Forums

Edgar!
"Un vēl jautājums interesanti vai tu uz savām medību platībām atļautu medīties kādam citam vismaz uz tām pašām lapsām, domāju ka diez vai? Piemēram es nopirkšu zemi tavās medību platībās, un domāju diez vai man ļausi pa lapsu atšaut! "
Tāpēc jau ir tik daudz to medību platību un tik daudz problēmu ar zemes īpašniekiem, ka domāšana ir MEDNIEKS tas ir zemes saimnieks!
Nu nevajag aizmirst, ka uz šo dienu medībām tiek izmantots PRIVĀTĪPAŠUMS, un īpašniekam var būt vēlme arī medīt!
ko darīt, ja es esmu lauko snopircis 5 ha, un gribu pašaut zosis, lapsas. prasu vietējam kolektīvam- tas neļauj- nu tad es pārtraucu līgumu un izveidoju savu medību ieciskni uz SAVAS zemes. Jo nekādas jēgas, ka pa manu zemi pārvietojas citi bruņoti vēiri man nav..

Arni kāpēc daudzos kolektīvos neļauj medīties samās med platībās citam jo cik bija pašiem gadījums jā es zvēru ka šaušu tikai pa savu zemi lapsas vai jenotus, nu var būt kādu zaķīti, bet rezultātā sanāk ka zem tā zaķa guļas gan grūstnā stirna, vai sivēnmāte ar rukšiem vai alnis. Ja esi droš pat to cilvēku ka viņš tiešām šaus tikai lapsu tad, un to vēl nevarēs būt garantijas ka pirksts nenodrebēs ieraugot stirnu.
Sorry netā pierakstīju ne medību kolektīvi, bet medību platību skaits ir 1319.
Un vēl jautājums interesanti vai tu uz savām medību platībām atļautu medīties kādam citam vismaz uz tām pašām lapsām, domāju ka diez vai? Piemēram es nopirkšu zemi tavās medību platībās, un domāju diez vai man ļausi pa lapsu atšaut!
Ir ļoti švaki ka likumdošana lauj veidot medību platības tik mazās teritorijās, jo piemēram tu sēdi uz gaides nāk rukši, bet še tev nelaime te pat aiz krūmiem kaimiņš kam ir reģistrēta sava medību platības ar platību 20ha sāka šaut pa zosīm, interesanti kādi būs tavi pirmie vārdi šajā momentā????
Mums tieši ir tāds viens mednieks kā tu saki kāpēc man uz manas zemes nepamedīt, rezutlātā uz tās zemes gūlās viss, reizi nokērām, aprunājāmies un tagad viņš ir mūsu kolektīva biedrs un kopā ar mums medās un tagad pats otrādi ķer tādus pašus maļiķus kā agrāk pats bija. Jo saprot ja nošausi stirnu nebūs mazo. Un arī jo mazāk kas maļikos ar vairāk tiks iedot nākamgad uz medībām licenšu.
Bet par to ka pie mums ar tām medību līgumu parakstīšanu ir bardas un būs ja kaut kas netiks radikāli mainīts uz labo pusi, un kamēr netiks noteikti limiti medību platību izveidie, no mana viedokļa tiem jābūt ne mazāk kā 2500 ha. Tad arī atkritīs vairāki jautājumi par to kuras ir manas un kuras ir tavas medību platības, kā arī atkritīs problēmas ar robežām.
Un vēl par to polšu, tici vai nē uzradīsies tādi kas skraidīs pa djerevņu un piedāvās polšiņu, vai atradīs tādus kam liks un piedāvāt to. Piemērams par katru parakstīto ha saņem piemēram 50 saņi, domāju daudz atradīsies gribētāju papelnīties.
Diemžēl arī mūsu platībās joprojām notiek cīņa par medību platībām, jo kaimiņi diemžēl nesaprot pa labam, laikam vajadzēs ķerties savādākām metodēm.
Var būt jūsu pusē tas nav aktuāli, bet pie mums medību platības tas ir aktuāli, kad vairāki kolektīvi cenšas vairāk pagrābt sev platības, kā arī ielīst jauni kolektīvi, kuriem pat 100 ha ir pietiekami lai medītu ko sirds kāro!

