Forums

ai, kungi, laba diskusija veidojas! sis ir piemērs, tam ka vajag savas domas izteikt precīzi. protams, saprotu, ka no dzin.eja uztaisīt Vacu aitu suni nevar. paklasības ziņa. un nekādas lielās skolas tam nav vajadzīgas, bet, vērojot ikreizejās mokas ar dzineju atsaukšanu un atrašānu, lasot bēdu stāštus par suņiem, kas iet, kur pašiem gribas un tad vel nedod dievs iet bojā, gribeju akcentet tieši elementāro paklausību. tas, ka suns nak, kad viņu sauc nav robotizācija.
Dzintar! labs salīdszinājums!Puišiem jau arī ta lieta pirmajā reizē vairāk vai mazā ;) padodas :D
stipri aizplīvuroti mājieni par darbošanās trūkumu gan man nepatīk. cita lieta, ka jūs nezināgt, man šobrīd ir divi universālie putnu suņi. treniņi, darba pārbudes ne tikai LV, bet arī lietuvā. medības. ne tik bieži kā gribētos, bet tomēŗ. par mežu un sadarbību vidē... ai, nu es dzīvoju Liepāja un dienu no dienas veltu suņiem 2-3 stundas laika. bet tas tā. informāčijai.
par dzineju domāju, jo redzu, ka medībās tāds suns ir vajadzīgs. tikai mans dzinējs nāks atpakaļ, kad es svilpšu, nevis es viņu 3 dienas meklēšu vai gaidīšu nez cik stundas. paklausības mācība jaun nav verga veidošāna, bet gan darba noteiktumu apskaidrošana kolēģim, kuram par cilvēku pasauli manza saprašāna . tā es domāju

Ja jau runājam par dzinējiem - kādi ir Igauņu dzinēji - pie Aigara vienu redzēju - strādāja super, bet daudzi stāsta, ka mežā esot dullāki par Latvijas dzinējiem, ja reiz paņēmis zvēru, tad līdz Igaunijai dzen. Padalieties pieredzē!

Tāpēc jau ir izveidotas tik daudzas suņu šķirnes - katrai savs. Piemēram - vācu aitu suns, kurš tiešām ir veidots tā, ka jabkuros apstākļos pildīs katru cilvēka komandu. Taču medību sunim vienmēr dominēs medību instinkts un ar apmācību to nu nekādi nevar iznīcināt vai mazināt, ja vien suns netiek "salauzts", pakļauts ar varu (kārtīgi iebiedēts).Arī medību suņi atšķiras pēs apmācības viegluma -putnu suņu darba specifika balstās uz apmācību un tāpēc tie ir arī viegli apmācāmi. Laika atrodas pretējā galā - tās pamatā strādā tikai ar ļoti spēcīgi izteiktiem instinktiem un ar paklausības apmācību tām ir diezgan pagrūti. Taču suns ir gudrs un elementāru paklausību tam var iemācīt. Manuprāt dzinēji pēc apmācības viegluma atrodas kat kur pa vidu. Bet galvenais ir gribēt to darīt, nevis atrunāties, jo apmācīt suni ir ļoti laikietilpīgi, arī dārgi un galvenais, arī pašam daudz jāmācās. Un dzinējs dzenot pēdas (ošņājot un rejot) tiktiešām nedzird. Lai visi medību suņi ir medīgi, paklausīgi un nav agresīvi cits pret citu, bet draudzīgi!

Iespējams, ka ar citiem medību suņiem ir savādāk, bet Latvijas dzinējus esmu redzējis daudz. Nu nav ļoti paklausīgu un ļoti azartiski - strādīgu Latvijas dzinēji. Ir vai nu viens vai nu otrs. Cita lieta, ka suns pats saprot, ko tagad jādara. Tā ir smalkā sastrādāšanās ar saimnieku, kas rodas ilgstoši pavadot laiku kopā. Cita starpā jāmin, ka Latvijas dzinēji ir ļoti komunikabli - patīk cilvēku sabiedrība, tāpēc nav jāsatraucas par uzvedību cilvēkos.

