Esmu gatavs nest savu artavu lai varētu veikt pētījumu šai jomā,jau sen skaļi klaigāju uz visām pusēm pamatojoties uz maniem nezinātniskajiem bet praktiskajiem novērojumiem,ka ir jāveic gulbju,stārķu,kraukļu,jūras kraukļu un vārnu populācijas ierobežošana,jo tie apdraud un izspiež pārējās putnu un sīkdzīvnieku sugas.
Tēmu izveidot pamudināja DELFI portāla aculiecinieka reportāža: http://aculiecinieks.delfi.lv/...
Faktiski - te nu beidzot ir pierādījums, kuru apstrīdēt laikam īsti vairs nesanāks. Kas būtiski - reportāžā ir runa par vientuļu gulbi! Ja pāris, kam ir mazuļi tā rīkotos, to vēl varētu saprast - bet te nu laikam tomēr ir pierādījums, ka gulbji ir agresīvi principā, nevis atsevišķos apstākļos.
Tātad, tēze par to, ka pīļu skaits samazinās ne tikai plēsēju, bet arī gulbju dēļ, varētu būt diezgan tuva patiesībai, vismaz lielajos ezeros.
Par plēsējiem arī nav viennozīmīgi - mākslīgās ligzdas labi pasargā no ūdelēm/ūdriem, arī no piekūnveidīgajiem putniem, bet, ja kraukļi reiz iemācās tās ligzdas atprečot, tad ir čau. Arī vārnas mācās.
Ornitologi pamatoti pauž bažas par vietējām pīļu populācijām, bet te nu sanāk tāda kā dilemma - kraukļiem dabisko ienaidnieku principā nav, medīt tos nedrīkst, gulbjiem minētais ir izteikts vēl jo vairāk. Protams, būtu muļķīgi apgalvot, ka pie visa vainīgi gulbji - taču, ja reiz tendence ir tāda, ka gulbju kļūst vairāk un tie izspiež cita sugas, loģiski būtu, ilgtspējas un bioloģiskās daudzveidības vārdā gulbju skaitu ierobežot, jācer, ka tādai loģikai piekristu visi. Līdz ar to, manuprāt, ir pamats veikt pētījumus par gulbju ietekmi uz medījamo ūdensputnu vietējām populācijām un pēc pētījumu rezultātu apkopošanas faktiski būtu samērā labs pierādījums vienas vai citas tēzes patiesumam - attiecīgi varētu sekot rīcība, piemēram, pierādoties tēzei par gulbju izteikti negatīvo ietekmi uz citām sugām, to skaitu varētu īpašā veidā un kārtībā regulēt. Ja tēze nepierādās, tad uzskatam to par mītu un aizmirstam.
Jautājums tāds - vai kolēģi atbalstītu tāda pētījuma veikšanu? Un, vai atbalstam būtu gatavi arī ziedot kādus līdzekļus? Par velti neviens speciālists nepētīs, bet MSAF pagaidām tiek kūrēts tā, ka šāda veida pētījumiem līdzekļu kaut kā nepietiek - esot svarīgākas atbalsta programmas...
Liela problēma mednieku interešu aizstāvībai ir tā, ka mums ir ļoti maz pētījumu un faktu - bet bez kaut cik objektīviem faktiem ar pliku emocionālu populismu un demagoģiju kaut ko panākt ir neiespējami. Savukārt, kvalitatīvu pētījumu veikšanai nav līdzekļu. Bet laiks iet un vairākas problēmas tikai padziļinās - piemēram, samazinās vietējo pīļu populācija.
Bet tas tikai tāds piemērs problēmām, kas būtu jāpēta un jākolekcionē fakti. Droši vien katrs var bez īpašas piepūles uzģenerēt 5-10 problēmas, kas būtu jāpēta...
Tātad, vai mednieki principā ir gatavi finansiāli atbalstīt (ziedojot noteiktam mērķim) šādus un līdzīgus pētījumus?
http://aculiecinieks.delfi.lv/...
Faktiski - te nu beidzot ir pierādījums, kuru apstrīdēt laikam īsti vairs nesanāks. Kas būtiski - reportāžā ir runa par vientuļu gulbi! Ja pāris, kam ir mazuļi tā rīkotos, to vēl varētu saprast - bet te nu laikam tomēr ir pierādījums, ka gulbji ir agresīvi principā, nevis atsevišķos apstākļos.
Tātad, tēze par to, ka pīļu skaits samazinās ne tikai plēsēju, bet arī gulbju dēļ, varētu būt diezgan tuva patiesībai, vismaz lielajos ezeros.
Par plēsējiem arī nav viennozīmīgi - mākslīgās ligzdas labi pasargā no ūdelēm/ūdriem, arī no piekūnveidīgajiem putniem, bet, ja kraukļi reiz iemācās tās ligzdas atprečot, tad ir čau. Arī vārnas mācās.
Ornitologi pamatoti pauž bažas par vietējām pīļu populācijām, bet te nu sanāk tāda kā dilemma - kraukļiem dabisko ienaidnieku principā nav, medīt tos nedrīkst, gulbjiem minētais ir izteikts vēl jo vairāk. Protams, būtu muļķīgi apgalvot, ka pie visa vainīgi gulbji - taču, ja reiz tendence ir tāda, ka gulbju kļūst vairāk un tie izspiež cita sugas, loģiski būtu, ilgtspējas un bioloģiskās daudzveidības vārdā gulbju skaitu ierobežot, jācer, ka tādai loģikai piekristu visi. Līdz ar to, manuprāt, ir pamats veikt pētījumus par gulbju ietekmi uz medījamo ūdensputnu vietējām populācijām un pēc pētījumu rezultātu apkopošanas faktiski būtu samērā labs pierādījums vienas vai citas tēzes patiesumam - attiecīgi varētu sekot rīcība, piemēram, pierādoties tēzei par gulbju izteikti negatīvo ietekmi uz citām sugām, to skaitu varētu īpašā veidā un kārtībā regulēt. Ja tēze nepierādās, tad uzskatam to par mītu un aizmirstam.
Jautājums tāds - vai kolēģi atbalstītu tāda pētījuma veikšanu? Un, vai atbalstam būtu gatavi arī ziedot kādus līdzekļus? Par velti neviens speciālists nepētīs, bet MSAF pagaidām tiek kūrēts tā, ka šāda veida pētījumiem līdzekļu kaut kā nepietiek - esot svarīgākas atbalsta programmas...
Liela problēma mednieku interešu aizstāvībai ir tā, ka mums ir ļoti maz pētījumu un faktu - bet bez kaut cik objektīviem faktiem ar pliku emocionālu populismu un demagoģiju kaut ko panākt ir neiespējami. Savukārt, kvalitatīvu pētījumu veikšanai nav līdzekļu. Bet laiks iet un vairākas problēmas tikai padziļinās - piemēram, samazinās vietējo pīļu populācija.
Bet tas tikai tāds piemērs problēmām, kas būtu jāpēta un jākolekcionē fakti. Droši vien katrs var bez īpašas piepūles uzģenerēt 5-10 problēmas, kas būtu jāpēta...
Tātad, vai mednieki principā ir gatavi finansiāli atbalstīt (ziedojot noteiktam mērķim) šādus un līdzīgus pētījumus?