Nezinu, kas tie par aizspriedumiem, vai lielība...Ļoti bieži novēroju, ka veči ar lodēm tak nevar trāpīt skrejošam ruksim, ne briedim.Un tad sašauj,kur pagadās. Man ar patīk trāpīt tieši, kur mērķēju un spicais jau ļauj to darīt ideāli. Taču ne katrs spēj kustīgam mērķim trāpīt, kur vajag. Ātrāk jau jāsaka, ka retais tik māk. Pārējie tik plātās, bet gaida, kad zvērs pienāks klāt un apstāsies....Tāpēc krīt uz nerviem tās bravūrīgās runas. Šosezon redzēju šautu sapūžņojušu kuili un briedi. Un renkuļu tur nebija klāt. Pagājšsezon cūku ar apdzijušu caurejošu caurumu vēderā.....
Nevar noliekt večus,ne arī jaunos medniekus.Pienāks arī mūsu kārta,ka jaunie teiks,ko tu vecais trāpīt nemāki.Un ne jau katram ir spicais,un var atļauties.
Precizitāte rodas šaujot. Domāju , ka nevajag pārmest tiem , kas pagaida , ka zvērs nostājas un tad šauj, varbūt tas ir vēl labāk. 100 procentīgu rezultātu jau nekad nebūs.Viens 9mm renka plaušās ruksim un šis kilometru noiet, bet lode un pēc 100 metriem zemē gan.Arī ar karabīni , kad lode norauj ruksim sirdi tas vēl spējīgs 50 metrus noskriet.
Jautri būs tad kad katru gadu kārtosim šaušanas eksi. Domāju ka 50 procenti atkritīs, ja jau tagad uz kolektīvu pāršaušanu rezultāti ir bēdīgi.
ne jau nu tikai no šaušanas viss atkarīgs, ja esi sūdīgā materiālā situācija, arī tad vīri atkrīt, mūsus kolektīvā tā daudzi aizgājuši, bet kaut kā nevar atspērties un vairs atgriezties... un ne tie sūdīgākie šāvēji un ne tie vecākie!
Jautri būs tad kad katru gadu kārtosim šaušanas eksi. Domāju ka 50 procenti atkritīs, ja jau tagad uz kolektīvu pāršaušanu rezultāti ir bēdīgi.