Pilnībā piekrītu Jānim B., jo brutālam darbam ar cirvi vienīgais attaisnojums ir vēlēšanās ātrāk visu nokopt un braukt mājās, nedomājot par iegūtās gaļas kvalitāti un tālāku izmantošanu pārtikā. Labākais variants ir atkaulošana, kas neliedz vajadzības gadījumā uztaisīt arī mazas porcijas un, ja kādam ir vēlēšanās pēc kauliem, tad tie visi atrodami vienā kaudzē.
Ir visam pasākumam workorounds - cirvja vietā izmantot (miesnieka) zāģi un viss notiks tikai mazliet lēnāk kā ar cirvi(+nebūs šķembu), bet daudz ātrāk nekā p_*_s ar nazi. Ne par velti veikala gaļa tā arī tiek dalīta un pircēji pērk.
Man gan personīgi vienīgais, kad cirvja vietā labāk zāģi, ir medījuma galvai, lai tiktu pie bezšķembu smadzenēm, jo galvaskausa šķembas ir ļoti asas. Citādi ar porcijām viss ir kārtībā un nekāda gaļas purgāšana vai sērkociņkastu lieluma mikroporcija nekad nav gadījusies.
Kādam vispār reāla pieredze ir par šādām galējībām, kad porcijas ir sērkociņkastes izmērā? Jeb "viena tante teica" vai arī pirmsjāņu naktīs rādās interesanti teorētiski sapņi?
Piekrītu Jānim B.Nav jēgas no ragu.Pie mums, ja Diana nav labvēlīga,dalam tikai dzinējiem,bet ja labvēlīga cērtam lielākos gabalos un nekapājam pleci 20 gabalos.Runājot par ribiņām.Kas var būt labāks par ribiņām?.Pie mums ribiņas ir lielā cieņā.Atkaulojam tikai pakaļkājas,jo ja atkaulo visu,tad tas pats gulaš vien sanāk un jēga no plikām ribām nav nekāda.
Nepiekrītu atkaulošanai.
Beigās mājās atnes bezformīgu gaļas masu. No kuras daļas katrs gabals nācis - atliek tikai minēt, un beigu beigās taisīt gulašu vai samalt.
Kāda vaina atskaldītam mugurkaula gabaliņam kopā ar karbonādīti un ribu galiņiem,
kāda vaina pabiezi, 5-7 cm, atcirstam ciskas gaļas ripulim ar kauliņu vidū?
No tā tiešām var kaut ko garšīgu un galvenais - vizuāli baudāmu pagatavot.
Protams nevajag skaldīt ar tūristu vai malkas cirvi, kaut arī nežēlīgi asu,
bet ar gaļas cirvi ar plato asmeni un pietiekošu masu. Kaulu skaidu nebūs!
Paaudžu paaudzes visā pasaulē gadsimtiem ir pirkušas tirgū gaļu, kas sadalīta ar gaļas cirvi,
un nav sūdzējušies.
Tikai tagad, Eiropas savienībā, lopa liemeni, supermārketos un lielos tirgos dala izmantojot lentzāģi,
jo tā ir higēniskāk, t.i. nešļakstās gaļas sula u.t.t.
Mazās tirdzniecības vietās tāpat cērt, un mēs to pērkam,
un atzīstam par labu esam.
Slēpts
22.06.2010. 21:33
varbūt kādreiz ir jāpamēģina pašam sadalīt ,nevis žēloties ,ka kāds ir pa smalku sacirtis ,kamēr "krāniņu staipītāji" dzer šņabi.
priecīgus svētkus un katram pa ciskai priekš šašlika.
as notiks, ja Tev vienreiz izkritīs loze tikai uz paplikām ribiņām, nākamajā reizē atkal loze kritīs uz ribiņām, un tad atkal uz ribiņām... domāju, ka vienā brīdī arī pašam gribētos uzšmorēt smeķīgu mežacūkas cepeti un arī pats sāktu protestēt pret tādu lietu...
