Forums

Sakiet,kā ar vītņu skaitu?Marlinam,Sevidžam,Čehenei tie ir atšķirīgi!?

Es sev noskatīju TOZ 78-05 Deluxe, kad iepirkšu un iemēģināšu, tad padalīšos ar iespaidiem. Pats stobrs nav neko dārgs - ap 170 Latvijas naudas.

Paši krievi no savējām masenēm atzinīgi vērtē vien Sobolj.Vai vecās PSRS laiku ražojuma. Nu, gribētos dzirdēt atsauksmes vēlāk.

Kad biju nobriedis mazkalibram, pirmā vispirms acīs, tad arī ļoti labi plecā iekrita čehu ZKM 452, noteicošais bija stobra garums. Uzliku Seben 4-12x56 optiku, piešāvu ar Stinger CCI patronām, nekādu kreņķu, šogad aprīļa 3 nedēļās 14 bebri, lielākā daļa no tiem peldoši, palika peldot, protams, nekustīgi, arī pēc šāviena, tālākā lapsa ap 80m uz vietas, tuvākās distancēs krīt kā nopļautas, lietoju 2-kāju atbalsta štoku ar izvelkamajām kājām, pavisam cita lieta, nekā no rokas. Ja pierod, galvenais, ja tici savam ierocim, tad problēmām, manuprāt, nevajadzētu būt.

Tomēr nebūs TOZ 78-05 Deluxe, būs TOZ - 12 (ex padomijā ražota) lietota, ienāksies jūnija sākumā.

TOZ - 12 laikam lielai daļai šī foruma lasītāju komentārus neprasa - stobrs praktiski nav izšaujams, sāvienu blīvums - četri, pieci šāvieni (iespējams arī vairāk, kas lielā mērā atkarīgs no pielietotās munīcijas kvalitātes un blīves starp stobru un atbalsta punktu) 50 metros satilpst 50 santīmu monētā. Varu teikt ka ar šo ieroci stipri var samazināt šautuves izmaksas, starpība visai jūtama - 3 - 5 santīmi par .22LR patronu vai 30 - 45 santīmi par 12 kalibra sporta "Brenneke". Esmu apmierināts, derēs arī lai ar nelielu troksni kādu kūmiņu, ješku vai hidroinženieri padarītu rāmu.

Paņēmu pirmoreiz līdz uz šautuvi savu sievas kandidāti, dikti gribēja šaut. Šaujamais - TOZ 12-01, mērķis BC 18-3, distance 50m, šāva no atbalsta. Nobīde no centra dēļ neregulējama ķīķera.

Mans Marlins liek tieši tā pat. Ja roka nedreb, kas redzams arī šajā bildē.Tā kā 50 m distancē viņi visi laikam ir puslīdz vienādi.Tāpēc, ko pirkt -gaumes lieta.Galvenais ,lai pašam patīk. Attālumos virs 50m, masene kā medību ierocis, atsevišķos gadījumos manuprāt, nav izmantojama tieši 22LR tizlās trajektorijas un nožēlojamās jaudas dēļ.

Mārci, vakar dzirdēju ne pārāk labas atsauksmes par Marlinu - pusautomātu, konkrēti, par aptveres stiprinājuma nenopietno alumīnija izpildījumu un belzeņa vājo atsperi - neiesit pietiekami stipri pa kapseli. Var jau būt ka Marlinam resurss nav nekāds dižais, vai nepieciešams ļoti rūpīgi sekot līdz ieroča stāvoklim un veikt regulāras apkopes. Manuprāt .22LR pusautomāta izpildījumā ir maigi sakot "garām" - kloķējamai mazkalibrenei visa pulvera gāzu enerģija aiziet lodei, taču pusautomātam daļa no tā jau nelielā lādiņa enerģijas aiziet pārlādēšanai.

Raiti!
vai nepaskaidrosi lūdzu tuvāk "taču pusautomātam daļa no tā jau nelielā lādiņa enerģijas aiziet pārlādēšanai"
Man G22 neatgādina AK-74, kam tiešām pārlādēšanās notika ar atgāzu palīdzību, bija speciāls mehānisms. Walteram neko tādu neesmu atradis, līdz ar to par enerģijas zudumu nespēju saprast:(
Esmu lasījis, ka uzlāde notiek pateicoties tam, ka tiek izmatota atsitiena enerģija un pat apgalvojumus, ka pusautomāts mazāk sit plecu, jo daļa no atsitiena enerģijas tiek izmantota lietderīgi...