Bet gluži loģiskas sekas nepiepildītīem sapņiem. Mums ir cits apvārsnis, iespējas (es nepārvērtēju). Ir lietas uz kurām nevar atbildēt, viena ir šī.
Bet par tēmu, te būs Latvijas oficiālā nostāja :
Latvijas pozīcija
Latvija neatbalsta Komisijas priekšlikumu tā pašreizējā redakcijā, jo, aizliedzot lietot neonikotinoīdus saturošos augu aizsardzības līdzekļus:
• netiek piedāvātas alternatīvas sēklu kodināšanai kaitīgo organismu ierobežošanai, kā rezultātā, piemēram, lai pasargātu rapsi no spradža kaitīgās ietekmes, zemniekiem būs jālieto kontakta iedarbības insekticīdi un viens sistēmas iedarbības insekticīds, sākot no rapša sējas līdz īsto lapu sasniegšanai, kas papildus ir apmēram 2-3 smidzinājumi, tāpat nav alternatīvas arī bumbieru lapu blusiņas ierobežošanai;
• ja būs jāveic 2-3 papildus smidzinājumi ar kontakta iedarbības insekticīdiem, vēl nopietnāka kļūs kaitēkļu izturības (rezistences) problēma pret augu aizsardzības līdzekļiem. Šī problēma arī Latvijas apstākļos ir jau identificēta krustziežu spīduļa gadījumā;
• piretroīdu (ķīmisko vielu grupa- pieskares un zarnu insekticīdi, lieto apsmidzinot kultūraugus) lietošana atstās nelabvēlīgu ietekmi uz citiem derīgajiem kukaiņiem un vidi;
• palielināsies nelegālo augu aizsardzības līdzekļu lietošana, palielināsies nelegāla kodinātu sēklu izplatīšana; izveidotajā, bitēm pievilcīgo kultūraugu sarakstā, ir iekļauti vairāki kultūraugi, kuru pievilcība bitēm ir apšaubāma - piemēram - puravi, kāposti (kas nav paredzēti sēklas ieguvei) u.c.
• šāda lēmuma pieņemšana, kas radīs apdraudējumu dažādu kultūraugu audzēšanai, palielinās risku ģenētiski modificētu (turpmāk – ĢM) sēklu (kukurūza, rapsis) nelegālai/legālai ienākšanai tirgū.
Latvijas principiālā interese ir noteikt proporcionālus pasākumus, kas samērīgi ar riskiem un kas paredz atbilstošu risku pārvaldes pasākumu noteikšanu, nevis pilnīga aizlieguma piemērošanu, kas var radīt negatīvo ekonomisko ietekmi uz augkopību un dārzkopību, kā arī veicinātu nelegālo AAL izplatīšanos.
Lauri - ne tik strauji. Te ir vēl viens raksts, kuru iesaku ar izpratni izlasīt. http://nra.lv/latvija/90606-ai...
Patiesība ir kaut kur pa vidu. Tādēļ es teicu - par akvāriju ar piraņām :)
Bet ko tad es Tev visulaiku centos pārliecināt?!!?
Mums ir akūti nepieciešama efektīva, konkurētspējīga,uz nacionāla kapitāla balstīta ekonomika, ražošana, nevis stagnējošs furunkuls, kas ir novājināts tik tālu, lai ir garda, lēta desumaize svešam kapitālam.
Uz šīs nots - varbūt beidzam šo diskusiju? :)
Davai ka labāk blakustēmā ir konkrēti priekšlikumi, kurus varētu apspriest! Viņi visi ir radušies reāli izvērtējot situāciju UN CITU VALSTU PIEREDZI.
Paldies Puksta kungs par novēlējumu, arī Jums veiksmi .
Diskusija tiešām iebraukusi purvā, to jau iepriekš minēju. Bet runājot par tēmu - konkrēto darbīgo vielu ietekme uz bitēm (negatīvi) nav pierādīta, nav izpētīta, ir tikai atsevišķu "superzaļo" pieņēmumi, ka itkā tā varot būt, zemnieki visu indējot nost!
