Runājot par staltbriežu izplatību, nav taisnība ka tie Latvijā nav dzīvojuši senatnē. Aborigēnais staltbriedis Latvijā parādījās pecledus laikmetā, apmēram 8 tukstošus gadu atpakaļ. Skaita maksimumu sasniedzot 5-6 tūkstosus gadu atpakaļ, kad tā izplatības areāls aptvēra ne tikai visu Latvijas teritoriju bet arī visu ziemeļ-austrum Baltiju. Pec tam staltbriežu skaits pakāpeniski samazinājās un tā izplatības areāls saruka. Mūsu ēras otrajā tūkštošgadē staltbriedis mūsu valsts teritorijā vairs nebija sastopams.
Nezinu vai mans viedoklis būs pareizs, bet pēc savas pieredzeas varu teikt - brieži mūsu reģionā - Vidzemē sāka izplatīties tad, kad tos sāka medīt. Ap 1980. gadu brieži pārsvarā dzīvoja tur kur atradās vecie "iršu dārzi". Ārpus šīs teritorijas viņu izplatība bija ļoti minimāla. Ap 1990. gadu briežus, teritorijās, kur tie bija, sāka medīt, kā rezultātā brieži strauji sāka izplatīties pa visu Vidzemi. Tagad tie ir visur un medī visur.
Es kādreiz dzīvoju stingrākā režīma dabas liegumā, - Krustkalnu rezervāta vidū, lai cik dīvaini nebūtu tur nebija apjomīgu mežacūku postījumu, un nav arī pašlaik. Tas savukārt nozīmē to, ka zvēri pietiekami labi var savu skaitu regulēta rī paši.
Nez kā tad tā - salīdzinoši blīvi apdzīvotajā R eiropā briežus neapēda, bet te apēda. Klimats tos iznīcināja. Dievs vien zina, cik un cik intensīvu "mazo ledus laikmeta" periodu ir bijis kopš lielā ledus laikmeta (tā pēdējā). Grenlande vēl pirms ne tik daudz gadsimtiem bija lauksaimniecībā izmantojama zeme. Iespējams, tagad tāda kļūs atkal.
Bet barotavu kontekstā nav lietderīgi diskutēt par šo visu. Fakts ir un paliek fakts - šodien Latvija ir mežu zonā un bez cilvēka nebūtu nekādu citu biotopu (ar maziem izņēmumiem), attiecīgi arī sugu un populācijas izmēra.
briežu vispār nebūtu, jo tos šeit mākslīgi ieaudzēja
Tā gluži nebūs.... Staltbrieži Latvijā dzīvoja jau ļoti sen. Mūsu senči briežus vienkārši apēda.. :)) 19.g.s. sākumā vācu muižnieki sāka briežus atkal ievest Latvijā, sāka veidot briežu dārzus.
Latvija ir mežu zona
Latvijā meži sāka izveidoties apm. pirms 14 000 gadu, pēc ledus laikmeta. Latvija bija mazapdzīvota, tādēļ izveidojās lieli mežu masīvi. Ja Latvijā būtu dzīvojuši 30000000 iedzīvotāju, tad mežu mums vispār nebūtu. Un arī šī foruma nebūtu. Daba,tāda kāda tā ir , ir tikai cilvēku darbības vai bezdarbības rezultāts.
Viss ir vienkārši:
1.Latvija ir mežu zona. Tātad, Latvijā dabīgs ir dziļš mežs, ar nelielām bezmeža teritorijām purvos, jūras un upju piekrastē. Tātad, pa lielam meži, purvi un ūdeņi. Nekādu lauku, nekādu pļavu!
Tādā mežā būtu ļoti niecīgs meža cūku un stirnu blīvums, briežu vispār nebūtu, jo tos šeit mākslīgi ieaudzēja. Vairāk, iespējams, būtu aļņu.
