Andri, neuztver tik personīgi:) Es jau neesmu pret meža ciršanu, taču domāju ka nenoliegsi ar mežaudžu atjaunosu un timberjacku atstāto sliežu mežā sakopšanu gadās problēmas. Turklāt kā lai nenolamā mežcirtējus ja vietās, kur tiek izvests mežs, pa līdz tam normālu ceļu tagad ar vieglo autiņu vispār nereāli izbraukt... ja tur kur bija labi iekārtota barotava tagad plešas 3 ha kailcirte. Un VMD šeit nelīdzēs, jo ne jau tamdēļ ar helikopteriem mežu izvedīs:)
Principā Jāņa aprakstītā problēma gan ir samērā aktuāla...pagājušajā gadā braucot sēņot vietā, kur to biju darījis gadiem, iejājos tādās risēs, pie tam toreizējais braucamrīks nebija no zemākajiem, ka tikai mašīnā esošā lāpsta un Jonsered deva iespēju tikt ārā no vietas, kur zonas nebija nedz LMT, nedz T2...:/ tādēļ tas būtu tikai korekti, ja meža izvedējiem uzliktu par pienākumu sakārtot viņu sad*tos meža ceļus.
Bet, ja par tēmu, tad - nav objektīvu argumentu, kas pamatoti pierādītu, ka pavasarī mežizstrāde jāaizliedz. Pie kam, ņemot vērā, ka baļķu iepirkuma cenas turpina kristies - mežizstrādes apjomi varētu sarukt, vismaz privātajos mežos noteikti...
Mans jautājums Jums: vai Jūs uzskatat, ka mežu izciršana Latvijā rit normas robežās un nebūtu nepieciešamas pārmaiņas?
Atvainojos par novēlošanos!
Palasīju viedokļus, komentus, domugraudus, utt. Diezgan bēdīga aina. Tāpat kā sabiedrība uzskata medniekus par maitām, tāpat izrādās, ka liela daļa mednieku uzskata par svoločiem mežiniekus. Stulbi, bet fakts. Un iemesli ir vieni un tie paši - izglītības, informācijas un izpratnes trūkums. Viens otrs koments paceļ matus uz galvas - acīmredzami cilvēkam ir stipri ierobežotas zināšanas par tēmu, kurā mēģina komunicēt. Diezgan nesekmīgi. Labāk lai nav viedokļa vispār, nekā ir apkārtējos dezinformējošs viedoklis.
Lai nu paliek ar to mežsaimniecības specifiku - to no visiem medniekiem nevar prasīt, ne visi ir mežinieki. Bet liet zaļu čugunu par medību platību bonitēšanas principiem - tas nu ir par traku! Tas ir jāzin un jāsaprot katram medniekam.
Atbildot uz jautājumu. Valsts mežos ir okei. Ar ārkārtīgi retiem izņēmumiem. Pilnīgā d..sā ir privātajos. Par ciršanas apjomiem valstī kopumā var diskutēt - tur gan nebūt viss nav pareizi. Bet tā ir gara tēma, kuru man nav jēgas apspriest ar nemežinieku. Mēs nesapratīsimies.
Ja Tev liekas, ka mežā kaut kas nav pareizi, lūdzu mini konkrētus likuma punktus un pantus, kas konkrētajā vietā ir pārkāpts. Tad būs augsne sakarīgai sarunai. Pagaidām viss balstās tikai uz to, ka Jums LIEKAS, ka nav pareizi ... Lūdzu atsūti konkrētā reģiona mežaudžu plānu, iezīmē izcirtumus, tad arī pafilosofēsim.
P.S. Ir vesela čupa ar meža augšanas apstākļu tipiem (AAT), kuros caurmēru 28 un vairāk sagaidīt nav reāli vispār ...
Jāni Bār! Man ir reālas problēmas ar mizgraužiem savā mežā,arī tuvākajā apkārtnē.Esmu spiests pret paša gribu zāģēt kalstošos kokus,ko cenšos darīt ne pavasarī.Jautājums Tev JĀNI:
1.Vai Tavuprāt mizgrauži Latvijā nav problēma?
2.Vai mežizstrāde pavasarī neveicina to strauju vairošanos?
3.Vai, un cik lieli zaudējumi(kam) rastos,ja pāris mēnešus pavasarī atturētos no meža darbiem?
Jautāju ar patiesu interesi,bez ironijas.
