Forums

Šie Lietuvā bija pirmie pilnvērtīgie F klases mači. Vienīgi stobra bremzes atļāva, bet savādak jau nevar. Tā jau šāvienu skaitu samazināja uz 40. Attieksme tiesāšanā ļoti pretīmnākoša. Man gan visur bija pa 10 caurumiem, taču 9 caurumu gadjumos diezgan diskutabalos gadījumos vērtēšana bija ļoti šāvējam draudzīga.
Šogad bija ar piešaudi, 3 šāvieni piešaude pa katru mērķi. Līmēja divu krāsu stikerus - sarkans uz viena cauruma, ja caurumi blakus, tos noklāja ar vienu zaļu stikeri. Vējš bija diezgan nedraudzīgs, no 7-8oc vidēji 2-3m/s ar biežām brāzmām līdz 6, un nereti bija arī bezvēja īsas bedres. Saulīte cepināja, man ar melnu stobru bija grūti vienā piegājienā turēt 20 šāvienus. Tas vienkārši nedzesējās. Turēju pauzes līdz limita beidzamai minūtei, bet nu tik un tā ar roku pēc tam nepieskarties. Tāpēc arī tagad rudenī jaunais stobrs būs vienkārši spīdīgs lomiks bez flutēm. Nedzesē tās flutes neko, ja svars atļauj, tad labāk vairāk gaļas, kas lēnāk uzkarst. Nepaveicās ar otrā vingrinājuma tālāko šāvumu. Piešaudes stikeri bija 500 un 660 bija devītniekos uz deviņiem, abiem gan sarkans, gan zaļš. 500 bija labi, bet uz 660 arī smuka grupa, tikai uz trijiem ar centru septītniekā. Vējš paspēja kaut kur pieaugt, caurumus mirāžā protams neredz, mazliet nopūta. Tā kā, kā gudri vīri saka - "veči, skrajāk vajag!". Un tā arī bija, tur punktus salasīja grupas, kas vispār nebija nekādas pēc blīvuma. Kaut gan bija daudziem otra galējība - blīvums supermega, bet ne tai vietā.... Drauga Saulius jaunais stobrs, ar ko es FBukā biju bildi ielicis, klapē nežēlīgi labi. Labi, ka viņš vismaz FTR šāva, tur bija pirmais, Openā pārējos nemaz nesanāca līdz galam pazemot :)

...apsveikumi,nerimstoši.,:), un vēl,..tas noticies nākošā rītā pēc MMD.! bet ,lūdzu , komentārus par sacensībām saliktos paplašinātos teikumos "studijā"?

Svētdienas tālšaušanas mačos Lietuvā uz goda podesta: ) divi latvieši...
Intars - 2.vieta
Anrijs - 3.vieta
Pa disciplīnām - Anrijam 1.vieta 500 metros;
man otrā 660 metros.. punkti bija vienādi - 91/100, bet diemžēl par vienu 10-mazāk...
p.s.
Letiņiem jāsaņemās un nākošajā sezonā jāšauj tā, lai Lietuviešiem nav šansu :)))

Te puika Longshotā pēdējā dienā kaut ko pabildēja.
https://www.dropbox.com/sh/3yo...

Bet nu taisnības labad jāsaka, ka tā mūsu "mērīšana" ir tāda kaktu zinātne vien. Ar nelielu kļūdas procentu vienīgais precīzais lielums ir balistiskais koeficients, ko gudras galvas nomērījušas. Tālāk viss aiziet pa vienkāršo - ir kalkulators, kur aprēķini ir novienkāršoti tiktāl, lai aparāts vispār var pavilkt, un ātrumu mēs piedzenam reālajos meteo apstākļos pēc reālajiem trāpījumiem. Mums īsti nav nekā absolūta. Man cerība tagad ir uz Labradar hronogrāfu. Latvijā drīz būs tādi divi. Ja būs mērījumi ar kļūdas procentu zem 0.1, nav atkarīgs no gaismas, nekas nav jākarina uz stobra, es domāju, tas ienesīs svaigu vēsmu mūsu spējā drošāk spriest par lietām. Zināt īsto ātrumu, sekot tā izkliedei - es domāju, tur būs atbildes par termostabilitāti, lādēšanu, šaušanas tehniku, balstiem, optiskajām parādībām.
P.S. Ne visi zin laikam. Labradar tas pirmais civilajiem pieejamais hronogrāfs. Darbojas ap 5GHz diapazonā pēc Doplera principa. Neliela kaste, noliek blakus stobra galam un reģistrē mērījumus. Cena mazliet zem tūkstoša eiro. Tur, kur tas ir aktuāli, tas ir tā vērts.

