Protams, publiskās ūdenstilpes un to tauvas josla ir drusciņ cits stāsts, bet - Atkal - tur drīkst medīt tikai un vienīgi ūdensputnus /vārnas un žagatas NAV ūdensputni, tās šādi medīt NEDRĪKST/, par ko nevienam nav jāziņo un jenostsuņus/Amerikas ūdeles - tad jāpiesaka medības. Viss. Neko citu arī tad, ja privātā zeme ir pie publiskās ūdenstilpes, medīt NEDRĪKST. Arni šā tava teksta dēļ tika pieminēts 18.pants...:)
Ences kungs, protams, ka bebram un Medību likuma 18.pantam nav nekāda sakara.
Acīmredzot, nav līdz galam izprasta manis paustā problēma: "...kurš tad ir tas "medību tiesību lietotājs" publiskai ūdenstilpei, ar kuru būtu jāsaskaņo bebru medības tur?".
Proti, hipotētisks piemērs: es vēlos medīt vārnas, žagatas un/vai bebrus Daugavas upē, ūdensputnu medību laikā, peldot ar laivu pa straumi uz leju teiksim 50km posmā. Ar ko man tas ir jāsaskaņo? Krastu medību tiesību lietotāji NEDER. Jo medīts tiek Daugavā - patstāvīgā kadastrālā vienībā, ar kuru līgums slēgts nevienam, visticamāk, ka nav.
Medījot ūdensputnus Rīgas Jūras līcī, iebrienot apmēram 200m no krasta, bieži vien pāri lido vārnu bari - bet likums liedz pa tām šaut.
Ja kaut ko neesmu līdz galam izpratis, lūgums atbildēt - kas likuma izpratnē ir medību tiesību lietotājs Rīgas Jūras līcī un Daugavas upē.
AR KO MAN BŪTU JĀSASKAŅO TAS, KA ES VĒLOS MEDĪT BEBRU DAUGAVĀ? :)
Arni, ar ko Tu saskaņo medības,ja vēlies medīt bebrus Šūnupē?Nav publiskā ūdenstilpne,bet medību tiesību nomas līgums uz konkrēto upi arī nevienam nav slēgts!(interesanti,vai vispār tas ir iespējams,un ar ko būtu slēdzams)
Aivar - Šūnupe nav publiskā ūdenstilpe - tātad, tā ir kādam īpašumā, tātad, slēdzot ar īpašnieku līgumu par medību tiesībām, automātiski tas attiecas arī uz Šūnupi. Tiktāl viss OK.
Bet publiskās ūdenskrātuves savukārt ir valsts īpašums; valstij ir arī medību tiesības. Līdz ar to - vai nu ir jāslēdz līgums ar valsti [teorētiski iespējams, praktiski, laikam būs grūti], vai nu tur medīt drīkst tikai un vienīgi ūdensputnus, jenotsuņus un Amerikas ūdeles. Tātad, Daugavā peldošu bebru nedrīkst šaut arī tas, kam uz krastu ir medību tiesības, jo medību tiesības Daugavā ir valstij - šaut bebru ūdenī drīkstētu tikai saskaņojot ar valsti. Cik saprotu, ne visas no valsts medību tiesībām ir nodotas LVM'am, tātad situācija interesanta.
Acīmredzot, nav līdz galam izprasta manis paustā problēma: "...kurš tad ir tas "medību tiesību lietotājs" publiskai ūdenstilpei, ar kuru būtu jāsaskaņo bebru medības tur?".
Proti, hipotētisks piemērs: es vēlos medīt vārnas, žagatas un/vai bebrus Daugavas upē, ūdensputnu medību laikā, peldot ar laivu pa straumi uz leju teiksim 50km posmā. Ar ko man tas ir jāsaskaņo? Krastu medību tiesību lietotāji NEDER. Jo medīts tiek Daugavā - patstāvīgā kadastrālā vienībā, ar kuru līgums slēgts nevienam, visticamāk, ka nav.
Medījot ūdensputnus Rīgas Jūras līcī, iebrienot apmēram 200m no krasta, bieži vien pāri lido vārnu bari - bet likums liedz pa tām šaut.
Ja kaut ko neesmu līdz galam izpratis, lūgums atbildēt - kas likuma izpratnē ir medību tiesību lietotājs Rīgas Jūras līcī un Daugavas upē.
Arni, ar ko Tu saskaņo medības,ja vēlies medīt bebrus Šūnupē?Nav publiskā ūdenstilpne,bet medību tiesību nomas līgums uz konkrēto upi arī nevienam nav slēgts!(interesanti,vai vispār tas ir iespējams,un ar ko būtu slēdzams)
Bet publiskās ūdenskrātuves savukārt ir valsts īpašums; valstij ir arī medību tiesības. Līdz ar to - vai nu ir jāslēdz līgums ar valsti [teorētiski iespējams, praktiski, laikam būs grūti], vai nu tur medīt drīkst tikai un vienīgi ūdensputnus, jenotsuņus un Amerikas ūdeles. Tātad, Daugavā peldošu bebru nedrīkst šaut arī tas, kam uz krastu ir medību tiesības, jo medību tiesības Daugavā ir valstij - šaut bebru ūdenī drīkstētu tikai saskaņojot ar valsti. Cik saprotu, ne visas no valsts medību tiesībām ir nodotas LVM'am, tātad situācija interesanta.