Jau pasos pirmssakumos ir pielauta kluda, patiesiba nav pilnigi nekada pamata prasit atbildibu no tiesibu lietotaja, ligumi te ir, te nav, zemes ipasnieki mainas, cuku bars atnak no kaiminu kolektiva un vairak neradas kapec, lai mednieks butu tas malejais kas segtu zaudejumus, piemeram mednieku klubs ir bezpelnas organizacija, ar komercmedibam nenodarbojas, biedru nauda knapi pietiek ziema lai piebarotu dzivniekus un pavasari ko iesetu...! No kaadiem lidzekliem lai sedz zaudejumus, tad jau laimigi tie klubi kuru apkaime, lauksaimnieciba sen jau ka ir mirusi un vienigie kaski var sanakt tikai ar piemajas darziem...!!!
Pēc teorētiskām diskusijām un dažādu situāciju analīzes pamazām izkristalizējas iespējamie risinājumi.
Ir daži fundamentāli punkti, uz kuriem var būvēt korektu mehānismu, prezumējot, ka jebkura uzņēmējdarbība ir riskanta, bet svarīgi ir definēt risku līmeņus, un pieņemot, ka jebkurš uzņēmējs rīkojas kā gādīgs saimnieks, šos riskus apzinās un veic saprātīgus pretpasākumus:
1.lauksaimniecībā postījumi ir neizbēgami, taču būtisks ir to apmērs.
2.postījumu apmērs var būt niecīgs jeb risks pieņemams. Noteikti ir metodoloģija, kā aprēķināt, cik % vai absolūtā izteiksmē no katras konkrētās kultūras ir akceptējamais riska lielums, kas ir dabisks un "parasts" zudums un kas jāņem vērā nodarbojoties ar konkrētā veida uzņēmējdarbību;
3.postījumu apmērs var pārsniegt šo akceptējamo robežu - tādā gadījumā ir jāvērtē, cik ļoti tā tiek pārsniegta, proti, kādi ir virsnormas zaudējumi.
4.atkarībā no tā, var meklēt efektīvākos novēršanas un kompensācijas mehānismus, izvērtējot, cik, par ko un kurš ir atbildīgs, līdz pat tam, ka konstatējot viena konkrēta medību tiesību lietotāja sistēmatisku neizdarību, konkrētajā iecirknī nosakāms ārkārtas stāvoklis.
Un tagad piemēri:
->ir platības, kurās meža cūku blīvuma dēļ tiek uzrakti pat māju pagalmi. Parasti iemesls šādam dzīvnieku blīvumam ir nejēdzīga pārbarošana, kas veicina koncentrāciju un nejēdzīga medīšana. Vienkārši sakot - bardaks. Lūk šādiem gadījumiem noteikti virs konkrētā medību tiesību lietotāja galvas būtu jāpakar Damakla zobens ārkārtas situācijas ieviešanas veidā. Domāju, ka ar to pietiktu, lai problēmas atrisinātos pašas no sevis. Jo ārkārtas stāvoklis nozīmē ārkārtas risinājumus.
->ir platības, kurās ir pamatā meži un kurās dzīvnieku blīvums varbūt nav ārjēdzīgs, taču mākslīgi barojot tas noteikti ir lielāks nekā būtu pie dabiskās barības bāzes. Konkrētajās platībās praktiski lauksaimnieku nav un tātad - nav arī postījumu. Bet - blakus platībās postījumi notiek, jo dzīvnieki dodas sirojumos. Ja šāds medību tiesību lietotājs vēl publiski pauž, ka ilgstoši nomedī tikai, piemēram, 50% limita - tad šāds gadījums faktiski atkal pakļaujas ārkārtas situācijas ieviešanai.
No pēdējā gadījuma arī izriet, ka nevar automātiski prasīt atbildību no tā medību tiesību lietotāja, kura platībās atrodas postītais lauks - jo viņiem var nebūtu reālu konktroles iespēju blakus iecirknī. Un tātad - katrs gadījums individuāli jāvērtē. Pašreizējā sistēmā VMD varētu būt šis vērtētājs un lēmuma pieņēmējs.
