Nekur viņi nelien un nekur neglabājas (dienā),kā nāk nakts tā aiziet dzīvē,šitie mošķi taču ir trokšņaināki par mežacūku baru. Vienu brīdi man šie kaitēkļi bija ezerā,zivju izēšanu es vēl piecietu,bet kad krastā sāka krauties kaudzītes no vēžu čaulām,uzkāpu uz kara takas,pārdevu ādas-nopirku vēl vienu plinti. Priecīgus svētkus!
Slēpts
18.11.2012. 17:56
Ūdrs takš saudzejamais dzivnieks, nošaut gan šaubos vai tev izdosies, pārak manīgs, un lamatās iekrīt tīri nejaušības pēc, kā teikt loterija, 1/miljonu, man gan ir bijuši, bet 6 gadi ar lamatām un tikai 2, ar stobru 1, tas pats aiz šausmīgas pārskatīšnās, kopā tikai 3 par visiem 12 gadiem, redzējis gan esmu ļoti daudzus, bet šamie kā sliekas ielien "zemē".
Kops ta laika kad ieviesa ramju lamatas var teikt ka udru medisanai netiesi ir zala gaisma..., jo palaist vala ja esi nokeris, ka visi saprotam vairs nevar...! Ka jau kautkas mineja udram ir savas takas pa kuram staigat, kur lien ara apest savu zivi, nokartot dabigas vajadzibas utt...!!! Ir dzirdets ka no zivju dika nolaizot pat nedabuj tas zivis kuras ielaida kur nu vel ceret uz pieaugumu...!!!
Šis tas par ūdriem - http://www2.la.lv/lat/latvijas...
Citāts no raksta: "Gadījums ar ūdru ir uzskatāms piemērs, ko dabas kompleksam nodara tā saucamie dabas draugi. Tie veikli noformē dažādus aizliegumus, bet vēlāk gadiem par šo sugu neliekas ne zinis. Pēc maniem novērojumiem, lielais ūdru skaits nodarījis ļaunumu ne vien ūdensputniem, bet samazinājis barības resursus arī tādam retumam kā melnais stārķis. No 1960. līdz 1975. gadam Pārventas mežniecībā bija vismaz trīs regulāri apdzīvotas melno stārķu ligzdas. Tie ikdienā bija redzami barojoties bebrainēs, meliorācijas grāvjos, mazos dīķīšos. Nu jau sešus gadus te apdzīvotu melno stārķu ligzdu vairs nav un pēdējos trijos gados neesmu redzējis nevienu melno stārķi. Jāpiebilst, ka ap stārķu ligzdām mežs netika nocirsts. Arī ornitologs M. Strazds ("LA", 13.04.2010.) publicēja foto, kas apliecina – stārķēni miruši bada nāvē. Par to nav jābrīnās, jo visām sugām barības nepietiek. Nav arī noslēpums, ka zivju dīķu īpašnieki ir vai nu spiesti likvidēt dīķi, vai nu nelegāli nevienam nezināmos apjomos un termiņos ūdrus medīt. Nekas nav sliktāks kā neziņa par konkrētas sugas ietekmi uz citām sugām un barības resursu izmantošanas bilanci. Priekšlikums – legalizēt ūdru medības vispirms zivju dīķos, mazākajās upītēs un bebrainēs."
P.S. Smuks jau ir, bet...
lai paliek uz katra paša sirdsapziņas visi viņa pārkāpumi, bet publiski ar tiem lielīties gan nebūtu prāta darbs :(
Citāts no raksta: "Gadījums ar ūdru ir uzskatāms piemērs, ko dabas kompleksam nodara tā saucamie dabas draugi. Tie veikli noformē dažādus aizliegumus, bet vēlāk gadiem par šo sugu neliekas ne zinis. Pēc maniem novērojumiem, lielais ūdru skaits nodarījis ļaunumu ne vien ūdensputniem, bet samazinājis barības resursus arī tādam retumam kā melnais stārķis. No 1960. līdz 1975. gadam Pārventas mežniecībā bija vismaz trīs regulāri apdzīvotas melno stārķu ligzdas. Tie ikdienā bija redzami barojoties bebrainēs, meliorācijas grāvjos, mazos dīķīšos. Nu jau sešus gadus te apdzīvotu melno stārķu ligzdu vairs nav un pēdējos trijos gados neesmu redzējis nevienu melno stārķi. Jāpiebilst, ka ap stārķu ligzdām mežs netika nocirsts. Arī ornitologs M. Strazds ("LA", 13.04.2010.) publicēja foto, kas apliecina – stārķēni miruši bada nāvē. Par to nav jābrīnās, jo visām sugām barības nepietiek. Nav arī noslēpums, ka zivju dīķu īpašnieki ir vai nu spiesti likvidēt dīķi, vai nu nelegāli nevienam nezināmos apjomos un termiņos ūdrus medīt. Nekas nav sliktāks kā neziņa par konkrētas sugas ietekmi uz citām sugām un barības resursu izmantošanas bilanci. Priekšlikums – legalizēt ūdru medības vispirms zivju dīķos, mazākajās upītēs un bebrainēs."
P.S. Smuks jau ir, bet...