Kas attiecas par kartēm, tur ir divas problēmas. Pirmā ir finansējums, lai tādas izveidotu. Labi, tur varētu MF līdzekļus piesaistīt, galu galā, pa lielam tas ir tikai vēl viens vektoru slānis jau esošajās sistēmās - gan LAD, gan VMD tādas ir. Bet, lielākā problēma, ir aktualizācija. Kādi cilvēkresursi būtu nepieciešami, lai aktualizētu vienu loxu, kurš par polšu katru mēnesi maina līgumslēdzējus kolektīvus? Tur ir, pirmkārt, līgumu informācijas apstrāde, tad attiecīgā datu slāņa aktualizācija - tas aizņem laiku. Taču no minētās kartes būtu jēga tikai tad, ja dati būtu daudz maz aktuāli, kas pašreiz nav iespējams.
Valsts varētu sākumā noteikt, līgumu kvalificējošās prasības, proti, ka līgumi slēdzami uz vismaz 5 gadiem, ka īpašuma tiesību maiņas gadījumā vecais līgums arī jaunajam īpašniekam ir saistošs gadu.
Bez tam, varētu arī prezumēt, ka, ja līgums netiek lauzts, tas automātiski uzskatāms par pagarinātu uz jaunu termiņu, tātad, vismaz 5 gadiem. Ja to visu ierakstītu likumā, problēmu būtu krietni mazāk...
Edgar - medību iecirknis un kolektīvs ir divas fundamentāli atšķirīgas lietas. Ja es uz savas zemes gribu medīt kaut vai vārnas, man ir vai nu jāslēdz līgums ar kolektīvu un jāiegūst tā atļauja medīt, vai jāveido savs iecirknis. Punkts. Nekā savādāk. Tādēļ ir daudz šo mazo iecirkņu, bet tas nebūt nenozīmē, ka tie ir kolektīvi...
Protams, normāli ir pirmais variants, taču parasti ir tā, ka tie, kuriem pieder salīdzinoši mazas platības, ja vien tā nav izcili svarīga vieta - riests vai dzīvnieku pāreja, kolektīvam principā neinteresē, īpaši, ja kolektīvā pamatā vietējie, bet attiecīgā gabala īpašnieks tāds nav.
A, ja man uz tiem 5-10ha sēžas zosis, skraida zaķi, lapsas? Kādēļ gan tos nepamedīt? Protams, var jau to visu darīt nereģistrējot, taču kādēļ kaut kāda štrunta zaķa dēļ riskēt ar problēmām?
Ir arī otra puse, protams, dažs savus 3 ha tik augstu vērtē, ka izvirza absurdus noteikumus kolektīvam, taču, diemžēl koleģialitāte mednieku starpā reizēm izpaliek, gan no vienas, gan otras puses...

Par to ka manējās medību platības vai tavējās var ielīst da jebkurš. Piemēram es aizbraukšu uz tavu pagastu kur tu medies, nopirkšu brīvo zemi un visu pārdošanā esošo zemi un izveidošu medību kolektīvu, jo diemžēl Latvijas likumdošana atļauj izveidot kaut vai 20 ha lielu medību platības un var būt tajās dzīvo kādi 6 aļni, noslēģšu vēl atsevišķi ar kaimiņa kolektīvu līgumu par it kā medību platību pavienošanu un saņemšu savu alnu, stirnu un var būt ruksi, diemžēl šāda likumdošana šobrīt atļauj to darīt!
Nez kā šeit būs ja pieņems tos likumus, bet kā bija Lietuvā, tur ar no sākuma bija tādi līgumu parakstīšanas maratoni. Beigu beigās kad tika pieņems lēmums par to ka medību platībās medīsies vēlam konkrēti viens kolektīvs tad priekšroka tiek dota lielākajam uz to brīdi kolektīvam. Ja ir vairāki kolektīvi tad tur ir ari noteikts min platibas kurās var eksistēt kolektīvs, ja kolektīvs nevarēja sasniegt tās plības, tad ja nešaubos vajadzēja pievienoties tam kolektīvam kuram tika dota priekšroka, Tāpēc tur nav tādu kolektīvu kā 20 ha, 50 ha vai 100 ha. Palasot vienu raktu Latvijā 2008 gadā tika uzskaitīts 1319 medību kolektīvi un katru gadu šis skaitlis palielinās it īpaši parādās ļoti daudz mazu kolektīvu, jo 2005 gadā kam mazāk par 100 ha bija tikai 18 kolektīvi, tad jau 2008 to skaits palielinājās līdz 77.
Kā jau rakstīju Leišiem un Igauņiem ir noteikta minimālā platība kas var izveidot kolektīvu un ja nešaubos tas ir vismaz 2500 Ha. Un tur nav problēmu ne ar kaimiņu kolektīviem, jo robežas ir strikti noteiktas, ne tā kā pie mums šodien tās iet pa grāvja malu, bet rīt jau ies kaut kur pa meža malu. Tas ir iespējams tikai LV.

