Saliņa kungs - bet ar saviem punktiem tā arī neko vairāk par tukšu vāvuli nepateica :)
Jau zināju, ka būs dažādas teikas par tehnoloģijām, sēklām un tā tālāk, bet tas, ka ražas un meža cūku dinamika reāli nekorelē - tas fakts kaut kā tiek kautri noklusēts. :) par 1996.gadu un 2012. gadu - paskaties kāda bija meža cūku skaita atšķirība. Ja jau raksti, ka jau toreiz bija šausmas un viss nopostīts - tad jau pēc tādas loģikas šodien vispār nekas neizaugtu :)))
Par rekorda ražām pat zemnieku pārstāvji izpaudās masu medijos, bet nu vieglāk ir tēlot, ka neko nezinam :))
Respektīvi, lai šādam indivīdam aizbāztu muti pilnībā, pietiktu ar vienu-divu gadu pētījumu iežogotos parauglauciņos.
Harij Zemgalē Dobeles pusē neatceros mednieku kluba nosaukumu, meža cūku licenzes ir tuvu 200, Jelgavas novadā pie līdzīgām platībām ir 60.
Slēpts
06.02.2013. 20:57
4. Ak tāpēc Holandē indē putnus uz sējumiem :)),šie vienkārši negrib tik labu ražu :D
5. Bildē bez postījumiem redzu nepietiekamu herbicīdu un pretveldres līdzekļu izmantošanu :),pie mums cūku postījumi parasti bonusā ir ar rakumiem, pat labībā. Šādu lauku nācies piedzīvot kad uz tā pirms kulšanas apstrādājušas ap 200 dzērvju, gar kurām medniekiem nav nekādas daļas. Kāpēc nerisināji problēmu uzreiz,kāpēc jābīda dumjas likuma izmaiņas no kurām beigās tāpat būsi zaudētājs,jo ar patiesajiem šādu izmaiņu iniciētājiem kuri jūs izmanto tāpat būsi zaudētājs.
Un vis beidzot neticu es ja pats esi sakarīgs, ka problēmu nevar atrisināt uz vietas. Ja esi kā skabarga attiecīgajā vietā visiem kaimiņiem tad iespējams, vai nu ari kolektīvs kas medī nedraudzējas ar galvu. Licencēm nevajadzētu būt problēmai,būtu tik cūkas un gribēšana.
Arni Pukst!
Nu ko var gvelzt pilnīgu sviestu!
1. 1996.gadā, atceros kā šodien, man bija 15gadi, mežsargs paņēma līdzi uz gaidi, pirmoreiz mūžā sapratu kādu postu kviešos nodara cūkas ( ar visu empīrisko mēri)
2. Nav iespējams salīdzināt eventuālās ražas 96.gadā un 2012.gadā. Tehnika, tehnoloģijas, selekcija, zināšanas un ražas - tas viss tagad ir galvastiesu pārāks.
3. Nav ko pukstēt par pelēm un zvirbuļiem - pašam par to smiekli nenāk? Jau minēju - visām lietām ir būtiskums un samērīgums (starp citu skolā to māca). Ja cilvēks mēģina apstrīdēt acīmredzamo, tad tādam nav attīstības nākotnes un palīdzēt viņam nevar
4. Zosis pārlidojumu laikā tiešām nav sāpju problēma. Ja kviešu lapiņas tiek noplūktas un apēstas, tad kviesis gluži pretēju reakciju izraisa - jusdams, ka beigas klāt, tas cenšas spēcīgāk cerot. Nereti gadās pat labāka raža pavasara postijumu vietās. Galvenais lai saknes neizrausta.
5. Meža cūkas noposta gatavu noformētu ražu, turpretī brieži, stirnas, zosis u.c. tikai kautkādu nākotnes ražu. Tur ir milzīga atšķirība
6. Pirmoreiz dzirdu, ka Valstī kopumā ievākta rekordraža. Kopraža varbūt, sakarā ar platību pieaugumu, bet ne klētssvarā. Žurnālistiem tiešām bija rekordraža, bet ne graudaudzētājiem
7. Skaitļi studijā! Bet visupirms aplūko manu profila bildi, apgremo ka šādi kopumā bija ap 50hektāri (kopā kvieši 500ha0, pie vidējā ražas līmeņa 5.5t/ha, cena kviešiem ar labu proteīnu 164-169lvl/t, paņem kalkulatoru parēķini. Nemaz nepieskaitiju nobradātus rapšu laukus, un tā ir tikai viena saimniecība, kopumā Valstī tādu ir daudz, un zaudējumi tautsaimniecībā mērāmi vairāku miljonu LVL apmērā, neskaitot morālo sagrāvi.
