Forums

Kas tad IR darījis, ja ne mednieki???

Jau sen ir atteikušies, pat nesagaidot nekādus aizliegumus no augšas.

1. Pa savām teritorijām zin gan. Un ar to pietiek. No tā var izdarīt secinājumus par saimniekošanu, medīšanu/nemedīšanu savā medību iecirknī. Medņu pārbagātība pie Ventspils vai to trūkums pie Daugavpils manus lēmumus neietekmē tāpat kā mani lēmumi attiecībā uz medņiem neko neietekmē jau minēto reģionu populācijās.
2. Vai nav nožēlojami, ka tikpat labi neviens nevar pateikt rubeņu, mežirbju vai sloku skaitu??? Vai tad tagad vairs tikai mednis ir putns???? Te diezgan stipri izskatās pēc divkosības - vai tik mednim kāds īpašs finansējums nav piešķirts ...

Jānis Bārs:

Acimredzot Tavai nekaunibai nav robezhu,vai arii visus par muljkiem turi!?Jau piegriezies kuro reizi lasiit kaads Tu esi paargudrs mezsaimniecibas specialists.Cik saprotu LVM ir tavs maizes darbs,bet tapeec jau nevajag aklam kljuut.Taa seerga,kas LVM paskata plosaas muusu mezhos,ir saucama nevis par cirshanu,bet gan mezhu varoshanu

Varbūt kaut kur kļūdīšos, bet tomēr izteikšu dažas atziņas: no literatūras- mednis ir putns, kas nelabprāt maina savu apmešanās vietu(praktiski nemaina)pat desmitu gadu laikā, olu perēšanas un cāļu izvešanas laikā ir ļoti jutīgs pret iztraucēšanu un klimatiskajiem apstākļiem- cāļiem praktiski nāvējošs ir lietains un drēgns laiks, tādēļ no daudzajām olām galu beigās izaug labi ja pāris medņi+ nodeva plēsējiem un pats galvenais- apdzīvo Latvijā tik ļoti vērtīgās tīras priežu audzes kas mijas ar jauktām priežu-egļu audzēm, kādiem putviņiem, bērzu pudurīšiem. Secinājums : specifiska suga, kas praktiski nemainās skaitliskajā ziņā- cik pieaug, tik arī aiziet bojā, respektīvi nevar ātri uzaudzēt skaitlisko apjomu, nevar intensīvi apsaimniekot. No mežu apsaimniekošanas viedokļa- salīdziniet kāds ceļu, grāvju tīkls un mežizstrādes apjoms bija tik ļoti nīstajos padomju laikos un kāds šobrīd. Medņu lēnīgais dzīves ritums labi saskanēja ar tā laika saimniekošanas intensitāti. Paskatieties, kas notiek šobrīd, par cik ir audzis izstrādes apjoms, kāda tehnikas koncentrācija ir mežā. Kādēļ dažāda veida darbības arvien vairāk pietuvojas medņu riestiem- vienkārši parēķiniet- skujkoku cirmā kubikmetrs koksnes maksā ap 30 Ls, uz 1 ha šados mežos savi 270-300 kubikmetri būs, iespējams, pat vairāk. Tātad nocērtot nedaudz vairāk par 3 ha cirsmu mēs iegūstam apaļus 1000 kubikus koksnes, kas galā dod 30000 ls peļņu-labi, godīgi atrēķināsim vēl stādīšanas, kopšanas izdevumus, kas būs zem 1000 ls/ha un parēķiniet cik Latvijā ir šo apzināto riestu ar pieklājīgajiem aizsargājamajiem iecirkņiem. Ko es ar šo visu balagānu gribu pateikt, to, ko viens komentāros jau ieminējās. Ne katrs īpašnieks var un galvenais grib atļauties šādu naudas izteiksmē ļoti dārgu mūsu mežu rotu - medni. Un nav jau tik svarīgi, kas mums ir lielākie mežu īpašnieki. Mēs varam plēsties par to, ka jāpārtrauc medības, ka jāapkaro plēsēji utt. Protams, tas viss ir svarīgi, bet ja valstiskā līmenī nebūs nostājas, ka mums šis dārgais putns ir vajadzīgs un tam tiek saglabāta pienācīga dzīves telpa, mēs šo putnu nesaglabāsim, kur nu vēl medīsim. Dažādi monitoringi un citas aplēses tikai apstiprinās jau publicētus faktus, ka viņš ir nometnieks, ka nemaina teritoriju utt. Un drīz vien mēs uzzināsim, pie cik intensīvas mežu apsimniekošanas šī suga izzūd pavisam, ceru, ka kļūdos, bet izskatās bēdīgi. Varbūt visiem kolektīviem, kam ir šie riesti, vajadzētu apvienoties kopējā apvienībā, kaut kā tā, un tad ar kopējo informāciju un secinājumiem būtu vieglāk un ātrāk strādāt.

