Es pats esmu redzējis un dzirdējis daudz gadījumus kad palaižot lapsu, tieši pa viņas pēdām iznāk kuilēns(varbūt biezie kautko saprot no medībām).Par šaudīšanos,ir tā ka visas dzīvas būtnes nobaidās,bet medībās notiek visādi,var nošaut 18 jenotus un 2 lapsas un pie mašīnas ieraudzīt sumbru un tieši šo gadijumu acerēsies visu mūžu,bet tā nav likumsakarība.Protams ja mednieks parāda nošautu lapsu un šāviens bija masta beigās,masts bija tukš un nav doma ņemt blakus kvartālus,tad lai ņem lāpstu un rok zemē.
Vajag sniegu,sērsnu,sauli vo var pamedīt.
Daini.
Ja dzīvniekiem ir tur taka, tad pa to iet ļoti daudz visādu sugu, sākot no lapsas beidzot ar alni vai ruksi.
Viens atgadījums iz mednieka dzīves. Sākās masts, sniega nav, šaujam visu kas kustās, izņemot staltos. jo to pie mums nav.
Nepagāja pāris min, mednieks skatās pa stigu rikšo lapsa, šāviens, tā guļ, nepaiet vēl pars min, vēl lapsa šāviens guļ, pēc tam kaza, šāviens guļ, biegu beigās pa to pašu stigu rikšo ruksis šāviens guļ. Respektīvi, nav svarīgi cik līdz tam bija veikti šāvieni, ja dzīvnieks ir pieradis pārvietoties pa to stigu, tas ies pa to, protams ja suņi jau pēcpusē nesēž, tad jā skrien kur acis rāda, bet tā lielākoties visi zvēri pārvietojas pa iestaigātām zvēru stigām, ne velti vecie mednieki tā un cenšas apstāties uz numura leilākoties uz stigas ,jo ir lielāka varbūtība ka tieši uz viņu izskries zvērs. Un cik ir reizes pierādījies ka šāvienus dzīvnieks nebaidās. Ganās āzis, šāviens āzis guļ, bet kaza netālu ganoties pat galvu nepaceļ, cik ir dzirdēts tādu gadījumu. Tātad tā ir mūsu izdoma ka zvēri ļoti baidās šāvienu, bet īstenībā nekas tur neko nebaidās, protams ja dzīvnieks sajuta ka netālu no viņa atrodas cilvēki tad jā čmorī ko kājas nes.
Kaut kādi pie jums neloģiski kolektīvā ir ar tām lapsām un jenotiem :( Un par tiem biezajiem, tāpēc arī ir to lapsu ka tagad daudzi nodarbojas ar komercmedībā, šauj tikai skaistos un lielos, bet uz lapsu nav ko laiku un naudu tērēt. Sakarā ar to viens kolektīvs cīnās ar lapsām, bet citam kolektīvam pie vienas viets visa tā būšana, galvenais trofeja un gaļa. Bet pārejais kaut vai lai deg sārtās liesmās.
Par to rakšanu nav obligāti, panem mežā nomet lapsu, un atnāc pēc nedēļas, labi ka pāris pūkas būs palikušas, jo kraukļi un pašas lapsas to visu notiesās, paliks pūkas un pāris kauliņi. Rakt nav nepieciešams, protams izņemot ja tai bija redzama ka tā ir slima, tad cita lieta.
Edgar.
Varēji īsumā pateikt-
Zvēri nebaidās no šāviena.
Zvērs pārvietojās pa takām,bliez cik gribi(ja nav suņu).
Biezajim žēl naudas patronām ,galvenajs ir gaļa.
Lapsas nav jārok,mežacūkām vajag proteīnu.
Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
04.12.2009. 12:09
Biezajim žēl naudas patronām ,galvenajs ir gaļa.