Principā tēma ir atbilstoša ekonomikas doktora disertācijai, kuru tiešām jācer kāds uzņemtos
tā ka Arni sāc nobriest domāšanā, haļavas dzīve jāizbeidz, nokāp no mākoņiem
Raiti, Stirnu un buki un briežu buļļi ir ievērojams trofeju medījums! Akurāt izkaušanai viņus nevarētu nodot :))) To arī zemes īpašnieki saprot! :-))))
Es tik nesaprotu ko Saliņa kungs un vēl daži ir tā uzsēdušies uz meža cūkām.Nu mēs taču visi esam mednieki un visi ,nu gandrīz visi esam vasarās sēdējuši labības laukos uz tām nelaimīgām cūkām.Vai tad neviens cits nau labībā redzējis briežu,stirnas.Tās tur regulāri ganās un protams ēd.Tad jautājums tās nenodara postījumus,tikai meža cūkas.Tad jau vispār jaatceļ limits un uz zemnieka lauka jabliež nost visu kas kustās,jo redz zaudējumi.Nu kautkā nelīmējas tā bilde
Māri un Harij, šeit gan Jums nav taisnības. Tie nav murgi, bet gan veiksmīgi piemēri. Un domāju, ka jūs pat varētu pakonsultēt par elektro žogu pielietojumu un pašu barošanas iekārtu uzbūvi, izgatavošanu un ievieššanu. Galu galā tā nav diskusija ar risinājumu atrašanu!!
Lauri, konkrēti, kā tā nav iespēju lauzt līgumu? Nu kā tā var būt?? Pat Jēzum var atrast melnumu aiz naga, kas dod dīgli juristiem!!!
Labi, un 3 jautājumi:
1.kāds ir saprātīgais riska līmenis šajā nozarē, lai darbošanās būtu rentabla? Respektīvi, vai tie 20LVL/ha ir zaudējumi vai tomēr saprātīgais risks?
2.peles (cikliskās attīstības maksimuma gados), zvirbuļi, baloži, strazdi - kāds ir parēķinājis cik daudz viņi apēd?
3.ziemāji(arī sējumi, arī ar kodinātām sēklām) rudenī un pavasarī un milzīgi gulbju un zosu bari tajos - kāds ir rēķinājis, kādu iespaidu šie bari atstāj uz nākamo ražu?
---
Prasītos nopietns empīrisks pētījums ar parauglauku iežogošanu (izslēdzot meža cūkas no kopējo ražas apjomu ietekmējošo faktoru loka konkrētajās vietās), vismaz 5 gadus un ražas apjoma salīdzinājumiem pie vienādiem apstākļiem ar plašu izlases kopu - tad mēs varētu runāt par kaut kādiem puslīdz objektīviem skaitļiem. Tāds pētījums kaut ko maksā, bet, ja reiz mēs gribam diskutēt nopietni, tad šāds pētījums būtu obligāts. Redzētu tad dinamiku, korelāciju ar laika apstākļiem, reālos zaudējumu apjomus tieši mc dēļ, situācijas atšķirības pa reģioniem...
Godīgi sakot nemācēšu teikt par to kā ir citur, mums Zemgalē, Dobeles rajonā nav lielas skādes no cūkām. Tāpēc nezinu vai tas būtu objektīvi pie mums, bet ja citur ir postijumi vairāku ha lielumā, tad iespējams ka būtu objektīvi. Par to kas notiek no 1996. gada nemāku teikt, pats esmu sācis nesen medīt. Es tikai izsaku viedokli par "žogotājiem". Nesaku ka 100k varētu būt uz 5k, bet nesaku ka arī nevar. Reāli paņemot to, ka sanāk zaudējumi uz 1ha = 20 LS, Tad tas ir diezgan reāli. Pat ļoti reāli. Ja cūka nobradā to 1 ha, nenoēd jau viņa tās 4-5 t, teiksim cūku bars no ha apēd 1t un vēl nobradā, tad zaudējumi ir vēl lielķai tajā 1 ha nekā 20Ls!
Jau zināju, ka būs dažādas teikas par tehnoloģijām, sēklām un tā tālāk, bet tas, ka ražas un meža cūku dinamika reāli nekorelē - tas fakts kaut kā tiek kautri noklusēts. :) par 1996.gadu un 2012. gadu - paskaties kāda bija meža cūku skaita atšķirība. Ja jau raksti, ka jau toreiz bija šausmas un viss nopostīts - tad jau pēc tādas loģikas šodien vispār nekas neizaugtu :)))
Par rekorda ražām pat zemnieku pārstāvji izpaudās masu medijos, bet nu vieglāk ir tēlot, ka neko nezinam :))
Respektīvi, lai šādam indivīdam aizbāztu muti pilnībā, pietiktu ar vienu-divu gadu pētījumu iežogotos parauglauciņos.