2.Tā kā pabraucot pa Latviju mēs redzam gan laukus, gan pļavas, ir skaidrs, ka Latvijā nav dabīgi apstākļi - mežs ir agresīva ekosistēma, kas bez cilvēka darbības, pārņemtu visu valsts teritoriju (īslaicīgi dabiskie izņēmumi - dabisku cēloņu radīti ugunsgrēki).
3.Līdz ar to nevajag murgot (citādāk to nosaukt nevar) par JEBKĀDU DABISKO PROCESU PAŠREGULĀCIJU.
4.Attiecīgi, cilvēka izmainītajā vidē, kurā ir gan biotopu pārpilnība (zaļajiem īpašs sveiciens - pateicoties cilvēka darbībai Latvijā vispār ir tie biotopi, kuru zaļā naudas kāšana un idiotiskie darbības liegumi ilgtermiņā apdraud visvairāk), gan ļoti ievērojama barības bāze, dzīvnieku skaits un uzdevība nav pilnībā dabiska.
5.Tātad, lai dzīvnieku populācijas noturētu kaut kādos rāmjos, ir pašam cilvēkam process daļēji jāvada:
5.1.uzņemoties populācijas regulatora lomu, medījot;
5.2.piebarojot, lai:
5.2.1.novērstu dzīvnieku populāciju, kas ir mūsu valsts bagātība, izzušanu;
5.2.2.novērstu vai daļēji kontrolētu postījumus mež- un lauksaimniecībai;
5.2.3.veicinātu dzīvnieku koncentrāciju, lai varētu tos veiksmīgi medīt, realizējot punktu 5.1.
Un viss.
Diskusija varētu būt par:
->apjomiem (cik daudz ir piebarošana un kad sākas barošana?);
->intensitāti (vai jābaro/jāpiebaro ir visu gadu? Ja jā, tad kur un kādēļ?);
->vietu (kur iekārtot barotavas?);
Kā redzams, universālas receptes nav un nevar būt, situācija jāvērtē lokālā kontekstā un ievērojot visu pušu intereses - atrodot kompromisu. Kur tas ir/būs izdevies - viss būs šokolādē. Kur nē - būs viena vai otra puses neapmierināta, situācija eskalēsies un kādā brīdī būs slikti.
Dabā ir iekārtots ka dzīvnieki paši savu skaitu perfekti regulē un jebkura mākslīga iejaukšanās rada disbalansu kura novēršana prasa attiecīgus pretpasākumus.
Lauri, lūk Tu arī pats ļoti labi atbildēji uz savu jautājumu.Ja neesi pamanījis šeit (forumā)pārsvarā "tusē" mednieki un mums ir pieņemts pa laikam kādu zvēru nomedīt. Tas nozīmē, iejaukties dzivnieku skaita regulēšanā. Bet apzinoties savu nodarījumu mums ir pieņemts palīdzēt zvēriem atjaunoties veicot "attiecīgus pretpasākumus", kas izpaužas zvēru piebarošanā.
Vēl,Lauri, dabīga pašregulēšanās var notikt cilvēku neskartos reģionos, nevis vidē, kuru mežinieku un lauksaimnieku saimnieciskā darbība ir padarījusi meža zvēriem nepiemēratā. Tāpēc, lai kompensētu viņu nodarījumu mednieki cenšas meža zvēriem vismaz kaut kā palīdzēt.
Tieši tā ari ir! Cik tad ilgi to ķērpi grauzīs, gribas taču kaut ko sulīgāku, proteīna bagātāku.
Bet barotavu kontekstā nav lietderīgi diskutēt par šo visu. Fakts ir un paliek fakts - šodien Latvija ir mežu zonā un bez cilvēka nebūtu nekādu citu biotopu (ar maziem izņēmumiem), attiecīgi arī sugu un populācijas izmēra.
Tā gluži nebūs.... Staltbrieži Latvijā dzīvoja jau ļoti sen. Mūsu senči briežus vienkārši apēda.. :)) 19.g.s. sākumā vācu muižnieki sāka briežus atkal ievest Latvijā, sāka veidot briežu dārzus.
