Forums

Sorry Juri - nepamaniju - Ilonas Klovānes šī gada 5.marta informācija jau ir novecojusi ... :D

Nupat biju Ādmiņu ielā pēc ādām... Jurim nedaudz novecojusi informācija: SIA ''Ervīna'' lapsu ģērē par 7 Ls.... un ģērē tur arī Lūsi un Vilku ... kā arī visu pārējo - cūku, buku un briedi ieskaitot!

Praktiskais Latvietis / 2012-03-05 / lauku darbi
Īstais laiks
Autors: Ilona Klovāne
Šī raksta izlasīšana aizņems: 45 sekundes
Kur kauj un ģērē trušus? Gribam ādiņas izmantot šūšanai. Jansone Katlakalnā
Šoziem nebija jāsteidzas ar trušu kaušanu. Zemākā temperatūrā apmatojums nobriest ātrāk un ir kvalitatīvāks, tādēļ pareizāk nogaidīt, līdz iestājas noturīgs sals, kad nedēļu vai divas gaisa temperatūra cauru dienu turas zem -10 °C. Tad pēc pāris nedēļām var kaut – teic trušu fermas "Sveķi" īpašniece Dzintra Karavaičuka.
Ja saimnieki paši nevēlas savus trušus kaut, to var veikt Madonas novada Bērzaunes pagastā z/s "Sveķi", kur šis pakalpojums maksā 2 latus par katru dzīvnieku. Taču, lai kautu trušus atzītā kautuvē, ganāmpulkam (tā lielumam nav nozīmes) un novietnei ir jābūt reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā.
Nodīrātas, neapstrādātas ādiņas var sasaldēt -18 °C temperatūrā un pēc tam nogādāt, piemēram, SIA "Ervīna" (Rīgā, Ādmiņu ielā 4), kur tās izģērēs par Ls 2,50 – 3 gabalā, vai zemnieku saimniecībā "Vanagi" Baldones pagastā. Tur vienas ādiņas ģērēšana maksā vienu latu.

Praktiskais Latvietis / 2012-03-05 / lauku darbi
Zvērādu ģērēšana
Autors: Ilona Klovāne
Šī raksta izlasīšana aizņems: 1 minūti un 24 sekundes
Kur Latvijā ģērē lūšu un citu meža dzīvnieku ādas?Miervaldis Vītols Burtnieku pagastā
Biežāk izmantotie ādu saglabāšanas veidi līdz to apstrādei ir izžāvēšana vai sasālīšana. Žāvējot svarīgi, lai āda būtu nostiepta un nokasīti visi tauki, jo tie veicina bojāšanos. Sasālot nedrīkst uzbērt par daudz – tad sāls piesaista mitrumu un āda kļūst slapja, tek. Ja kāds laukums paliek nesālīts, arī var sākties bojāšanās. Vēl var ādu tūlīt pēc nodīrāšanas ievietot gaisa necaurlaidīgā maisā un strauji sasaldēt -20 °C temperatūrā.
Šie padomi der tikai tad, ja ādu vēlas izmantot, piemēram, trofeju paklājiņam vai arī pārdot uzpircējam. Ja paredzēts izgatavot izbāzni, visdrošāk veselu dzīvnieku pēc iespējas ātrāk nogādāt taksidermistam. Lai nebūtu jāmokās ar ausu skrimšļiem vai ķepām, ieteicams speciālistam vēl piemaksāt pārdesmit latu par profesionālu nodīrāšanu.
Ģērēšanu izbāzeņu un medību trofeju paklāju izgatavošanai veic SIA "Latvijas Safari klubs". Cena, piemēram, lūša izbāzenim ir, sākot no Ls 450, lūša paklājam – 250 latu (paklājs no ģērētas ādas atšķiras ar to, ka tam ir izbāzta galva ar acīm, muti, zobiem, mēli).
Ja paredzēts šūt kažoku, ādas var nodot z/s "Vanagi" (Baldones novadā), kur lūša ādas ģērēšanas izmaksas ir Ls 15, lapsas – Ls 4, bebra – Ls 6, vilka – 15 lati. SIA "Ervīna" (Rīgā, Ādmiņu ielā 4) lapsu ādas ģērē par Ls 10, bebru – par 7 – 10 latiem (lūšu un vilku ādas tur neģērē).
Vairums mednieku uzskata, ka Latvijā pašlaik nav labu ādas apstrādes speciālistu, tādēļ savas trofejas ģērē uzņēmumā "Kailiu Mitas" (Lietuva). Tur šuj arī kažokus, klienti var braukt un ādas uzticēt apģērbu darināšanai. Pēc mednieku atsaucēm, šis uzņēmums pakalpojumus veic par pieņemamām cenām, arī kvalitāte esot ļoti laba.

