Forums

es neminēju biznesu, bet iepriekšējos komentos gan "...Nu kurš veido medību šķirni un taisa ar to naudu ,tā viņu darīšana..." un vēl pāris līdzīgs ir minēts. Es arī neteicu, ka jālikvidē un nerunāju par svešiem suņiem, kas pieklīst medību laikā, bet sūdzas jau paši saimnieki,ka viņa bezšķirnes suns grib medīt, tātad paši viņam to ir ierādījuši, lai gan likums jau bija stipri pirms tika paņemts bezšķirnes suns.

Vai mēs, mednieki ar putām uz lūpām esam par medību tradīciju, medību ētikas, medību kā svētku u.c. ar medībām saistītu "augstāku matēriju" kopšanu un atjaunošanu? Cik lasīts še - esam. Vismaz savā vairumā.
Tad kādēļ lai suņu lietās pasludinātu izņēmumu? Tādēļ, ka suns it kā "strādā"? Ar medību tradīcijām ir tāpat kā ar grūtniecību - vai nu ir, vai nu nav.
Un medību tradīcijas sevī ietver pasākumu kopumu, kas sākas ar nemateriālām vērtībām - attieksmi, noskaņojumu, attiecībām, turpinās ar ekipējumu un medību norisi un beidzas ar cieņu pret nomedījumu, tā iemūžināšanu, pirmapstrādi un sadali. Suņi visā šajā procesā ir starp attieksmi, ekipējumu un medību norisi. Suņiem vēsturisiki bijusi īpaša nozīme medībās un tā tāda ir joprojām - tieši tādēļ gadu tūkstošu laikā cilvēce ir izselekcionājusi attiecīgās īpašības suņos un materializējusi tās konkrētās šķirnēs.
Medību šķirnes suņiem ir izvirzītas konkrētas kvalitatīvas un arī kvantitatīvas prasības. Normāli apliecinājums par atbilstību prasībām, garantē, ka suns izturēsies medību situācijai piemēroti. Protams, katrs suns ir individuāls. Protams, katram sunim ir sava ipašā pieeja un apmācība nepieciešama, tomēr statistiski ir pierādāma tendence, ka nejauši izvēlēts šķirnes medību suns strādās labāk, nekā nejauši izvēlēts jauktenis. Tā ir likumsakarība, jo tikai tās dēļ gadsimtiem ilgi tika veikta selekcija. Gadās izņēmumi, taču tie - grozi kā gribi - tikai apliecina likumsakarību.
Vienīgā situācija, kad es atzīstu jebkura suņa esamību labāk nekā neesamību - asinspēda, īpaši besniega periodā. Taču tikai tad, ja ir norakstīta licence un atzīmēts, ka dzīvnieks ievainots.

Tūlīt, protams, mani varēsit apstrīdēt, bet uzskatu, ka varu nedaudz šajā jautājumā izteikties, jo savā dzīvē esmu saskārusies ar gana daudziem medību suņiem - ir medīts gan ar kurchāriem un drathāriem, gan fokšiem, gan īru seteriem, gan dažādu šķirņu laikām. Pēdējās bija krievu Eiropietes... Un katra absolūti dažāda! Viena bija mīļa pret visiem (gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem) un medībās pilnīga nulle, viens suns bija ideāls mednieks, taču ne visai ieredzēja svešus cilvēkus un bezceremoniālu izturēšanos, pēdējā kucīte lieliski medī un ir mīļa pret cilvēkiem. Tāpat esmu redzējusi lieliski strādājošas laikas (kādam Latvijā visai labi pazīstamam medniekam), ar kurām nevienu citu suni kopā nevarēja laist - vienkārši koda nost. Ko ar to gribu teikt - vienīgi to, ka "garantēts" nav nekas (vienīgi - nāve un nodokļi;))). Tādēļ, manuprāt, mūsu visu vislielākā nelaime ir trakais kategorisms - vai nu tā, vai nekā. Tas attiecas arī uz bezšķirnes suņiem medībās, tradīcijām utt. Tradīcijas ir tādas kādas tās izveido, bet tās var arī mainīties un arī dažādās valstīs būt dažādas. Nemaz nav jāmeklē padomjlaiki - žurnālā MMD strādāju "nieka padsmit" gadus, taču pavisam labi atceros, ka arī šai laikā drīkstēja medījumu meklēt ar bezšķirnes suni. Tāpat atceros nelaiķa Kalniņa nebūt ne tik sen izsludināto "amnestiju" visiem "bezpapīru suņiem", kad pāris gadu laikā varēja šos "papīrus sakārtot". Tātad - nemaz nav izslēgts, ka tagadējie "papīrainie" suņi (vai to senči) pavisam nesen ir bijuši bez papīriem. Protams, ir jābūt ļoti stingrai kārtībai, kādā suns tiek atzīts par šķirnīgu un pielaižams ciltsdarbā, taču man nebūtu nekas pretī, ja ievainotu dzīvnieku atrod "da jebkāds" suns. Ka tikai atrod! Jo, diemžēl, pēdējā laikā arvien vairāk ir brīžu, kad suņu nav vispār un bezsniegā saprast, vai dzīvnieks ievainots, vai nē, ir visai grūti. Var teikt - pērciet šķirnīgos. Jā, var teikt, bet tā kā medību suņi diezgan bieži iet bojā, tad pamaz ir cilvēku, kas gatavi riskēt (gan materiāli, gan morāli) pērkot arvien jaunus suņus. Ar šo tikai gribu pievērst uzmanību - medaļai ir arī otra puse un gana daudz no pieļaujamā varētu atļaut izvērtēt arī pašam kolektīvam, jo, manuprāt, dažu labu, kaut arī "bezpapīru" suņu piedalīšanās dzīvnieku atrašanā nekādu būtisku robu medību šķirnes suņu ciltsdarbā neradītu. Manuprāt, daudz lielāku robu radīs nupat LMKA vadības oficiāli iesniegtais dokuments par konkrētu šķirņu atzīšanu par medību šķirnēm, bet par šo jautājumu rakstīšu tam atvēlētajā foruma tēmā.