Kur ir pētījumi, to metodika, aprēķini, kur konkrēti pierādījumi, ka bites gājušas bojā no kodnes? Nav nekā, ir tikai EK ierosinājums diskusijai par iespējamu nikotinoīdu pārtraukšanu apritē.
Populisms un lēts PR triks
Arni, pienu es nedzeru, tādēļ man ir grūti spriest, kā piens tagad garšo. Taču es lietoju citus piena produktus. Es atceros kādu kefīru pirkām padomju laikā - stikla pudelē, kur ceturtā daļa bija zaļganas sūkalas, sveramais sviests, kad grieza no lielā kluča, sadrupa entos gabalos, bet siltumā atlaižoties, pārklājās ar "pievienoto vērtību" ūdeni. Tagad ir iespēja izvēlēties un nopirkt kvalitatīvus pārtikas produktus.Protams, visam klāt tiek pievienoti dažādi E, par kuru klātbūtni varētu strīdēties. Toties, tie, kas grib pirkt pienu bez piedevām, var pirkt uz tirgus no netīras kūts nākušu, ar pienā iemestu aukstu vardi dzesētu, kam uz cenu zīmes tante ir pierakstījusi "bioloģiski tīrs". Tas nekas, ka tantuks graudus miltiem, pa kluso pērk ne jau bioloģiski audzētus, govi pa kluso ārstē ar medikamentiem, jo antibiotikas lietot bioloģiskie audzētāji nedrīkst. Un tā rodas mīts par bioloģiski audzētu lauksaimniecības produkciju. Latvijas pircējs nav spējīgs nopirkt godīgi audzētu, bioloģiski tīru produktu. Tas maksā ļoti dārgi.
Saliņa kungs - lai Jums veicas izturēt globālajā plēsonīgajā vidē un turpināt attīstīties.
Tikai, nejauksim kopā mušas ar kotletēm: pārtikas ražošana ir viena lieta, rapsis - pavisam kas cits (nevajag stāstīt par to, kā rapša eļļu visi tagad ēd). Jāšpricē pamatā rapsis, kuru audzē ne jau ēšanai un tieši tas rada problēmas biteniekiem :) Tēma sākās ar šo - aizliedzam uz laiku konkrētas ķimikālijas, lai tās detalizēti izpētītu. Tēma aizgāja kaut kādā mistiskā virzienā, kur lauksaimnieki cenšas pierādīt, ka oponenti ir nejēgas. Nu pierādījāt. Un? Vai šogad bites no ķīmijas cietīs mazāk?
Žanna Z!!!
Peļņu un apgrozījumu jau nu Lauris S vēl nav jaucis un nejauks! :)
Par mani - paskatieties uz maniem darbiem un sasniegto nozarē, lai varētu atļauties mani mācīt dzīvot un regulēt manu uzņēmējdarbību, tās vidi.
Un ēd taču gaļu, arī man tā garšo, kādas problēmas? Tik populismu triekt.....
Bet toties veikalā nopērkamā izstrādājuma, ar nosaukumu "Piens" kvalitāte krītas(garša, jo ķīmisko sastāvu neanalaizēju) - un vipār, cik tā pārtikas ražošanas kontroles sistēma kopumā ir efektīva un cik ļoti tai var uzticēties, mēs taču redzējām tiko saistībā ar zirgiem un liellopa gaļas izstrādājumiem :))
Bet par tēmu, te būs Latvijas oficiālā nostāja :
Latvijas pozīcija
Latvija neatbalsta Komisijas priekšlikumu tā pašreizējā redakcijā, jo, aizliedzot lietot neonikotinoīdus saturošos augu aizsardzības līdzekļus:
• netiek piedāvātas alternatīvas sēklu kodināšanai kaitīgo organismu ierobežošanai, kā rezultātā, piemēram, lai pasargātu rapsi no spradža kaitīgās ietekmes, zemniekiem būs jālieto kontakta iedarbības insekticīdi un viens sistēmas iedarbības insekticīds, sākot no rapša sējas līdz īsto lapu sasniegšanai, kas papildus ir apmēram 2-3 smidzinājumi, tāpat nav alternatīvas arī bumbieru lapu blusiņas ierobežošanai;
• ja būs jāveic 2-3 papildus smidzinājumi ar kontakta iedarbības insekticīdiem, vēl nopietnāka kļūs kaitēkļu izturības (rezistences) problēma pret augu aizsardzības līdzekļiem. Šī problēma arī Latvijas apstākļos ir jau identificēta krustziežu spīduļa gadījumā;
• piretroīdu (ķīmisko vielu grupa- pieskares un zarnu insekticīdi, lieto apsmidzinot kultūraugus) lietošana atstās nelabvēlīgu ietekmi uz citiem derīgajiem kukaiņiem un vidi;
• palielināsies nelegālo augu aizsardzības līdzekļu lietošana, palielināsies nelegāla kodinātu sēklu izplatīšana; izveidotajā, bitēm pievilcīgo kultūraugu sarakstā, ir iekļauti vairāki kultūraugi, kuru pievilcība bitēm ir apšaubāma - piemēram - puravi, kāposti (kas nav paredzēti sēklas ieguvei) u.c.
