Tūlīt, protams, mani varēsit apstrīdēt, bet uzskatu, ka varu nedaudz šajā jautājumā izteikties, jo savā dzīvē esmu saskārusies ar gana daudziem medību suņiem - ir medīts gan ar kurchāriem un drathāriem, gan fokšiem, gan īru seteriem, gan dažādu šķirņu laikām. Pēdējās bija krievu Eiropietes... Un katra absolūti dažāda! Viena bija mīļa pret visiem (gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem) un medībās pilnīga nulle, viens suns bija ideāls mednieks, taču ne visai ieredzēja svešus cilvēkus un bezceremoniālu izturēšanos, pēdējā kucīte lieliski medī un ir mīļa pret cilvēkiem. Tāpat esmu redzējusi lieliski strādājošas laikas (kādam Latvijā visai labi pazīstamam medniekam), ar kurām nevienu citu suni kopā nevarēja laist - vienkārši koda nost. Ko ar to gribu teikt - vienīgi to, ka "garantēts" nav nekas (vienīgi - nāve un nodokļi;))). Tādēļ, manuprāt, mūsu visu vislielākā nelaime ir trakais kategorisms - vai nu tā, vai nekā. Tas attiecas arī uz bezšķirnes suņiem medībās, tradīcijām utt. Tradīcijas ir tādas kādas tās izveido, bet tās var arī mainīties un arī dažādās valstīs būt dažādas. Nemaz nav jāmeklē padomjlaiki - žurnālā MMD strādāju "nieka padsmit" gadus, taču pavisam labi atceros, ka arī šai laikā drīkstēja medījumu meklēt ar bezšķirnes suni. Tāpat atceros nelaiķa Kalniņa nebūt ne tik sen izsludināto "amnestiju" visiem "bezpapīru suņiem", kad pāris gadu laikā varēja šos "papīrus sakārtot". Tātad - nemaz nav izslēgts, ka tagadējie "papīrainie" suņi (vai to senči) pavisam nesen ir bijuši bez papīriem. Protams, ir jābūt ļoti stingrai kārtībai, kādā suns tiek atzīts par šķirnīgu un pielaižams ciltsdarbā, taču man nebūtu nekas pretī, ja ievainotu dzīvnieku atrod "da jebkāds" suns. Ka tikai atrod! Jo, diemžēl, pēdējā laikā arvien vairāk ir brīžu, kad suņu nav vispār un bezsniegā saprast, vai dzīvnieks ievainots, vai nē, ir visai grūti. Var teikt - pērciet šķirnīgos. Jā, var teikt, bet tā kā medību suņi diezgan bieži iet bojā, tad pamaz ir cilvēku, kas gatavi riskēt (gan materiāli, gan morāli) pērkot arvien jaunus suņus. Ar šo tikai gribu pievērst uzmanību - medaļai ir arī otra puse un gana daudz no pieļaujamā varētu atļaut izvērtēt arī pašam kolektīvam, jo, manuprāt, dažu labu, kaut arī "bezpapīru" suņu piedalīšanās dzīvnieku atrašanā nekādu būtisku robu medību šķirnes suņu ciltsdarbā neradītu. Manuprāt, daudz lielāku robu radīs nupat LMKA vadības oficiāli iesniegtais dokuments par konkrētu šķirņu atzīšanu par medību šķirnēm, bet par šo jautājumu rakstīšu tam atvēlētajā foruma tēmā.
Vai mēs, mednieki ar putām uz lūpām esam par medību tradīciju, medību ētikas, medību kā svētku u.c. ar medībām saistītu "augstāku matēriju" kopšanu un atjaunošanu? Cik lasīts še - esam. Vismaz savā vairumā.
Tad kādēļ lai suņu lietās pasludinātu izņēmumu? Tādēļ, ka suns it kā "strādā"? Ar medību tradīcijām ir tāpat kā ar grūtniecību - vai nu ir, vai nu nav.
Un medību tradīcijas sevī ietver pasākumu kopumu, kas sākas ar nemateriālām vērtībām - attieksmi, noskaņojumu, attiecībām, turpinās ar ekipējumu un medību norisi un beidzas ar cieņu pret nomedījumu, tā iemūžināšanu, pirmapstrādi un sadali. Suņi visā šajā procesā ir starp attieksmi, ekipējumu un medību norisi. Suņiem vēsturisiki bijusi īpaša nozīme medībās un tā tāda ir joprojām - tieši tādēļ gadu tūkstošu laikā cilvēce ir izselekcionājusi attiecīgās īpašības suņos un materializējusi tās konkrētās šķirnēs.
