Teikšu tā šautuvē cilvēkam būtu jāsaprot vai viņš spēj/vēlas piedalīties dzinējmedībās vai nespēj/nevēlas, medībās situācijas reti kad ir līdz 100 procentiem identiskas visu izšķir loģiskā domāšana, spēja salīdzināt situācijas un pieredze. Nepatīk savainotie dzīvnieki šauj stāvošu uz gaidi tā lai šis nesāk skriet bet nomaucas uz vietas. Ja par tēmēšanu priekšā dzīvniekam "tukšā gaisā", skrejošam dzīvniekam un pietam lielā attālumā tas ir neizbēgami, ja tas nav psiholoģiski pieņemami citu variantu nav, nevajag šaut.
Šautuve vienkārši ir droša vieta eksperimentiem, jo papīrs jau pacieš visu, mežā nav vaļņu un dzīvnieks par mūsu kļūdām maksā ar savu veselību. Šautuvē jāiemācās 10 šāvieni sašaut 10 niekā, vārdu sakot panākt atkārtojamību savām darbībām, lai mežā nav jābrīnās: "neko nesapratu, kuilis iznāca tajā pašā vietā kur pagājšreiz vienu nomedīju, skrēja tikpat ātri bet šoreiz netrāpiju a kāpēc tā?".
Jāni Sīmanson, šaujot 180 m pa skrejošu dzīvnieku laikam būs pagrūti tās lodes pēdas sniegā pamanīt, tāpēc par šādiem attālumiem nevaru spriest, kur Tu netrāpiji, šeit līdz vai nu eksperimenti līdz brīdim kamēr trāpīs pa dzīvnieku un tas izrādīs acīmredzamas pazīmes par trāpijumu vai arī nešaut vispār. Šautuves jātaisa tādas kā Volvo crash testu laboratorijas, kur automašīnu sadursmi, izmantojot no avārijas vietā iegūtajiem datiem var atkārtot 100%. Šāvējs stāv šaušanas pozīcijā, mērķi var palaist 120, 180 kaut 300 m attālumā un var mainīt kustības virzienu attiecībā pret šāvēju.
Slēpts
02.02.2015. 18:51
Manu ēstgribu jau šeit diagnosticēja, nu tad pie viena lai arī nosaka manas prāta spējas un seksuālo orientāciju ;-D
Neviens tā arī nespēja paskaidrot, kā tad izpaužās tā "lodes pēdu" redzēšana - Jūs ko, no tiesas to pamanat jau šaušanas laikā? Ja tā, tad tas mans 360m alnītis tik tāds nieks vien ir...
Reālus padomus gan tā arī nesagaidīju, vien sapratu vienu - vajadzēja jau tam pašam 180m ruksītim šaut eksperimentējot, kā Kaspars saka
aizšāvi aiz pakaļas, skaidrs, dzīvnieks kustās ātrāk kā šautuvē vai arī ir tālāk, pārlādējam, atkal apdzenam mērķi bet tikai izšaujam tālāk priekšā.
Tikai problēma tāda, un tas ir vienīgais iemesls kāpēc es sāku šajā "diskusijā" piedalīties - kā zināt ka esi aizšāvis garām pa aizmuguri?
P.S mans sākotnējais jautājums, kurš saviļņoja visu tēmas dalībnieku prātus, apmēram tāds arī bija, tikai es devu norādes kā es šāvu, cik ņēmu priekšā utt, tas viss taču pāris lapas atpakaļ ir.
Mazliet parēķināju pieņemsim ka sivēns skrien ātrāk kā šautuvē, ņemsim 8 m/s, paņēmu no balistiskā kalkulatoras savu lodi, tur rāda ka 180 m lode nolido 0,27 sekundēs pa to laiku sivēns jau ir norikšojis 2,16 m tā ka 20-40 cm priekšā šņukuram ir stipri par maz.
Nu tāpēc ir pusautomāts, pilna aptvere, kniedē, ar dažādiem apsteigumiem, kamēr krīt.
Ja nu tomēr nekrīt, secinājums tikai viens, - aptvere par mazu.