Ja nopietni, tad kalstošu vai jau nokaltušu koku ciršana ir cīņa vairāk ar sekām nekā ar cēloņiem. Protams, ka tas ir jāveic. Bet pirmkārt jāpārdomā pašam sava (vai kaimiņu) saimniekošana mežā - kas darīts ne visai pareizi - kādi iemesli ir novājinājuši egles, ka tās kļuvušas par invāzijas perēkļiem. Pie galda sēžot precīzi nepateikt, bet iemeslu var būt gana daudz - pārāk plata kailcirte, nelaikā vai neprasmīgi veikta kopšana, utt. Kaut kam ir jābūt, kas piesaistījis mizgraužus. Jo tie mazie briesmonīši nāk uz sveķu sastāvā esošu vielu smaržu (nobrāzta miza) un vislabāk jūtas (vairojas) novājinātos kokos (vēja izcilātas vai tehnikas bojātas saknes), jo tad koks nespēj pietiekamā daudzumā ražot sveķus un tos kaitniekus tajos noslīcināt. Var būt arī izmaiņas gruntūdeņu līmenī (bebri, dabiskā meliosistēmu aizaugšana), uz ko egļu sakņu sistēma ir ļoti jūtīga. Tikpat labi izejas punkts var būt kāds zaļo draugu netālu izveidots īpaši aizsargājams meža iecirknis, kurā darbība aizliegta vispār un mizgrauži vairojas uz nebēdu. Kā jau teicu - pie galda sēžot to pateikt nevar. Un mana specializācija nav entomoloģija.
Tātad:
1. Mizgrauži (un ne tikai) ir pašu cilvēku darbības auglis. Jā, tā ir problēma, bet ne tā lielākā. Un mežu neciršana no tās nepaglābs.
2. Diemžēl mūsu ļaudis centīgi tic pasakām. Ir daudz citu iemeslu, kas PIESAISTA mizgraužus konkrētai vietai. Bet potenci nevairo - cik ir, tik ir. :)
3. Atturēšanās pie laba gala nav novedusi. :) Nebūtu jau nekas traks - bankrotētu daļa mežizstrādātāju, kam banka prasa maksājumus katru mēnesi. Jau tā pēdējo divu gadu bezziemas periods ir kapitāli aizkāvis meža nozari. Zaudējumi būtu visiem, kas kaut kā ir saistīti ar meža nozari. Un nedomāju, ka mežs kaut ko no tā vinnētu. Daudz vairāk mēs iegūtu, ja sāktu nopietnāk izturēties pret siltumnīcas efektu - paši ikdienā to neveicinot. Jo kārtīgs krakšķis (vsimaz mēnesis ar mīnus 25 pēc Celsija un vairāk) krietni samazinātu stresu par kaitēkļiem kopumā.
Atbilde samērā nekonkrēta,bet korekta.Jā piekrītu,viennozīmīgi zaudētāji būtu mežinieki, bet ne mežs.
Bet kungi,mēs šeit diskutējam MEDNIEKI !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Mēs MEDNIEKI neprotestējam pret saudzēšanas periodu dzīvniekiem(izņemot slokas),neprotestējam pret pašu (MEDNIEKU) saudzēšanas periodu no dzinējmedību beigām līdz maijam,vai ne? Atbalstīt saudzēšanas periodu savam draugam,MEŽAM,(kā mums MEDNIEKIEM tīk teikt) pāris mēnešus,no MEDNIEKU puses būtu cēls žests!
Ar to arī beigšu šo tematu.
Sekoju šim tematam jau kādu laiku, sajutu, ka ir jānāk saviem palīgā. Respektīvi, tāpēc atbildēšu uz pāris postus augstāk uzdotajiem jautājumiem, kurus Džonis jau mēģināja.
Mizgrauži ir problēma, nenoliedzami. problēmas sakne ir 2005. gada ziemas vētra un tai zekojošie daži stiprie vēji vēlākos gados. Cīņa ar mizgraužiem tika uzsākta diezgan operatīvi, apzinpoties draudus valsts mežos spēki tika koncentrēti uz sanitārajām cirtēm, un uz 2006. gada sākumu lielākā daļa postījumu tika savākti. Privātie meži ir cits stāsts, nacionālie parki nedarīja neko, jo tur viss ir atvēlēts dabai. 2006. gadā ar dažu tik iemīlēto ciršanas aizliegšanu, bet ne tikai pavasarī, jo mizgrauži savas bioloģijas dēļ tik vēša laikā nelido, arī vasarā (1.aprīlis līdz 1.septembris). Cīņa turpinājās līdzīgā režīmā arī 2007. gadā. Visus iepriekš minētos gadus intensīvi dabojās entomologi pētīja un vēroja. 2008. gads nāca ar diezgan paradoksālu secinājumu, 2006. un 2007. gada darbības bija panākušas pretēju efektu. Izrādās, ka efektīgāka cīņa ar mizgraužus savairošanos ir invadēto koku izciršana, kas ciršanas aizlieguma dēl netika darīts.