Medību šķirnes suņiem ir izvirzītas konkrētas kvalitatīvas un arī kvantitatīvas prasības. Normāli apliecinājums par atbilstību prasībām, garantē, ka suns izturēsies medību situācijai piemēroti. Protams, katrs suns ir individuāls. Protams, katram sunim ir sava ipašā pieeja un apmācība nepieciešama, tomēr statistiski ir pierādāma tendence, ka nejauši izvēlēts šķirnes medību suns strādās labāk, nekā nejauši izvēlēts jauktenis. Tā ir likumsakarība, jo tikai tās dēļ gadsimtiem ilgi tika veikta selekcija. Gadās izņēmumi, taču tie - grozi kā gribi - tikai apliecina likumsakarību.
Vienīgā situācija, kad es atzīstu jebkura suņa esamību labāk nekā neesamību - asinspēda, īpaši besniega periodā. Taču tikai tad, ja ir norakstīta licence un atzīmēts, ka dzīvnieks ievainots.
Slēpts
07.12.2010. 08:53
es neminēju biznesu, bet iepriekšējos komentos gan "...Nu kurš veido medību šķirni un taisa ar to naudu ,tā viņu darīšana..." un vēl pāris līdzīgs ir minēts. Es arī neteicu, ka jālikvidē un nerunāju par svešiem suņiem, kas pieklīst medību laikā, bet sūdzas jau paši saimnieki,ka viņa bezšķirnes suns grib medīt, tātad paši viņam to ir ierādījuši, lai gan likums jau bija stipri pirms tika paņemts bezšķirnes suns.
Ģirt, vai kaut kur tika minēts suņu biznes te ko???? Pats pacēli šo jautājumu!
Nu tad radās jautājums, manā aprakstītajā gadījumā, zinot, kam pieder suns, viņu medību gaitā uzskatīt par klaiņojošu un likvidēt, pēc Taviem vārdiem iznāk tā???? Diemžēl tik debīls neesmu un arī mūsu puiši tādi nav, jeb redzot svešu sunīti, kurš piestrādāja medibās, pārtraukt medības???? Vai nozīmētu kādu jaunieti, kurš skrien un noķer suņuku - es tā izpratu Tavu domu aizliegt viņam medīt? Nekas te netika apgriezts otrādi, vienkārši iz dzīves pacēlās jautājums, un atkārtojoties, nu neesmu es pretinieks medību suņiem, nu neesmu.
Ieteikt jau te iesaka, rores un stiklus labos, bet fiziski cik vīriem forumā ir šo zīmolu aprīkojums %, bet ne par to temats????
Slēpts
07.12.2010. 07:33
kapēc uzreiz, ka iegādā sķirnes suni domā, ka uzriez mednieks ar to pelna naudu? Ir tak labāk, kad nopērkot suni tu zini kāds viņam būs raksturs, augums un ka būs 99% mednieks.
A par bezšķirnes suņiem kā jau teicu, nu nevelkat viņus uz medībām, lai nebūtu citiem jāstāsta cik mans dvorterjērs labs mednieks. neļausi sunim medīt - suns nezinās, kas tās ir. Un likumā ieraksts par medību šķirnes suņiem ir daudz senāks, nekā vecākais "medību" dvorterjers, taka ja gribējāt medību suni, tad vajadzēja tādu gādāt. Karabīnes un optikas te iesaka ciparos ka maz neliekas, bet par suņiem mēģina visu apgriezt otrādi
Slēpts
07.12.2010. 07:22
Kadreiz, socializma laikos, musu tevi medija ar suniem kuri reali stradaja pa zveru un nebij obligati jabut škirnes sunim un nekas tragisks nenotika ne ar škirnem ne ar citam problemam. Mans skatijums ka nevajadzetu uzspiest to škirnes vajadzibu... ja katrs kolektivs saimnieko savas platibas tad jau lai pats ari uznemas atbildibu ar kadiem suniem medit, ka tik ar potem viss kartiba. Un ja saimniekam pietiek prata laist meža kuci kas meklejas ar citas škirnes suni ta ir viņa paša problema, kaut vai es nedomaju ka ir tadi gurinieki.