Nu ķīmiķis es neesmu , varu pateikt tikai ko zinu no savas pieredzes. Ādas kas ģērētas ar hromu man kalpo jau gandrīz 20 gadus , un nav nekas mainījies , janu vienīgi mazliet iedzeltējušas , toties nūtrijas uz kurām eksperimentēju ar kālija un alumīnija alauniem izjuka kā slapjš toletes papīrs jau pēc 5 gadiem skapī karājoties.

Paldies, Jāni Jasinski, par aprakstu.
Man gan liekas, ka hroma sulfāts ir tas pats alauns. Tie ir gan hroma, alumīnija...

Jāņa Rebļa recepte ir no "praktiskā latvieša" kautkāda pagājušā gada numura , un ir trušu ādu ģērēšanai.Caunu kā arī citu meža zvēru ģērēšanai alaunu nelieto ja vienīgi ādas ir paredzēts krāsot vai balināt .Alauna sastāvā ir SO - sērskābie sāļi , kas turpina reaģēt ādā atmosfēras mitruma iespaidā un pamazām noārda ādu kā arī diegus ar ko tā krāga ir sašūta.Adu ģērēšanas procesā nekas nav mainījies jau daudzus gadu simtus tā pati piķelēšana un taninēšana. Piķelēšana ir ādas uzirdināšana sārmainā vidē. Senāk lai iegūtu skābi izmantoja rudzu miltus. Mūsdienās tas nav nepieciešams ,ar skudrskābes, pienskābes vai etiķskābes un sāls piķeli daudz ātrāk un efektīvāk .Taninēšana padara ādu mīkstu un plastisku. Senāk taninēšanai izmantoja kārklu, ozolu mizu novārījumus kā arī putnu, suņu mēslus. Mūsdienās taninē ar ķīmiskām vielām giposulfīdu, hroma sulfātu.
Gērēšanas procesā nekas taukus neēd. Adas ir ļoti rūpīgi jāattauko jau pirms piķelēšanas.Tas varētu būt galvenais iemesls kāpēc Tavas ādiņas sanāca taukainas.
Es darītu tā.
Gērēšanā ir divi galvenie likumi kas jāievēro stingri - temperatūra un SK-škidruma koeficents.SK aprēkina no atgaļoto ādu svara, Kimikālijas sver g/l.Sk-5 nozīmē 5L ūdens uz 1 kg ādu.
Caunu ādas iesālītu uz kādu nedēļu, tad vieglāk atgaļot un attaukot.
Rūpīgi atgaļotu nokasot visus taukus un plēves, tad sausā attaukošana ,ar smalkiem koka putekļiem no slīpmašīnas, rūpīgi ādu norīvē un nokasa atkal, tā teikt ,Izspiežot no ādas pienu.
Tālāk attaukošana mazgājot .Nem ūdeni SK 5-7 ,30grādi un 2g/l mazgāšanas līdzeklis KASTANIS zīdam ,vilnai kur rakstīts mazgāšanai ar rokām , vai TAID bez zilajām granulām var FEIRI ,bet iesākumā labāk ar FEIRI nemēgināt-jāpiešaujas.
Jāmazgā kamēr gaļas pusē āda sāk likties tāda ,kā asa tai pašā laikā jāraugās lai spalvas nepaliek vaļīgas , nedaudz paplūkājot spalvai jāturas pieteikami stingri un jāšvirkst izslīdot no pirkstiem . Tad riktīgi jāizskalo var aukstā ūdenī.
Tad ādas notecina stundas 2. un liek piķelī t35-37c ,caunām SK -5 , etiķskābe 80% 10g/l , sāls 60g/l ,10-12 stundas.
Atkal notecina stundas 5-6 un liek ģērē, Gēre t35-37C , sāls 40g/l, etiķskābe 2g/l,giposulfīds 10 g/l ,hroma sulfāts 2g/l, pēc 10 stundām notecina un sāk kaltēt, staipīt,ietaukot.
Karoče man apnika rakstīt!