vienā no kolektīviem pie robežas kur šad un tad medīju ik pa laikam pieklīst kāds sunītis no Krievijas ārēm... Viņu vidū ir redzēti uj ku labi mednieki, labākus neesmu redzējis... Viens mazs bandīts i kuilim jāja uz muguras i briedi smuki izdzina (nu jau citos medību laukos - kuilis vienā reizē izrādijās stirpāks)... Neredzu iemeslu viņu nelaist medībās.... Tiešām neredzu.... Suns zelta vērtē - strādāja līdz spēku izsīkumam...

Es te tā palasījos un vairs nezinu, kurā pusē esmu.... Tikai ko darīt, ja nemednieks suns klejo pa meža ārēm un ķer stirnas???? Un izrādās, ka kaimiņi taisa medības un šis ir "medību" suns??? Ko tad?

Par daudz ko var diskutēt - piemēram, kuru suni laist vai kuru nelaist mežā; vai šķirņu/sugu saglabāšana ir svarīga vai pilnīgi lieka, utt. Pamatojoties uz diskusiju rezultātu, var pieņemt lēmumus.
Galvenais - viņus pieņemt un reiz par visām reizēm tiesiski noregulēt suņa lomu medībās un dabā. Lai izzustu neskaidrības un juridiskās peripētijas, kad kāds mednieks atkal "ieberzies" ar tādu vai citādu aktivitāti attiecībā uz klaiņojošo elementu apkarošanu vai tamlīdzīgi.
Tāpat jāņem vērā un jāsaglabā savas nacionālās medību īpatnības, jāatceras, ka arī savvaļas dzīvniekiem ir tiesības. Tādēļ nav normāli Latvijā medībās izmantot Āfrikas lauvu dzinējus, nav savietojami ar mednieka ētikas pamatprincipiem laist mastā vienlaicīgi vairāk kā divas laikas izmēra slepkavas un pēc tam meklēt pa krūmiem noplēstos sivēnus, nav pieļaujama suņu uzturēšanās mežā pavasarī, utt. Uz doto brīdi Latvijas nacionālajos tiesību aktos regulējuma tam nav vispār. Tas ir fakts. Bardaks. Nav iespējams nošķirt klaiņojošu suni no neklaiņojoša, utt.
Tā kā konkrēts sugu/šķirņu saraksts ir tikai viena no tēmas aktualitātēm.

:) Tad Tu būsi vainīgs ... :D Jebkurā gadījumā.

Girt! Runajot par tiem procentiem, varu pateikt no savas pieredzes-musu kolektiva gadi 6-7 atpakaļ bija seši škirnes laikas ar papiriem un šobrid no tiem medibas piedalas divi suni (ieskaitot manejo) un parejie... piedod bet papiri vel nedod garantijas ka suns bus stradajošs, ka saka zinošie cilveki kas ņemas ar škirnes suniem (istie mednieki) no metiena labi suni bus 2-3 ne vairak. Un, ja butu visi 99% tad labu suņu butu pilns visos kolektivos, bet uz šodien dienu labu suņu nau ka spalu, ta ka pagalei divi gali... Labs suns ir zelta verts un ir viņam papirs vai nau no ta suņa vertiba nemainas,un labu suni neaizvietos pieci suni ar papiriem bez bez smadzenem. Pie mums labus suņus sauc par profesoriem, ir bijis ta ka dzeks stastot, ka ejot no masta, pieskrien suns ierejas paskatas uz mednieka un paskrienot masta iekša vel ierejas un skatas uz mednieka aicinot viņu sev pakaļ un aizved lidz medijumam. Ja, var apstridet ka sunim butu jarej uz vietas pie nošauta zvera bet parasti suns (runa iet par laiku) nerej uz nošauto zveru.

Andi! Teiksim ta, ka mes mednieki uzturam labas attiecibas un sakarus ar blakus kolektiviem un labi pazistam suņus un ja gadijuma suns aizdzen zveru, blakus kolektiva teritorija, mes sazvanamies, paziņojam, ta ka nau nekadu problemu...šogad mana laika aizdzina alņus pie kaiminiem, šie zvana, Viktor tavejais pie mums brauc pakaļ. Aizbraucu un situacija sekojoša - kaimiņu divas laikas un manejais trenka cukas,(alņus jau pametis) paspeju pat pastavet uz masta pat dabuju izšaut... Ta ka problemu lielu ka redzi nau. Ka teica multene kakis Leopolds - rebjata davaite žit družno... Ne pukas.

Viktor, a tādu domu, ka pie suņa sliktās medīšanas varbūt vainīgs arī saimnieks, ka nemāk izvilkt sunim instinktus? Gribi teikt, ka tavs suns bez apmācības ir iemācījies asinspēdu, es teiktu pašu grūtāko, variantu? Vai tas tomēr ir no vecākiem palicis instinktos? tad redz bezšķirnes sunim nekas tāds nebūs katru reizi sākam no jauna un iespēja, ka kautkas tur iznāks ir stipri mazāka