie ķēdes uz visu mūžu-arī ir negodīgi.
Nošaut ir vieglāk un ātrāk,jo nav vaļas meklēt saimnieku un kašķēties-var taču,pie iespējas,nepagarināt līgumu vai aizzāģēt višku...Atdzīšos-esmu arī šāvis pēc trīskārtējas saimnieka brīdināšanas.Nepatika man viņu norakt.
Gribētos zināt cik suņi nošauti nozieguma vietā un cik kā potenciālie plēsoņas-ejoši gar ceļu vai pa pļavu?
Pastudējot Latvijas mežu vēsturi, var atrast interesantas norādes, kā ar tādiem kreņķiem tika galā mūsu senči - bij' noteikts, ka no jurģiem līdz kaut kādam laikam vasaras otrajā pusē katram sunim bij jāskraida ar apmēram pusmetru garu koku pie kaklasiksnas - tad šams neskaitījās nekāds drauds meža dzīvniekiem. A ja tā nebij darīts, tad mežsargs saimniekam tāāāādu strāpi uzlika, ka par maz nelikās!
Jāni - nevis vieglāk, bet citas izejas nav.
Parasti, ja es esmu pret kaut ko, tad piedāvāju alternatīvu.
Kur ir Tava alternatīva? Tādas nav - tātad, secinājumi: demagoģija.
Vienīgais, par ko prieks - demagoģija ir absolūtā mazākumā :)
Es nesaprotu, kādēļ te daži cepās par medību suņiem???????????????? Ir runa par klaiņojošiem suņiem, un vēlreiz atkārtoju, ka saskaņā gan ar normatīviem, gan ētiskiem apsvērumiem normāls mednieks medību šķirnes suni NEŠAUS. Var jau gudri spriedelēt par to, ka sunīšus un kaķīšus aizsargā dažādi likumi, bet pasakiet lūdzu lielie suņu- klaidoņu aizstāvji, ar ko bioloģiski atšķiras suns no, piemēram, stirnas????? Abi ir dzīvas būtnes, abi pieder zīdītājiem, tātad siltasiņu dzīvniekiem. Atšķiras tikai kārtas un barošanās - suni var pieskaitīt plēsējiem, stirnu pārnadžiem. Abām sugām ir labi attīstīta centrālā nervu sistēma. Atšķirība ir tikai tā, ka ja tiek sašauts vai nošauts suns - VIŅAM SĀP!!!!!!!!!!!!!! un vesela armāda dzīvnieku tiesību aizstāvju ar putām uz lūpām metas aizstāvības cīņā.... Bet ja šīs te sunīts izēd dzīvai stirnai pakaļciskas un paplēš vilnu no muguras - STIRNAI NESĀP, un visiem tā saucamajiem dzīvnieku aizstāvjiem TAS IR PIE DI..... VIENKĀRŠI SKUMJI, ka atsevišķu cilvēku domāšana ir tik šaura un tendēta vienā virzienā.
http://www.delfi.lv/news/natio...
Gribētos zināt cik suņi nošauti nozieguma vietā un cik kā potenciālie plēsoņas-ejoši gar ceļu vai pa pļavu?
Parasti, ja es esmu pret kaut ko, tad piedāvāju alternatīvu.
Kur ir Tava alternatīva? Tādas nav - tātad, secinājumi: demagoģija.
Vienīgais, par ko prieks - demagoģija ir absolūtā mazākumā :)