Par zaudējumiem - tie nebūtu jāregulē administratīvi, jo jau tagad, šodien, katram ir tiesības slēgt līgumu, tajā paredzot attiecīgas klauzulas. Pie kam ne tikai tīri finansiālu atbildību, bet arī, piemēram, pienākumu lauksaimniekam informēt medību tiesību lietotāju par postījumu sākumu, par izmantoto pretlīdzekļu veidu un skaitu, u.tml.
Tomēr, tā kā zaudējumu apjomu rēķinot jāņem vērā ir ne tikai sēklas, degvielas, darba, ķīmijas u.c. tiešās izmaksas, bet arī negūtā peļņa, kura ir tieši atkarīga gan no konkrētās vietas apstākļiem, gan arī šķirnes ražības, laika apstākļiem un - konkrētā uzaudzētā vidējās cenas ražas novākšanas brīdī, tad nepieciešams kāds eksperts, kurš minētos zaudējumus sarēķina. Lai aprēķini būtu korekti, nepieciešams, lai sākotnējie dati būtu pēc iespējas pilnīgāki. Tātad, lauksaimniekiem pašiem vajadzētu izstrādāt kritēriju kopumu, kā un ko dokumentēt, kā, kas un pēc kādas metodoloģijas ievāks informāciju, kas pārbaudīs, u.tml.
Mežsaimniecībā ir mazliet savādāk, jo tur aprēķini galvenokārt tomēr balstās uz tiešajām stādmateriāla un darba izmaksām un pieņēmumiem, jo pirksta resnuma vai tievāka kociņa tirgus vērtība ir grūti nosakāma.Tomēr, esmu pārliecināts, attiecīgie eksperti visu var formalizēt.
Kā redzams, situācija nav triviāla, tātad, te neder triviāls viena panta grozījums, bez maz vai prasot, lai mednieks lasa kolorado vaboles...
Papildus jautājums ir par dzīvnieku (gan medījamo, gan nemedījamo) piederību, jo pašreizējā prakse nav īsti korekta.
Varbu esmu palaidis garam bet kas ir ar sejumu apdrosinasanam, pret meza lopu kaitejumu nedrosina, zinu ka pret kaimina govim vareja apdrosinat, taja gadijuma apdrosinataji piedzina no kaimina......!?!?!?!?!?!?!?!
Padomijas laika kad vel biju tikai dazus gadus vecs atceros ka senci srgaja savus laukus; kartupelu laukam apkart bija elektriskais gans, plus vel kads visu laiku gaja gulet uz siena gubu un sargaja klatiene, karinaja bundzas, dezdinaja kautkadus meslus lai ar smaku aizbaiditu...! Tagad zemnieks iesej labibu un velas lai tur meza dzivnieki neradas...! Jebkurs mednieks var apgalvot to ka ir piedzivojis situaciju kad menesi no vietas var sedet un neko nesagaidit vienu dienu neatnakt un tiesi taja nakti cukas uztaisis tur tadu karalauku ka maz neliksies...! Domaju ka zemniekiem pasiem ari nedaudz vairak japadomaa par to lai saglabatu razu, domaju ka iespejas ir pietiekosas...!
Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
16.02.2011. 09:34
Juri! Neizrauj vienu punktu no konteksta!!! Medibas ir HOBIJS, bet tads kas saistits ar lielu atbildibu! Kas ari talakajos punktos starp citu bija rakstits!
Ja tu uzskati ka tas nav hobijs tad ludzu pamato vai mes esam profesionali mednieki (partiekam no sis nodarbes iegutajiem labumiem), varbut mes esam brivpratigie sejumu sargi (par vedera tiesu, sanemot alga nomedito galu)?
????
Medibas ir brivpratiga nodarbe!!! Neviens nespiez nemt ugunspagali un skraidit pa krumiem :)))
Un padoma kas notiks ar lauksaimniecibas platibam, ja sie brivpratigie (hobija) mednieki vina diena pateiks visi "paldies par uzmanibu!" un uz mezu vairs neies!? Kas notiks ar Latvijas lauksaimniecibas parpalikumiem?