• šāda lēmuma pieņemšana, kas radīs apdraudējumu dažādu kultūraugu audzēšanai, palielinās risku ģenētiski modificētu (turpmāk – ĢM) sēklu (kukurūza, rapsis) nelegālai/legālai ienākšanai tirgū.
Latvijas principiālā interese ir noteikt proporcionālus pasākumus, kas samērīgi ar riskiem un kas paredz atbilstošu risku pārvaldes pasākumu noteikšanu, nevis pilnīga aizlieguma piemērošanu, kas var radīt negatīvo ekonomisko ietekmi uz augkopību un dārzkopību, kā arī veicinātu nelegālo AAL izplatīšanos.
http://nra.lv/latvija/90606-ai...
Patiesība ir kaut kur pa vidu. Tādēļ es teicu - par akvāriju ar piraņām :)
Mums ir akūti nepieciešama efektīva, konkurētspējīga,uz nacionāla kapitāla balstīta ekonomika, ražošana, nevis stagnējošs furunkuls, kas ir novājināts tik tālu, lai ir garda, lēta desumaize svešam kapitālam.
http://www.delfi.lv/aculiecini...
Davai ka labāk blakustēmā ir konkrēti priekšlikumi, kurus varētu apspriest! Viņi visi ir radušies reāli izvērtējot situāciju UN CITU VALSTU PIEREDZI.
Diskusija tiešām iebraukusi purvā, to jau iepriekš minēju. Bet runājot par tēmu - konkrēto darbīgo vielu ietekme uz bitēm (negatīvi) nav pierādīta, nav izpētīta, ir tikai atsevišķu "superzaļo" pieņēmumi, ka itkā tā varot būt, zemnieki visu indējot nost!
Kur ir pētījumi, to metodika, aprēķini, kur konkrēti pierādījumi, ka bites gājušas bojā no kodnes? Nav nekā, ir tikai EK ierosinājums diskusijai par iespējamu nikotinoīdu pārtraukšanu apritē.
Populisms un lēts PR triks
Tikai, nejauksim kopā mušas ar kotletēm: pārtikas ražošana ir viena lieta, rapsis - pavisam kas cits (nevajag stāstīt par to, kā rapša eļļu visi tagad ēd). Jāšpricē pamatā rapsis, kuru audzē ne jau ēšanai un tieši tas rada problēmas biteniekiem :) Tēma sākās ar šo - aizliedzam uz laiku konkrētas ķimikālijas, lai tās detalizēti izpētītu. Tēma aizgāja kaut kādā mistiskā virzienā, kur lauksaimnieki cenšas pierādīt, ka oponenti ir nejēgas. Nu pierādījāt. Un? Vai šogad bites no ķīmijas cietīs mazāk?
Peļņu un apgrozījumu jau nu Lauris S vēl nav jaucis un nejauks! :)
Par mani - paskatieties uz maniem darbiem un sasniegto nozarē, lai varētu atļauties mani mācīt dzīvot un regulēt manu uzņēmējdarbību, tās vidi.
Un ēd taču gaļu, arī man tā garšo, kādas problēmas? Tik populismu triekt.....