es domāju, ka nepareiza ir uzskaite,kolektīvam kuram ir lielas meža platības cūku licenses ir ļoti daudz, bet kolektīvam,kurš nav tik liels piem 2000 ha, bet ir daudz lauksaimniecību zemes cūku licenses ir stipri mazāk. Kad graudi gatavi,baroties nāk arī no tā lielā meža kurš ir aptuveni 10000 ha.Un tad mazais kolektīvs kam ir 40 cūku licenses nu nekā nešaus visu ko var nošut jo jātaupa jau arī uz dzinējmedībām licenses. Bet gadās, ka ieklīst tādi bari, ap 30-40 cūkām barā. Un ir redzēti vēl lielāki cuku bari, kas turas kopā pateicoties vilkiem. un kas tur no lauksaimniecības var palikt pār, ja tāds bars kaut vienreiz pārstaigā lauku.
Esmu gan mednieks, gan lauksaimnieks.
Uzskatu, ka varētu būt līdzīga sistēma kā esot Igaunijā, par nodotu bebra asti - ap 10 Ls.
Mazs bonuss sekmētu ātru problēmas risinājumu, un valstij atmaksātos simtkārt, kaut vai nodokļos par kvalitatīviem baļķiem, nerunājot par meliorācijas sistēmu saglabāšanu un ražas pieaugumu.
Es esmu mazpieredzējis un jauns mednieks,, pagaidām vairāk uz papīra, nekā dabā, bet atļaušos bilst kādu vārdu šai jautājumā, cerībā, ka mani uzreiz nenolinčos :)
Cik te tā no malas kautri vēroju, nupat arī mednieki atzīst, ka cūku vietām ir daudz par daudz, tātad problēma nav vis tikai alkatīgo zemnieku galvās, bet tā ir reāla, un jo ilgāk notiek vilcināšanās, jo lielāka problēma kļūst. Skaidrs, ka noteiktos limitus mednieki neatšauj un skaidrs, ka tas dod pamatu zemnieku burkšķēšanai. Iebilst pie šādiem faktiem īsti nav pret ko. Zināmā mērā pamatojoties uz skarbo realitāti daži mednieku pārstāvji bīda un aizstāv arī nakts redzamības iekārtu izmantošanu medībās, lai tak kaut kā to lietu risinātu, taču man ir tāda sajūta, ka citus šobrīd legāli iespējamus soļus cūku skaita ierobežošanai mednieki īsti nemaz neveic.
Šai portālā regulāri tiek norādīts, ka pie katra lauka 24h diennaktī nenosēdēsi un visas cūkas nenovaktēsi. Cilvēkam ir arī jāguļ, jāstrādā un dzīve citos veidos jābauda. Tam var piekrist, tomēr uzskatu, ka nebūt ne viss potenciāls ir izlietots cūku skaita ierobežošanai. Piemēram, nav nevienam noslēpums, ka jaunos medniekus, kuriem rados un čomos nav cits mednieks kolektīvi nemaz ar atplestām rokām negaida. Skaidrs - kolektīvs ir tāda diezgan noslēgta interesentu grupa, kurā svešos laist iekšā īsti negribās, bet ja konkrētā kolektīva teritorijā neizdodas tikt galā ar limitiem, tad, iespējams, nekas cits tam kolektīvam, neatliek, kā tos medniekus pie sevis aicināt. Es varu saderēt, ka būtu gana daudz tādu medīt gribētāju, kuri brauktu uz tiem laukiem gan darba dienās, gan darba naktīs. Tad arī dažiem, iespējams, nerastos jautājumi - ko ar to gaļu darīt. Es pie iespējas medīt esmu ticis 1.5 gadu pēc apliecības saņemšanas un joprojām būtu gatavs doties medīt uz pašu tālāko Latvijas malu, lai tikai man būtu iespēja. Es tagad nevēlos uzspiest savu viedokli kā 100% vienīgo pareizo, bet, manuprāt, varētu noteikt, ka kolektīviem, kuri savās platībās nespēj atšaut limitus obligāti jāaicina talkā citi mednieki, tas arī parādītu zemniekiem, ka lietas labā kaut kas tiek darīts, nevis zemnieks vienkārši tiek pasūtīts simts mājas tālāk.
