Kolēģi tāds jautājums???
Es domāju ka Latvijā ir tādi medību kolektīvi kuri izmanto lentzāgi vai apaļo zāģi ģaļas sadalīšanā. kādi rezultāti un ko labāk ieteiktu lentzāgi vai ripu. Kāpēc jautaju jo stradāju aitu pārstrādes uzņēmumā un redzēju viņus darbība, lentzāgis ir labi griezt sasalušu gaļu, bet ar ripu droši nesasalušu. Bet kā ir ar medījumu vai ripas zāģis ņem tos cietos kaulus, jo varu saderēt skaisti sagriezti gabali ir daudz labāki un skaistāki nekā ar cirvi nezin kā un kas sacirsts. Jo skaldi kāvēlies vienalga kaulu šķembas ir un būš, bet tā to pašu steiku ,vai karbonādi ar visu mugurkaulu skaisti sagriez gabalos un mājās vari droši pagatavot :)
Induli laikam kāds cehs būs apdalījis ar gaļu. Būsi nopircis buljonu bundžā. Es tagad izmantoju Vīlandes pakalpojumus. Gan konservi, gan cieti žāvētās desas, gan piknika desiņas- tādas, ka mēli var norīt.
Slēpts
30.06.2010. 15:26
Mūsu kolektīvā dala gaļu tāpat kā lielākā daļa-protams ar cirvi.Es īpaši nepārdzīvoju,ja ir kāds gabals sliktāks jo mājās ir 2 medību suņi! :)
Te nu izpaužas nelielo platību formējumu priekšrocības.Varbūt varat pastāstīt {lielo 5000h un vairāk} platību apsaimniekotāji, kur uz jakti sanāk 30 un vairāk mednieku, kā sadalīsiet, teiksim, vienu brieža teliņu un divus pērniķus- sivēnus?
Induli - pie visa tā, ka teorētiski kaut kur Tev varētu būt taisnība, man tomēr šķiet, ka tā ir vairāk teorija. Piemēram, bebru gaļu nez vai kāds nu tā stieps uz restorānu. Turklāt, bebra gaļas desas iegūst samērā neatkārtojamu smaržu un garšu. Atkaulotu gaļas masu tāpat diezin vai kāds restorāns gribēs pirkt...
Daliet kā gribat, tikai nelaidiet desās vai konservos. Tā ir īstā medījuma gaļas izcūkošana. No gaļas saimniece pagatavos visu ko: ir cepeti ir gulašu ir šmori ir auksto gaļu ir kotletes ir gaļas salātus ir zupu uzvārīs, var tak nokūpināt ar. Bet ko viņa lai dara ar konservu vai desu? Tas tak ir visprastākais bomžu produks kāds var būt. Labi, pats tu vari to bundžu paķert līdzi uz medībām vai desas luņķi pie 100g piekost. Bet vai tad gimene neko nav pelnījusi? Viņi tak to konservu mutē neņems. Ja jau tā gribas to desu, tad taisiet paši.
Meža gaļa īstenībā ir vienīgā kur tu zini ko ēd (ja vien kaut kas nerukšķ aizgaldā). Tas āzītis visu laiku ir ganījies meža nostūrī un nekādus nenoskaidrotas izcelsmes kombikormus nav rijis. Un šito gaļu jūs atdodat sacūkot cehā kur to sagāž ar sāli un pipariem lai garšu nejūt. Laikam dzīvojat tajā naivajā pārliecībā ka dabūjat atpakaļ to pašu gaļu ko esat nodevuši? Ha ha! Laikam nezināt cik meža gaļa maksā kārtīgos krogos. No kurienes tad viņa tur rodas, no ārzemēm vai? Un nevajag pasakas, ka vot, tur nu gan taisa labi, un ka vot tur man pazīstams meistars. Tam meistaram visi tikpat labi "pazīstami" kā tu. Uzlieciet kādreiz to konservu bundžu (ja nav jau uzsprāgusi) uz uguns un tad paskatieties cik tur iekšā gaļas un cik zupas.
Pie mums arī diemžēl dažreiz sanak kaulu un gaļas guļašs, bet ko darīt, jo savādak nekā godīgi nesadalīsi, jā vienīgi varētu to cisku nevis 20 gabalos cirst, bet piemēram kādos 4-5 gabalos un tad jau izloze kam kāds gabals trāpīsies, ne visu laiku būs kauli, bet arī pa starpam trāpās kāds ļoti labs ģaļas gabals. Šāda problēma vairak ir tieši ar stirnām, ar rukšiem ir nedaudz savādak. Ja nomedām vienu ruksi, bet mednieku ir daudz, tad vai nu iesaldējam vai arī iedodam par graudiem un citam palīdzībām no zemnieku puses, vai nu laižam desās. Protams izņēmums ir liels ruksis 150 un vairāk kg. Alni protams atkaulojam un tikai tad ar nažiem sadalām to, jo kaulus (tā saucamo armaturu) vēlāk sadalām starp suņu saimniekiem.