5. Bildē bez postījumiem redzu nepietiekamu herbicīdu un pretveldres līdzekļu izmantošanu :),pie mums cūku postījumi parasti bonusā ir ar rakumiem, pat labībā. Šādu lauku nācies piedzīvot kad uz tā pirms kulšanas apstrādājušas ap 200 dzērvju, gar kurām medniekiem nav nekādas daļas. Kāpēc nerisināji problēmu uzreiz,kāpēc jābīda dumjas likuma izmaiņas no kurām beigās tāpat būsi zaudētājs,jo ar patiesajiem šādu izmaiņu iniciētājiem kuri jūs izmanto tāpat būsi zaudētājs.
Un vis beidzot neticu es ja pats esi sakarīgs, ka problēmu nevar atrisināt uz vietas. Ja esi kā skabarga attiecīgajā vietā visiem kaimiņiem tad iespējams, vai nu ari kolektīvs kas medī nedraudzējas ar galvu. Licencēm nevajadzētu būt problēmai,būtu tik cūkas un gribēšana.
Nu ko var gvelzt pilnīgu sviestu!
1. 1996.gadā, atceros kā šodien, man bija 15gadi, mežsargs paņēma līdzi uz gaidi, pirmoreiz mūžā sapratu kādu postu kviešos nodara cūkas ( ar visu empīrisko mēri)
2. Nav iespējams salīdzināt eventuālās ražas 96.gadā un 2012.gadā. Tehnika, tehnoloģijas, selekcija, zināšanas un ražas - tas viss tagad ir galvastiesu pārāks.
3. Nav ko pukstēt par pelēm un zvirbuļiem - pašam par to smiekli nenāk? Jau minēju - visām lietām ir būtiskums un samērīgums (starp citu skolā to māca). Ja cilvēks mēģina apstrīdēt acīmredzamo, tad tādam nav attīstības nākotnes un palīdzēt viņam nevar
4. Zosis pārlidojumu laikā tiešām nav sāpju problēma. Ja kviešu lapiņas tiek noplūktas un apēstas, tad kviesis gluži pretēju reakciju izraisa - jusdams, ka beigas klāt, tas cenšas spēcīgāk cerot. Nereti gadās pat labāka raža pavasara postijumu vietās. Galvenais lai saknes neizrausta.
5. Meža cūkas noposta gatavu noformētu ražu, turpretī brieži, stirnas, zosis u.c. tikai kautkādu nākotnes ražu. Tur ir milzīga atšķirība
6. Pirmoreiz dzirdu, ka Valstī kopumā ievākta rekordraža. Kopraža varbūt, sakarā ar platību pieaugumu, bet ne klētssvarā. Žurnālistiem tiešām bija rekordraža, bet ne graudaudzētājiem
7. Skaitļi studijā! Bet visupirms aplūko manu profila bildi, apgremo ka šādi kopumā bija ap 50hektāri (kopā kvieši 500ha0, pie vidējā ražas līmeņa 5.5t/ha, cena kviešiem ar labu proteīnu 164-169lvl/t, paņem kalkulatoru parēķini. Nemaz nepieskaitiju nobradātus rapšu laukus, un tā ir tikai viena saimniecība, kopumā Valstī tādu ir daudz, un zaudējumi tautsaimniecībā mērāmi vairāku miljonu LVL apmērā, neskaitot morālo sagrāvi.
Principā tēma ir atbilstoša ekonomikas doktora disertācijai, kuru tiešām jācer kāds uzņemtos
tā ka Arni sāc nobriest domāšanā, haļavas dzīve jāizbeidz, nokāp no mākoņiem
Lauri, konkrēti, kā tā nav iespēju lauzt līgumu? Nu kā tā var būt?? Pat Jēzum var atrast melnumu aiz naga, kas dod dīgli juristiem!!!
1.kāds ir saprātīgais riska līmenis šajā nozarē, lai darbošanās būtu rentabla? Respektīvi, vai tie 20LVL/ha ir zaudējumi vai tomēr saprātīgais risks?
2.peles (cikliskās attīstības maksimuma gados), zvirbuļi, baloži, strazdi - kāds ir parēķinājis cik daudz viņi apēd?
3.ziemāji(arī sējumi, arī ar kodinātām sēklām) rudenī un pavasarī un milzīgi gulbju un zosu bari tajos - kāds ir rēķinājis, kādu iespaidu šie bari atstāj uz nākamo ražu?
---
Prasītos nopietns empīrisks pētījums ar parauglauku iežogošanu (izslēdzot meža cūkas no kopējo ražas apjomu ietekmējošo faktoru loka konkrētajās vietās), vismaz 5 gadus un ražas apjoma salīdzinājumiem pie vienādiem apstākļiem ar plašu izlases kopu - tad mēs varētu runāt par kaut kādiem puslīdz objektīviem skaitļiem. Tāds pētījums kaut ko maksā, bet, ja reiz mēs gribam diskutēt nopietni, tad šāds pētījums būtu obligāts. Redzētu tad dinamiku, korelāciju ar laika apstākļiem, reālos zaudējumu apjomus tieši mc dēļ, situācijas atšķirības pa reģioniem...