Aprīkojums: Benelli M2 (12x76 plus paradokss), IŽ-54 (12x70), MC 20-01 (20x70)
Suņi: Taksis Tedis
16.02.2011. 09:20
Lai mēle nokalst tam, kurš apgalvo, ka medības ir hobijs! Palasi savas MA un MVA aizmugurē, kas tur rakstīts. Palasi definīciju likumā, kas ir medības. Kas ir medību resursu ilgtspējīga apsaimniekošana? Kur ir kaut viens vārds par hobiju/vaļasprieku bez atbildības? Medības ir darbs, tā ir saimniekošana, kas sagādā prieku visās tā stadijās. Ja vien to veic ar izpratni un atbildības sajūtu. Bet ne hobijs. Hobijs ir kāršu spēle piekdienās vai marku krāšana. Tieši dēļ šitādiem atsevišķiem hobijniekiem patreiz arī sanāk cepties pa postījumu jautājumu.
Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
16.02.2011. 07:55
Pec butibas ir ta:
1. Medibas ir hobijs. Un pie visa ari tads hobijs ko finanse pats mednieks
2. Lauksaimnieciba ir uznemejdarbiba. Un pie visa ari ar saviem riskiem (cenu svarstibas, meza zveri, ja gribiet ari siseni (vai tad tos ari mums medniekiem butu jaker?))
3. Mednieks nav apsardzes firma.. :) (vinam par to nemaksa(visi stasti par labumu ko vins gust medijot ir jaaizmirst, jo ka atbildi var sarekinat viena kilograma medijuma galas pasizmaksu... (maz neliksies)))
4. Protams iegustot tiesibas no medibu tiesibu ipasnieka (zemes ipasnieka vai nomnieka) mednieks uznemas ari pienakumus (bet tiem ir labut reguletiem liguma, nevis likuma)
5. Mednieks, jau klustot par mednieku, uznemas pienakumu klut par "regulatoru" (brivpratigu), ieverojot lidzsvarotu un uz pieredzi balstitu (zinatnisku) pieeju medibu saimniecibai (nekada gadijuma, ne 100% iznicinosu medijamiem dzivniekiem, ka dazu reizi gribetu zemnieki)
P.S. Diemzel ir ari tadi atseviski medibu kolektivi, kuru darbibas rezultata si putra praktiski ir ievarijusies, jo nedrigst but ta, ka mednieks tikai doma par to ka "uzlabot" medijamo dzivnieku populaciju (skaitu), bet ar totalu ignoranci attiecas pret sava kaimina lauksaimnieka interesem!!! Sekas sadai darbibai bus katastrofalas visai Latvijas mednieku saimei. Del mazakuma cietis vairakums...
Slēpts
16.02.2011. 07:30
ja jau negrib postījumus, tad jāatšauj pilnīgi visi dzīvnieki mežā vai arī kolektīvam katru dienu jāšēž mežā, kamēr raža tiek novkta :D
Noskatījos diskusiju un diezgan sakarīga izskatījās, bet radās daži jautājumi.
1,Kas notiek ar postijumiem citur eiropā uz ko mums patīk vienmēr skatīties.
2.Ja neko dižu mēs nevarām mainīt civillikumā tad varbūt meža dienests ir lieks,jo postijumi zemniekam ,atbildība medniekam,un visur pavidu MD .Zvēru uzskaite un limiti ja būtu normāla tad es domāju nebūtu tik lielas problēmas ar postijumiem.MD lai nodarbojas ar kontroles lietām kā tas notiek ar meža darbiem.
Limitus nosaka pats kolektivs vai arī sastādits plāns pēc kura vadīties.