Domāju, ka vidutāju lomu šai jautājumā vajadzētu uzņemties visām vai kādai no mednieku organizācijām, kuras palīdzētu jaunajiem medniekiem nokļūt vietās, kurās nepieciešama to palīdzība. Es, protams, apzinos, ka te parādīsies arī viedoklis, ka - ko ta jaunais var darīt - ne šis ko saprot utt. Tā ir taisnība, tāpēc es ierosinātu mednieku apmācību savienot ar praksi. Līdzīgi kā autovadītāja tiesību iegūšanai - kārto teoriju un ej praksē uz mežu, mācies no pieredzējušajiem un kārto ieskaiti medījuma apstrādē utt. Tas pietuvinātu mednieku mežam, ļautu sapazīties ar citiem medniekiem un ātrāk atrast savu vietu.
Tāpat pie cūku skaita regulācijas, domāju, ir diskutējams jautājums par sivēnmāšu šaušanu... un par piebarošanu ziemā, stingri nosakot, kad kaut kas šāds ir pieļaujams un kad dabas procesos mākslīgi jaukties nevajag.
Īsāk sakot, man nav mērķis tagad sist pie krūts un teikt, ka es te baigais gudrais un ja ne pēc mana prāta, tad viss ies grīstē, bet domāju ka aktīva, gudra, mērķtiecīga un ieinetersēta rīcība problēmas (kaut vai tikai zemnieku izpratnē problēmas) risināšanā var būt noderīga gan tiem, kuri cieš no meža zvēru izdarībām, gan tiem, kuriem meža zvēri ir dzīves sastāvdaļa.
Artur :)) tā kā VMD IT izstrādes kapacitātes nav, tad jebkurā gadījumā par izstrādi un uzturēšanu kādi privāti censoņas iegūs ļoti lielu naudu :) es zinu (un nevis no viena tante teica, bet no empīriskās pieredzes gan pasūtītāja, gan izstrādātāja pusē) kā parasti notiek valsts informācijas sistēmu izstrāde - tas ir tāds labs pups, kurš dod pienu.
Atšķirībā no PPP, kur izstrāde ir paša "censoņa" risks un izdevumi, un ienākumu % ir ļoti mazs.
Bet vispār, izskatās, ka SMS ideja ir atradusi dzirdīgas ausis un tā patiešām būs realitāte. Un tur būs pirmais variants - valsts VMD personā ir pasūtītājs un kāds būs laimīgais izstrādātājs :)
Juri problēmas ir tur kur to rukšu skaits uz 1000 ha ir nereāli liels. Ja piemērams uz 10 000 ha uz skaitē ir kādas labi ka 100 cūkas vai uz 10 000 ha uzskaitē būs 500 rukši starpība ir acīmredzama vai ne kurā vietā būs lielāki postījumi un tur kur to rukšu ir nereāli liels, vari kaut vai siles likt mežā vienalga tur postījumi būs lielāki nekā tur kur to ir 100 uz 10 000 ha. Ja un ar to piekrītu tev ka ar lielo rukšu skaitu pat jau mednieki nenojauš to situāciju kurā nokļuva savas lielās piebarošanas dēļ un mūžīgā limita neizpildīšanas dēļ. Kur tur Driādā vai kādā kolektīvā limits ir 400 rukši. Es pat iedomāties nevaru kā to limitu var kaut vai 90% izpildīt un ko ar iegūto gaļu darīt, ja tikai to nodot pārstrādē. Tāpēc arī tur ir problēmas ka limitu vienkārši nereāli izpildīt un tāpēc ir sacēlušies zemnieki tādu kolektīvu dēļ.
Mums pat ja iedotu atsaušanai 100 rukšus nezinu ko ar iegūto gaļu varētu darīt.
Arni:)) tāpat kā tagad un arī pirms dažiem gadiem, man tā ideja ir patikusi, tikai ar vienu lielu BET! Lai tādu lietu ievieš VMD nevis k-kādi privātie censoņas ar kārtējo biznesa plānu. Ideja man pat ļoti patika, jo tas reāli dotu lielas pilnvaras inspektoriem ķerot maliķus.
Artur :))) kad pirms dažiem gadiem mēs (konkrēti A.Zariņš) šo ideju iznesa publiski, viņu virtuāli noraka :) bet, ja jau pie tādas idejas ir nonācis arī tik cienījams cilvēks kā Tu, tad vispār jau jā, varbūt šo ideju ir vērts reanimēt...