Paldies Ojāram par patiesajiem vārdiem. Arī es uzskatu ka patreiz vienīgie kam rūp medņa liktenis ir mednieki, bet tikai tie kuri ir godam nopelnījuši par tādiem saukties. Kas atiecas uz Jāni Bāru acīmredzot LVM maizītē strādājošie paši sev spalvas spodrina, lai arī LVM mežsaimniecībās daļu ir pietiekami un tur strādājošie par to saņem ne mazu atalgojumu viss tik raiti nav. Mežizstrāde notiek riestu tuvumā arī riestošanas laikā, jā protams tā var būt arī nav buferzonā bet tiešā ttuvumā gan, un jūs iedomājaties mednieki mīļie kas ir par skaņu mežā kad tas nabaga traktorists pulksten 4 no rīta ierauj traktora "puskaču", vai arī pēkšņi sāk strēli dauzīt pret piekabi, un atskan lielgabala šāviņi no tās dauzīšanas, par kādu medņa dziesmu var būt runa, tas nabags no tās skaņas beigts var no priedes nokrist. Gribās nosist to traktoristu, bet viņš nav vainīgs, Tad pasaki man Jāni Bārs kur šinī gadījumā ir palikušas izslavētās LVM speciālistu daļas, kāpēc grāvja renovāciju vajadzēja ieplānot tieši medņu riesta laikā, kur ir palicis mežizstrādes meistars kas pieskata savu iecirkni, bet toties es tev varu pateikt kur ir palicis VMD mežsargs, viņam šinī laikā ir beidzies degvielas limits, bet lai nopirkt velosipēdu algas nepietiek, un kājām staigāt patālu, bet mežsargu kordoni savulaik veiksmīgi tika noprivatizēti un pārdoti. Pēc LVM kailcirtēm riesta tuvumā pazūt mellenāji kura arī ir viena no medņa vasaras pamatbarībām. Pēc manām domām tie mikroliegumi ir pārāk maziņi lai mednis veiksmīgi varētu eksistēt, kā arī buferzonas jātaisa lielākas, tikai kas mums to ļaus jo tad meža masīvi Alūksnes pusē un gar Krievijas pierobežu LVM ir jāaizmirst,jo tur saimnieciskā darbība ir jāpārtrauc. Kā arī lai saglabātu Kurzemes populāciju jādara tas pats, jāveic daudz un dāžādi citi darbi(plēsēju samazināšana , meža cūku barotavu pārnešana no riest tuvuma, mūsu aizsargājamo putnu vanagu, kraukļu medīšana utt.), un tikai tad mēs varam lūgt medniekiem aturēties no medībām. Tāpēc augsti godājamie LOB aizdomājaties par to, un kļustiet vienreiz par mednieku sabiedrot nevis otrādi, mēs jau ar jūsu svētību esam pazaudējuši pavasara sloku un rubeņu medības, jo redziet par vienu EIRO mēs esam gatavi laizīt Eiropai pakaļu. Ps. Kur ir palicis LVM zaļais sertifikāts par ilgspējīgu un nenoplicinošu mežsaimniecību, es uzsatu ka pie tā jāpieder arī visu kustoņu saglabāšanai.

