Forums

Diemžēl lielākās nelietības,domāju ka ne tikai Dabas liegumā Babītes ez.,notiek tieši dažādu aizliegumu zonās kur ir ierobežota piekļūšana, tākā ar to bildēšanu ir pagrūti...un tā arī būtu cīņā ar sekām-cēlonis ir ornotoloģisko organizāciju vēlmju un iespēju disbalans un "strausa politikas" piekopšana t.i.aktivizējām lieguma uzlikšanu (uz papīra tas viss izskatās ļoti skaisti)valsts ierēdņi ar atvērtām mutēm noklausās stāstu-cik viss skaisti un labi būs...un liegums uzlikts...tālāk orn.org. neliekas ne zinis par notiekošo lieguma teritorijā...tālāk lieguma teritorijā sāk saimniekot plēsēji,malīši bet orn.org. galva smiltīs.
Lūk Arni,manuprāt,jāsāk ar šāda veida pētījumiem.
Pirmssvētku laikā Babītes ezerā atkal aktivizējušies maluzvejnieki
Arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, pirmssvētku laikā Babītes ezerā aktivizējušies maluzvejnieki, kuri nelikumīgā ceļā vēlas iegūt lomus.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas sektora vecākais inspektors Gints Zemitāns, pēdējās divas naktis, veicot reidus Babītes ezerā, no ūdenī nelikumīgi ievietotiem zvejas tīkliem kopumā atbrīvoti aptuveni 160 kilogrami zivju.
Šonakt no Babītes ezera izņemti maluzvejnieku tīkli, kuru kopējais garums bijis 2,4 kilometri, un tīklos atradušies aptuveni 80 kilogrami zivju. Savukārt iepriekšējā naktī no ezera izcelti tīkli ar kopējo garumu 1,8 kilometri un aptuveni 80 kilogramus lielu zivju lomu.
Tīklos galvenokārt bijuši līņi, karūsas un brekši, ko vides inspektori atbrīvojuši no tīkliem, atlaižot atpakaļ ezerā. Maluzvejniekus šoreiz inspektoriem nav izdevies noķert.
Kā uzvēra Zemitāns, Babītes ezers ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, līdz ar to visa nelikumīgā zveja šajā ezerā ir kriminālsodāma. "Aicinu cilvēkus domāt, pirms viņi nodarbojas ar nelikumīgo zveju, jo, pieķerot maluzvejnieku ar šādu daudzumu nozvejoto zivju, nāksies maksāt lielu summu par zivju resursiem nodarīto zaudējumu, kam klāt nāk arī kriminālatbildība," sacīja VVD pārstāvis.
Viņš norādīja, ka pirms svētkiem maluzvejnieki ir īpaši aktīvi, jo tirgū ir pieprasījums pēc zivīm.
LETA / 22.jūnijs 2011, 13:17

Piekrītu,ka tāds pētījums būtu nepieciešams,bet domāju ka tas var būt dārgi.Iespēju robežās atbastītu finasiāli.

Aigar, vai kādam bija līdzi vismaz telefons ar iebūvētu kameru? Ja būtu kaut viena bilde, varētu problēmu eskalēt ļoti tālu.

Man jau arī liekas, ka tas būs dārgi... Bet esmu PAR pētījumiem, ja tie ir objektīvi.Iespēju robežās varētu kaut ko arī līdzēt.