Es vel varu saprast tos lauku onkas kuram izsaut 0,5 LVL (nejaukt ludzu ar litriem) ir butisks zaudejums budzeta, bet es atsakos saprast medniekus ar Swaro un Zeiss, un tada gara, kuri neizpilda mednieka pienakumu (tiesi pienakumu un savadak to traktet nevar) un neatsauj nelimitetos plesejus!!!! Pec gaides medibam vel lepni stasta ka skatijusies uz jenotiem gaidot cukas un neko nav darijusi.... Es piemeram uz gaidi nemu lidzi divus stobrus, viens no tiem obligati ir masenite, tiesi lai aplasitu visus sitos mudzus.... :))))
Piekrītu Andrim!
Es ar tegad uz gaidi ņemu divus stroķus, maseni un spico. No sākuma domāju ka pat pēc masenes šāviena nekas neiznāks, bet rezultātā, nekā nāk kā nāca un nekādu problēmu ar to nebija, vienīgi ar rukšiem ja pa to ir kaut kad šāvis no šī torņa, un tas ir jau netālu no tevis tad jā var pat neiznākt, bet tas vairāk ir ar ferdinandiem, jaunie rukši ir glupi un neko nebaidās.
Izskatās, ka vairums ir par, tad jau cerams, ka rīt pirms līnijas šito ideju aprunāsiet un varbūt tā vai citādi modificējot, ņemsiet vērā. Atkārtošu - ideja nav par vai pret lapsu/jenotu šaušanu dzinējmedībās. Ideja ir par to, lai katrs mednieks līdz sezonas beigām salasa vismaz 5 sīkos plēsēju, ar uzsvaru uz lapsām un jenotsuņiem. Ja to nevar izdarīt - tad lai par katru nesalasīto maksā noteiktu summu. Piedāvāju 2 LVL, kas ir adekvāti. Naudu tad vai nu sadala aktīvistiem, kas nomedījuši visvairāk vai kā savādāk izmanto. Nauda šeit ir tikai kā sava veida piespiedu mehānisms, lai pasīvos iekustinātu!
Protams, ja mednieks salasīs 5 seskus, caunas, ūdeles - tas arī būs labi un droši vien ka to var pielīdzināt 5 lapsām. Taču galvenais ir - lai tas tiek darīts un tā kā jenotsuņu un lapsu nomedīšanas iespējas ir lielākās un salīdzinoši vienkāršākās, kā arī šīs sugas sava izmēra dēļ tomēr ēd vairāk - tad uzsvars tieši uz tiem.
Svarīgi ir apzināties, ka šo ideju īstenot var tikai tad, ja strikti pieturas pie norunātā un nevienam nedod nekādas atlaides, kā arī - ja sākotnēji ideja netiek paplašināta līdz bebru, žagatu, vārnu un - nu sviests vispār ko tādu rakstīt par sugu, kas ir pareizi vai nepareizi, bet aizsargājama - balto stārķu līmenim...
Ja ideja aizies, tad nākošajā sezonā var zem tās pabāzt kaut vai pelēkās žurkas, bet sākotnēji vajag ieviest vienkāršas idejas, kas ir visiem uztveramas un ar "leģitīmu" un jebkuram tankistam saprotamu mērķi, pret kuru iebilst, domāju, ka pat lielākie cirvji, atturētos.
Un šī nu tāda būtu...
Ja ar skaitu 5 būs par maz, tad nākošajā sezonā to var pacelt...kaut gan, ja no 20000 sezonas karšu īpašnieku katrs nomedītu 5 lapsas/jenotsuņus, nākošgad "šķaidīšanas sezonas" [vidēji ik pa 5-10km viens sašķaidīts lapsēns vai jenotsuņa kucēns] priekiem būtu jābūt krietni mazākiem...kas jau būtu rādītājs, ka mērķis ir sasniegts.
Arnis Puksts, Šodien, 12:34
Ideja ir par to, lai katrs mednieks līdz sezonas beigām salasa vismaz 5 sīkos plēsēju, ar uzsvaru uz lapsām un jenotsuņiem. Ja to nevar izdarīt - tad lai par katru nesalasīto maksā noteiktu summu. Piedāvāju 2 LVL, kas ir adekvāti. Naudu tad vai nu sadala aktīvistiem, kas nomedījuši visvairāk vai kā savādāk izmanto. Nauda šeit ir tikai kā sava veida piespiedu mehānisms, lai pasīvos iekustinātu!
