Te nu jābrīnās,nez kur uz sterilizēšanu,kontracepciju un visāda citāda dīvaina veida dzīvnieku skaita regulēšanu tik kārais viltus "Bērziņš" pazudis? Viņam būtu ar stārķiem sirdīgi ko noņemties,tas tak kāreiz būtu,tieši kā viņš vēlējās - pilnīgs pretstats valdošajam antropocentrismam un antropomorfismam! :D
Stārķu ir ļoti daudz, šogad it sevišķi uzkrītoši daudz vērojami 1-3 gadus vecie putni, kuri vēl neligzdo, bet diezgan lielos baros siro pa laukiem pārtikas meklējumos... Latvijas jau tā nabadzīgajai zaķu, irbju u.c. uz zemes ligzdojošo putnu populācijai tas noteikti nenāk par labu. Tas pats stāsts ir arī par gulbjiem, kuri nupat savairojušies lielā daudzumā un manāmi ietekmē Latvijā ligzdojošo pīļu skaitu...
Protams, kā jau Baumanis minējis, mednieki diezvai būs tik vieglprātīgi, ka nāks ar šādu iniciatīvu par iepriekšminēto putnu skaita regulēšanu, jo ornitalogiem tas būtu kā saldais ēdiens, lai izgrūztu cauri ne tikai Lubānas liegumu vien!
Interesanti, kas Latvijā varētu iniciēt šādu lēmumu par starķu skaita samazināšanu, tos medījot?
Gribētu uzināt mednieku domas par šo tēmu....
Kaimiņvalstī Igaunijā pēdējā laikā krietni pieaudzis stārķu skaits, tāpēc igauņu mednieki apsver iespēju ķerties pie ieročiem, lai samazinātu šo putnu izplatību. Tomēr Latvijā stārķu ir pat divreiz vairāk. Kā rīkoties?
Lielos baltos putnus ar garajām sarkanajām kājām kādus divsimts gadus iespējams sastapt visā Latvijā. Limbažu rajona Vilzēnmuižas saimniece šos putnus novēro jau vairākus gadu desmitus. Šī vasara stārķiem esot izdevusies.
Rita Kreišmane, Vilzēnmuižas saimniece, stārķu vērotāja: "Pērn bija pa vienam vai diviem, bet šogad jau pamatā trīs bērni katram pārim."
Kādreiz Vilzēnmuižas apkārtnē esot bijušas pat trīsdesmit ligzdas. Tagad te ligzdo mazāk - astoņi stārķu pāri.
Taču tas nenozīmē, ka Latvijā stārķu kļūst mazāk. Tieši pretēji, to skaits, tāpat kā Igaunijā, arī pie mums ir strauji pieaudzis. Ornitoloģe Māra Janaus stāsta, ka pārrāvums lauksaimniecības attīstībā stārķu izplatībai nācis par labu.
Māra Janaus, ornitoloģe: "Tagad viņu ir vairāk kā jebkad agrāk. Apmēram 10 000 pāru ligzdo Latvijā; nu kā kuru gadu - dažs labs gads, dažs ne tik ļoti."
Latvijā stārķu ir aptuveni divreiz vairāk nekā pie kaimiņiem igauņiem un 5% no visas pasaules stārķu populācijas.
Stārķu plašajai izplatībai ir savas ēnas puses. Stārķi ir plēsīgi putni. To ēdienkarte ir plaša, sākot ar vardēm un čūskām līdz citu putnu un pat zaķu mazuļiem.
Taču mūsu mednieki stārķus šaut nesteidzas.
Jānis Baumanis, VMD medību daļas vadītājs: "Zinot sabiedrības attieksmi pret stārķi, kas mums ir svētelis, nu mednieki nav pašnāvnieki, lai nāktu paši ar šādu iniciatīvu. Ja būs dabas aizsardzības organizācijas, kas uzskatīs, ka stārķu skaits kādā vietā jāregulē, tad tas varētu notikt ar kādām speciālām atļaujām."
Mednieku un putnu vērotāju nostāja ir tāda, ka daba pati notur stārķu un viņu medījuma līdzsvaru. Zinot stārķu labo slavu cilvēku mazuļu piegādē, varbūt to izplatība uzlabos arī latviešu bēdīgo demogrāfisko stāvokli.
Protams, kā jau Baumanis minējis, mednieki diezvai būs tik vieglprātīgi, ka nāks ar šādu iniciatīvu par iepriekšminēto putnu skaita regulēšanu, jo ornitalogiem tas būtu kā saldais ēdiens, lai izgrūztu cauri ne tikai Lubānas liegumu vien!
Interesanti, kas Latvijā varētu iniciēt šādu lēmumu par starķu skaita samazināšanu, tos medījot?
Kaimiņvalstī Igaunijā pēdējā laikā krietni pieaudzis stārķu skaits, tāpēc igauņu mednieki apsver iespēju ķerties pie ieročiem, lai samazinātu šo putnu izplatību. Tomēr Latvijā stārķu ir pat divreiz vairāk. Kā rīkoties?
Lielos baltos putnus ar garajām sarkanajām kājām kādus divsimts gadus iespējams sastapt visā Latvijā. Limbažu rajona Vilzēnmuižas saimniece šos putnus novēro jau vairākus gadu desmitus. Šī vasara stārķiem esot izdevusies.
Rita Kreišmane, Vilzēnmuižas saimniece, stārķu vērotāja: "Pērn bija pa vienam vai diviem, bet šogad jau pamatā trīs bērni katram pārim."
Kādreiz Vilzēnmuižas apkārtnē esot bijušas pat trīsdesmit ligzdas. Tagad te ligzdo mazāk - astoņi stārķu pāri.
Taču tas nenozīmē, ka Latvijā stārķu kļūst mazāk. Tieši pretēji, to skaits, tāpat kā Igaunijā, arī pie mums ir strauji pieaudzis. Ornitoloģe Māra Janaus stāsta, ka pārrāvums lauksaimniecības attīstībā stārķu izplatībai nācis par labu.
Māra Janaus, ornitoloģe: "Tagad viņu ir vairāk kā jebkad agrāk. Apmēram 10 000 pāru ligzdo Latvijā; nu kā kuru gadu - dažs labs gads, dažs ne tik ļoti."
Latvijā stārķu ir aptuveni divreiz vairāk nekā pie kaimiņiem igauņiem un 5% no visas pasaules stārķu populācijas.
Stārķu plašajai izplatībai ir savas ēnas puses. Stārķi ir plēsīgi putni. To ēdienkarte ir plaša, sākot ar vardēm un čūskām līdz citu putnu un pat zaķu mazuļiem.
Taču mūsu mednieki stārķus šaut nesteidzas.
Jānis Baumanis, VMD medību daļas vadītājs: "Zinot sabiedrības attieksmi pret stārķi, kas mums ir svētelis, nu mednieki nav pašnāvnieki, lai nāktu paši ar šādu iniciatīvu. Ja būs dabas aizsardzības organizācijas, kas uzskatīs, ka stārķu skaits kādā vietā jāregulē, tad tas varētu notikt ar kādām speciālām atļaujām."
Mednieku un putnu vērotāju nostāja ir tāda, ka daba pati notur stārķu un viņu medījuma līdzsvaru. Zinot stārķu labo slavu cilvēku mazuļu piegādē, varbūt to izplatība uzlabos arī latviešu bēdīgo demogrāfisko stāvokli.