Forums

Šī tēma ir delikātāka par klaiņojošiem suņiem, tāpēc tikai atkārtošos, ka masenes singeri vairs nav deficīts. Un esam piesardzīgi, jo mednieku saimi delfos un tvnetos noēd kā vilku bars kazu.

Itkā skan jau labi, bet nejau tagad to lielo lidoņu dēļ mēs atteiksamies no zaķiem, kas tik ļoti ir sargāti no citiem plēsējiem kā lapsas utt. Jo uzskatu, ka stārķis ar neko neatšķiras no klasiskās rudastes!!!

atļaušos citēt Pēteri Ikaunieku no Latvijas Avīzes Mednieka gadagrāmtas 2012 raksts par vilkiem (139 lpp - 145 lpp), bet konkrētā rindkopa, manuprāt, ir kā kulaks uz acs arī par pašreizējo situāciju ar stārķiem -
"Vienvirziena entuziastiem un dabas pētniekiem vajadzētu atcerēties, ka galvenais dabas aizsardzības princips ir dot visām sugām iespēju harmoniski attīstīties vides pieļautajā blīvumā nevis atļaut kādai sugai eksistēt uz citas sudas īpatņu samazināšanas rēķina."

Šodienas pasaule ir cilvēka tik ļoti izmainīta, ka daba pati vairs nevar sevi regulēt un tas ir jādara mums. Stārķu ir acīmredzami par daudz un to skaits ir jāregulē. Un nevajaga visu vainu novelt uz kaķiem un jenotsuņiem!
Man ir ĻOTI medīga kaķene, to, ko viņa neapēd, bet nomedī sava prieka pēc (trofejas) viņa nes mājās. Savas dzīves 6 gados viņa ir nomedījusi un atnesusi mājās 2 zebiekstes, 1 žagatu, 3 zaķēnus, 6 vai 7 meža pīles pīlēnus, čupu kurmju un neskaitāmu peļveidīgo grauzēju skaitu, naktī vismaz 5 sākot ar peli un beidzot ar Holivudas šausmeņu cienīgu žurku, pēc cīņas ar kuru kaķenei bija nepieciešama veterinārārsta palīdzība!

Nu labi uzvilksi ķiveri, bet gribētu redzēt, kā tu tiksi tai ligzdai klāt?
un joka pēc samainīsi stārķa olas - pret kāds zoss :D:D:D

Ir jau arī humānākas metodes par šaušanu, piemēram, olu zagšana. Stārķu ligzdas visiem labi redzamas un viegli atrodamas, tad nu katru pavasari jāizzog olas, tikai vienu jāatstāj šiem ko sildīt un stārķu populācija gan jau saruks lēnām. Pats gan pa pauri iespējams labi varētu dabūt no stārķu papa. A varbūt pa nakti šie neredz kur cirst ar knābi. Domāju, ka arī paši ornitologi saprot, ka balto stārķu ir par daudz un tie apdraud citas, retākas un nozīmīgākas sugas, varbūt tādēļ kompromiss ir iespējams.

Edgar, pļaut ar rokām tā ir cīņa ar vējdzirnavām turklāt vēl bīstamāka nekā donam Kihotam.. Lai efektīvi šos apkarotu( latvāņus) ir vajadzīga tehnika un ekipējums un nedaudzu prātīgu cilvēku resurs, kuri tad arī par cilvēka cienīgu samaksu darītu šo darbu attiecīgajā laikā un regulāri visā pagastā , novadā, valstī.Pats ar šo sērgu esmu cīnijies divus gadus gan pļaujot, gan indējot. Bezcerīgi! Resursi - nauda, veselība, laiks izniekoti pa tukšo. Vismaz manā gadījumā, kas ir 1,5 ha vecā viensētā.Pats labākais ir tas ,ka novada vadībā visi saprot, ka tā būtu pareizi, bet visiem ir dziļš pohujs, jo vieglāk un vienkāršāk ir uzstručīt bezjēdzīgu soda kvīti, nekā noorganizēt vairākas darba vietas.Es ar lielāko prieku samaksātu, ja man kāds palīdzētu šajā latvāņu iznīcināšanas jautājumā diemžēl no mīļa prāta neviens cilvēks šādās akcijās nepiedalās. Pat vietējie dzērīši un 100nieki šodien ļoti labi apzinās ,kas ir latvāņi.Tāpēc es palieku pie pārliecības ,ka kamēr katrā novadā nebūs attiecīgas brigādes ar speciālu aprīkojumu( tehnika, apģērbs, transports utt.)te nekas labs nav sagaidāms.