Svarīgi ir apzināties, ka šo ideju īstenot var tikai tad, ja strikti pieturas pie norunātā un nevienam nedod nekādas atlaides...
Ja ideja aizies, tad...
Viss jau skan ļoti skaisti, bet droši varu apgalvot, ka KLUBU LĪMENĪ šī ideja neaizies. VĒLREIZ atgādinu, ka, manuprāt, šo lietu var atrisināt tikai VALSTISKĀ LĪMENĪ, tas ir, "uzspiest" klubiem šādus nosacījumus, un tālāk jau klubs pats iekšēji risina šo problēmu.
Varbūt skan aplami, bet, lai atrisinātu plēsēju problēmu, tie, iespējams, uz laiku būtu jālimitē, tas ir, klubam jāizsniedz notiekts skaits atļauju katrai plēsēju sugai. Ja klubs neizpilda, kaut vai to pašu, lapsu limitu, tad stirnu atļaujas tam neizsniedz. Kāpēc stirnu? Tāpēc, ka tieši lapsas ir vislielākie ienaidnieki stirnu mazuļiem.
Par attiecīgu plēsēju sugu limita neizpildi, klubam varētu piemērot arī citas sankcijas - nepieņemot ūdensputnu medības, zaķu medības utt.
Ir kāds interesants fakts, ka, kamēr vien medījamais dzīvnieks nav nomedīts, tas ir VALSTS ĪPAŠUMS, bet par mednieka īpašumu tas kļūst tikai tajā brīdī, kad mednieks to noraksta (medību atļaujā vai sezonas kartē).
Zināmas rūpes plēsēju jautājumā VALSTIJ ir, un tāpēc, tieši trakumsērgu vakcīnu izplatīšana, bija šīs problēmas risinājums valstiskā mērogā, tik varbūt, ka efektīvāk un lietderīgāk būtu bijis šim mērķim atvēlētos līdzekļus ieguldīt, tieši plēsēju skaita samazināšanā.
Nu eiropas naudiņa par lapsu vakcīnu izmētāšanu no lidmašīnām aizgāja ne maziņā un kur tad vēl uzražošana,transporta izd.,uzglabāšana(saldētavās)utt.Es tikai Andri nesaprotu kā efektīvāk un lietderīgāk šo naudu var izmantot tieši plēsēju skaita samazināšanā.
Andri - ja klubu līmenī ideja neaizies, tad tiem, kas par medniekiem saka visādas nelabas lietas, varēs vien piekrist. Ja mēs turpināsim gaidīt cara tētiņu vai citlanētiešus, vai whatever ko, tā vietā lai paši kaut ko izdarītu, tad mēs tiešām neesam ne plika sū_a vērti.
Mēs, kas ejam mežā un redzam, kādu postu dabai nodara plēsēji, tomēr nevaram šādu vienkāršu un nesāpīgu shēmu ieviest? Nevaram dabai vismaz palīdzēt tik daudz, kā apturēt sīko plēsēju pieaugumu un tādejādi ļaut daudzām interesantām sugām atkopties?
Argumentus, kādēļ nedarīt var atrast vismaz 10. Tādus dzelžainus. Nu tad nedaram, jo redz VALSTS neko nedara...turpinam konstatēt faktus, ka uz zemes ligzdojošu putnu skaits un zaķu skaits, sarūk...un, galvenais, vainot citus - pirmām kārtām, valsti. Nevis savu neizdarību.
Nezinu, man jau šķiet, ka ideja tomēr aizies. Jo ne jau visiem vajag, lai katru darbību noteikti izdara valsts, t.sk., piespiež izdarīt to, ko sirdsapziņai vajadzētu likt izdarīt jau sen...
Vajag sniegu,sērsnu,sauli vo var pamedīt.
Ja dzīvniekiem ir tur taka, tad pa to iet ļoti daudz visādu sugu, sākot no lapsas beidzot ar alni vai ruksi.
Viens atgadījums iz mednieka dzīves. Sākās masts, sniega nav, šaujam visu kas kustās, izņemot staltos. jo to pie mums nav.