jazeps baltais
Vai gudrs vai pārgudrs - nezinu. Nevar to ne nomērīt, ne nosvērt. Iepriekš LVM esmu strādājis - tā taisnība, vairs nestrādāju. Un tāpēc zinu - nedod Die's mežizstrādes meistars palaidīs garām atzīmi par riestu/biotopu un kļūdas pēc ielaidīs tur cirtējus! Iekšējā uzraudzības sistēma ir izveidota tik labi, ka tāds fakts noteikti garām nepaslīdēs un tam meistaram labi neklāsies, novilks nevis vienu ādu, bet trīs. Tā kā, ja cienītam redzīgam kungam ir konkrēta informāciaj par tādiem pārkāpumiem, tad viņam ir iespēja pašam piedalīties eksekūcijā. Atliek vien aizrakstīt vēstuli nevis sēdēt stūrī, šņakstināt zobus, vīstīt dūres un klupt visrū visam tikai tāpēc vien, ka tam ir LVM smaka.
Kā jau rakstīju - par ceļu būvniekiem un meliorācijas sistēmu atjaunotājiem nokomentēt nevaru, bet arī tur darbojas pamatīgi kontroles mehānismi - esmu pieredzējis, ka dēļ biotopa tiek nevis renovēta vecā, bet gan pilnībā pārplānota visa meliorācijas sistēma.
Māris Ūselis
Bišku kļūdas aprēķinos - esi piemirsis par zāģēšanas, pievešanas un transportēšanas izmaksām. :)
Jānis Vilciņš
Kas nosaka aizsargājamo teritoriju lielumus? Katrā ziņā tas nav LVM mežistrādes meistars un pat ne iecirkņa vadītājs. Par šo - darbība ir par tuvu vai nav - pretenzijas pret kompetentām personām un IESTĀDĒM.

Jāni, domāju, ka nekļūdījos. Cik nu vispār šobrīd Latvijā ir cirsmu izsoles, ja man informācija ir pareiza, skujkoku cirsmās vīri ir solījuši pāri par 30Ls/kubikā, tā ka pārdevējs saņem šo naudiņu kontā un viņu neuztrauc uzvarējušā darboņa mežizstrādes un ar šo procesu saistītās izmaksas. Un ko varēja maksāt par cirsmu pāris gadus atpakaļ, kad papīrmalka, kas šādās cirsmās ir gandrīz vai lētākais sortiments, maksāja ap 50 ls/kubikā? Pa lielam jau nav runa par aprēķinu precizitāti, bet gan par taustāmo labumu proporciju - gadā 1 nomedījams mednis = kaut vai 1000ls(jau kosmoss) vai kaut vai ik 5 gados vieni 1000 kubiki labi pārdodamu sortimentu. Ja šai lietai pieiet tikai šādā veidā, tad daudz galva nav jālauza, kas tajos svaru kausos ir smagāks. Ja mēs kādreiz vēl gribam lepni teikt, "lūk mēs viņus saglabājām", tas jau ir cits jautājums, kas prasa apņemšanos ekonomiskos aprēķinus likt pie malas vai kā uzskates līdzekli, lai varētu parādīt- lūk tas mums izmaksāja tik un tik ...000000 Ls, bet mēs to spējām un mums medņi bija ir un būs!

Mans viedoklis medņu jautājumā pilnībā sakrīt ar Māra, Bruno, Ojāra un līdzīgiem, ko savā valstī nemācējām saglabāt 20 gados, visticamāk pēdējā medņu sezonā Latvijā ir bezceris. Visskumjāk, ka skandināvi, no kuru naudasmaka un vēlmēm mēs ar katru dienu kļūstam atkarīgāki ( protams arī meža nozarē ), domāju par medņu aizsardzību LV rūpēsies vismazāk, jo tā manta viņiem ir pietiekoši pašiem un neskaitās nekas īpašs. Es savu pēdējo medni Latvijā jau esmu nomedījis, bet būt medņu riestā un izbaudīt gandarījumu tikt pārdesmit metru attālumā no šā karaliskā putna gribēšu vienmēr. P.S. Ja kādam ir interese maija sākumā pamedīt medņus un rubeņus Krievijā, Kirovas apgabalā, rakstiet droši uz profilu. Ne spalviņas!!!