Vēlētos izteikt arī savu viedokli par medību suņu apmācīšanu.Protams, pievienojos Kates viedoklim, ka medību suns, kā jebkurš cits suns, ir apmācāms paklausībā un it īpaši labi socializējams.Tā kā mans suns ir ģimenes loceklis, tad es gribu maximāli atrasties ar viņu kopā daudzkur sabiedrībā, ne tikai medībās un tur nu laba uzvedība ir nepieciešama. Paklausības apmācība nu nekādi nelauž suņa raksturu un nevar mazināt viņa medību instinktus.Ja piemēram, kāds trenējas stenda šaušanā, diez vai viņam to traucēs labi darīt tas, ka viņš prot arī spēlēt klavieres un labi glezno.Tāpat, ja suns pratīs kādu triku parādīt mājās ciemiņiem, viņš tāpēc taču medībās sliktāk nedzīs zvēru. Man ir bijusi pieredze jaunībā ar RSlaikām, terjēriem, tagad ir bijuši drāthāri un pašlaik bavārietis. Ar drāthāriem esmu piedalījusies dažādās sacensībās paklausībā, bavārietis ir nolicis eksāmenus gan paklausībā, gan asinspēdās.Visi protams iet medībās, gan uz putniem, gan dzinējmedībās. Katrā ziņā, ar paklausīgu suni man pašai vieglāk arī medībās un visur citur.

Bet tā taču ir LAIKA!!! Laikai dzenot nav jārej. Kad dzīvnieks ir apstādināts, tad gan ir jārej. Man parasti laikas, kad ir jaunas, tad dzen ar balsi, bet ar laiku paliek klusākas. Tādēļ, manuprāt, vislabākais ir tandēms - Latvijas dzinējs un laika. Kad dzirdēju tikai dzinēju, tad zināju, ka iet pa pēdu, kad balsi sāka dot laika, tad zināju, ka suņi ir pie dzīvnieka.

Man ar laikām dažāda pieredze. Iepriekšējai iemācīju, ka bukus nedrīgst dzīt, kad redzēja bukus pienāca pie manis un smilkstēdama mīcījās, varbūt tomēr šoreiz drīgst....
Patreizējai laikai arī sapratne ir ka nedrīgst. Pie mājas, ja esmu tuvumā, bukam pakaļ neskries, bet lielākais fēlers ir mežā, kad ejam pastaigās. Protams, ka vienmēr kādu buku noosta, klusiņām aizlavās prom UN TĀLĀK DZEN BEZ BALSS, un, manuprāt, tas jau jebkurā gadījumā ir sūdīgi. Jebkuru citu zvēru aprej, bet baidos, ka kādā brīdī arī tos var vairs neapriet.

Izskatās, ka cienījamā "progresīvā medniece" jauc dažādas lietas, proti - mācīt suni un dresēt suni.
Visi bildē esošie sunīši ir paklausīgi līdz riebumam.....šajā vecumā. Tālāk viss atkarīgs no jaunajiem saimniekiem.

Laba suņa izaudzināšanā liela nozīme ir kolektīvam. Vienmēr jau atrodas kāds, kurš ne minūti nav gatavs gaidīt suni atpakaļ, bet tas ir ļoti svarīgi. Tagad Garminu laikmetā ir vieglāk. Otra problēma, ka, piemēram, mūsu kolektīvā cenšas ātri notīties no masta, bet suns rej blakus mastā. Daudzas reizes ir bijis tā, ka suns iedzen zvēru no blakus masta. Tomēr visam pamatā ir saimnieka darbs un gribēšana strādāt.

Tāpat kā ar bērniem.
Bērns vecāku spogulis,suns mednieka.
Neveltīsi laiku un enerģiju,vaino sevi.
Bērnu audzinot šūpulī nepateiksi-viņš būs mācītājs vai bandīts,viss atkarīgs no tevis.
Galvenais atcerēties ka esi atbildīgs par to,ko esi pieradinājis.
Ko sēsi,to pļausi.
Lai veicas.