1. Nezinu, kādam jābūt veiksminiekam, lai trīs un vairāk reizes pēc kārtas lozējot trāpītos ribiņas!
2. Labāk normāla porcija no ribām nekā kaulu gulašs no visa kā.
Pie mums arī diemžēl dažreiz sanak kaulu un gaļas guļašs, bet ko darīt, jo savādak nekā godīgi nesadalīsi, jā vienīgi varētu to cisku nevis 20 gabalos cirst, bet piemēram kādos 4-5 gabalos un tad jau izloze kam kāds gabals trāpīsies, ne visu laiku būs kauli, bet arī pa starpam trāpās kāds ļoti labs ģaļas gabals. Šāda problēma vairak ir tieši ar stirnām, ar rukšiem ir nedaudz savādak. Ja nomedām vienu ruksi, bet mednieku ir daudz, tad vai nu iesaldējam vai arī iedodam par graudiem un citam palīdzībām no zemnieku puses, vai nu laižam desās. Protams izņēmums ir liels ruksis 150 un vairāk kg. Alni protams atkaulojam un tikai tad ar nažiem sadalām to, jo kaulus (tā saucamo armaturu) vēlāk sadalām starp suņu saimniekiem.
Vienā kolektīva darās tā ka buku dala vai nu uz 2 vai 4 meniekiem atkarība no to skaita, tad atzīmē protokolā un nākamreiz jau šis buka porciju nesaņem, jo ko tur skaldīt to buku, labak lai dalās uz 4 toties labi gabali un nākamreiz tad porcija tiks tev, ar tik lieliem gabaliem :) Šeit arī risinājums, vienreiz labu porciju paņem viens nākamreiz otrs, un ja piemēram labās porcijas īpašnieks neatbrauc uz nākamajām medībām, tad šis noteikums tiek pārcelts uz nakamajam medībam kad tas tomēr nolems ierasties. Ruksi kā skaldījām tā un skaldīsim, jo neko tur neiesāksi, jā kaulu zāģis ir laba manta. Par to ar der padomāt :) Jo domāju daudzi piekritīs, ka nedaudz nepatīkami ēdot gaļu uz zoga vai smaganā ietriecas kauls, domaju katrs zina šo sajūtu, tapēc ar laiku tiešam daudzi pāries no cirvja uz kaulu zāģi.
Par to ka cirst neprot vai vēl kaut kas, vienalga kāds tu cirtējs nebūtu un kāds tev plats cirvis nebūtu vienalga no kaulu šķembam neiztikt :( Kā saka tas ir blakus produkts :)
Tāpēc Jāni iesaku pamēgināt to metodi kā to piekopj viens kolektīvs ka to buku sadala 4 daļas, un tad nākamreiz šie nesaņem buka porciju. Tad ikrīt gan farš, gan kauļu šķembas.
Bet ribas un mugurkaulu tā pat visi skalda, lai mājās nebūtu čakara ar tiem :)
Daliet kā gribat, tikai nelaidiet desās vai konservos. Tā ir īstā medījuma gaļas izcūkošana. No gaļas saimniece pagatavos visu ko: ir cepeti ir gulašu ir šmori ir auksto gaļu ir kotletes ir gaļas salātus ir zupu uzvārīs, var tak nokūpināt ar. Bet ko viņa lai dara ar konservu vai desu? Tas tak ir visprastākais bomžu produks kāds var būt. Labi, pats tu vari to bundžu paķert līdzi uz medībām vai desas luņķi pie 100g piekost. Bet vai tad gimene neko nav pelnījusi? Viņi tak to konservu mutē neņems. Ja jau tā gribas to desu, tad taisiet paši.
Meža gaļa īstenībā ir vienīgā kur tu zini ko ēd (ja vien kaut kas nerukšķ aizgaldā). Tas āzītis visu laiku ir ganījies meža nostūrī un nekādus nenoskaidrotas izcelsmes kombikormus nav rijis. Un šito gaļu jūs atdodat sacūkot cehā kur to sagāž ar sāli un pipariem lai garšu nejūt. Laikam dzīvojat tajā naivajā pārliecībā ka dabūjat atpakaļ to pašu gaļu ko esat nodevuši? Ha ha! Laikam nezināt cik meža gaļa maksā kārtīgos krogos. No kurienes tad viņa tur rodas, no ārzemēm vai? Un nevajag pasakas, ka vot, tur nu gan taisa labi, un ka vot tur man pazīstams meistars. Tam meistaram visi tikpat labi "pazīstami" kā tu. Uzlieciet kādreiz to konservu bundžu (ja nav jau uzsprāgusi) uz uguns un tad paskatieties cik tur iekšā gaļas un cik zupas.
Man gan personīgi vienīgais, kad cirvja vietā labāk zāģi, ir medījuma galvai, lai tiktu pie bezšķembu smadzenēm, jo galvaskausa šķembas ir ļoti asas. Citādi ar porcijām viss ir kārtībā un nekāda gaļas purgāšana vai sērkociņkastu lieluma mikroporcija nekad nav gadījusies.