Valdi var būt arī mūsu pusē vel kaut cik tie lauki ir nopļauti un sakopti, tad pabraucot dziļāk Latgalē tur riktīgie džungļi savairojušies. Vēl viena sērga kas ir aktuala un sāk vairak un vairāk aktualizēties tas ir Latvāņi. Mūsu pusē agrāk vispāŗ dāda nezvēra auga nebija, tagad jau sāk paradīties. Saimniekiem saku ka lai nopļauj uz savas zemes tos augus savādāk būs tā ka visi lauki un krūmi būs aizauguši ar tiem, bet tie ne ziņas neliekas ka kaut kas jādara lietas labā. SAvairosies un tad āmen būs ar visu. Tagad braucot caur Maļinovu uz Špoģu pusi, šausmas kādas plantācijas Latvāņiem tur ir. Un galvenais ka neviens necīnās, bet ir palaiduši brīvā vaļā vairoties. DAbīgie ienaidnieki kas varetu LAtvāņus notiesāt pie mums gandrīz nav, jo savā laikā LAtvāņus ieveda lai barotu liellopus ar to, bet tagad nevienam viņi nav vajadzīgi. Pie tam Ar Latvāņiem ir grūti cīnīties, vienīgi tikai patstāvīgi jāpļauj.
Par to ka svētelis riktīgi retina sugas piekrītu uz visiem pat 300 %, jo pie manas mājas pazuda laukirbes, cīruļu mazak palika. Lapsu nav, bet ar zaķiem tā pašvaki, te nesen kaimiņš redzēja kā stārkis zaķīti mazo notiesā. Tagad pļaujot zāli nevienu vardi nevari atrast, jo viss ir notiesāts.

Tie deltoplāni(jūras ērgļi),lai velns viņus parauj kopā ar stārķiem,neesmu redzējis ka jūrnieks būtu kādu svēto paķēris,bet zosis un no zivju dīķiem lielās vaislas karpas bendē ārā pa lielam,piemēram uz lauka (nopļauta) bija kādi 30stārķi ērglis pārlaidās šiem pāri svētie pat neuztraucās ,tātad šie nav deltoplāna medību sarakstā,bet kopš parādijās jūrnieki zosis kas šeit perēja, pazuda, palikušas vien dažas no tā lielā bara , jūras ērgļi gan tikuši galā ar melnajiem stārķiem pat ligzdo viņu ligzdās,par stārķiem ,vairs kautkā vakaros nedzird koka vardes krakšķot griezes pieklusušas ,arī vienu nesaprotu kapēc eirosajuzs tā rūpejas no vienas puses par dabu,bet no otras atsevišķas sugas nīcina ārā ,viens liels stulbums tā lauku apļaušna un krūmu izciršana visās malās ,eiropā citur valsts piemaksā ka starp labības laukiem atstātas zaļās zonas (neskarta vide),ā pie mums vis otrādi......

Nu, ja viņš ir iemācījies, ka tur ir ēdamais, tad ar akmeni nebūs līdzēts. Par to, kas stārķus ēd - jūras ērglis ēd. Viņiem esot raksturīgi nospecializēties un tad strādāt uz vienu sugu, kas apkaimē daudz pieejama - vienam stārķi, citam dzērves, citam kormorāni, citam ūdensputni.