Nepagāja pāris min, mednieks skatās pa stigu rikšo lapsa, šāviens, tā guļ, nepaiet vēl pars min, vēl lapsa šāviens guļ, pēc tam kaza, šāviens guļ, biegu beigās pa to pašu stigu rikšo ruksis šāviens guļ. Respektīvi, nav svarīgi cik līdz tam bija veikti šāvieni, ja dzīvnieks ir pieradis pārvietoties pa to stigu, tas ies pa to, protams ja suņi jau pēcpusē nesēž, tad jā skrien kur acis rāda, bet tā lielākoties visi zvēri pārvietojas pa iestaigātām zvēru stigām, ne velti vecie mednieki tā un cenšas apstāties uz numura leilākoties uz stigas ,jo ir lielāka varbūtība ka tieši uz viņu izskries zvērs. Un cik ir reizes pierādījies ka šāvienus dzīvnieks nebaidās. Ganās āzis, šāviens āzis guļ, bet kaza netālu ganoties pat galvu nepaceļ, cik ir dzirdēts tādu gadījumu. Tātad tā ir mūsu izdoma ka zvēri ļoti baidās šāvienu, bet īstenībā nekas tur neko nebaidās, protams ja dzīvnieks sajuta ka netālu no viņa atrodas cilvēki tad jā čmorī ko kājas nes.
Kaut kādi pie jums neloģiski kolektīvā ir ar tām lapsām un jenotiem :( Un par tiem biezajiem, tāpēc arī ir to lapsu ka tagad daudzi nodarbojas ar komercmedībā, šauj tikai skaistos un lielos, bet uz lapsu nav ko laiku un naudu tērēt. Sakarā ar to viens kolektīvs cīnās ar lapsām, bet citam kolektīvam pie vienas viets visa tā būšana, galvenais trofeja un gaļa. Bet pārejais kaut vai lai deg sārtās liesmās.
Par to rakšanu nav obligāti, panem mežā nomet lapsu, un atnāc pēc nedēļas, labi ka pāris pūkas būs palikušas, jo kraukļi un pašas lapsas to visu notiesās, paliks pūkas un pāris kauliņi. Rakt nav nepieciešams, protams izņemot ja tai bija redzama ka tā ir slima, tad cita lieta.
Varēji īsumā pateikt-
Zvēri nebaidās no šāviena.
Zvērs pārvietojās pa takām,bliez cik gribi(ja nav suņu).
Biezajim žēl naudas patronām ,galvenajs ir gaļa.
Lapsas nav jārok,mežacūkām vajag proteīnu.
Es ar tegad uz gaidi ņemu divus stroķus, maseni un spico. No sākuma domāju ka pat pēc masenes šāviena nekas neiznāks, bet rezultātā, nekā nāk kā nāca un nekādu problēmu ar to nebija, vienīgi ar rukšiem ja pa to ir kaut kad šāvis no šī torņa, un tas ir jau netālu no tevis tad jā var pat neiznākt, bet tas vairāk ir ar ferdinandiem, jaunie rukši ir glupi un neko nebaidās.
Protams, ja mednieks salasīs 5 seskus, caunas, ūdeles - tas arī būs labi un droši vien ka to var pielīdzināt 5 lapsām. Taču galvenais ir - lai tas tiek darīts un tā kā jenotsuņu un lapsu nomedīšanas iespējas ir lielākās un salīdzinoši vienkāršākās, kā arī šīs sugas sava izmēra dēļ tomēr ēd vairāk - tad uzsvars tieši uz tiem.
Svarīgi ir apzināties, ka šo ideju īstenot var tikai tad, ja strikti pieturas pie norunātā un nevienam nedod nekādas atlaides, kā arī - ja sākotnēji ideja netiek paplašināta līdz bebru, žagatu, vārnu un - nu sviests vispār ko tādu rakstīt par sugu, kas ir pareizi vai nepareizi, bet aizsargājama - balto stārķu līmenim...
Ja ideja aizies, tad nākošajā sezonā var zem tās pabāzt kaut vai pelēkās žurkas, bet sākotnēji vajag ieviest vienkāršas idejas, kas ir visiem uztveramas un ar "leģitīmu" un jebkuram tankistam saprotamu mērķi, pret kuru iebilst, domāju, ka pat lielākie cirvji, atturētos.