Kādam vispār reāla pieredze ir par šādām galējībām, kad porcijas ir sērkociņkastes izmērā? Jeb "viena tante teica" vai arī pirmsjāņu naktīs rādās interesanti teorētiski sapņi?
Beigās mājās atnes bezformīgu gaļas masu. No kuras daļas katrs gabals nācis - atliek tikai minēt, un beigu beigās taisīt gulašu vai samalt.
Kāda vaina atskaldītam mugurkaula gabaliņam kopā ar karbonādīti un ribu galiņiem,
kāda vaina pabiezi, 5-7 cm, atcirstam ciskas gaļas ripulim ar kauliņu vidū?
No tā tiešām var kaut ko garšīgu un galvenais - vizuāli baudāmu pagatavot.
Protams nevajag skaldīt ar tūristu vai malkas cirvi, kaut arī nežēlīgi asu,
bet ar gaļas cirvi ar plato asmeni un pietiekošu masu. Kaulu skaidu nebūs!
Paaudžu paaudzes visā pasaulē gadsimtiem ir pirkušas tirgū gaļu, kas sadalīta ar gaļas cirvi,
un nav sūdzējušies.
Tikai tagad, Eiropas savienībā, lopa liemeni, supermārketos un lielos tirgos dala izmantojot lentzāģi,
jo tā ir higēniskāk, t.i. nešļakstās gaļas sula u.t.t.
Mazās tirdzniecības vietās tāpat cērt, un mēs to pērkam,
un atzīstam par labu esam.
priecīgus svētkus un katram pa ciskai priekš šašlika.
1. Nezinu, kādam jābūt veiksminiekam, lai trīs un vairāk reizes pēc kārtas lozējot trāpītos ribiņas!
2. Labāk normāla porcija no ribām nekā kaulu gulašs no visa kā.
Kurš žēlojas? Rūpīgi izlasīji topika ievadu, pirms rakstīji savu komentāru?
Vienā kolektīva darās tā ka buku dala vai nu uz 2 vai 4 meniekiem atkarība no to skaita, tad atzīmē protokolā un nākamreiz jau šis buka porciju nesaņem, jo ko tur skaldīt to buku, labak lai dalās uz 4 toties labi gabali un nākamreiz tad porcija tiks tev, ar tik lieliem gabaliem :) Šeit arī risinājums, vienreiz labu porciju paņem viens nākamreiz otrs, un ja piemēram labās porcijas īpašnieks neatbrauc uz nākamajām medībām, tad šis noteikums tiek pārcelts uz nakamajam medībam kad tas tomēr nolems ierasties. Ruksi kā skaldījām tā un skaldīsim, jo neko tur neiesāksi, jā kaulu zāģis ir laba manta. Par to ar der padomāt :) Jo domāju daudzi piekritīs, ka nedaudz nepatīkami ēdot gaļu uz zoga vai smaganā ietriecas kauls, domaju katrs zina šo sajūtu, tapēc ar laiku tiešam daudzi pāries no cirvja uz kaulu zāģi.
Par to ka cirst neprot vai vēl kaut kas, vienalga kāds tu cirtējs nebūtu un kāds tev plats cirvis nebūtu vienalga no kaulu šķembam neiztikt :( Kā saka tas ir blakus produkts :)
Tāpēc Jāni iesaku pamēgināt to metodi kā to piekopj viens kolektīvs ka to buku sadala 4 daļas, un tad nākamreiz šie nesaņem buka porciju. Tad ikrīt gan farš, gan kauļu šķembas.
Bet ribas un mugurkaulu tā pat visi skalda, lai mājās nebūtu čakara ar tiem :)
Meža gaļa īstenībā ir vienīgā kur tu zini ko ēd (ja vien kaut kas nerukšķ aizgaldā). Tas āzītis visu laiku ir ganījies meža nostūrī un nekādus nenoskaidrotas izcelsmes kombikormus nav rijis. Un šito gaļu jūs atdodat sacūkot cehā kur to sagāž ar sāli un pipariem lai garšu nejūt. Laikam dzīvojat tajā naivajā pārliecībā ka dabūjat atpakaļ to pašu gaļu ko esat nodevuši? Ha ha! Laikam nezināt cik meža gaļa maksā kārtīgos krogos. No kurienes tad viņa tur rodas, no ārzemēm vai? Un nevajag pasakas, ka vot, tur nu gan taisa labi, un ka vot tur man pazīstams meistars. Tam meistaram visi tikpat labi "pazīstami" kā tu. Uzlieciet kādreiz to konservu bundžu (ja nav jau uzsprāgusi) uz uguns un tad paskatieties cik tur iekšā gaļas un cik zupas.