Raimonds pareizi domā,jo būtu pieļaujami varianti kad bezšķirņu suņi piedalās medībās. Nu kurš veido medību šķirni un taisa ar to naudu ,tā viņu darīšana.Nu teiksim ir tev mājās fokša un jakterjera krustojums -vai tas būs sliktāks medībās par tīru šķirni-šaubos . Tad kādēļ nevarētu šādu suni ņemt pavadā un lai viņš iet pa asinspēdu un pieved mednieku pie zvēra. Nav obligāti, viņš jālaiž dzīt kolektīvajās medībās ,lai gan arī to varētu darīt.
Suņa pasē ierakstītu ka tas ir bezšķirnes medību suns un uz priekšu. šķirni taisīt tu nevarētu ,bet medīt ar viņu drīkstētu.
Vouu biju jau nolemis, nerakstit, bet nu parāva smieklu, par uzvedību, sviests, dvorterjers ir vai nu nav medibu gājējs, tur nav varbūtības varianta, tas izslēgts, es biju runātājs par reāli strādājošu, bez varbūtības, kā reizēm sanāk ar papirniekiem, raksti ir bet darbību nav, sorry bet nav!
Jūs medībās, kā govju ganos, vai kā kalnos suņus kādus 10 palaižat???? Nebīja te sarunas par maziem krančiem un tamlīdzīgajiem, bet nu katram cik ta sapratne ir tik arī jau raksta, aizliegts jau nav! Ja runājat par uzvedību, nu beidzat, ir redzēti, labie suņi ka no rīta palaiž, tā novada otrā galā kaimiņkolektīvs savāc.
Personīgi no pieredzes, medībās pieklida, veikli pamucis foksītis, jo reāli zinu kuram tāds stāv pie ķedes un pilda sargsuņa funkcijas, strādāja ar tik spalgu balstiņu, super, pavadīja pēc neveiksmīga šaviena un uzdzina virsū nākošajam vīram, nu sorry zinu, ka viņam nav papīri. Nesakoda ne dzinējus, ne arī uzbruka suņiem kam dokumentu, ne no šavieniem muka, beigās nedevās rokās, lai mednieki aizvestu mājās, pats arī pameta mūs, un pēc pusdienu ieturēšanas piebiedrojās otrajā mastā. Jo medības notika turpat šis mājas apkārtnē. Vienkārši ar vīriem pārrunājot šo gadījumu, tā padomājām, kāds superīgs murgs ir atkal mūsu likumdošana, un mēs tani skaitā!
Nu beidzat, nu nebūs daudz tādu suņuku, kas strādās un neņems katrs savu kranci jau nu tagad līdzi, lai dižotos, kāds nu kuram suns un kuram labāks mednieks, ja arī atļautu kādam pierādot sevi darbos. Bet nē, veči kā āži, Nē, pat neapsverot jautājumu pēc būtības, ko te sadomājušies, mēs sapirkuši dokumetētos pa simtiem un nu Jūs te saksiet visu piesmiet!
tapec so te jautajumu vajadzetu kartigi apdomat-vai vajag-kadas tam bus sekas konkretos gadijumos-ja piemram suns ir agresivs medibu laika pret citiem medibu suniem un utt.
Tad kādēļ lai suņu lietās pasludinātu izņēmumu? Tādēļ, ka suns it kā "strādā"? Ar medību tradīcijām ir tāpat kā ar grūtniecību - vai nu ir, vai nu nav.
Un medību tradīcijas sevī ietver pasākumu kopumu, kas sākas ar nemateriālām vērtībām - attieksmi, noskaņojumu, attiecībām, turpinās ar ekipējumu un medību norisi un beidzas ar cieņu pret nomedījumu, tā iemūžināšanu, pirmapstrādi un sadali. Suņi visā šajā procesā ir starp attieksmi, ekipējumu un medību norisi. Suņiem vēsturisiki bijusi īpaša nozīme medībās un tā tāda ir joprojām - tieši tādēļ gadu tūkstošu laikā cilvēce ir izselekcionājusi attiecīgās īpašības suņos un materializējusi tās konkrētās šķirnēs.
