Ir pilnībā japiekrīt Žanas viedoklim, ka nau vienozīmīgu situāciju. Pašam ir bijis jašauj, jameklē noklīdušo suņu saimnieki un jaskraida pa mežiem meklējot suņus. Mums ģimenē arī ir aspalvainais taksis, un ir diezgan intresanti pavērot citu mednieku reakciju, ka uzin, kas tas par brīnumu un tad reakcija ir apmēram tāda - taksis, nu nevar būt.
Par to, ka šaut nedrīkst medību šķirņu suņus. It kā jau pareizi, visiem skaidrs,
Nedrīkst šaut arī citus suņus... Likums ir un likums ir jāievēro....
Pareizi saka Jānis Kļaviņš- ja ir problēmas ar klaiņojošiem suņiem, tas jādara zināms pašvaldībai, kurai ir jāpieņem lēmums. Šādā situācijā, kad troksnis pirms klaiņojošo suņu medībām būs sacelts pamatīgs, ieguvums būs dubults. Suņu īpašnieki, apdomās vai ir vērts suņiem ļaut klaiņot, savukārt tiem medniekiem, kam nekad nav veicies medībās, būs spiesti apdomāt vai vajag par katru cenu spiest ieroča mēlīti, jo tad tiks vērtēta gan mednieku , gan suņu saimnieku rīcība.
Un nav ko kritizēt likumu, kas aizliedz šaut suņus, pie tā ir vainīgi paši "mednieki", kas bija gatavi šaut katru dzīvo radību... Tagad to aizliedz likums.
Raimod medību sunim ir iespēja likumīgi atrasties meža. Pārējiem tikai samnieka tuvumā. Nu un kā jau minējāt arī starp medniekiem ir neglābjami eksemplāri kā sūņi tā cilvēki.
Domāju, ka nepieciešams lielāks spiediens uz pašvaldībam, lai intensīvāk tvarsta klaiņojošos suņus un soda saimniekus. Rakstīt un rakstīt iesniegumus un vēstules, kāpēc nekas netiek darīts?! Arī aktīvāk jāiesaista VMD, ja tiešām konstatē suņu saplosītus meža dzīvniekus, lai tie arī paspaida lokālo pašvaldību. Patreizējā likumdošanas bāze diemžēl medniekiem nedod praktiski nekādu rīcības iespēju.
Man Bruno ir suns, un ne pirmais. Es šeit retoriski jautāju - kāpēc Tu, mednieks būdams, sevi pacel Dieva vietā un nosaki kuram sunim, kur ir dabiskā vide? Visiem suņiem velk uz mežu, gan mājas, gan medību un, manuprāt, pieņemt, ka katrs mājas suns, kas ir mežā ir stirnu plēsis ir nekorekti. Protams, kā jau Žannna minēja ir neglābjami eksemplāri (saimnieki un suņi), bet vismaz manā apkārtnē lielākā daļa saimnieku savam sunim, kurš ir brīvsolī dzenas pakaļ dienu un nakti, līdz atrod. Un tagad iedomājies, ka līdzīgi izpaužas medību suns... nu aizmūk meitās vai velns sazin kur... un Tu uzskati, ka šim vajag visu piedot, jo "viņa dabiskā vide ir mežs"? Bet instinkti ta abiem suņiem ir vieni. Un tad, kad medniekiem.lv būs raksts, ka nošāva ģimenes mīluli, Tu teiksi - pareizi ir, bet kad būs gaudas no kāda, ka mans labais medību draugs aizbēga uz pāris dienām, bet atradu to grāvī nošautu - cik saprotu lādēsies un paudīsi neapmierinātību. Jo tak medību suni nevar šaut. Bet klaiņoja ta abi..... Kā jau minēju, es negribu nevienam neko iestāstīt un nav man patiesībā baigā vēlme par šo diskutēt. Uzskatu, ka Žannas teiktais ir korekts un atbalstāms, ceru, ka tā domā lielākā daļa cilvēku.
Suns ar plinti un medību nazi... :)))
Šo teicienu vajag ierāmēt zelta rāmītī...
Nedrīkst šaut arī citus suņus... Likums ir un likums ir jāievēro....
Pareizi saka Jānis Kļaviņš- ja ir problēmas ar klaiņojošiem suņiem, tas jādara zināms pašvaldībai, kurai ir jāpieņem lēmums. Šādā situācijā, kad troksnis pirms klaiņojošo suņu medībām būs sacelts pamatīgs, ieguvums būs dubults. Suņu īpašnieki, apdomās vai ir vērts suņiem ļaut klaiņot, savukārt tiem medniekiem, kam nekad nav veicies medībās, būs spiesti apdomāt vai vajag par katru cenu spiest ieroča mēlīti, jo tad tiks vērtēta gan mednieku , gan suņu saimnieku rīcība.
Un nav ko kritizēt likumu, kas aizliedz šaut suņus, pie tā ir vainīgi paši "mednieki", kas bija gatavi šaut katru dzīvo radību... Tagad to aizliedz likums.
http://www.delfi.lv/news/natio...