Esmu par pētījumu veikšanu,esmu iespēju robežās gatavs arī finansēt kā nekā mana pamatdarība ir saistīta pakalpojumu sniegšanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā ,kura izveidota tieši putnu aizsardzībai.Mans viedoklis ir mans viedoklis kurš izveidojies balstoties faktiem ,kuri apkopoti 20 gadu garumā nevis emociju uzplūdā ieraugot vienu notikumu pilsētas dīķī...es ceru ka ornitologa,kurš pagājušo nedēļu veica ķīru gredzenošanu Babītes ez.un kuram asistēja mans 15 gadu jaunais dēls, atskaitēs uzrādīs redzēto liegumā zonā,LIEGUMA ZONā kura izveidota ķīru aizsardzībai ,aizsardzība izpaužas liedzot makšķerniekiem apmeklēt šo teritoriju vel 60 dienas kā tas atļauts pārejā ezera daļā.
Par To Ko redzēja putnu gredzenotāji bija jārunā skaļi skaļi pat jābļauj,bet vis ir klusi,jo tas parādītu ornotoloģisko organizāciju nozīdzīgo darbību kopumā.Skats kas pavērās bija šokējoš-lielā teritorijā beikti putni ar vardarbīgām nāves pazīmēm vel jo vairāk ,gredzenotāju acu priekšā gulbis nosita jaunu kaiju...tādus un līdzīgus gadījumus redz mednieki,makšķernieki asevišķi ornitologi bet ne ornotoloģiskās ORGANIZāCIJAS.
Par finansējumu.Tik nesenā pagātnē redzot nelēdzības zvejā ar tīkliem Babītes ez. kuru rezultātā makšķernieku lomos parādījās arvien vairāk mazizmēra zivis.IEMESLS BIJA ACīMREDZAMS-tīklinieki samazināja tīklu acu izmērus lai noturētu savus lielos lomus ķēra mazās zivis jo lielās bija izķertas.Lai kauko šādā situācījā mainītu ir vajadzīgs pētījums.Atradu kantori ar kompetentiem zinātniekiem cena 1500 LS -uztaisīšot kādu vajag...ateicos jo pastāvēja iespēja ka kāds pa 1600 LS uztaisīs kādu Viņam vajag.
Kantori kas spējīgi veikt pētījumus Baltijas līmenī un kuru pētījumus kāds arī ņemtu vērā ir, bet to cipars ir ap 200LS stundā...

Aigaram - lai arī viedoklis ir viedoklis, tomēr viedoklim ir jābūt korektam. Jūsējais ir nekorekts. Kurš ornitologs oficiālā līmenī ir apgalvojis tamlīdzīgu tēzi, ka mednieks un makšķernieks ir galvenais putnu ienaidnieks?
Starp ornitologiem ir arī mednieki - nekāda šizofrēniska personības dubultošanās viņiem nav novērota.
Ir jāsaprot, ka gan mednieki, gan ornitologi ir ieinteresēti vienā - lai būtu stabilas populācijas (un reāla bioloģiskā daudzveidība) un tas, manuprāt, ir galvenais mūs vienojošais faktors, kas jāizceļ. Jo pārējai sabiedrībai patiešām ir vienalga (reālā, ne deklaratīvā līmenī, jo būt "zaļam" jau tagad skaitās moderni) - viņu domāšana ir vai nu absolūti merkantila, vai arī neobjektīvi emocionāla...abas minētās galējības nozīmē bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, populāciju sarukšanu, medījamo sugu skaita mazināšanos, un, galu galā, arī izzušanu vispār.
Tādēļ, aicinu vienreiz izbeigt visā vainot mistisku ārējo ienaidnieku - ornitologu. Ja nu kādreiz ir fakti par kāda konkrēta indivīda (konkrēta ornitologa) nepareizu rīcību, tad par konkrēto faktu arī vajag diskutēt.
Bet izbeidzam vienreiz vispārināt, mēs neesam pirmsskolas vecuma bērni smilšukastē.

Arni,kas Tavu prat,būtu spējīgs veikt tādus pētījumus...līdz šim personas kas saistītas ar Latvijas ornitoloģiskajām biedrībām strādā vienos vārtos - proti galvenais putnu ienaidnieks Latvijā ir mednieks un makšķernieks...

Guntars - par simtiem jau nav runa.
Ja katrs desmitais aktīvais mednieks ziedo tikai piecīti - tas eventuāli ir ~10k, par ko var nofinansēt šādus pētījumus vismaz 3 gadus - protams, konkursa kārtībā, pie kam vismaz Baltijas mēroga konkursa, lai bāliņi pārāk nesaceras uz haļvu...
Nu pēc tam, iespējams, var prasīt MSAF līdzekļus, varbūt tiem tur dalītājiem kauns paliktos...šādam pētījumam būtu jāilgst vismaz 5 gadus - tad rezultāti būtu kaut cik respektabli.

Runājot par atbalstu pētījumam.Pagaidām nevaru teikt vai varētu finansiāli to atbalstīt-jo nezinu cik tā summa ir liela.Nēsmu nekāds biznesmenis lai varētu ar simtiem Ls atbalstīt.Saprotu ka tie būtu ziedojuma veidā-bet ja netiek savākti tie līdzekļi pietiekami ko tad?Saprotams ka ne jau 1.vasarā to visu var izpētīt.Bet tas būtu lietderīgi kaut vai pēc 2-3gadiem.

Pirms dīrāt, vajag saprast, vai problēma vispār ir problēma. :)
Ģirtam - mandomāt, tas ir tikai laika jautājums...tie velli ļoti ātri mācās :(