Forums

Jāni, vismaz pašam prieks, smieties ir veselīgi. Tomēr ir reizes un tēmas, kuras nu galīgi nav smieklīgas. Centos apmēram ieskicēt, kā būtu jārīkojas, ja kaut ko gribam mainīt, bet tas tiešām ir krietni vien grūtāk, nekā priecāties par savām pērlēm...

Arni nezinu kā jamedī ka piemēram manās medību platībās iznīcinātu bebrus, jo ir tādi pruvi kuros ļoti daudz bebru, ļoti gards kumoss būtu tur pamedīties, bet reāli nekādi netiekam līdz viņiem, jo platība ir nopludināta liela, dambjus mēginajam jaukt bet bez rezultātiem, jo grāvji kurus ir pasi bebri padziļinājuši neizkalst nekad un izmedīt tur vienīgi varetu tad ja to purvu varetu nosusināt un tikai tad, savadak nekādi.
Agrāk arī varu saderēt nebija tik daudz bebru jo nebija tadu meliorācijas grāvju kuru rezultata tie tagad aizsērēja un otrādi izveidojās jauni purvi, nebija tādu sošeju jo ja brauc pa lielceļiem un dzelzecļu tad pie ceļiem ir ļoti daudz izveidojusies purvainas vietas, jo reāli ūdenim nav kur aizplūst, un bebriem ta ir paradīze.
Protams ja tagad bebru āda maksātu vismaz 100 lvl tad jā tos riktīgi paretinātu, bet izmedīt diez vai. Pie mums otradi jo mēs vairāk tos medām, jo tie nez no kurienes vairāk aizņem teritorijas. Tie taču nav gajputni kuri var aizlidot te vienā vietā apmesties, te otrā vietā apmesties. Tāpēc no kurienes uzrodas bebri un tādos daudzumos man grūti pateikt.
P.S. bet gaļa ļoti garšīga un veselīga salīdzot to ar rukšu gaļu.

Kādreiz mazāk gārgelējiet un tomēr paklausieties Arnī! Vai palasiet kaut ko... Vai piedalieties kādos nebūt semināros. Nu jel kaut ko, lai citiem nebūtu kauns lasīt... P.S Uz sitienu nevaru atcerēties, kura gada kurā numurā, bet par Direktīvām, to piemērošanas kārtību, iespējamo izņēmumu piemērošanu iestājoties ES (bet, ne vēlāk) utt. pie mums bija rakstīts gari un plaši un lieliem burtiem. Atradīšu, ielikšu mājas lapā (www.zurnals-mmd.lv). Vēl vajadzētu iegaumēt, ka ES kopīgie likumi dalībvalstīm ir saistoši pat tad, ja pretī nav ieviests attiecīgs dalībvalsts likums (ja vien iestājoties uz noteiktu objektīvu argumentu pamata nav piemērots izņēmums), - vienkāršoti sakot, ES likumi ir "stiprāki" par LV likumiem.

Visa šitā pēršanās gar šiem grauzējiem beigās novedīs pie bebru licensēm ,jo vienai daļai apmierina termiņi citiem nē ,un tad varēs atcerēties vecos labos laikus.

Anita tāpēc arī esam tur kur tagad esam ar tās ES direktīvam :(
To ka tagad ies jautri tas saprotams pats pa sevis.
Ja runāt par putnu medībam tad tās pašas slokas kas atļautas pie mums medīt rudenī tā reāli labi ka pa sezonu nomedīsi pāris šnepes, kur ja nemaldos Austrijā radīja vienu mednieku kurs pa sezonu nomedī n-tos tūkstošu šnepju. Tad gribetos zināt kur tiek izdarīt dabai lielāks zaudējums ka Latvijā savā laikā medīja šnepes pavasarī, vai tādi mednieki kā vecajā ES kur pa sezonu nomedī tik viens pats cik visa Latvija pa pavasari kopsummā, tas labi ka vel tik nomedījām.
Tas pats ar bebriem, tas ka bebri nav tik traki vertē, ādu te pieņem te nepieņem, un vēl pie tam pas ne visai augstu samaksu vairojas uz nebēdu, var būt tur kur nav tadu purvu tur jau riktīgi paretināti ir, bet kur ir grūti pieejamas vietas tur tie vairojas uz nebēdu. Un ja tagad vel aizliegs medīt bebrus aprīļa mēnesī tad āmen, jo tas ir vienīgais mēnesis gadā kad tiek intensīvi medīti bebri, kad tie ir aktīvi gandrīz 24 stundas diennaktī, un tiek nomedīts lielākais skaits bebru salīdzinājumā ar gada griezumu. Jo aprīlī medīt bebru ir viegli, jo nav vel lapu, nav zales, viegli piekļūt pie gandrīz pie visiem dīķiem un bebri ir aktīvi, pat ļoti aktīvi, tajās pašās lielajās upēs bebri ir spiesti pamest alas palu ūdeņu dēļ.
Es un pamēgini tagad pamedīt bebrus vai rudenī kad vakars iestājas agri, bet pašu bebru intensitāte iestājas ne agrāk kā 8 vakara. Es pats jau divus vakarus pēc kārtas vaktēju berbus un bez rezultātiem. Dambi izjauc, nosedi līdz 9 vakara un ne kustības no viņiem. pat vienu vakaru dambi neaiztiku, vienalga kustības nekādas, bet no rīta dambis jau atjaunots.
Ja tagad aizlegs medīt bebrus arī aprīlī tad būs āmen, tā būs vel lielāka sērga nekā rukši lauksaimniekiem.