Ir daži fundamentāli punkti, uz kuriem var būvēt korektu mehānismu, prezumējot, ka jebkura uzņēmējdarbība ir riskanta, bet svarīgi ir definēt risku līmeņus, un pieņemot, ka jebkurš uzņēmējs rīkojas kā gādīgs saimnieks, šos riskus apzinās un veic saprātīgus pretpasākumus:
1.lauksaimniecībā postījumi ir neizbēgami, taču būtisks ir to apmērs.
2.postījumu apmērs var būt niecīgs jeb risks pieņemams. Noteikti ir metodoloģija, kā aprēķināt, cik % vai absolūtā izteiksmē no katras konkrētās kultūras ir akceptējamais riska lielums, kas ir dabisks un "parasts" zudums un kas jāņem vērā nodarbojoties ar konkrētā veida uzņēmējdarbību;
3.postījumu apmērs var pārsniegt šo akceptējamo robežu - tādā gadījumā ir jāvērtē, cik ļoti tā tiek pārsniegta, proti, kādi ir virsnormas zaudējumi.
4.atkarībā no tā, var meklēt efektīvākos novēršanas un kompensācijas mehānismus, izvērtējot, cik, par ko un kurš ir atbildīgs, līdz pat tam, ka konstatējot viena konkrēta medību tiesību lietotāja sistēmatisku neizdarību, konkrētajā iecirknī nosakāms ārkārtas stāvoklis.
Un tagad piemēri:
->ir platības, kurās meža cūku blīvuma dēļ tiek uzrakti pat māju pagalmi. Parasti iemesls šādam dzīvnieku blīvumam ir nejēdzīga pārbarošana, kas veicina koncentrāciju un nejēdzīga medīšana. Vienkārši sakot - bardaks. Lūk šādiem gadījumiem noteikti virs konkrētā medību tiesību lietotāja galvas būtu jāpakar Damakla zobens ārkārtas situācijas ieviešanas veidā. Domāju, ka ar to pietiktu, lai problēmas atrisinātos pašas no sevis. Jo ārkārtas stāvoklis nozīmē ārkārtas risinājumus.
->ir platības, kurās ir pamatā meži un kurās dzīvnieku blīvums varbūt nav ārjēdzīgs, taču mākslīgi barojot tas noteikti ir lielāks nekā būtu pie dabiskās barības bāzes. Konkrētajās platībās praktiski lauksaimnieku nav un tātad - nav arī postījumu. Bet - blakus platībās postījumi notiek, jo dzīvnieki dodas sirojumos. Ja šāds medību tiesību lietotājs vēl publiski pauž, ka ilgstoši nomedī tikai, piemēram, 50% limita - tad šāds gadījums faktiski atkal pakļaujas ārkārtas situācijas ieviešanai.
No pēdējā gadījuma arī izriet, ka nevar automātiski prasīt atbildību no tā medību tiesību lietotāja, kura platībās atrodas postītais lauks - jo viņiem var nebūtu reālu konktroles iespēju blakus iecirknī. Un tātad - katrs gadījums individuāli jāvērtē. Pašreizējā sistēmā VMD varētu būt šis vērtētājs un lēmuma pieņēmējs.
Par zaudējumiem - tie nebūtu jāregulē administratīvi, jo jau tagad, šodien, katram ir tiesības slēgt līgumu, tajā paredzot attiecīgas klauzulas. Pie kam ne tikai tīri finansiālu atbildību, bet arī, piemēram, pienākumu lauksaimniekam informēt medību tiesību lietotāju par postījumu sākumu, par izmantoto pretlīdzekļu veidu un skaitu, u.tml.
Tomēr, tā kā zaudējumu apjomu rēķinot jāņem vērā ir ne tikai sēklas, degvielas, darba, ķīmijas u.c. tiešās izmaksas, bet arī negūtā peļņa, kura ir tieši atkarīga gan no konkrētās vietas apstākļiem, gan arī šķirnes ražības, laika apstākļiem un - konkrētā uzaudzētā vidējās cenas ražas novākšanas brīdī, tad nepieciešams kāds eksperts, kurš minētos zaudējumus sarēķina. Lai aprēķini būtu korekti, nepieciešams, lai sākotnējie dati būtu pēc iespējas pilnīgāki. Tātad, lauksaimniekiem pašiem vajadzētu izstrādāt kritēriju kopumu, kā un ko dokumentēt, kā, kas un pēc kādas metodoloģijas ievāks informāciju, kas pārbaudīs, u.tml.
