Abas žāvētavā ir grūti noturēt temperatūru zem 100 grādiem. 90 grādi nav likums, vienkārši gaļai pie augstākas temperatūras vairāk iztek tauki, un ja vēl tie tauki sāk žāvētavā degt, tad arī gaļai var būt rūgtuma piegarša.
shinii majaa ar alhaholu esam uz juus,tadeel paluuksu alhahola cieniitajie (dzeerajiem) nekomenteet.
Slēpts
12.01.2017. 21:58
Māri, nē kurinu tikai ar sausu alksni, tikai lieku pāris mazas pagalītes ar minimālu gaisa padevi ( vilkmi) lai uzturētu zemu temperatūru žāvētavā. Gaļa tāpat arī paliek brūna, kurinot ar sausu malku. Arī šīs zivis ir kūpinātas ar sausu malku.
Man nav tādas pieredzes, es nemizoju alksni, bet jo resnāks alksnis jo mazāku % sastāda miza pret koksni. Ar zariem žāvētavu nekurinu. Miza varētu ietekmēt zaļam alksnim, jo koksne jau tāpat ir mitra pluss vēl zaļas mizas mitrums. Žāvētavā no mitruma un dūmiem veidojas darva, jā tā tiek uz gaļas tad gaļa ir rūgta.
nu jau veidojas kkada skaidriiba,jo es iekurinaaju tikai ar sauso un taalak ar zalu alksni,un kad uzliek roku uz skurstena tad roka tuliit paliek slapja un daada kaa darvaina.
Gatavai žāvētai gaļai galvenais faktors kas nosaka glabāšanās ilgumu ir tas kā pirms tam tā ir iesālīta. Ja sāls ir maz tad nekādi garie termiņi (nedēļām) nav iespējami.
Un par slapjo malku - tas mitrums kas veidojas dedzinot ir visai loģiski ka tāds ir. Tāpēc arī kūpinātavai procesa ir jābūt kādai ventilācijai lai tas gaiss iekšā daudz maz cirkulē nevis tikai šausmīgs mitrums un biezi dūmi.
Tas ka vēl silti vai dikti dikti svaigi kūpinājumi, it sevišķi tādi mājas žāvējumi, kurus kūpina vairākas dienas ir no ārpuses rūgti nav nekas traks. Tas rūgtums pāriet diennakts laikā ja gaļa pēc žāvēšanas ir smuki pakarināta ventilējamā telpā lai atpūšas.
Gunāra ideja par akmeņiem laba, taču tad nav īsti kur likt tauku savācēju vannīti, ja to liek kā bildē, tad ļoti samazinās vieta kūpinātavā. Ar sausu malku ļoti grūti noturēt zemu temperatūru, kas vajadzīga zivīm pirmajā stundā.
Slēpts
13.01.2017. 11:11
Māri B. Man netraucē akmeņi jo paliek vietas trīs plauktiem, es vairāk par trijiem plauktiem, vienā kūpināšanas reizē, neizmantoju
Bildē īsti nevar saprast, bet vai tā vannīte ir tukša ? Ja tā, tad tajā ir jāielej ūdens - līdz pat malām. Jāizvāc akmeņi un vannītei ar ūdeni jābūt tieši virs "izplūdes". Tas palīdz izlīdzināt karstumu un nodrošināt vajadzīgo mitrumu. Kūpinām - sākumā mazliet virs 100, tad 80-90. Labāk ar sausu malku pamatlaikā, finālā - liekam aromātam, kas nu kuram tīk.
Man nav tādas pieredzes, es nemizoju alksni, bet jo resnāks alksnis jo mazāku % sastāda miza pret koksni. Ar zariem žāvētavu nekurinu. Miza varētu ietekmēt zaļam alksnim, jo koksne jau tāpat ir mitra pluss vēl zaļas mizas mitrums. Žāvētavā no mitruma un dūmiem veidojas darva, jā tā tiek uz gaļas tad gaļa ir rūgta.
Un par slapjo malku - tas mitrums kas veidojas dedzinot ir visai loģiski ka tāds ir. Tāpēc arī kūpinātavai procesa ir jābūt kādai ventilācijai lai tas gaiss iekšā daudz maz cirkulē nevis tikai šausmīgs mitrums un biezi dūmi.
Tas ka vēl silti vai dikti dikti svaigi kūpinājumi, it sevišķi tādi mājas žāvējumi, kurus kūpina vairākas dienas ir no ārpuses rūgti nav nekas traks. Tas rūgtums pāriet diennakts laikā ja gaļa pēc žāvēšanas ir smuki pakarināta ventilējamā telpā lai atpūšas.