Rūdi Uz ziemājiem arī var pielīst! Tie lauki kas šogad ir nokulti IEPRIEKŠ gad bija ziemāji(NEPASKAIROJU TEV LĪDZ GALAM ATVAINO PRECĪZĀK ZIEMAS KVIEŠI!)Jā sanāk mazliet ar dubļiem nosmērēties lienot bet tā lieta iet............
Jā,Jāni Z uz NOKULTA lauka,bet nevis uz sējumiem ,kur zosis tevi redz ,kā uz skatuves.
Pa rugājiem es ticu ka var pielist,jo augstak nokulta labiba to vieglak pielīst.
Zosi nomedīt uz lauka, ar guludo, tas ir reāli! Šogad pats esmu bijis liecinieks vairākas reizes, kad kolēģis ar gludo pielien pa lielu nokultu lauku, uz metriem 50 un viss.........!Rezultāts 5 zosis viņa kontā! Es nesaku kad ir viegli (it sevišķi Zemgalē), bet tas ir izdarāms. Tiekas šauj ar tām karabīnēm pa sēdošām zosīm, pamēģiniet, ļoti pieļauju kad nēsat tādu lietu mēģinājuši nemaz, kad tā rakstiet, un cits azarts arī!Veiksmīgi!
Kā jau Uģis rakstīja - ar ko šaušana pa sēdošu zosi atšķiras no šaušanas pa sēdošu lapsu? Lode, ja vien nav izšauta tuvu pie 180 grādiem, parasti ieiet zemē. Tuvu pie 180 grādiem - pašam jāguļ uz zemes šaujot. Citos gadījumos lodes ieiet zemē gandrīz vienmēr. Ja neieiet, tad pēc rikošeta parasti nokrīt pēc ~100m, jo enerģiju trieciens pret zemi samazina ļoti. Runa ir par zemi pašreiz - sasalums, protams, visu izmaina. Bez tam, protams, ka tie, kas šauj lapsas/zosis uz lauka, vairāk vai mazāk pārzina platības un zina, kas atrodas aiz lapsas/zoss/jenotsuņa/āpša. Principā tēmas autoram ieteiktu izlasīt medību noteikumus, lai labāk atmiņā iesēstos - kad un kas un kur ir šaujams un kad nav. Savādāk rodas mīti par putna, kas sēž uz zemes šaušanas aizliegumu...un murgi par lidojošu putnu šaušanu ar karabīni. Tas, protams, jau ir vairāk nekā vieglprātīgi, jo lode, uzlidojot ~3km, nāk lejā ar 9,8m/s^2, kas, piemēram, 11,7g smagai lodei jau rada pietiekošu kinētisko enerģiju kāda galvaskausa caursišanai. Starp citu, gludā lode, kas sver 32g, jau ir konkrēts "ķieģelis". Tādēļ - pa lidojošiem putniem labāk šaut ar skrotīm vai arī - braukt uz kādu taigu šaudīties...
Attiecībā par kalibriem - skaidrs, ka .223, .222 un tamlīdzīgi mazie kalibri it kā būtu labāki. Taču no otras puses - mazās lodītes vēja driftam ir pakļautas daudz izteiktāk, nekā lielās, tā kā - kā nu kad. Tiem (kā man), kuriem izvēle ir starp lielāku centra aizdedzes kalibru un maseni (.22lr), variantu daudz nav. Protams, var jau arī ar maseni, ir izdevies, taču - bieži ir tā, ka zoss, pēc trāpījuma 10-iekā spēj pacelties gaisā un nolidot diezgan patālu; otrkārt, masene ir masene un virs 150m trāpīt zosij jau ir cūcene...nu lūk, tādēļ .30-06 pilnapvalka munīcija ir izmantojama un tiek izmantota gan uz lapsām, gan zosīm un tikai daži pavisam savdabīgi indivīdi tajā saskata kādas problēmas.
A par drošību runājot - kā pierāda pēdējais zināmais notikums, galvenā sāpe ir apiešanās ar ieroci kopumā. Piemēram, ieroča pielādēšana/izlādēšana ar velns viņu zina kur vērstu stobru - tā vietā, lai stobru vērstu uz leju.
