Forums

Laimoni, tāds mednieks vēl nav piedzimis, kas var prognozēt, kurā tīruma stūrī un cikos cūka iznāks. Dzīvnieku barošanās intensivitāti un paradumus var ietekmēt 101 faktors. Protams, te forumā katrs var lielīties, bet reāli medībās šie "speciālisti" kaut kur pazūd. Un ne velti zemnieki ceļ trauksmi, jo cīņa ar postījumiem notiek nevis dabā, bet šeit forumā.
Bet seklā domāšana visticamāk ir Tev... :(((

izskatās ka kāda interesēs ir aizstāvēt lielo meža īpašnieku intereses , par laukiem nospļauties , tad kapēc cūku atļaujas nevar sākt dalīt nevis pēc mežu apjoma ,bet lauksaimniecības zemses ,jo kā zināms cūkas ražas laikā uzturas pārsvarā tīrumos,kurarī ir lielākie postījumi .

Par postījumu vispārējiem cēloņiem esmu rakstījis jau iepriekš - tie ir gan zemes īpašnieku pienākumi veikt preventīvos pasākumus, gan VMD pienākums izsniegt adekvātus limitus, gan mednieku pienākums tos izpildīt, īpaši centīgi medījot veģetācijas periodā un tieši potenciālajās postījumu vietās.
Šoreiz pakavēšos pie pašu mednieku grēkiem - izpratnes trūkuma, negausības, pārprastiem medību saimniecības mērķiem. Kādi ir Latvijā sastopamie zemes lietošanas mērķi? Lauksaimniecība, mežsaimniecība, utt. - bet starp tiem daudzajiem nav sastopams zemes lietojums - medības. Kāpēc? Tāpēc, ka medības Latvijā visos laikos ir bijušas zemes blakusizmantošanas veids nevis pamatmērķis. Tas ir jāsaprot un jārespektē. Medību saimniecība ir veidojama kā paralēla blakusnodarbe ciktāl tā netraucē pamatmērķiem. Tāpēc nevajag aizrauties un blakusmērķi nostādīt virs pamatmērķa, tad problēmu nebūs.

Piekrītu Mārim ja būtu tādi speci tad lielākoties visos kolektīvos būtu miers mājās ar postījumiem, bet diemžēl kā tu labi nepārzinātu savas medību platībās pat tuvu uzminēt kurā lauka malā izlīdīs tas ruksis ir ļoti grūti pat nevar noprognozēt. Cik bija gadījumu ka zini toč ka rukši dzīvojās pa šo mazo meža pudurīti un to kad tie izzies baroties ir ļoti grūti, tie var izlīst laukā jau pa dienu, var vakarā, var vēlu naktī vai vispār neizlīst ārā. Baigi ietekmē pilnmēness, liels vējš, lietus. Ir protams izņēmuma gadījumi bet kad brauc medībās laiks var mainīties pus stndas laikā. Tā pat arī tie rukši var izlīst baroties vienā lauka malā, tu sēdi citā lauka malā. Ja ir vairāki simti ha lauku apkārt tam mežām tad vispār ļoti grūti noprognozēt kurā lauka malā tie var izlīst. Pats grūtākais ir prognozēt pavasarī lauku un pļavu postījumus.
Te vari būt izslils mednieks bet zināt kur un kad izlīdīs rukši zina tikai viens Dievs.

"Māris Mednieks",
Pirms turpinam iztirzāšanu, lūdzu definē, kas Tavuprāt ir:
1.postījumi;
2."tikšana ar tiem galā";
3.mednieka vieta un loma tajā;
4.bioloģiskās daudzveidības un saimniekošanas līdzāspastāvēšanas modelis.
Patiesībā ļoti gribētos klātienē ar Tevi parunāt par šiem jautājumiem. Vēlams kameras klātbūtnē.