Kopsavilkums:
Arnis saka: Bebrus ar nakteniekiem šaut nevaram - aizsargājami;
Māris B saka: Nekā, bebri nav tajā sarakstā...
Arnis saka: Ok, sorry - tā man teica viena amatpersona...Bet ir direktīvas...
Aigars R saka:Fufelis, ja labi grib, var direktīvas apiet; rekā suņiem astes kupējām par spīti visām direktīvām
Anita saka: ES direktīvas ir stiprākas par LV likumiem...
Beigās jāpiekrīt Eniņam J: trūkst latviešiem mugurkaula :(

Bet kopumā - laba diskusija. Sen tik sakarīgas lietas nebiju izlasījis; iepazinos pat ar tām direktīvām :)
Ceru, ka neviens personīgi neuzņēma...

Par tām ūdensputnu medībām vēlā rudenī - kautkādā pasenā MMD lasīju Jāņa Vīksnes komentāru par putnu medību sezonas garumu - tā jau esot par garu, jo vēlā rudenī nomedītie putni nevis kompensē dabīgo mirstību, bet tieši samazina putnu skaitu (apmēram tā, oriģināla teksts bija zinātniski pareizāks). Tā ka pētījumu dati par putnu medībām ir, tad ornitologi nekādus termiņus pagarināt neļaus, par to var pat nesākt saspringt.

Humors reizēm ir noderīgs. :)
Taču, ja 10 gadus pēc iestāšanās ES vēl nav skaidrības ar tiesību normu hierarhiju un nozīmi (ne tikai juridisko, bet vispār - kā direktīvas un regulas mūs ietekmē), tad kaut kas nav kārtībā un tā kā pagale viena nedeg - nevar teikt, ka tikai "augšas" ir vainīgas un neskaidro. Apakašas ne tikai nesaprot, bet, diemžēl, izskatās, ka nemaz negrib saprast!
Tādēļ jau lielu mūsu daļu visādi īstermiņa politprojekti pirms vēlāšanām čakarē, solot brīnumus, ka liela daļa tiešām domā, ka dzīvo pasakā un ka brīnumi ir iespējami. Bet nē, nav. Paveicams kaut kas ir ar ļoti smagu darbu, izpratni par lietām un sadarbību. Uz to tad arī aicinu - vismaz gribēt izprast lietas būtību!
Par nakts tēmekļiem un bebriem - manuprāt nereāli savienojamas lietas, jo pat nakts tēmekļi un āpši nez vai pārskatāmā nākotnē būs savienojami...bet par amatpersonām un bebru medībām aprīlī gan - patiesības sakne tiks izrakta, tikai tas nenotiek tik ātri!

Starp citu, es brīnos kādēļ neviens nav neko uzrakstījis par šo notiekumu projekta punktu:
"3.2.16.
Latvijas faunai neraksturīgas vai invazīvās suga
s (
Amerikas ūdeles
(Mustela vison)
,
jenotsuņi
(Nyctereutes procyonoides)
,
dambrieži
(Dama dama)
, mufloni
(Ovis orientalis)
,
Sika brieži
(Cervus nippon)
, jenoti
(Procyon lotor)
, zeltainie šakāļi
(Canis aureus)
, nūtrija
s
(Myocastor coypus Molina)
, jūraskrauk
ļi
(
Phalacrocorax carbo
)
)
–
visu gadu.