ātbilde uz otro jautājumu. Mizgraužu savairošanos veicina viņiem labvēlīgi laikapstākļi, t.i., silts un pietiekami mitrs laiks. Lietains un vēss laiks traucē, mizgrauzim pietiek spēki vienam lidojumam, kas vidēju ir 500m. Mežaudzes nociršana, pie nosacījuma, ka tā ir skujukoku vai mistrota audze pievilina mizgrauzi, tad kad šis lido, respektīvi viņu šādi var noķet izliekot slazdus (tas ir cits stāsts).
Atbilde uz trešo jautājumu. Zaudējumi rastos diezgan lieli, ja ar meža darbiem saprot mežaudzes nociršanu, pievešanu, izvēšanu. Zaudētu visi, kas ir iesaistīti šajā ķēdītē. Sāksim ar harvesetera un forvardera operatoriem, kuriem kā lielākai daļai maksā par padarīto darbu, ja nav darba, tad ...., līdzīgi ir ar izvēšanu - kokvedēji saņem naudu, ja baļķi aizved no punkta A un punktu B, ja nav tad nav... Galā ir zāģētava, ja nav tad nav... vēl tālāk ir patērētājs Latvijā, Anglijā, Japānā ... visiem ir līgumi un visiem gribas, no ekonomikas viedokļa pastāvīgus, stabilus ienākumus, nevis 10 mēnešus ir uz pāris mēnešus zobus vadzī...
Sanāca gari, piedodiet ja apniku!
Ja Aivaram Lambam laikam nav saprasana kas ir mezs un ka notiekas mezu apsaimniekosana un medisana tajos. Es ka mednieks esmu 100% pret jebkadu aizlieguma periodu meza darbiem. Si bezjedziga diskusija ir kartejais dazu neapmierinato murgosana.
Bet, ja par tēmu, tad - nav objektīvu argumentu, kas pamatoti pierādītu, ka pavasarī mežizstrāde jāaizliedz. Pie kam, ņemot vērā, ka baļķu iepirkuma cenas turpina kristies - mežizstrādes apjomi varētu sarukt, vismaz privātajos mežos noteikti...
Atvainojos par novēlošanos!
Palasīju viedokļus, komentus, domugraudus, utt. Diezgan bēdīga aina. Tāpat kā sabiedrība uzskata medniekus par maitām, tāpat izrādās, ka liela daļa mednieku uzskata par svoločiem mežiniekus. Stulbi, bet fakts. Un iemesli ir vieni un tie paši - izglītības, informācijas un izpratnes trūkums. Viens otrs koments paceļ matus uz galvas - acīmredzami cilvēkam ir stipri ierobežotas zināšanas par tēmu, kurā mēģina komunicēt. Diezgan nesekmīgi. Labāk lai nav viedokļa vispār, nekā ir apkārtējos dezinformējošs viedoklis.
Lai nu paliek ar to mežsaimniecības specifiku - to no visiem medniekiem nevar prasīt, ne visi ir mežinieki. Bet liet zaļu čugunu par medību platību bonitēšanas principiem - tas nu ir par traku! Tas ir jāzin un jāsaprot katram medniekam.
Atbildot uz jautājumu. Valsts mežos ir okei. Ar ārkārtīgi retiem izņēmumiem. Pilnīgā d..sā ir privātajos. Par ciršanas apjomiem valstī kopumā var diskutēt - tur gan nebūt viss nav pareizi. Bet tā ir gara tēma, kuru man nav jēgas apspriest ar nemežinieku. Mēs nesapratīsimies.
Ja Tev liekas, ka mežā kaut kas nav pareizi, lūdzu mini konkrētus likuma punktus un pantus, kas konkrētajā vietā ir pārkāpts. Tad būs augsne sakarīgai sarunai. Pagaidām viss balstās tikai uz to, ka Jums LIEKAS, ka nav pareizi ... Lūdzu atsūti konkrētā reģiona mežaudžu plānu, iezīmē izcirtumus, tad arī pafilosofēsim.
P.S. Ir vesela čupa ar meža augšanas apstākļu tipiem (AAT), kuros caurmēru 28 un vairāk sagaidīt nav reāli vispār ...
1.Vai Tavuprāt mizgrauži Latvijā nav problēma?
2.Vai mežizstrāde pavasarī neveicina to strauju vairošanos?
3.Vai, un cik lieli zaudējumi(kam) rastos,ja pāris mēnešus pavasarī atturētos no meža darbiem?