:-DDD
Slēpts
02.02.2015. 20:20
kā zināt ka esi aizšāvis garām pa aizmuguri?
kapēc tikai pa aizmuguri? vēl paliek priekša, augša un apakša. 180m ir nopietns attālums, lai varētu aizšaut garām pa visām pusēm
Slēpts
02.02.2015. 20:44
kapēc tikai pa aizmuguri? vēl paliek priekša, augša un apakša. 180m ir nopietns attālums, lai varētu aizšaut garām pa visām pusēm
ja pamēztu pa augšu vai apakšu, tad to justu šāviena brīdī. vai arī vispār jau zvēram velkot līdzi saprastu ka nespēju noturēt pienācīgu līmeni un nešautu. Kā jau teicu, sajūtas bija par labu šāvienu, tehniski pareizi atstrādātu, vienīgais kas piekliboja ir apsteigums. Kolektīvi nonācām pie slēdziena ka tīri garām pa aizmuguri. Nu neko, tagad var padzīvoties pa šautuvēm un cerēt ka šoruden dzinējmedības vēl būs...
kapēc tikai pa aizmuguri? vēl paliek priekša, augša un apakša. 180m ir nopietns attālums, lai varētu aizšaut garām pa visām pusēm
Jānis prasīja padomu, kur viņš pašāva garām tam sivēnam, ja ņēmis 40 cm priekšā šņukuram tad tādā distancē pēc aprēķiniem pa priekšu nesanāk nu nekādā veidā, atliek tikai pa aizmuguri, par augstu vai par zemu tad lietas būtību vairs nemaina.
Jāni Sīmanson, šaujot 180 m pa skrejošu dzīvnieku laikam būs pagrūti tās lodes pēdas sniegā pamanīt, tāpēc par šādiem attālumiem nevaru spriest, kur Tu netrāpiji, šeit līdz vai nu eksperimenti līdz brīdim kamēr trāpīs pa dzīvnieku un tas izrādīs acīmredzamas pazīmes par trāpijumu vai arī nešaut vispār. Šautuves jātaisa tādas kā Volvo crash testu laboratorijas, kur automašīnu sadursmi, izmantojot no avārijas vietā iegūtajiem datiem var atkārtot 100%. Šāvējs stāv šaušanas pozīcijā, mērķi var palaist 120, 180 kaut 300 m attālumā un var mainīt kustības virzienu attiecībā pret šāvēju.
Neviens tā arī nespēja paskaidrot, kā tad izpaužās tā "lodes pēdu" redzēšana - Jūs ko, no tiesas to pamanat jau šaušanas laikā? Ja tā, tad tas mans 360m alnītis tik tāds nieks vien ir...
Reālus padomus gan tā arī nesagaidīju, vien sapratu vienu - vajadzēja jau tam pašam 180m ruksītim šaut eksperimentējot, kā Kaspars saka
Tikai problēma tāda, un tas ir vienīgais iemesls kāpēc es sāku šajā "diskusijā" piedalīties - kā zināt ka esi aizšāvis garām pa aizmuguri?
P.S mans sākotnējais jautājums, kurš saviļņoja visu tēmas dalībnieku prātus, apmēram tāds arī bija, tikai es devu norādes kā es šāvu, cik ņēmu priekšā utt, tas viss taču pāris lapas atpakaļ ir.
Ja nu tomēr nekrīt, secinājums tikai viens, - aptvere par mazu.
:-DDD
kapēc tikai pa aizmuguri? vēl paliek priekša, augša un apakša. 180m ir nopietns attālums, lai varētu aizšaut garām pa visām pusēm
ja pamēztu pa augšu vai apakšu, tad to justu šāviena brīdī. vai arī vispār jau zvēram velkot līdzi saprastu ka nespēju noturēt pienācīgu līmeni un nešautu. Kā jau teicu, sajūtas bija par labu šāvienu, tehniski pareizi atstrādātu, vienīgais kas piekliboja ir apsteigums. Kolektīvi nonācām pie slēdziena ka tīri garām pa aizmuguri. Nu neko, tagad var padzīvoties pa šautuvēm un cerēt ka šoruden dzinējmedības vēl būs...
Jānis prasīja padomu, kur viņš pašāva garām tam sivēnam, ja ņēmis 40 cm priekšā šņukuram tad tādā distancē pēc aprēķiniem pa priekšu nesanāk nu nekādā veidā, atliek tikai pa aizmuguri, par augstu vai par zemu tad lietas būtību vairs nemaina.