Informācijai: paredzot, ka šodienas darba grupa izvērtīsies par kārtējo NEKO, biedrība Medniekiem.lv divas stundas pirms darba grupas sākuma nosūtīja visiem tās dalībniekiem epastu. Protams, mazliet par vēlu, bet Lieldienu brīvdienas izdarīja savas korekcijas arī biedrības valdes kopāsanākšanas iespējās.
Šķiet, šis būtu pragmatiskākais risinājums pašreiz - jo situācija nu jau sāk kļūt mazliet smieklīga - divus gadus "ņemamies", bet faktiski esam turpat, kur bijām...patiesi ceru, ka tā vai citādi, bet šādā virzienā lietas aizies...
Aizinājuma (e-pasta vēstules) pilns teksts:
"Sveiciens!
Tā kā Medību likuma izmaiņu veikšanai veidotā darba grupa gandrīz divu gadu laikā nav rezultējusies ar panākumiem un tā kā lielākā problēma faktiski ir mednieku un lauksaimnieku atšķirīgā izpratne par pareizāko medību saimniecības tālāko attīstību un vietu Latvijas tautsaimniecībā, biedrība Medniekiem.lv piedāvā minētās kolīzijas risināt "divpusējās" sarunās, kur viena no pusēm ir visu mednieku organizāciju pārstāvji, bet otra - lauksaimnieku un mežsaimnieku pārstāvji. Pašreizējās darba grupas sastāvs ir pārlieku plašs, tādēļ bieži problēma tiek apskatīta arī no citām pusēm, rezultējoties ar sākotnējās problēmas neizdiskutēšanu līdz galam.
Šādas darba grupas galējais mērķis būtu medniekiem un zemes īpašniekiem un izmantotājiem pieņemamu un kopīgu medību saimniecības VADLĪNIJU izstrāde.
Medniecības nozare Latvijā ir teju unikāla Eiropas kontekstā gan no pieejamības, gan medījamo dzīvnieku sugu skaita un tā ir mūsu nacionālā bagātības, kas saglabājama un nododama nākošajām paaudzēm, taču, vienlaicīgi, ir skaidrs, ka tas nedrīkst notikt uz citu nozaru, jo īpaši Latvijas galvenās eksporta nozares - mežsaimniecības - vai pārtikas ražošanas nozares - lauksaimniecības - rēķina.
No otras puses, pieņemot jebkādus lēmumus, nedrīkst ciest fauna un bioloģiskā daudzveidība, jo to mēs esam aizņēmušies no nākošajām paaudzēm.
Pārrunājot problēmu ar "parastiem" medniekiem un lauksaimniekiem - un tādu ir vairums gan starp medniekiem, gan lauksaimniekiem, biedrība Medniekiem.lv ir nonākusi pie secinājumiem, ka problēma vairāk ir lokāla rakstura un bieži vien tās cēloņi ir cilvēciskās attiecības, kuras personisku ambīciju dēļ, nonākušas strupceļā.
Mednieku un lauksaimnieku sarunās būtu jāatrod universāls risinājuma modelis, pēc kura darbojoties, jebkuras problēmas tiktu atrisinātas "uz vietas", neeskalējot situāciju līdz vēlmei grozīt normatīvos aktus.
TAS IR IESPĒJAMS ESOŠĀ NORMATĪVĀ REGULĒJUMA IETVAROS!
Tādēļ biedrība Medniekiem.lv iniciē iepriekšminēto pušu savstarpējo diskusiju, ir gatava uzņemties šās diskusijas tehnisko sarīkošanu, vienlaicīgi lūdzot Zemkopības ministrijai, izdalīt attiecīgas telpas, ja šai idejai būs atbalsts.
Sarunu lielās tēmas varētu būt (to var gan detalizēt, gan mainīt):
1.Apzināt, kāds ir pašreizējo problemātisko vietu problēmu cēlonis (dzīvnieku blīvums nav cēlonis, tās ir sekas tādai vai citādai rīcībai, apstākļu sakritībai u.tml.);
2.Izveidot teorētisko rīcības modeli, kas problēmas ļautu, pirmkārt, neradīt, jo tiktu novērsti to cēloņi, un, otrkārt, ja nu tomēr tās rastos - kā tās atrisināt;
3.Pēc zinātniskā pētījuma rezultātu publicēšanas (Silavas veiktais pētījumus par pieļaujamo dzīvnieku blīvumu) - pielāgot teorētisko modeli zinātniskajām tēzēm;
4.Ja nepieciešams, rezultātus pieprasīt iekļaut normatīvajos aktos.
Ja medniekus un lauksaimniekus/mežsaimniekus pārstāvošajām organizācijām šāds modelis ir pieņemams, lūgums kontaktēties ar biedrības Medniekiem.lv šādai eventuālai darba grupai izvirzīto pārstāvi - valdes priekšsēdētāju A.Zariņu - epasts andris.zarins@medniekiem.lv, mobilais tālrunis 26537998.
--
Ar cieņu,
Mg.sc.soc., bak.iur. Arnis Puksts
Sertificēts personas datu aizsardzības speciālists,
Biedrības Medniekiem.lv Valdes priekšsēdētāja vietnieks
m.t. +371 29235250"

Tas ir savdabīgs man domāts "eksāmens". Kādēļ? Tādēļ, ka atšķiros no "pilsētas bruģa" medniekiem, kuru medību aktivitātes bieži vien notiek sēžot pie datora klaviatūras?
Vēlos piebilst, ka šinī forumā organizētā ZS aptaujas kropļošana ar mednieku aizpildītām anketām ir ļoti nekorekta attiecībā pret ZS. Tā rezultātā aptauja ir zaudējusi savu jēgu, bet mednieki ir pierādījuši , ka nav godīgi sarunu partneri.

Māri, kaut kā nedaudz dīvaini sanāk. Ja anketu aizpilda zemes īpašnieks, zemnieks - mednieks, tad viss ir godīgi un pareizi, ja to pašu anketu aizpilda zemes īpašnieks, mednieks - zemnieks, tad tas ir nekorekti un negodīgi ...
Tad kuri patiesībā ir negodīgi?

Ojār, īsti saprotu, ko Tu savā komentārā vēlējies pateikt...
Anketu Zemnieku Saeima izplatīja lai noskaidrotu zemes īpašnieku, zemnieku viedokli par meža dzīvnieku postījumiem. Tas, manuprāt, nav nekas saržģīits un nesaprotams. Neredzu nekādu iemeslu mednieku histērijas lēkmēm....

Māri, izskatās, ka histērija sākās ZSA atsevišķo darboņu prātos brīdī, kad no klusas aptaujas "savējo" vidū ar paredzamu rezultātu, aptauja izvērsās par publisku pasākumu ar neprognozējamu, visdrīzākais aptaujas organizētājam nevēlamu rezultātu :) Aprunājoties ar vairākiem ZSA biedriem (un ne tiem mazākajiem) no viņu puses tiek pausta neizpratne par veikto aptauju un tiek norādīts uz salīdzinoši nelielajām problēmām ar meža dzīvniekiem, kuru nodarīto zaudējumu kompensācijas mehānisms iekļauts platību maksājumos, bet lielākas problēmas ir saistītas neprognozējamiem laika apstākļiem un neskaidro valsts politiku zemnieku atbalstam!