viennozimigi un bez runas lusis pieder pirmajam šavejam ja viņam tiesam ir pirmais navigais trapijums. Medibu vaditajam ir pienakums izvertet un izskaidrot doto situaciju. Ja viņš to nau izdarijis vai izdarija nepareiz tad jaceļ šo jautajumu kopsapulce. Bet trofeja pieder pirmajam.
Mednieku organizācija: Latvijas Mednieku savienība
Atrašanās vieta: Vidzeme
Medību stāžs: no 1989
Aprīkojums: TOZ, ZOLI, Titan, Sauer
27.01.2011. 16:29
Teorijas grāmatas ir viena lieta, bet prakse pavisam kas cits. Protams, lūsis nav alnis vai mežacūka, kur pēdējie ir pieskaitāmi pie dižmedījumiem, bet, ņemot vērā to, ka lūsis un vilks ir ne katram medniekam aizsniedzams medījums un, man domāt, katrs mednieks sapņo iegūt šādu trofeju (arī es), tad es personīgi nepiekrītu šo dzīvnieku iedalījumam pie sīkmedījumiem un gribētu ieviest terminu pa vidu - vērtīga trofeja, kura būtu pielīdzināma dižmedījumam. Protams, tikai mans IMHO
Jāni-skaties trešo komentāru,kur skaidri,gaiši rakstīts ka vilks un lūsis iedalās pe dižmedījuma!
Slēpts
27.01.2011. 17:32
Kungi, neizdomājat vairāk kā teikts Medību noteikumos:"medību vadītāja pienākums ir noteikt medījuma un trofeju piederību". Ja par to nav skaidrība tas jādara vai tas ir limitētais vai nelimitētais, vai kā Jums patīk saukt - dižmedījums.
Kā konkrēti jārīkojas medību vadītājam, lai to izdarītu, tas jau ir garāks stāsts, bet ja par konkrēto gadījumu tad skatiet manu iepriekšējo komentāru.
Ne vienmēr tas, kurš izšauj pēdējais pa skrejošu dzīvnieku trāpa nāvīgi. Iespējams nāvīgi ir trāpīts jau iepriekš, pat sirdī sašauts dzīvnieks var noskriet 30-50 metrus. Gadās, ka abi izšauj praktiski vienlaicīgi un abi nāvīgi, tad jāizšķir lozei. Arī tā ir gadījies.
a ja šāvējs ir vienlaicīgi arī medību vadītājs?
1999.gada grāmata Latvijas Medību tradīcijas, kur lūsis un vilks ir pieskaitīti pie dižmedījumiem. protams tās ir tikai tradīcijas, bet noteikti balstās uz kādiem konkrētiem avotiem.
Slēpts
27.01.2011. 19:50
Ainar japalasa noteikumus, šaušana aiz robezas sava sektora jau ir parkapums, nu tas ta... bet atbildešu uz tavu jautajumu - medijums pieder medniekam ko sektora nomedits medijums, pat ja tas mednieks, kura nomedits medijums, pat neizšava. Bet tada gadijuma ir jaatdod patrona vai naudiņu patronas vertiba.
Vilks un lūsis tikai stagnātisma pēc saucas par dižmedījumu,jo redz tā ir rakstīts grāmatā"Medības Latvijas PSR".Dižmedījums ir tas ko ciena un godā,bet no tiem diviem visi cenšas tikt vaļā un ātrāk nogāzt lai mežā mazāk posta.Tapēc ka tiem plēsoņām ir smuka āda un iznāk laba trofeja,kā arī grūti nomedīt,vēl nav iemesls lai sauktu par dižmedījumu.
Nepiekrītu par 100%, vilks un lūsis lielākajai daļai (ne visiem, spriežot pēc komentāriem) ir viens no iekārojamākajiem medījumiem līdz ar to ir dižmedījums. Termins dižmedījums nenorāda uz medījuma lielumu, grūti pat definēt kas ir dižmedījums. Manā skatījumā vilks vai lūsis ir pat iekārojamāks medījums nekā kuilis attiecīgi tie abi ir pat tuvāk dižmedījuma statusam. Pieļauju, ka vietās kur lūši un vilki ir daudz, un tie konkurē ar medniekiem pārnadžu medībās, mednieki mani nomētātu ar vilku sūdiem ;)
Par konkrēto gadījumu - manuprāt, trofeja pienākas pirmajam šāvējam, ja tiešām iespējams noteikt, ka trāpījums bijis nāvējošs. Domāju, ka šāds noteikums attiektos arī uz ne-dižmedījumiem, taču tos parasti medī ar skrotīm un noteikt vai trāpījums bijis nāvējošs ir ļoti grūti.
P.S.
Savā dzīvē vēl nav sanācis redzēt pat vilka vai lūša pēdas.
Kā konkrēti jārīkojas medību vadītājam, lai to izdarītu, tas jau ir garāks stāsts, bet ja par konkrēto gadījumu tad skatiet manu iepriekšējo komentāru.
Ne vienmēr tas, kurš izšauj pēdējais pa skrejošu dzīvnieku trāpa nāvīgi. Iespējams nāvīgi ir trāpīts jau iepriekš, pat sirdī sašauts dzīvnieks var noskriet 30-50 metrus. Gadās, ka abi izšauj praktiski vienlaicīgi un abi nāvīgi, tad jāizšķir lozei. Arī tā ir gadījies.
1999.gada grāmata Latvijas Medību tradīcijas, kur lūsis un vilks ir pieskaitīti pie dižmedījumiem. protams tās ir tikai tradīcijas, bet noteikti balstās uz kādiem konkrētiem avotiem.
Ja tavā sektorā nomedī pirms tu esi izšāvis savu munīciju, tad tavs, ja pēc tu esi izšāvis visu, tad šāvējam...
Par konkrēto gadījumu - manuprāt, trofeja pienākas pirmajam šāvējam, ja tiešām iespējams noteikt, ka trāpījums bijis nāvējošs. Domāju, ka šāds noteikums attiektos arī uz ne-dižmedījumiem, taču tos parasti medī ar skrotīm un noteikt vai trāpījums bijis nāvējošs ir ļoti grūti.
P.S.
Savā dzīvē vēl nav sanācis redzēt pat vilka vai lūša pēdas.