DZintar! Lasi uzmanīgāk manus komentus un nejauc teiktā kārtību. Vispirms Robla Kalt-Entfetter un pirms šaušanas spirtā samitrināta salvete "Napier OF LONDON" Code 4730,BEIGĀS DIVAS SAUSAS.(Paskaidroju precīzāk).
Nevajag taisīt pašam sev problēmas,xado protams rada metālkeramikas pārklājumu:)),tāpat kā fosfatēšana,vai kāds ir painteresējies par pieaugošo berzes koeficientu,tas ir tas efekts kam piedāvā it kā atjaunotā stobra īpašibas,vārdu sakot kā jau iepriekš esmu teicis-stradivari bungas.Neviens tak nerok kapus vaļā lai mironim apgrieztu nagus!Ja ierocis ir normālā kondīcijā,par slaukāmo materiālu izmanto kokvilnas marli(samērā ass materiāls),var nedaudz samitrināt aviācijas benzīnā,vai der arī 95.Protams spirts arī ir interesanti vismaz pirms medībām,bet diemžēl nešķaida visas ieroču eļļas frakcijas.Tīrošie šķidrumi arī nederēs jo vairāk vai mazāk satur eļļu.Tīrs attaukots stobrs būtu jāpieņem par bāzi un tālāk jāorentējas uz pārējiem šāvieniem,nevis otrādi,turklāt ja stobrā nav eļļas palieku nav kam piedegt un šavieni neatšķiras viens no otra,vismaz saprātīgās robežās.Protams at kal BET,ja vien nelieto 1905 gada munīciju
Resnākam stobram, ja ietur labas pauzes starp šāvieniem, diezgan reāli iznāk piešaut vienā reizē. Pa sprandu tiešām ir visdrošāk vakarā šaut, lai acis nav jāizbaksta sev, tumsiņā pa mežu ko meklējot:)
Vispār 250m jau ir tā distance, kad pat gaisa temperatūra var ko pamainīt par dažiem cm un arī vējš.
Par tiem tālšāviejiem!
Es ar šauju dažreiz 200-250m pa lapsu norautu pat tālāk!!! Bet šauju tādos attālumos tikai no laba balsta un pa stāvošu mērki. Pa skrienošu kā jau minēja Guntars tālāk par 150m nešauju!!! Ja nēesmu pārliecināts par noteikto attālumu, tad labāk lai skrien!!!
Man psiholoģija un arī praksē ir pieradis tā ka pēc maks ir jāmēģina ar vienu šāvienu trāpīt dzīvniekam. Tas jau smadzenēs tiek ielikts no 7 klases. Tāpēc nedaudz labāk pavelku līdzi, un kad esmu pārliecināts ka trāpīšu tikai tad nospiežu mēlīti!
Lai roka netrīsētu, tad nav jālieto sīvais lielos daudzumos. Vai arī jātrenējas jātrenējas un vēlreiz jātrenējas. Protams pašam meistarība jau nedaudz nokritās, bet ar masenes palīdzību mēģinu uzturēt sevi formā :)
Kāpēc saku par sevi ka meistarība nedaudz nokritās, pirmkārt nospiežot sprūda mēlīti, stobru automātiski norauju. Kā to ievērot. Ieleic tukšu kapsuli un nospiet mēlīti, un redzēsi ka kaut cik bet norauj šāvienu. Otrs ja ne tā vedu līdzi dzīvniekam, tāpēc pastāvīgi mājās taisu vingrinājumus, lai vilktu taisnu līniju, bet nevis zig zagi. Trešais un ar ne mazsvarīgs ir pie ātra šāviena, paceļot stobru un pieliekot optiku pie acs, lai dzīvnieks, mērkis būtu nu ne desmitniekā, bet vismaz tuvu tam, jo stāvot uz stigām jāpaspēj ne tikai paspēt pacelt un izšaut, bet arī pēc iespējas labāk notēmēt. Laika paši ziniet nav daudz, labi ka kāda sekunde divas un zvērs jau krūmos.