Māri!
Visu cieņu, bet monētai nav tikai viena puse. Tas viens mednis, pat par kosmosa cenu, tomēr ir viens mednis gadā. Bet mežu cērt tikai reizi 100 gados ... Mēģini vēlreiz. :D
Ja nopietni, tad - bez visiem valsts mežiem un polemikas - ciršana un aktīva SAIMNIECISKO (tāda iedalījuma gan sen jau vairs nav) mežu apsaimniekošana vēl nebūt nav tas nopietnākais šķērslis lielo vistveidīgo populāciju pieaugumam. Kā jau rakstīju iepriekš (un ne jau es viens to rakstīju) - daudz lielāks škērslis ir mežacūkas, jenoti, utt. Un tagad uzdodiet sev jautājumu - vai jūsu kolektīvs/klubs būs ar mieru iznīdēt mežacūkas, lai dzīvotu un vairotos medņi? Diemžēl atbilde ir vairāk kā skaidra ... Tātad medņu izdzīvošana/pavairošana patiesībā ir brīnuma un/vai inkubatora rokās. Bet, bez cīņas ar lidojošiem vai skrienošiem plēsējiem, tā vienalga būs cīņa ar vējdzirnavām.
Otra nopietnā lieta - no n-tajiem simtiem valsts mežos strādājošajiem 3/4 ir tādi paši mednieki ar tādu pašu domāšanu un tādām pašām sirdssāpēm. Tie ir vienkārši cilvēki, kas smagi strādājot NOPELNA nevis vienkārši saņem savu algu. Padomājiet par to, pirms sākat mest visus pār vienu kārti.

Vispar jau visa situacija ar dabas aizsardzibu un biotopiem ir diezgan stingri paklauta vietejo balelinu interpretacijai par uzdoto temu... :((( Piemeram ta pasa FSC vadlinijas ir skaidri un gaisi rakstits ka pari visam ir saimnieciskais izdevigums!!!! Kas nozime ka ari pec dabu saudzejoso pasakumu ieviesanas meza ipasniekam ir japaliek plusos. Ja atmina nevil velamais biotopu un visadu saimniecisku darbibu ierobezojosu teritoriju ipatsvars tika uzskatits par optimalu 7% robezas. Bet nu musu dabas sargu parcentibas rezultata sadas teritorijas, piemeram, Rigas mezos jau ir sasniegusas teju 10% atzimi, un turpina pieaugt!!!!!!! Man liekas ka viens no galvenajiem iemesliem ir normalas, kulturalas, diskusijas neesamiba.... Paslaik tas viss atgadina pirmo pasaules karu- ierakumi, pozicionala frontes linija, artilerijas sprostuguns un masveida psihologiskie uzbrukumi.... :((( Ar atbilstosu iznakumu......

Izraksts no Mednieku un Makshkernieku zurnala 1961g.
,,1960g marta-aprila meneshos Baldones apkartne B.Grunde ar jenotsunu medibam apmacitu laiku un foksterjeru trijos mednu riestos un to tuvuma iznicinajis 38 jenotsunus, pie kam divi plesonas tika parsteigti, mielojoties ap mednu maati (luk kur slepjas neizskaidrojamie mednu samazinashanas celoni) Pec uzskaites datiem shini rajona skaitijas tikai 15 Jenotsunu,,
P.S. Nevajag izgudrot jaunu divriteni, par mednu populacijas ierobezojoshiem faktoriem jau bija zinaams pus gadsimtu ieprieksh. LOB neatrisinas mednu problemas neidzilinoties dzivnieku(jenotsunu) un mednieku problemas. Viss dabaa ir saistiits. Jaizstrada veids,lai sekmigak varetu apkarot plesejus un nevis mediekus!