Ar lielajiem kalibriem ļoti bīstams pasākums. Nav svarīgi, ūdens, nesasalusi vai sasalusi zeme. Armijā, kad šāvām ar trasējošām lodēm, varēja redzēt ka no desmit deviņas atsitās un mierīgi lidoja tālāk. Kādrez šāvu kūdara purvā vasaras laikā, pēc skaņas varēja dzirdēt ka visas lodes aizlido pēc atsišanās. Ja grib šaudīt pa zosīm uz lauka, tad jābūt ļoti pārliecinātam ka horizonts tīrs.
to kur paliks lode precīzi neviens nekad nevarēs pateikt var noteikt aptuvenu virzienu kur tā pēc/aiz mērķa lidos un aptuvenu attālumu līdz kuram tā bīstama. bet kāda starpība (no šās diskusijas skatu punkta) vai uz laika šaujam cūkai 80 metru attālumā un aizšaujam garām vai šaujam zosij pa 300 metriem? abos gadījumos mums nav nekādas ietekmes par lodes tālāko trajektoriju
Vārda brāl! Nu,es arī šauju pa zosi ar 30-06,jo pagaidām neesmu tik turīgs,lai nopirktu otru karabīni. Apskaties kādu 8/123 patronu un plaucē vaļā. Andrejs pareizi saka:".......jābūt pārliecinātam kur tā lode apstāsies". Pagaidām zeme arī nav sasalusi bet nomāzēšanas gadījumā var gadīties pa kādu akmeni.Nemedīsi taču pilnīgi svešā vietā,tātad zini kas var rosīties šāviena trajektorijā arī rikošeta gadījumā.Un vēl,pirms liec patronas magazīnē,paskaties konkrētās lodes tabuliņu.Tā pati SAKO 8/123 piešauta uz 150 metriem uz100m dos +20 bet uz 200m jau -60. Šaut vertikāli ar karabīni nevajadzētu divu iemeslu pēc. Pirmais-ar karabīni vertikāli ir grūti izdarīt labi tēmētu šāvienu(neminēšu šeit visas nianses).Otrs-(par cik visi negadījumi notiek netīšām-kautkādu apstākļu sakritības pēc), Tu vari trāpīt man,jo tieši šinī momentā man nezin kāpēc tur blakām būs jālido. Par otro momentu pasmaidīsim bet merfija likums strādā. Ne zosu spalvas!
Aprīkojums: Browning BAR .30-06, Fabarm Lion H35 Titan 12 ga, Mannlicher ProHunter .223 Rem
Suņi: taksis
Medību trofejas: 2
15.10.2010. 14:18
Pats šauju zosis ar .223 - ir OK. Ar bisi uz lauka nomedīt zosi nav reāli, īpaši mūsu Zemgales līdzenumā, kur nav nekāda reljefa. Tā kā visiem nav vairāku vītņstobru, tad neredzu nekādu problēmu medīt arī ar lielāku kalibru.
Pa rugājiem es ticu ka var pielist,jo augstak nokulta labiba to vieglak pielīst.
Attiecībā par kalibriem - skaidrs, ka .223, .222 un tamlīdzīgi mazie kalibri it kā būtu labāki. Taču no otras puses - mazās lodītes vēja driftam ir pakļautas daudz izteiktāk, nekā lielās, tā kā - kā nu kad. Tiem (kā man), kuriem izvēle ir starp lielāku centra aizdedzes kalibru un maseni (.22lr), variantu daudz nav. Protams, var jau arī ar maseni, ir izdevies, taču - bieži ir tā, ka zoss, pēc trāpījuma 10-iekā spēj pacelties gaisā un nolidot diezgan patālu; otrkārt, masene ir masene un virs 150m trāpīt zosij jau ir cūcene...nu lūk, tādēļ .30-06 pilnapvalka munīcija ir izmantojama un tiek izmantota gan uz lapsām, gan zosīm un tikai daži pavisam savdabīgi indivīdi tajā saskata kādas problēmas.
A par drošību runājot - kā pierāda pēdējais zināmais notikums, galvenā sāpe ir apiešanās ar ieroci kopumā. Piemēram, ieroča pielādēšana/izlādēšana ar velns viņu zina kur vērstu stobru - tā vietā, lai stobru vērstu uz leju.