Jūs visi esiet ko - galīgi??? :) Tā kā tāds zilīšu bars... delfīni, stāvlampas...
Es redzu seksa ainu ar skaistu sievieti un otrajā - sievietes ... kājas! :) Kas es - ihtiologs, vai???? Man tie delfīni pie kājas! :D
Bet vispār, zinu, kā viens cienījams un sabiedrībā pazīstams, ejot pakaļ kuilim ziemā eglītēs, reizes piecas šāva pa kuili no 3 metru attāluma... izrādījās - celms! :)
Slēpts
13.10.2011. 08:24
Jā un dažs labs ir šāvis pa kuili kurš zem egles guļ jau ar nelabu smaku, galus atdevis kādu mēnesi agrāk. :)
Kad sāk lampu redzēt - tad var līdzēt vien kārtīga šļuka bebru dziedzeru uzlējuma:)
Sen atpakaļ tālajos krievu laikos, kad students varēja labi nopelnīt, brīvdienu naktīs ondatras šaujot, arī bija savāds gadījums : Kādā ezera pļavā pie drenāžas kanāla pa nakti tika vaktētas ondatras un ūdeles. Parasti jau ondatra tika nofaktota pēc raksturīgā vilnīšu trīsstūra. Nenobaidītai ūdelei no ūdens ārā bija mazliet lielāka daļa. Tad pa trīsstūra priekšējo stūri arī bija jāšauj zvaigžņu atspīdumā ūdenī, protams īsti neredzot ne bises stobra galu tumsā. Te pēkšņi parādās virs ūdens melns pleķis pilnā ondatras izmērā tikai apaļāks un nav zem ūdens iegrimis, bet ūdenī trīsstūris neveidojas...un ātri pārvietojas pa kanāla virsmu zigzagveidā...Pēc neliela šaubu brīža tika nolemts, ka gan jau kāds kažoks pēc ziemas ir arī šitādam dīvainim un mazāk par piecpadsmit rubļiem tak nemaksās...Šāviens,pleķis slīd tālāk un arī pēc otra šāviena nemainīgā ātrumā pazūd zāļu puduros bez trokšņa. Vēlāk tika pārmeklēta tā vieta arī pa dienu, bet no dīvainās ēnas nekur pat ne pūciņas nebija palicis, ne arī zālē kāda taciņa...un cerams, ka tā bezmiesiskā būtne dikti neapvainojās toreiz, jo studentiem ta nauda jānopelna bija arī ko meitenes uz kafejnīcu aizvest:)
Par tiem gļukiem priekrītu.
Kā saka nevisam jātic ko tev acis rāda. Jo priekš kam ir tev smadzens un pirms idarīt kautko 10 reizes apdomā, veikt šāvienu vai nē!
Pašam ar bija vienu reizi. Sēžu tornī, paliek vakars jau tumšāks, parādās neliela migliņa un te skatos ka lapsa vai kaut kas līdzīgs parādījās, tēmējau skatījos skatījos, bet kaut kādi dīvaini tas nekustās. Pēc medībām piegāju un apskatījos, izrādījās sāles pušķītis. Bet ja tas būtu lielāks tad sajaukt ar ruksi vai ko citu nav problēmu.
Ne velti krievu valodā ir tāda paruna "gorjačemu oxotniku i peņ pokažetsja zaicem""
Tāpēc pirms kaut ko izdarīt pašam pārliecināties vai tas ir tas ko grasies nomedīt. Bet šaut uz to ka kaut kas nokustējās vai izdeva skaņu vispār nevar. Daudz letālu gadījumu atgadījās pēc tādiem šāvieniem.
Jo visi taču strādājam, nogurstam, un beigu beigās visādi var kaut kas parādīties.
Prātīgāk laikam būtu izmantot visus maņas orgānus kopā(redze,dzirde,oža un sesto prātu,protams,izņemot tausti un garšu)un tad izdarīt izvēli,spiest vai nē. :)
Lielākā bēda visā šajā lietā ir tā ,ka lielākajai daļai no šiem šāvējiem pa neskaidru mērķi vienkārši baigi gribās šaut.Ieraugot kaut ko līdzīgu medījumam "adrenalīns sāk tecēt pa nāsīm laukā" Kāda tur vairs domāšana, jāšauj taču! Pašam tā ir bijis.Taču ir divas baigi iedarbīgās zāles: 1. šautuve, kur var nodzīt apetīti pēc šaušanas līdz līmenim ,kad šāviens liekas vienaldzīgs, bet svarīgs ir tikai trāpījums.2. Labs lukturis, jo lielāko tiesu šie gļuki šākās tieši tumsā. Daudzi tūlīt sāks" riet" par likumību ,bet man personīgi daudz svarīgaka ir drošība un rezultāts.
Man liekas ka katram medniekam,tumsā vai krēslā ir nācies kādu celmu noturēt pa kādu zvēru.Mēs vienreiz divatā nākot pa meža taku no bebru medībām,celmu noturējām pa kuili.
tāpēc ir teiciens 7* nomērī un tad nogriez.smadzenes parāda to ko cilvēks zemapziņā viss vairāk gaida.jāpieiet tai lietā ar nelielu skepsi-vai nu tur tiešām tas ir ko es redzu,kļūda var maksāt ļoti dārgi.lai jums veicas seniors55.