Piekrītu Ivaram par Edgara par to kā patiesībā varētu iziet daudzu mednieku gaidītā "bez līgumu" kārtība.

Edgar!
a kāpēc Tu domā: "kā arī neviens cits kolektīvs nevar ielīst tavās medību platībās. " Tās jau nebūs TAVAS medību platības- bet būs viens medību iecirknis, kurā KĀDS no "augšas" noteiks , kurš kolektīvs medīs. Esi pārliecināts, ka nepazaudēsi visas "savas" medību platības?:))
Un to, kas medīs ,iespējams, noteiks maciņa biezums, nevis tavi iepriekšejie darbi. Šobrīd viena pagasta robežās bieži ir vairāki kolektīvi- vienam pēc tava piedāvājuma būs jāaiziet...

Godīgi sakot zajeb.... tie mūžīgie līgumi, kur tu kā sunis paķaļ skraidi un mēģini pierunāt lai paraksta. Bet cik tādu kas atrodas ārzemēs un ne caur vienu nevar viņu sadabūt rokās, cik tādu kas adreses ir samainījuši un velns zin kur tagad dzīvo, cik tādu kas vispār nevēlas parakstīt jo nezin ko paraksta kā arī cik tādu gudro ir īpaši juristu kas ir tā jau savas smadzenes ar maka biezumu aizfiltrējuši ka pat parastu medību līgumu no sarežģitiem dokumentiem atšķirt nevar. Kāpēc mūsu valdība nevar izdarīt kā Leišos vai Igaunijā kur katram medību kolektīvam piemēram Naujene pieder visa pagasta teritorija. Tā ir ar leišiem esmu tur runājis, tur nav nekādu murgu ar tiem līgumiem, ja saimnieks nevēlas lai tur medītu tad saimnieks raksta par to. Un tur robeža ir tieši ar pagasta robežām. Jo lielāka platība pieder kādam vienak konkrētam kolektīvam, vieglāk kontrolēt to un mazāk bardaka veicot dzīvnieku uzskaiti.
Plusu ir ļooooti daudz, daudz vairāk laika atliek citu nepieciešamo darbu veikšanai, kļūst mazāki izdevumi jau tā pat lielajiem izdevumiem, kā arī neviens cits kolektīvs nevar ielīst tavās medību platībās.
Bet pie mums re nepatika šodien šis man kolektīvs atdošu medību tiesības blakus kaimiņa kolektīvam, jo re viņš man šodien polšu uzlika, pēc mēneša nē tomēr lai atkal medās vecais kolektīvs, jo re šie lapsas šauj. Murgs.
Kā saka bardaks šajā lietā.
Kā arī murgs ir ar tām parakstītām platībām. Piemērams ir jāiedot tik un tik dzīvnieku, bet redz tā kā nav vēl tik un tik paraksīts mēs jums iedosim tikai tik un tik dzīvniekus nomedīt. Tas ir iespējams tikai LV.
Dot Dievs mūsu vadoņiem prātiņa vairāk un tiešām atteiktos no tiem līguma parasktīšanas un skraidīšanas maratona. Jo ja es šodien nepaspēju parakstīt pie tā saimnieka atbrauc kaimiņa kolektīvs un par polšu paraksta tam līgumu. Kaut arī tas zemes gabals nerobežojas ar viņa medību platībām.
Ja pieņemtu tos likumus kā Leišos tad uzreiz atkristu jautājumi par medību platībām un nejaušibas ieiet kaimiņa teritorijā.

Katrs kolektīvs savas līgumplatības zina(būtu jāzina),lai neielīstu svešās,un daudziem kolektīviem starp noslēgtajām platībām ir Jura terminos runājot "brīvās platības" ar kuru īpašniekiem dažādu iemeslu dēļ neizdodās līgumus noslēgt.
Nevienam kolektīvam nav ne mazākās intereses,lai šīs platības būtu publiski zināmas,un kādam naudas maisam pieejamas.