Vienā kolektīva darās tā ka buku dala vai nu uz 2 vai 4 meniekiem atkarība no to skaita, tad atzīmē protokolā un nākamreiz jau šis buka porciju nesaņem, jo ko tur skaldīt to buku, labak lai dalās uz 4 toties labi gabali un nākamreiz tad porcija tiks tev, ar tik lieliem gabaliem :) Šeit arī risinājums, vienreiz labu porciju paņem viens nākamreiz otrs, un ja piemēram labās porcijas īpašnieks neatbrauc uz nākamajām medībām, tad šis noteikums tiek pārcelts uz nakamajam medībam kad tas tomēr nolems ierasties. Ruksi kā skaldījām tā un skaldīsim, jo neko tur neiesāksi, jā kaulu zāģis ir laba manta. Par to ar der padomāt :) Jo domāju daudzi piekritīs, ka nedaudz nepatīkami ēdot gaļu uz zoga vai smaganā ietriecas kauls, domaju katrs zina šo sajūtu, tapēc ar laiku tiešam daudzi pāries no cirvja uz kaulu zāģi.
Par to ka cirst neprot vai vēl kaut kas, vienalga kāds tu cirtējs nebūtu un kāds tev plats cirvis nebūtu vienalga no kaulu šķembam neiztikt :( Kā saka tas ir blakus produkts :)
Tāpēc Jāni iesaku pamēgināt to metodi kā to piekopj viens kolektīvs ka to buku sadala 4 daļas, un tad nākamreiz šie nesaņem buka porciju. Tad ikrīt gan farš, gan kauļu šķembas.
Bet ribas un mugurkaulu tā pat visi skalda, lai mājās nebūtu čakara ar tiem :)
Es domāju ka Latvijā ir tādi medību kolektīvi kuri izmanto lentzāgi vai apaļo zāģi ģaļas sadalīšanā. kādi rezultāti un ko labāk ieteiktu lentzāgi vai ripu. Kāpēc jautaju jo stradāju aitu pārstrādes uzņēmumā un redzēju viņus darbība, lentzāgis ir labi griezt sasalušu gaļu, bet ar ripu droši nesasalušu. Bet kā ir ar medījumu vai ripas zāģis ņem tos cietos kaulus, jo varu saderēt skaisti sagriezti gabali ir daudz labāki un skaistāki nekā ar cirvi nezin kā un kas sacirsts. Jo skaldi kāvēlies vienalga kaulu šķembas ir un būš, bet tā to pašu steiku ,vai karbonādi ar visu mugurkaulu skaisti sagriez gabalos un mājās vari droši pagatavot :)
Meža gaļa īstenībā ir vienīgā kur tu zini ko ēd (ja vien kaut kas nerukšķ aizgaldā). Tas āzītis visu laiku ir ganījies meža nostūrī un nekādus nenoskaidrotas izcelsmes kombikormus nav rijis. Un šito gaļu jūs atdodat sacūkot cehā kur to sagāž ar sāli un pipariem lai garšu nejūt. Laikam dzīvojat tajā naivajā pārliecībā ka dabūjat atpakaļ to pašu gaļu ko esat nodevuši? Ha ha! Laikam nezināt cik meža gaļa maksā kārtīgos krogos. No kurienes tad viņa tur rodas, no ārzemēm vai? Un nevajag pasakas, ka vot, tur nu gan taisa labi, un ka vot tur man pazīstams meistars. Tam meistaram visi tikpat labi "pazīstami" kā tu. Uzlieciet kādreiz to konservu bundžu (ja nav jau uzsprāgusi) uz uguns un tad paskatieties cik tur iekšā gaļas un cik zupas.
Vienā kolektīva darās tā ka buku dala vai nu uz 2 vai 4 meniekiem atkarība no to skaita, tad atzīmē protokolā un nākamreiz jau šis buka porciju nesaņem, jo ko tur skaldīt to buku, labak lai dalās uz 4 toties labi gabali un nākamreiz tad porcija tiks tev, ar tik lieliem gabaliem :) Šeit arī risinājums, vienreiz labu porciju paņem viens nākamreiz otrs, un ja piemēram labās porcijas īpašnieks neatbrauc uz nākamajām medībām, tad šis noteikums tiek pārcelts uz nakamajam medībam kad tas tomēr nolems ierasties. Ruksi kā skaldījām tā un skaldīsim, jo neko tur neiesāksi, jā kaulu zāģis ir laba manta. Par to ar der padomāt :) Jo domāju daudzi piekritīs, ka nedaudz nepatīkami ēdot gaļu uz zoga vai smaganā ietriecas kauls, domaju katrs zina šo sajūtu, tapēc ar laiku tiešam daudzi pāries no cirvja uz kaulu zāģi.
Par to ka cirst neprot vai vēl kaut kas, vienalga kāds tu cirtējs nebūtu un kāds tev plats cirvis nebūtu vienalga no kaulu šķembam neiztikt :( Kā saka tas ir blakus produkts :)
Tāpēc Jāni iesaku pamēgināt to metodi kā to piekopj viens kolektīvs ka to buku sadala 4 daļas, un tad nākamreiz šie nesaņem buka porciju. Tad ikrīt gan farš, gan kauļu šķembas.
Bet ribas un mugurkaulu tā pat visi skalda, lai mājās nebūtu čakara ar tiem :)