Latvijā meži sāka izveidoties apm. pirms 14 000 gadu, pēc ledus laikmeta. Latvija bija mazapdzīvota, tādēļ izveidojās lieli mežu masīvi. Ja Latvijā būtu dzīvojuši 30000000 iedzīvotāju, tad mežu mums vispār nebūtu. Un arī šī foruma nebūtu. Daba,tāda kāda tā ir , ir tikai cilvēku darbības vai bezdarbības rezultāts.
1.Latvija ir mežu zona. Tātad, Latvijā dabīgs ir dziļš mežs, ar nelielām bezmeža teritorijām purvos, jūras un upju piekrastē. Tātad, pa lielam meži, purvi un ūdeņi. Nekādu lauku, nekādu pļavu!
Tādā mežā būtu ļoti niecīgs meža cūku un stirnu blīvums, briežu vispār nebūtu, jo tos šeit mākslīgi ieaudzēja. Vairāk, iespējams, būtu aļņu.
2.Tā kā pabraucot pa Latviju mēs redzam gan laukus, gan pļavas, ir skaidrs, ka Latvijā nav dabīgi apstākļi - mežs ir agresīva ekosistēma, kas bez cilvēka darbības, pārņemtu visu valsts teritoriju (īslaicīgi dabiskie izņēmumi - dabisku cēloņu radīti ugunsgrēki).
3.Līdz ar to nevajag murgot (citādāk to nosaukt nevar) par JEBKĀDU DABISKO PROCESU PAŠREGULĀCIJU.
4.Attiecīgi, cilvēka izmainītajā vidē, kurā ir gan biotopu pārpilnība (zaļajiem īpašs sveiciens - pateicoties cilvēka darbībai Latvijā vispār ir tie biotopi, kuru zaļā naudas kāšana un idiotiskie darbības liegumi ilgtermiņā apdraud visvairāk), gan ļoti ievērojama barības bāze, dzīvnieku skaits un uzdevība nav pilnībā dabiska.
5.Tātad, lai dzīvnieku populācijas noturētu kaut kādos rāmjos, ir pašam cilvēkam process daļēji jāvada:
5.1.uzņemoties populācijas regulatora lomu, medījot;
5.2.piebarojot, lai:
5.2.1.novērstu dzīvnieku populāciju, kas ir mūsu valsts bagātība, izzušanu;
5.2.2.novērstu vai daļēji kontrolētu postījumus mež- un lauksaimniecībai;
5.2.3.veicinātu dzīvnieku koncentrāciju, lai varētu tos veiksmīgi medīt, realizējot punktu 5.1.
Un viss.
Diskusija varētu būt par:
->apjomiem (cik daudz ir piebarošana un kad sākas barošana?);
->intensitāti (vai jābaro/jāpiebaro ir visu gadu? Ja jā, tad kur un kādēļ?);
->vietu (kur iekārtot barotavas?);
Kā redzams, universālas receptes nav un nevar būt, situācija jāvērtē lokālā kontekstā un ievērojot visu pušu intereses - atrodot kompromisu. Kur tas ir/būs izdevies - viss būs šokolādē. Kur nē - būs viena vai otra puses neapmierināta, situācija eskalēsies un kādā brīdī būs slikti.
Lauri, lūk Tu arī pats ļoti labi atbildēji uz savu jautājumu.Ja neesi pamanījis šeit (forumā)pārsvarā "tusē" mednieki un mums ir pieņemts pa laikam kādu zvēru nomedīt. Tas nozīmē, iejaukties dzivnieku skaita regulēšanā. Bet apzinoties savu nodarījumu mums ir pieņemts palīdzēt zvēriem atjaunoties veicot "attiecīgus pretpasākumus", kas izpaužas zvēru piebarošanā.
Vēl,Lauri, dabīga pašregulēšanās var notikt cilvēku neskartos reģionos, nevis vidē, kuru mežinieku un lauksaimnieku saimnieciskā darbība ir padarījusi meža zvēriem nepiemēratā. Tāpēc, lai kompensētu viņu nodarījumu mednieki cenšas meža zvēriem vismaz kaut kā palīdzēt.