Medību šķirnes suņiem ir izvirzītas konkrētas kvalitatīvas un arī kvantitatīvas prasības. Normāli apliecinājums par atbilstību prasībām, garantē, ka suns izturēsies medību situācijai piemēroti. Protams, katrs suns ir individuāls. Protams, katram sunim ir sava ipašā pieeja un apmācība nepieciešama, tomēr statistiski ir pierādāma tendence, ka nejauši izvēlēts šķirnes medību suns strādās labāk, nekā nejauši izvēlēts jauktenis. Tā ir likumsakarība, jo tikai tās dēļ gadsimtiem ilgi tika veikta selekcija. Gadās izņēmumi, taču tie - grozi kā gribi - tikai apliecina likumsakarību.
Vienīgā situācija, kad es atzīstu jebkura suņa esamību labāk nekā neesamību - asinspēda, īpaši besniega periodā. Taču tikai tad, ja ir norakstīta licence un atzīmēts, ka dzīvnieks ievainots.
Nu tad radās jautājums, manā aprakstītajā gadījumā, zinot, kam pieder suns, viņu medību gaitā uzskatīt par klaiņojošu un likvidēt, pēc Taviem vārdiem iznāk tā???? Diemžēl tik debīls neesmu un arī mūsu puiši tādi nav, jeb redzot svešu sunīti, kurš piestrādāja medibās, pārtraukt medības???? Vai nozīmētu kādu jaunieti, kurš skrien un noķer suņuku - es tā izpratu Tavu domu aizliegt viņam medīt? Nekas te netika apgriezts otrādi, vienkārši iz dzīves pacēlās jautājums, un atkārtojoties, nu neesmu es pretinieks medību suņiem, nu neesmu.
Ieteikt jau te iesaka, rores un stiklus labos, bet fiziski cik vīriem forumā ir šo zīmolu aprīkojums %, bet ne par to temats????
A par bezšķirnes suņiem kā jau teicu, nu nevelkat viņus uz medībām, lai nebūtu citiem jāstāsta cik mans dvorterjērs labs mednieks. neļausi sunim medīt - suns nezinās, kas tās ir. Un likumā ieraksts par medību šķirnes suņiem ir daudz senāks, nekā vecākais "medību" dvorterjers, taka ja gribējāt medību suni, tad vajadzēja tādu gādāt. Karabīnes un optikas te iesaka ciparos ka maz neliekas, bet par suņiem mēģina visu apgriezt otrādi
Suņa pasē ierakstītu ka tas ir bezšķirnes medību suns un uz priekšu. šķirni taisīt tu nevarētu ,bet medīt ar viņu drīkstētu.
Jūs medībās, kā govju ganos, vai kā kalnos suņus kādus 10 palaižat???? Nebīja te sarunas par maziem krančiem un tamlīdzīgajiem, bet nu katram cik ta sapratne ir tik arī jau raksta, aizliegts jau nav! Ja runājat par uzvedību, nu beidzat, ir redzēti, labie suņi ka no rīta palaiž, tā novada otrā galā kaimiņkolektīvs savāc.
Personīgi no pieredzes, medībās pieklida, veikli pamucis foksītis, jo reāli zinu kuram tāds stāv pie ķedes un pilda sargsuņa funkcijas, strādāja ar tik spalgu balstiņu, super, pavadīja pēc neveiksmīga šaviena un uzdzina virsū nākošajam vīram, nu sorry zinu, ka viņam nav papīri. Nesakoda ne dzinējus, ne arī uzbruka suņiem kam dokumentu, ne no šavieniem muka, beigās nedevās rokās, lai mednieki aizvestu mājās, pats arī pameta mūs, un pēc pusdienu ieturēšanas piebiedrojās otrajā mastā. Jo medības notika turpat šis mājas apkārtnē. Vienkārši ar vīriem pārrunājot šo gadījumu, tā padomājām, kāds superīgs murgs ir atkal mūsu likumdošana, un mēs tani skaitā!
Nu beidzat, nu nebūs daudz tādu suņuku, kas strādās un neņems katrs savu kranci jau nu tagad līdzi, lai dižotos, kāds nu kuram suns un kuram labāks mednieks, ja arī atļautu kādam pierādot sevi darbos. Bet nē, veči kā āži, Nē, pat neapsverot jautājumu pēc būtības, ko te sadomājušies, mēs sapirkuši dokumetētos pa simtiem un nu Jūs te saksiet visu piesmiet!