Jautāju ar patiesu interesi,bez ironijas.
Tātad:
1. Mizgrauži (un ne tikai) ir pašu cilvēku darbības auglis. Jā, tā ir problēma, bet ne tā lielākā. Un mežu neciršana no tās nepaglābs.
2. Diemžēl mūsu ļaudis centīgi tic pasakām. Ir daudz citu iemeslu, kas PIESAISTA mizgraužus konkrētai vietai. Bet potenci nevairo - cik ir, tik ir. :)
3. Atturēšanās pie laba gala nav novedusi. :) Nebūtu jau nekas traks - bankrotētu daļa mežizstrādātāju, kam banka prasa maksājumus katru mēnesi. Jau tā pēdējo divu gadu bezziemas periods ir kapitāli aizkāvis meža nozari. Zaudējumi būtu visiem, kas kaut kā ir saistīti ar meža nozari. Un nedomāju, ka mežs kaut ko no tā vinnētu. Daudz vairāk mēs iegūtu, ja sāktu nopietnāk izturēties pret siltumnīcas efektu - paši ikdienā to neveicinot. Jo kārtīgs krakšķis (vsimaz mēnesis ar mīnus 25 pēc Celsija un vairāk) krietni samazinātu stresu par kaitēkļiem kopumā.
Bet kungi,mēs šeit diskutējam MEDNIEKI !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Mēs MEDNIEKI neprotestējam pret saudzēšanas periodu dzīvniekiem(izņemot slokas),neprotestējam pret pašu (MEDNIEKU) saudzēšanas periodu no dzinējmedību beigām līdz maijam,vai ne? Atbalstīt saudzēšanas periodu savam draugam,MEŽAM,(kā mums MEDNIEKIEM tīk teikt) pāris mēnešus,no MEDNIEKU puses būtu cēls žests!
Ar to arī beigšu šo tematu.
Mizgrauži ir problēma, nenoliedzami. problēmas sakne ir 2005. gada ziemas vētra un tai zekojošie daži stiprie vēji vēlākos gados. Cīņa ar mizgraužiem tika uzsākta diezgan operatīvi, apzinpoties draudus valsts mežos spēki tika koncentrēti uz sanitārajām cirtēm, un uz 2006. gada sākumu lielākā daļa postījumu tika savākti. Privātie meži ir cits stāsts, nacionālie parki nedarīja neko, jo tur viss ir atvēlēts dabai. 2006. gadā ar dažu tik iemīlēto ciršanas aizliegšanu, bet ne tikai pavasarī, jo mizgrauži savas bioloģijas dēļ tik vēša laikā nelido, arī vasarā (1.aprīlis līdz 1.septembris). Cīņa turpinājās līdzīgā režīmā arī 2007. gadā. Visus iepriekš minētos gadus intensīvi dabojās entomologi pētīja un vēroja. 2008. gads nāca ar diezgan paradoksālu secinājumu, 2006. un 2007. gada darbības bija panākušas pretēju efektu. Izrādās, ka efektīgāka cīņa ar mizgraužus savairošanos ir invadēto koku izciršana, kas ciršanas aizlieguma dēl netika darīts.
ātbilde uz otro jautājumu. Mizgraužu savairošanos veicina viņiem labvēlīgi laikapstākļi, t.i., silts un pietiekami mitrs laiks. Lietains un vēss laiks traucē, mizgrauzim pietiek spēki vienam lidojumam, kas vidēju ir 500m. Mežaudzes nociršana, pie nosacījuma, ka tā ir skujukoku vai mistrota audze pievilina mizgrauzi, tad kad šis lido, respektīvi viņu šādi var noķet izliekot slazdus (tas ir cits stāsts).
Atbilde uz trešo jautājumu. Zaudējumi rastos diezgan lieli, ja ar meža darbiem saprot mežaudzes nociršanu, pievešanu, izvēšanu. Zaudētu visi, kas ir iesaistīti šajā ķēdītē. Sāksim ar harvesetera un forvardera operatoriem, kuriem kā lielākai daļai maksā par padarīto darbu, ja nav darba, tad ...., līdzīgi ir ar izvēšanu - kokvedēji saņem naudu, ja baļķi aizved no punkta A un punktu B, ja nav tad nav... Galā ir zāģētava, ja nav tad nav... vēl tālāk ir patērētājs Latvijā, Anglijā, Japānā ... visiem ir līgumi un visiem gribas, no ekonomikas viedokļa pastāvīgus, stabilus ienākumus, nevis 10 mēnešus ir uz pāris mēnešus zobus vadzī...
Sanāca gari, piedodiet ja apniku!