Kā saka mācīties mācīties un vēlreiz mācīties :)
Ir vēl lasīts, ka pirms mačiem amerikāņi iepriekšējā vakarā izšauj kādu reizi un tādu plinti arī ņem no rīta līdzi. Principā WD-40 ir uz spirta un es ar viņu iepūšu gan pirms, gan pēc tīrīšanas un sausu apmēram izslauku. Simts metros pat i nēesmu novērojis kādu ievērojamu atšķirību.
Pirmsākuma medībās ar karabīni nu ļoti patikās šaut tālās distancēs 250-350m (aukstā piešaude +aprēķini),bet šeit ir viens trūkums.Bez sniega periodā,gadrīz katru reizi pēc šāviena bija jābrauc uz mājām pēc suņa.Buku atrast krēslas stundā šautu 300m manās med.platībās,bez suņa man neizdodas.Tāpēc tagad šauju ~-180m un patronas Norma "Oryx" 13g gandrīz visu(viņa atveras katram zvēram tik cik vajag).Bukam plaušās (tīra gaļa)gan 3.gadīgam hrundelītim,gan alnim pa sprandu.Tēmēju tieši bez jebkādiem labojumiem un viss notiekās.
Auksto piešaudi veicu četrās dienās(4x),jo tīriju ar sārmu arī, vārdu sakot visu pēc notīm.
Andi! Visu cieņu - bet tomēr izstāsti - kā TO dabūt gatavu! Lai arī kā neesmu centies, bet mazāk kā trīs sērijās pa trim šāvieniem nekad nav izdevies.
Vispār 250m jau ir tā distance, kad pat gaisa temperatūra var ko pamainīt par dažiem cm un arī vējš.
Es ar šauju dažreiz 200-250m pa lapsu norautu pat tālāk!!! Bet šauju tādos attālumos tikai no laba balsta un pa stāvošu mērki. Pa skrienošu kā jau minēja Guntars tālāk par 150m nešauju!!! Ja nēesmu pārliecināts par noteikto attālumu, tad labāk lai skrien!!!
Man psiholoģija un arī praksē ir pieradis tā ka pēc maks ir jāmēģina ar vienu šāvienu trāpīt dzīvniekam. Tas jau smadzenēs tiek ielikts no 7 klases. Tāpēc nedaudz labāk pavelku līdzi, un kad esmu pārliecināts ka trāpīšu tikai tad nospiežu mēlīti!
Lai roka netrīsētu, tad nav jālieto sīvais lielos daudzumos. Vai arī jātrenējas jātrenējas un vēlreiz jātrenējas. Protams pašam meistarība jau nedaudz nokritās, bet ar masenes palīdzību mēģinu uzturēt sevi formā :)
Kāpēc saku par sevi ka meistarība nedaudz nokritās, pirmkārt nospiežot sprūda mēlīti, stobru automātiski norauju. Kā to ievērot. Ieleic tukšu kapsuli un nospiet mēlīti, un redzēsi ka kaut cik bet norauj šāvienu. Otrs ja ne tā vedu līdzi dzīvniekam, tāpēc pastāvīgi mājās taisu vingrinājumus, lai vilktu taisnu līniju, bet nevis zig zagi. Trešais un ar ne mazsvarīgs ir pie ātra šāviena, paceļot stobru un pieliekot optiku pie acs, lai dzīvnieks, mērkis būtu nu ne desmitniekā, bet vismaz tuvu tam, jo stāvot uz stigām jāpaspēj ne tikai paspēt pacelt un izšaut, bet arī pēc iespējas labāk notēmēt. Laika paši ziniet nav daudz, labi ka kāda sekunde divas un zvērs jau krūmos.
Kā saka mācīties mācīties un vēlreiz mācīties :)
Auksto piešaudi veicu četrās dienās(4x),jo tīriju ar sārmu arī, vārdu sakot visu pēc notīm.