Un šī nu tāda būtu...
Ja ar skaitu 5 būs par maz, tad nākošajā sezonā to var pacelt...kaut gan, ja no 20000 sezonas karšu īpašnieku katrs nomedītu 5 lapsas/jenotsuņus, nākošgad "šķaidīšanas sezonas" [vidēji ik pa 5-10km viens sašķaidīts lapsēns vai jenotsuņa kucēns] priekiem būtu jābūt krietni mazākiem...kas jau būtu rādītājs, ka mērķis ir sasniegts.
Ideja ir par to, lai katrs mednieks līdz sezonas beigām salasa vismaz 5 sīkos plēsēju, ar uzsvaru uz lapsām un jenotsuņiem. Ja to nevar izdarīt - tad lai par katru nesalasīto maksā noteiktu summu. Piedāvāju 2 LVL, kas ir adekvāti. Naudu tad vai nu sadala aktīvistiem, kas nomedījuši visvairāk vai kā savādāk izmanto. Nauda šeit ir tikai kā sava veida piespiedu mehānisms, lai pasīvos iekustinātu!
Svarīgi ir apzināties, ka šo ideju īstenot var tikai tad, ja strikti pieturas pie norunātā un nevienam nedod nekādas atlaides...
Ja ideja aizies, tad...
Viss jau skan ļoti skaisti, bet droši varu apgalvot, ka KLUBU LĪMENĪ šī ideja neaizies. VĒLREIZ atgādinu, ka, manuprāt, šo lietu var atrisināt tikai VALSTISKĀ LĪMENĪ, tas ir, "uzspiest" klubiem šādus nosacījumus, un tālāk jau klubs pats iekšēji risina šo problēmu.
Varbūt skan aplami, bet, lai atrisinātu plēsēju problēmu, tie, iespējams, uz laiku būtu jālimitē, tas ir, klubam jāizsniedz notiekts skaits atļauju katrai plēsēju sugai. Ja klubs neizpilda, kaut vai to pašu, lapsu limitu, tad stirnu atļaujas tam neizsniedz. Kāpēc stirnu? Tāpēc, ka tieši lapsas ir vislielākie ienaidnieki stirnu mazuļiem.
Par attiecīgu plēsēju sugu limita neizpildi, klubam varētu piemērot arī citas sankcijas - nepieņemot ūdensputnu medības, zaķu medības utt.
Ir kāds interesants fakts, ka, kamēr vien medījamais dzīvnieks nav nomedīts, tas ir VALSTS ĪPAŠUMS, bet par mednieka īpašumu tas kļūst tikai tajā brīdī, kad mednieks to noraksta (medību atļaujā vai sezonas kartē).
Zināmas rūpes plēsēju jautājumā VALSTIJ ir, un tāpēc, tieši trakumsērgu vakcīnu izplatīšana, bija šīs problēmas risinājums valstiskā mērogā, tik varbūt, ka efektīvāk un lietderīgāk būtu bijis šim mērķim atvēlētos līdzekļus ieguldīt, tieši plēsēju skaita samazināšanā.
Mēs, kas ejam mežā un redzam, kādu postu dabai nodara plēsēji, tomēr nevaram šādu vienkāršu un nesāpīgu shēmu ieviest? Nevaram dabai vismaz palīdzēt tik daudz, kā apturēt sīko plēsēju pieaugumu un tādejādi ļaut daudzām interesantām sugām atkopties?
Argumentus, kādēļ nedarīt var atrast vismaz 10. Tādus dzelžainus. Nu tad nedaram, jo redz VALSTS neko nedara...turpinam konstatēt faktus, ka uz zemes ligzdojošu putnu skaits un zaķu skaits, sarūk...un, galvenais, vainot citus - pirmām kārtām, valsti. Nevis savu neizdarību.
Nezinu, man jau šķiet, ka ideja tomēr aizies. Jo ne jau visiem vajag, lai katru darbību noteikti izdara valsts, t.sk., piespiež izdarīt to, ko sirdsapziņai vajadzētu likt izdarīt jau sen...