Mežsaimniecībā ir mazliet savādāk, jo tur aprēķini galvenokārt tomēr balstās uz tiešajām stādmateriāla un darba izmaksām un pieņēmumiem, jo pirksta resnuma vai tievāka kociņa tirgus vērtība ir grūti nosakāma.Tomēr, esmu pārliecināts, attiecīgie eksperti visu var formalizēt.
Kā redzams, situācija nav triviāla, tātad, te neder triviāls viena panta grozījums, bez maz vai prasot, lai mednieks lasa kolorado vaboles...
Papildus jautājums ir par dzīvnieku (gan medījamo, gan nemedījamo) piederību, jo pašreizējā prakse nav īsti korekta.
Ja tu uzskati ka tas nav hobijs tad ludzu pamato vai mes esam profesionali mednieki (partiekam no sis nodarbes iegutajiem labumiem), varbut mes esam brivpratigie sejumu sargi (par vedera tiesu, sanemot alga nomedito galu)?
????
Medibas ir brivpratiga nodarbe!!! Neviens nespiez nemt ugunspagali un skraidit pa krumiem :)))
Un padoma kas notiks ar lauksaimniecibas platibam, ja sie brivpratigie (hobija) mednieki vina diena pateiks visi "paldies par uzmanibu!" un uz mezu vairs neies!? Kas notiks ar Latvijas lauksaimniecibas parpalikumiem?
1. Medibas ir hobijs. Un pie visa ari tads hobijs ko finanse pats mednieks
2. Lauksaimnieciba ir uznemejdarbiba. Un pie visa ari ar saviem riskiem (cenu svarstibas, meza zveri, ja gribiet ari siseni (vai tad tos ari mums medniekiem butu jaker?))
3. Mednieks nav apsardzes firma.. :) (vinam par to nemaksa(visi stasti par labumu ko vins gust medijot ir jaaizmirst, jo ka atbildi var sarekinat viena kilograma medijuma galas pasizmaksu... (maz neliksies)))
4. Protams iegustot tiesibas no medibu tiesibu ipasnieka (zemes ipasnieka vai nomnieka) mednieks uznemas ari pienakumus (bet tiem ir labut reguletiem liguma, nevis likuma)
5. Mednieks, jau klustot par mednieku, uznemas pienakumu klut par "regulatoru" (brivpratigu), ieverojot lidzsvarotu un uz pieredzi balstitu (zinatnisku) pieeju medibu saimniecibai (nekada gadijuma, ne 100% iznicinosu medijamiem dzivniekiem, ka dazu reizi gribetu zemnieki)
P.S. Diemzel ir ari tadi atseviski medibu kolektivi, kuru darbibas rezultata si putra praktiski ir ievarijusies, jo nedrigst but ta, ka mednieks tikai doma par to ka "uzlabot" medijamo dzivnieku populaciju (skaitu), bet ar totalu ignoranci attiecas pret sava kaimina lauksaimnieka interesem!!! Sekas sadai darbibai bus katastrofalas visai Latvijas mednieku saimei. Del mazakuma cietis vairakums...
1,Kas notiek ar postijumiem citur eiropā uz ko mums patīk vienmēr skatīties.
2.Ja neko dižu mēs nevarām mainīt civillikumā tad varbūt meža dienests ir lieks,jo postijumi zemniekam ,atbildība medniekam,un visur pavidu MD .Zvēru uzskaite un limiti ja būtu normāla tad es domāju nebūtu tik lielas problēmas ar postijumiem.MD lai nodarbojas ar kontroles lietām kā tas notiek ar meža darbiem.
Limitus nosaka pats kolektivs vai arī sastādits plāns pēc kura vadīties.