Pirmkārt kaut vai apšauj 90% no meža cūku skaita vienalga tie 10% izdarīs postījumus, protams jau ne tajos daudzumos, bet vienalga būs postījumi. Ir zemnieki kas to ļoti labi saprot un zina ka reāli visus meža dzīvniekus atšaut nevarēs it īpaši pierobežā. Bet ir tādi kas to situāciju pilnīgi neizprot un tikai gaudo re man no 400 ha rukši kādus pāris simtu m2 nopostīja. Vai nav kauns pie tādas platības par tādu mazu postījumu raudāt. Jā saprotams ka tas ir tiešie viņam zaudējumi, bet ir darīt ko varēja izdarīt un labi ka ir vēl tādi postījumi jo ja netraucētu rukšus tad postījumi būtu lielāki, bet nē vēlas lai vispār to meža dzīvnieku nebūtu un lai atļautu tos medīt visos iespējamos veidos. un dažiem zemniekiem pie vienas vietas tu viņam uzrādīsi norakstītu licenci vai ausi no rukša vienalga teiks ka maz un jāatšauj viss iedotais limits un arī papildus neiedotais.
Ir viens zemnieks kas otrādi sāka besīties ka kaut kur 1 km attālumā no viņa laukiem rudenī tiek izbērti graudauģi rukšu piebarošanai, bet ko tur besīties jo rudenī un ziemā rukšiem viņa lauki 100 gadi nav vajadzīgi, bet toties atnākot vasarai tad gan par to viņam derētu uztraukties, bet nevis ka speciāli piebarojot ir iespēja vairāk tieši nomedīt.
Bet arī ir vēl viens kas savā laikā tā pat besījās, tagad izprotot reāli visu situāciju pret medniekiem nekādas pretenzijas nečeļ, jo izprot ka tas ir nav kā veikalā aizgāji un nomedīji katru vakaru. Un lai nosargāt viņa laukus ar vajag gan laiku gan finanses.
Kā saka katrs izprot šo te problēmu kā viņš vēlas, vai no esošās info, tāpēc arī notiekās kas notiek, vieni šo te situāciju saprot perfekti, citi nevēlas iedziļināties ka tikai visu nomočīt un miers mājās.
Uzskatu, ka varētu būt līdzīga sistēma kā esot Igaunijā, par nodotu bebra asti - ap 10 Ls.
Mazs bonuss sekmētu ātru problēmas risinājumu, un valstij atmaksātos simtkārt, kaut vai nodokļos par kvalitatīviem baļķiem, nerunājot par meliorācijas sistēmu saglabāšanu un ražas pieaugumu.
Cik te tā no malas kautri vēroju, nupat arī mednieki atzīst, ka cūku vietām ir daudz par daudz, tātad problēma nav vis tikai alkatīgo zemnieku galvās, bet tā ir reāla, un jo ilgāk notiek vilcināšanās, jo lielāka problēma kļūst. Skaidrs, ka noteiktos limitus mednieki neatšauj un skaidrs, ka tas dod pamatu zemnieku burkšķēšanai. Iebilst pie šādiem faktiem īsti nav pret ko. Zināmā mērā pamatojoties uz skarbo realitāti daži mednieku pārstāvji bīda un aizstāv arī nakts redzamības iekārtu izmantošanu medībās, lai tak kaut kā to lietu risinātu, taču man ir tāda sajūta, ka citus šobrīd legāli iespējamus soļus cūku skaita ierobežošanai mednieki īsti nemaz neveic.