Mēģinu gērēt caunu ādas pēc Jāņa aprakstītās metodes.Problēma tāda, ka tās joprojām ir taukainas, kaut arī ir attaukotas.
Man domāt, ka kaut kam sastāvā jābūt tādam, kas saēd taukus. Kāpēc man liekas, ka sāļu koncentrācija
šķīdumā ir nepietiekama?
Agrāk, gan jau ka arī tagad kaut kur, ģērēšanai izmantoja rudzu miltus. Vai kāds ir redzējis un var pastāstīt procesu?

Etiķskābi var lietot lūša ādas piķelēšanai galvenais zināt šīs skābes stiprumu 90% lūsim var ņemt 10g/l vājāku attiecīgi jāizskaitļo 80% 12g/l sāls 60g/l.Labi būtu pamērīt pH piķelim pēc 12h. Gribētos zināt ko taisies izmantot pašai ģerei.
Par to sālīšanu un trauku.Sālīšana nav tas veids ilgai ādu glabāšanai izņēmums varētu būt ūdens dzīvnīki ūdri,bebri,ūdeles un ta ne ilgāk par gadu. Sāls ādas sālot par daudz nevar būt nekad galvenais lai ādas gaļas puse nesaliptu starpā jābūt sāls kārtai pārlokot ādu tad ādas neatsulosies un traukam un avīzēm nebūs nozīmes.Ja pūšanas baktērija jau ir traukā vai uz ādas tad sāls tur neko neglābs.

Lai kādu ģērēšanas paņēmienu izvēlētos, ādiņas sagatavošana un žāvēšana neatšķiras. Izžuvušās trušu ādiņas vispirms 12 stundas mērcē un mazgā – 10 litriem mērcējamā ūdens ieteicams pievienot 50 g vārāmā sāls un 60 g mazgājamā pulvera. Pēc tam ar neasu nazi nokasa tauku, gaļas un plēvju paliekas ādas apakšpusē. Burzot izmazgā siltā ūdenī, tad aukstā ūdenī izskalo un sāk ģērēšanu.
Ādiņas ieliek šķīdumā, ko gatavo no 10 l ūdens, 120 ml etiķskābes esences, 500 g vārāmā sāls. Pēc 20 stundām ādiņas izņem, izstaipa un ļauj nostāvēties 30 stundas. Tad ievieto šķīdumā, kas sastāv no 10 l ūdens, 50 g vārāmā sāls, 70 g hiposulfāta, 30 g alauna. Pēc 12 stundām izņem, nospiež, izstaipa, izburza un notur 5 stundas. Tad tauko un žāvē.
Ietaukošanai gatavo šādu emulsiju: vispirms 1 l verdoša ūdens izšķīdina ¼ gabala saimniecības ziepju, tad, intensīvi kuļot, pakāpeniski pievieno 1 l cūku tauku, pēc tam 10 – 12 ml ožamā spirta. Ietauko ar emulsijā saslapinātu lupatiņu.
Izburzītas, izstaipītas un uz spīlēm uzvilktas ādiņas žāvē +25...+35 °C temperatūrā. Vēlama gaisa cirkulācija. Nedrīkst žāvēt pie krāsns un tiešos saules staros. Apkārtējai temperatūrai jābūt vienmērīgai. Apžuvušas ādiņas noņem no spīlēm, izburza, izstaipa un atkal uzvelk atpakaļ. Žāvē, kamēr tās kļūst sausas, bet ne sakaltušas.
Izžāvētas atkal ādiņas burza un staipa. Kailo pusi nobārsta ar ģipša vai krīta pulveri un norīvē ar smilšpapīru. Apmatojumu ieziež ar krīta javu un nožuvušu notīra ar rupju suku. Lai spalva būtu spīdīgāka, to notīra ar tehniskajā spirtā samērcētu vates tamponu.
– Atšķirībā no rūpnieciskajām ražotnēm, kas nodarbojas ar ģērēšanas pakalpojuma sniegšanu, nelielas saimniecības radītā piesārņojuma ietekme nav būtiska. Tādējādi, ģērējot ādas mājas apstākļos pašu vajadzībām, nekādas vides atļaujas nav nepieciešamas, – uzsver Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta Atļauju kvalitātes daļas vadītāja Judīte Dipāne. – Tomēr, izmantojot ķimikālijas vai ķīmiskos produktus, truškopjiem jāievēro prasības par drošu šo produktu izmantošanu. Visiem preparātiem marķējumā jābūt norādītai informācijai par to lietošanu un iepakojuma atlikumu apsaimniekošanu.