Bruno - cerams, ka tai, neapšaubāmi ļoti mākslinieciskajai [visu cieņu fotogrāfam], bildei ar autortiesībām viss ir kārtībā?
Bet viļamies mēs parasti nepietiekoša apgaismojuma apstākļos - krēslā, miglā. Vēl interesantus jokus nospēlē reizēm reljefs: Ir gadījies redzēt kā pa izcirtumu tuvojas lapsa, kas beigās izrādās dzinēja cepure; ir gadījies tēmēt pa lielu kuili, kas izrādās alnis :)
Tādēļ tiešām vienmēr pirms šāviena labāk ieturēt pauzīti un apdomāt - nekas slinks nevienam vēl nav noticis, ja šāviens tā arī netiek veikts. Nu aizies tas radījums, paliks dzīvs - nekas, nāks nākamais. Savukārt nelaikā un nevietā izšautu lodi apturēt vairs nevar nekā.
Es redzu seksa ainu ar skaistu sievieti un otrajā - sievietes ... kājas! :) Kas es - ihtiologs, vai???? Man tie delfīni pie kājas! :D
Bet vispār, zinu, kā viens cienījams un sabiedrībā pazīstams, ejot pakaļ kuilim ziemā eglītēs, reizes piecas šāva pa kuili no 3 metru attāluma... izrādījās - celms! :)
Sen atpakaļ tālajos krievu laikos, kad students varēja labi nopelnīt, brīvdienu naktīs ondatras šaujot, arī bija savāds gadījums : Kādā ezera pļavā pie drenāžas kanāla pa nakti tika vaktētas ondatras un ūdeles. Parasti jau ondatra tika nofaktota pēc raksturīgā vilnīšu trīsstūra. Nenobaidītai ūdelei no ūdens ārā bija mazliet lielāka daļa. Tad pa trīsstūra priekšējo stūri arī bija jāšauj zvaigžņu atspīdumā ūdenī, protams īsti neredzot ne bises stobra galu tumsā. Te pēkšņi parādās virs ūdens melns pleķis pilnā ondatras izmērā tikai apaļāks un nav zem ūdens iegrimis, bet ūdenī trīsstūris neveidojas...un ātri pārvietojas pa kanāla virsmu zigzagveidā...Pēc neliela šaubu brīža tika nolemts, ka gan jau kāds kažoks pēc ziemas ir arī šitādam dīvainim un mazāk par piecpadsmit rubļiem tak nemaksās...Šāviens,pleķis slīd tālāk un arī pēc otra šāviena nemainīgā ātrumā pazūd zāļu puduros bez trokšņa. Vēlāk tika pārmeklēta tā vieta arī pa dienu, bet no dīvainās ēnas nekur pat ne pūciņas nebija palicis, ne arī zālē kāda taciņa...un cerams, ka tā bezmiesiskā būtne dikti neapvainojās toreiz, jo studentiem ta nauda jānopelna bija arī ko meitenes uz kafejnīcu aizvest:)
Kā saka nevisam jātic ko tev acis rāda. Jo priekš kam ir tev smadzens un pirms idarīt kautko 10 reizes apdomā, veikt šāvienu vai nē!
Pašam ar bija vienu reizi. Sēžu tornī, paliek vakars jau tumšāks, parādās neliela migliņa un te skatos ka lapsa vai kaut kas līdzīgs parādījās, tēmējau skatījos skatījos, bet kaut kādi dīvaini tas nekustās. Pēc medībām piegāju un apskatījos, izrādījās sāles pušķītis. Bet ja tas būtu lielāks tad sajaukt ar ruksi vai ko citu nav problēmu.
Ne velti krievu valodā ir tāda paruna "gorjačemu oxotniku i peņ pokažetsja zaicem""
Tāpēc pirms kaut ko izdarīt pašam pārliecināties vai tas ir tas ko grasies nomedīt. Bet šaut uz to ka kaut kas nokustējās vai izdeva skaņu vispār nevar. Daudz letālu gadījumu atgadījās pēc tādiem šāvieniem.
Jo visi taču strādājam, nogurstam, un beigu beigās visādi var kaut kas parādīties.
Bet viļamies mēs parasti nepietiekoša apgaismojuma apstākļos - krēslā, miglā. Vēl interesantus jokus nospēlē reizēm reljefs: Ir gadījies redzēt kā pa izcirtumu tuvojas lapsa, kas beigās izrādās dzinēja cepure; ir gadījies tēmēt pa lielu kuili, kas izrādās alnis :)
Tādēļ tiešām vienmēr pirms šāviena labāk ieturēt pauzīti un apdomāt - nekas slinks nevienam vēl nav noticis, ja šāviens tā arī netiek veikts. Nu aizies tas radījums, paliks dzīvs - nekas, nāks nākamais. Savukārt nelaikā un nevietā izšautu lodi apturēt vairs nevar nekā.