Rodas viens jautājums ,vai tiešām zināt tik daudzus kolektīvus kas neatšauj limitus,es personīgi nē, zinu daudzus kas baro pastiprināti bet arī viņi šauj uz nebēdu un arī to limitu izpilda .Tas ir ja neskaita šo ziemu.
Šī tēma ir gandrīz bez variantiem,pieņemot jeb kādu likumu par zaudējumu atlīdzināšanu zemniekiem ļoti liela daļa mednieku varēs nodot plintes lūžņos.Un vispār vai ir kaut kur noteikts cik jābūt cūkām konkrētā medību platībā,lai viņas nepostītu,vis ticamāk NEVIENAI.
Ikaram:
1.Zinam, tieši to kolektīvu dēļ visa problēma sākās.Lūk, masu mediju ziņa no pērnā gada, par vienu no varoņiem: http://www.apollo.lv/portal/ne...
Tieši šo dažu dēļ tagad problēma ir eskalēta un attiecas uz visiem...
2.Silava pašreiz veic pētījumu par to, cik dzīvnieku ir optimāli noteiktā kvantitatīvā un kvalitatīvā vienībā - rezultāti būs 2013.gadā, jo šāds pētījums nevar būt pārlieku īss. Tā kā faktiski, šodien mēs pa lielam taustamies pa tumsu - nav zinātnisku citu pēdējā laika zinātnisku datu.
Andrim:
1.Pilnīgi piekrītu, ka neskatoties uz to, ka dzīvnieks kas klejo vai lido ir bezsaimnieka manta, kas nepieder ne vienam, valsts ir uzurpējusies regulatora funkciju, nosakot ko un cik būs no aprites izņemt. Tātad, pareiza un korekta limita sadale, kā arī pareizas limita nomedīšanas noteikšana - piemēram, cik nomedīt vasarā, cik citā laikā - ir valsts prerogatīva.
2.Tāpat valstij ir jārisina problēmjautājumi, kuri izpaužas:
2.1.ir liels iecirknis, kurā kolektīvs var neslēgt līgumu ar pat 100 ha lielu platību īpašnieku. Kas atbildēs par postījumiem?
2.2.postu nodarošie dzīvnieki ierodas no blakus platībām, kas vai nu:
2.2.1.ir citam medību tiesību lietotājam, tātad, ārpus tā kolektīva ietekmes zonas, ar kuru ir līgums; vai
2.2.2.vispār nav iekļauts medību iecirknī - un tādi ir teju 30% valsts teritorijas - vai arī ir par mazu meža cūku medībām.
Un arī tā ir tīrākā valsts prerogatīva - tieši tāpat kā tiesības izsludināt ārkārtas stāvokli un noteikt izņēmuma pasākumus, kuru rezultātā var un drīkst rīkoties savādāk, nekā vispārējā situācijā paredz tiesību normas. Un jā - VMD, protams, būs vairāk darba šajā sakarā, jo faktiski katra situācija ir jāvērtē atsevišķi - šabloni pa lielam neder, jo runa ir par dabas apstākļiem un dzīvnieku uzvedību, kas katrā mikrovietā tomēr ir savādāka...
Ko teiksiet par sito esmu bijis saja pilseta un esmu pats redzejis ar savam acim :) mana draudzenes masa macas saja pilseta:) un pazistu ari medniekus Polija. oh man radas ideja!!!!!
un ja nemaldos tad pilseta dzivoja kaut kur 600 mezacukas un vinas vairak nebaidas no cilvekiem :) UN SEIT MUSU VIENS KOLEGIS MEDNIEKS NENOSAUKSU VINU VARDA :) MAN PARMETA KAUT KO PAR ANGLU VALODU KURA ES ARI RUNAJU :)BET IR TADA LIETA KA ES PARVALDU LOTI LABI VEL POLU VALODU :) un ja palasisiet komentarus tad tur ir aprakstits kas ko un ka :) p.s varu ari partulkot ja kadam intrese :)
Šī tēma ir gandrīz bez variantiem,pieņemot jeb kādu likumu par zaudējumu atlīdzināšanu zemniekiem ļoti liela daļa mednieku varēs nodot plintes lūžņos.Un vispār vai ir kaut kur noteikts cik jābūt cūkām konkrētā medību platībā,lai viņas nepostītu,vis ticamāk NEVIENAI.
1.Zinam, tieši to kolektīvu dēļ visa problēma sākās.Lūk, masu mediju ziņa no pērnā gada, par vienu no varoņiem: http://www.apollo.lv/portal/ne...
Tieši šo dažu dēļ tagad problēma ir eskalēta un attiecas uz visiem...
2.Silava pašreiz veic pētījumu par to, cik dzīvnieku ir optimāli noteiktā kvantitatīvā un kvalitatīvā vienībā - rezultāti būs 2013.gadā, jo šāds pētījums nevar būt pārlieku īss. Tā kā faktiski, šodien mēs pa lielam taustamies pa tumsu - nav zinātnisku citu pēdējā laika zinātnisku datu.
Andrim:
1.Pilnīgi piekrītu, ka neskatoties uz to, ka dzīvnieks kas klejo vai lido ir bezsaimnieka manta, kas nepieder ne vienam, valsts ir uzurpējusies regulatora funkciju, nosakot ko un cik būs no aprites izņemt. Tātad, pareiza un korekta limita sadale, kā arī pareizas limita nomedīšanas noteikšana - piemēram, cik nomedīt vasarā, cik citā laikā - ir valsts prerogatīva.
2.Tāpat valstij ir jārisina problēmjautājumi, kuri izpaužas:
2.1.ir liels iecirknis, kurā kolektīvs var neslēgt līgumu ar pat 100 ha lielu platību īpašnieku. Kas atbildēs par postījumiem?
2.2.postu nodarošie dzīvnieki ierodas no blakus platībām, kas vai nu:
2.2.1.ir citam medību tiesību lietotājam, tātad, ārpus tā kolektīva ietekmes zonas, ar kuru ir līgums; vai
2.2.2.vispār nav iekļauts medību iecirknī - un tādi ir teju 30% valsts teritorijas - vai arī ir par mazu meža cūku medībām.
Un arī tā ir tīrākā valsts prerogatīva - tieši tāpat kā tiesības izsludināt ārkārtas stāvokli un noteikt izņēmuma pasākumus, kuru rezultātā var un drīkst rīkoties savādāk, nekā vispārējā situācijā paredz tiesību normas. Un jā - VMD, protams, būs vairāk darba šajā sakarā, jo faktiski katra situācija ir jāvērtē atsevišķi - šabloni pa lielam neder, jo runa ir par dabas apstākļiem un dzīvnieku uzvedību, kas katrā mikrovietā tomēr ir savādāka...