Forums

dzīvnieki pieder tikai paši sev kā vējš un ūdens, Valsts regulē to izmantošanu, tas ir tā pat ka tu savā īpašumā arī nevari darīt ko gribi,būvēties rakt dīķus utt. Valsts tevi regulē un ja vajag tad soda.

Tad Uldi pasaki kāpēc iekasētie sodi nonāk valsts kasē, nevis medību saimniecību attīstībai!!!

Medījamie dzīvnieki vienmēr būs bezsaimnieka manta, jo
ja tie piederēs valstij, tad arī valsts atbildēs par visiem postījumiem un šaizēm.
KOMPENSACIJU GRIBĒTĀJI STAVĒS GARĀS RINDĀS.
Vai arī pie medniekiem, par visiem 100%, jo zvēriņi būs nodoti to "apsaimniekošanā".

kāpēc nepiens nepalabo ? nevis satversme bet Civillikums. Lietu tiesības 930,931 uc panti. ja pareizi saprotu

tad jāgroza SATVERSME.....???? jo tajā noteikts ka medījamie dzīvnieki ir kustama bezsaimnieka manta.
jā un pa manam dīvaini, ka par nelikumīgi nomedītu dzīvnieku jāatlīdzina valstij.........

vajadzētu vienkārši zeme seko medniekam,jo vairāk mednieku jo kolektīvam tiek novilktas ārējās robežas lielākas un cits tur nevar slēgt. zemes īpašnieki, kas neslēdz līgumu, vārdu " postijumi" , lai aizmirst. kā arī tādā veidā tiktu izlīdzināta medību slodze attiecība pret platību.
Nevis kā tagad tirgojas slēgšu, neslēgšu, gribi pa manu mežu medīt atved buka cisku, kurš kolktīvs vairāk maksā ar to slēdz.utt.

Ļoti labi zinām, ka Latvijā ir Satversmē nostiprinātas tiesības uz privātīpašumu. To mēs visi saprotam un ļoti, ļoti labi apzināmies, ja tas attiecas uz mums pašiem. Bet būtība ir tāda, ka mēs, mednieki, mednieku grupiņas, mednieku kolektīvi, medījam citu Latvijas pilsoņu un juridisku personu privātajos īpašumos. Latvijas Valsts Mežos, protams, ir savādāk. Tātad, es, privātās zemes īpašnieks, varu savā zemē rīkoties pilnīgi tā, kā es to vēlos! Jo Latvijā NAV LIKUMA VAI NORMATĪVĀ AKTA, kurš man to aizliegtu! Vēlos slēdzu līgumu, vēlos neslēdzu līgumu! Vēlos vienu gadu noslēgt ar vienu, vēlos citu gadu ar otru! Neviens man to, kā privātās zemes īpašniekam, neaizliedz!
Bet ir Latvijā arī likumi, kas ierobežo privātīpašnieka tiesības savā īpašumā darīt visu, kas tik vien ienāk prātā! Tā tas, piemēram, ir Slīteres, Teiču rezervātos, Gaujas NP! Bet to nosaka LIKUMS! Tātad, Latvijai kā VALSTIJ, tas ir SVARĪGI!Ir pieņemts LIKUMS!
Bet es jau sen esmu sapratis, ka LATVIJAS VALSTIJ meža dzīvnieki, meža putni, u.c., dzīvās radības, NAV SVARĪGAS! Ja mūsu valstij tas būtu svarīgi, tad valstī sen jau būtu pieņemts šāds LIKUMS - MEDĪBU TIESĪBAS, MEDĪJAMIE (varbūt visi?)SAVVAĻAS DZĪVNIEKI UN PUTNI PIEDER VALSTIJ! LATVIJAS VALSTIJ!
Nu, tad jau nākamais jautājums jau rodas pats no sevis. Ja tāds Likums būtu, vai tad šodien mēs runātu par šādiem jautājumiem? Nē, pilnīgi droši zinu, ka mēs runātu jau par citiem jautājumiem! Par medību tradīciju pilnveidošanu, par pareizu medīšanu, par suņu apmācību, par jauno mednieku apmācību, par ..., u.t.t.!
Tāpēc (es tā domāju), kamēr nebūs šāds LIKUMS, tad mēs varam tikai turpināt spriedelēt un kašķēties! Tas ir bezjēdzīgi! Tā tas vienkārši ir un, diemžēl, arī turpināsies!
Tāpat arī uzskatu, ka mums medniekiem jābūt daudz, daudz draudzīgākiem, jāturpina pilnveidot mūsu organizācijas un šīm organizācijām jākļūst par spēku, kurā ieklausās visi!

Mums tas var patikt var nepatikt bet kamēr nebūs atrisināta pamatproblēma par medību iecirkņiem visā Republikā tikmēr pastāvēs visas šis problēmas. Manuprāt tas ir tikai politiskās uzdrīkstēšanās un juridiskās limubāzes sakārtošanas jautājums. Cik reizes ir vērts vaļā Medību likums cerībā ka tiks sakartots šis jautājums, bet beigās tiek tikai uztaisīti kosmētiski pielabojumi, bet izrietošo seku būtiba paliek.
Jūs paskataties un padomājat kaut vai par pēdējo nopietno diskusiju starp medniekiem un lauksaimniekiem, ja būtu sakārtoti medību iecirkņi un to platības, tad tādas problēmas nebūtu - lūdzu lauksamniek medī, sargā likumā noteiktā kārtībā un tad arī mednieki varētu uzņemties savu atbildības nastu, nevis tā kā tagat, līguma nav bet vainīgs mednieks.
Un vel vienmēr ir jaceras, ka medijamais dzīvnieks kamēr nav nomedīts likumā noteiktā kārtibā nepieder nevienam - pat valstij nē. Tā kā arī šis jautājums nav īsti sakārtots un vainot medniekus, ka kāds noēd un uzrušina laukus nebūtu īsti korekti.

manas domas par sadarbības līgumiem lai varētu medīt kādu no limitētajām sugām ar minimālo platību ir šādas - šo normu sen jau vajadzēja svītrot, jo tieši tas veicina mazo iecirkņu veidošanos. Tiesa atsevišķos gadījumos ir labi ka ir iespēja šādus līgumus slēgt, taču ja šāda norma nebūtu kādreiz sadalījušies vecie kolektīvi būtu vairāk spiesti domāt par apvienošanos.
tāpat ir interesanta norma par vienlaidus iecirkni (pārrāvums mazāks par 100metriem) -pilnīgi reāla ir situācija ka šie metri ir mazāki un pārrāvums nav nevienam no divām biedrībām, kas arī veicina "līšanu" otra iedomātajā teritorijā, no otras puses vietās kur nav vai ir maz valsts meža zemju, mednieku biedrībām ir lielas grūtības nodrošināt vienlaidu platību.
šeit reālākais risinājums varētu būt mednieku biedrību savstarpējs vienošanaās līgums par ārējām robežām

tur jau sākas tā šaize, ka nevienmēr godprātīgi sastāda un izskaidro tiem lauku cilvēkiem medību tiesību nodošanas līguma būtību, jo no tā punktiem ir atkarīgs kā to var lauzt- proti vienpusēji vai pusēm vienojoties.
VMD šajā gadījumā nav tiesnesis - tās ir biedrības un zemes īpašnieka (medību tiesību lietotāja pirms nodošanas) savstarpējās Civiltiesisiskās attiecības.