Šai portālā regulāri tiek norādīts, ka pie katra lauka 24h diennaktī nenosēdēsi un visas cūkas nenovaktēsi. Cilvēkam ir arī jāguļ, jāstrādā un dzīve citos veidos jābauda. Tam var piekrist, tomēr uzskatu, ka nebūt ne viss potenciāls ir izlietots cūku skaita ierobežošanai. Piemēram, nav nevienam noslēpums, ka jaunos medniekus, kuriem rados un čomos nav cits mednieks kolektīvi nemaz ar atplestām rokām negaida. Skaidrs - kolektīvs ir tāda diezgan noslēgta interesentu grupa, kurā svešos laist iekšā īsti negribās, bet ja konkrētā kolektīva teritorijā neizdodas tikt galā ar limitiem, tad, iespējams, nekas cits tam kolektīvam, neatliek, kā tos medniekus pie sevis aicināt. Es varu saderēt, ka būtu gana daudz tādu medīt gribētāju, kuri brauktu uz tiem laukiem gan darba dienās, gan darba naktīs. Tad arī dažiem, iespējams, nerastos jautājumi - ko ar to gaļu darīt. Es pie iespējas medīt esmu ticis 1.5 gadu pēc apliecības saņemšanas un joprojām būtu gatavs doties medīt uz pašu tālāko Latvijas malu, lai tikai man būtu iespēja. Es tagad nevēlos uzspiest savu viedokli kā 100% vienīgo pareizo, bet, manuprāt, varētu noteikt, ka kolektīviem, kuri savās platībās nespēj atšaut limitus obligāti jāaicina talkā citi mednieki, tas arī parādītu zemniekiem, ka lietas labā kaut kas tiek darīts, nevis zemnieks vienkārši tiek pasūtīts simts mājas tālāk.
Domāju, ka vidutāju lomu šai jautājumā vajadzētu uzņemties visām vai kādai no mednieku organizācijām, kuras palīdzētu jaunajiem medniekiem nokļūt vietās, kurās nepieciešama to palīdzība. Es, protams, apzinos, ka te parādīsies arī viedoklis, ka - ko ta jaunais var darīt - ne šis ko saprot utt. Tā ir taisnība, tāpēc es ierosinātu mednieku apmācību savienot ar praksi. Līdzīgi kā autovadītāja tiesību iegūšanai - kārto teoriju un ej praksē uz mežu, mācies no pieredzējušajiem un kārto ieskaiti medījuma apstrādē utt. Tas pietuvinātu mednieku mežam, ļautu sapazīties ar citiem medniekiem un ātrāk atrast savu vietu.
Tāpat pie cūku skaita regulācijas, domāju, ir diskutējams jautājums par sivēnmāšu šaušanu... un par piebarošanu ziemā, stingri nosakot, kad kaut kas šāds ir pieļaujams un kad dabas procesos mākslīgi jaukties nevajag.
Īsāk sakot, man nav mērķis tagad sist pie krūts un teikt, ka es te baigais gudrais un ja ne pēc mana prāta, tad viss ies grīstē, bet domāju ka aktīva, gudra, mērķtiecīga un ieinetersēta rīcība problēmas (kaut vai tikai zemnieku izpratnē problēmas) risināšanā var būt noderīga gan tiem, kuri cieš no meža zvēru izdarībām, gan tiem, kuriem meža zvēri ir dzīves sastāvdaļa.
Atšķirībā no PPP, kur izstrāde ir paša "censoņa" risks un izdevumi, un ienākumu % ir ļoti mazs.
Bet vispār, izskatās, ka SMS ideja ir atradusi dzirdīgas ausis un tā patiešām būs realitāte. Un tur būs pirmais variants - valsts VMD personā ir pasūtītājs un kāds būs laimīgais izstrādātājs :)
Mums pat ja iedotu atsaušanai 100 rukšus nezinu ko ar iegūto gaļu varētu darīt.
Ir viens zemnieks kas otrādi sāka besīties ka kaut kur 1 km attālumā no viņa laukiem rudenī tiek izbērti graudauģi rukšu piebarošanai, bet ko tur besīties jo rudenī un ziemā rukšiem viņa lauki 100 gadi nav vajadzīgi, bet toties atnākot vasarai tad gan par to viņam derētu uztraukties, bet nevis ka speciāli piebarojot ir iespēja vairāk tieši nomedīt.
Bet arī ir vēl viens kas savā laikā tā pat besījās, tagad izprotot reāli visu situāciju pret medniekiem nekādas pretenzijas nečeļ, jo izprot ka tas ir nav kā veikalā aizgāji un nomedīji katru vakaru. Un lai nosargāt viņa laukus ar vajag gan laiku gan finanses.
Kā saka katrs izprot šo te problēmu kā viņš vēlas, vai no esošās info, tāpēc arī notiekās kas notiek, vieni šo te situāciju saprot perfekti, citi nevēlas iedziļināties ka tikai visu nomočīt un miers mājās.