Hroms ir labs ne tikai pirmo brīdi. Galvenais gan ir kvalitāte, kā viņu uzklāj, bet, lai sāktu lobīties, ir ilgi un intensīvi jāšauj. Sliktāk ir tas, ka var būt kādas plaisiņas, pa kurām apakš hroma pie tērauda nonāk korozija un rodas kavernas, un tad arī ir lielā pakaļā... Piedevām hromētiem stobriem drusku zūd precizitāte. Toties lielais pluss ir tāds, ka hromēts stobrs ir viegli kopjams un neprasa lielu birstēšanu. Iespējams, vītnēm ir savādāk, bet man gludajai 64. gada iženei stobrs ir hromēts un spīd kā jauns!
Par to, kāpēc stobrus hromē pamatā tikai krievi... Nez, kā tur ir īstenībā, bet man lielā mērā liekas, ka rietumnieki negrib ar hromēšanu dzīt augšā izmaksas, jo šiem tas neliekas to vērts. Bet krieviem pofig, piesviež medību stobrus klāt pie armijas ieroču stobru partijas un atiet zuzīt! :)
Rietumnieki nehromē stobrus tāpēc, ka viņiem ir daudz augstāka līmeņa stobru ražošanas tehnoloģijas (aukstā kalšana), līdz ar ko pēc hromēšanas nav nekādas nepieciešamības. Stobri spīd un laistās un uz aci ne ar ko neatšķiras no hromētā. Tā hromēšana nav nekas labs, tā ir tāda lāpīšanās, sliktās kvalitātes maskēšana. Hroma kārtu vienkārši tehnoloģiski nav iespējams uzklāt bez mikroplaisu veidošanās. Lai paildzinātu stobru mūžu, tiek klāta nevis viena, bet n-tās hroma kārtas katra ar savu mikroplaisu tīklu. Normāli kopjot, arī hromēto stobru resursa pietiks mednieka mūžam.
Par to, kāpēc stobrus hromē pamatā tikai krievi... Nez, kā tur ir īstenībā, bet man lielā mērā liekas, ka rietumnieki negrib ar hromēšanu dzīt augšā izmaksas, jo šiem tas neliekas to vērts. Bet krieviem pofig, piesviež medību stobrus klāt pie armijas ieroču stobru partijas un atiet zuzīt! :)