Tā pirmā daļa jau ir tāda teorētiska. No visiem skaidrojumiem pasaule ir apstājusies pie šī te. Iznīcīnātājiem arī dēļ turbulences skaņas pārējā izmanto braukājošu smagumu, lai sakārtotu šos centrus.
Par pārējo gan bez iespringuma. Ir samērā laba statistika šajos attālumos, daudz domāts, salīdzināts, rēķināts. Grāmatas un internets ir viens, kamēr pats neuzšauj kaut ko daudzmaz kvalitatīvu mērījumiem un pieņēmumiem, tikmēr jau tādas īpašas pārliecības nav. Vai arī tieši otrādi - ir baigā pārliecība, ka visu var izrēķināt :)

Nezinu... labāk šo visu nezināt un mācēt vienkārši labi šaut :) Bez visa tā uz vietas ir 100 un viena fiška, kas to lodi aizvedīs neceļos.

Es, lasot telefonā, nosākuma nepamanīju, ka šo raksta Anri... Domāju - nu Alberts dod ! :)))

Žēl, ka šī atziņa nāk pēc Longshota...

Vēl aizmirsu piebilst, ka pat experimentāli nomērītā konkrētas lodes balistika būs dažāda pie dažādas sākotnējās lodes stabilizācijas. Ja tas ir virs 1.5 un uz augšu, tad izmaiņas ir nebūtiskas. Ja uz leju, tad uz katru 0.1 soli lejā ir ap 3% zudums. Es jautāju viņiem, kāpēc tas ir viņu publikācijās, bet nav realizēts viņu ciparotājos. Atbildēja, ka tas vēl ir mērījumu stadijā, lai pilnīgi precīzi to definētu. Taču, ja nenolaižas zem 1.5, tad viņa kurvēm un BC var ticēt.

Vienkāršotā skaidrojumā tam ir sakars tikai un vienīgi ar stabilizāciju. Kamēr lode atrodas virsskaņas reģionā, spiediena centrs atrodas starp lodes galiņu un gravitācijas centru, tuvāk gravitācijas centram. Transonic reģionā šis spiediena centrs sāk virzīties uz lodes galiņa pusi, sākot destabilizēt lodi. Attiecīgi spēja pretoties šai parādībai ir atkarīga no sākotnējā stabilitātes koeficienta un lodes konstrukcijas. Tā ir kompleksa parādība, saistīta arī ar diezgan sarežģītu gaisa turbulenci ap lodes asti transonic reģionā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka noturīgākais astes leņķis ir starp 7 un 9 grādi. 168 Sierra MK šis leņķis ir 13, un pastāv uzskats, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc šī lode ir lietojama tikai līdz transonic. Bet tā ir teorija. Taču tas izskaidro diezgan strauju lodes aerodinamisko spēju kritienu tieši transonic reģionā. To nevar aprakstīt ar vienu G7 koeficientu, vidējā kļūda šajā 1076m distancē ir ap pusmetru. Ja trāpa šādā distancē ar vienu G7 ar mūsu kalibriem, tad ir uzminēts, nevis izskaitļots. Vienīgais ceļš ir dragfunkcijas, kas tiek aprakstītas ar daudziem pretestības koeficientiem (Cd) konkrētai lodei atkarībā no mahiem. Tāpēc ja lieto G7, tad vēlams noturēties virs 1.2 mahiem konkrētajā distancē. Šeit ir slidens moments ar custom dragfunkcijām, mēs nekādi nedrīkstam modificēt lodes, ne trimerēt, ne apspiest galus. Lodes formai ir jābūt precīzi tādai, ar kādu piemēram Litz to ir mērījis. Savādāk ir jābūt editējamai dragfunkcijai, vai vismaz 4-5 G7 BC atkarībā no mahiem.